Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Izglītības reformas zemūdens akmeņi: vai par kļūdām maksās bērni

Autors: Varis Krūmiņš, 12. Saeimas deputāts (LRA), pedagogs un ilggadējs basketbola treneris @ 18.06.2018

Izglītības reformas zemūdens akmeņi: vai par kļūdām maksās bērni
Foto: Publicitātes foto

Ko patiesībā slēpj izglītības reforma? Uz kādiem zemūdens akmeņiem turpmākajos mācību gados klups pedagogi, vecāki un bērni? Un vēl pēc laiciņa atjēgsies politiķi?

Skaļi tiek diskutēts tikai par mācību satura izmaiņām jeb kompetenču izglītības ieviešanu, savukārt patiesībā fonā klusītēm tiek iestrādāti savu kļūdu labojumi, piesegti nepopulāri, nepatīkami jautājumi un, rodas iespaids, arī slēptas privātā biznesa intereses.

 

 

 

 

Pēc Vispārējās izglītības likuma pieņemšanas (to, visticamāk, Saeima atbalstīs šajā ceturtdienā) turpmāk vispārizglītojošajās pamatskolās un vidusskolās mācīsies visi, arī tā saukto reorganizēto, bet patiesībā slēgto skolu audzēkņi. Sastāvs būs raibu raibais! Vispārējās iekļaujošās izglītības ietvaros vispārizglītojošajām skolām būs jāuzņem uz ielas izmestie slēgto internātskolu audzēkņi, kā arī daļa audzēkņu no izglītības iestādēm bērniem ar speciālām vajadzībām un speciālajām skolām. Šķiet, ka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis speciālajās skolās grib atstāt tikai tos bērnus, kuri ne paši var aiziet līdz vispārizglītojošajām skolām, ne kurus kāds tur var nogādāt. Savukārt pedagoģiskās korekcijas programmas, kas palīdzētu sniegt papildu nepieciešamo atbalstu skolēniem, lai viņi veiksmīgi iekļautos mācību procesā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir likvidējusi.

Jautājums ir, kā to visu atrisinās skolas, jo, kā zināms, daudzi bijušie internātskolu audzēkņi iepriekš ne vienu reizi vien (pat līdz 8 reizēm!) ir mainījuši skolas. Bērni ar uzvedības problēmām, vajadzību pēc 24 h uzraudzības vai prasībām pēc īpašas metodoloģijas turpmāk nonāks vispārizglītojošajās skolās, kur ir standarta kritēriji, prasības un… jā, turpmāk būs arī lielāks skolēnu skaits – par katru cenu, Šadurska cenu! Kā skolotāji vienlaikus spēs pievērst nemitīgu uzmanību bērniem ar īpašām vajadzībām un strādāt ar pārējiem audzēkņiem? Kā tas iespaidos skolas vidi un mikroklimatu klasē, un, galu galā, arī sekmes un izglītības kvalitāti kopumā?

Nav atbildēts jautājums, kā bērnus ar speciālajām vajadzībām varēs integrēt iekļaujošās izglītības programmās vispārizglītojošās skolas vidē. Šiem bērniem ir vajadzīga speciāla pieeja, sociālie pedagogi, logopēdi, psihologi, pielāgotas telpas… Vai šie speciālisti, aprīkojums un mācību līdzekļi būs pieejami parastajās skolās jau nākamgad vai aiznākamgad? Kāda būs iespēja piesaistīt šos speciālistus, un kas par to maksās? Vai klasē ar 25 tik dažādiem skolēniem viens skolotājs paveiks visus uzdevumus? Un tie ir tikai daži jautājumi, kas rada nopietnu satraukumu pedagogos un vecākos, tomēr galvenais – ka ministram viss ir skaidrs.

Uzskatu, ka reforma ir sasteigta, nepārdomāta un izteikti avantūristiska! Tās aizsegā turklāt tiek slēptas pārējās darbības, kuras netiek pat pieminētas, kur nu vēl izdiskutētas. Laiks rādīs, kas būs pareizi, kas ne, bet sekas jau būs neatgriezeniskas, un ļoti žēl, ka šajos izglītības un zinātnes ministra eksperimentos ir iesaistīti bērni, ieskaitot bērnus ar speciālajām vajadzībām, bērnus bez vecākiem un bērnus, kuri ne jau savas vainas pēc ir kļuvuši par dzīvē atstumtajiem – ar veselības traucējumiem un citām problēmām.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) iestājās PRET internātskolu likvidēšanu, un vismaz uz gadu izdevās tās pasargāt. Mēs esam arī pret pedagoģiskās korekcijas programmu likvidēšanu – jo skolu vai programmu slēgšana nenozīmē to, ka bērni ar īpašām vajadzībām kaut kur izgaisīs. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē IZM pārstāve augstprātīgi norādīja, ka tas esot tikai nepilns procents no skolēniem, bet tie ir vairāk nekā 800 bērni! Tās ir trīs lauku vidusskolas. Un vai ministrijai ir tiesības atstāt uz ielas kaut vienu bērnu? Es uzskatu, ka ir jāatbild par katru. Un jāatbild ar savu galvu, ar amata zaudēšanu, ja nepieciešams. Bērniem jābūt svarīgākiem par ierēdni, kurš neprot vai nevēlas veikt savu darbu.

Liepājā jau ir pirmie vecāku protesti. (https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/sasteigtu-lemumu-nebus-22014 )

Un kas notiks, kad ministra reformas „ceļu rullis” pilnā apjomā uzsāks savu gaitu un būs redzamas visas kļūdas, neizdarības un ļaunprātības?

 

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
18 nov

Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Patstāvīgs radošums, brīvības un atbildības līdzsvars – tādiem būtu jābūt dzīves un izglītības galvenajiem veselā saprāta izvirzītajiem vērtību orientieriem.
Andris Broks, Latvijas Universitātes emeritētais profesors


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgars ir pārdzēris visu, kas viņam ir.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.