Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Ilgtspējīgs mācību process

Autors: Austra Reihenova, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas matemātikas skolotāja @ 24.04.2017

Ilgtspējīgs mācību process
Foto: Publicitātes foto

Gadsimtiem ilgi attīstības pamatā bija darbaspēks, kapitāls un resursi, tad šajā gadsimtā attīstības pamatā būs zināšanas, jaunrade un ātrums. Latvijas valsts, ar gadsimtiem senām izglītības kultūras tradīcijām, ir ideāli piemērota jauniem globālās ekonomikas izaicinājumiem.

Sabiedrība gadsimtiem ilgi varēja atļauties izniekot cilvēku resursus, līdzīgi kā dabas resursus, taču šajā gadsimtā ir nopietni jāmaina attieksme un jāveido jauna veida attiecības, izglītības sistēmā visos līmeņos.

Cilvēce beidzot ir sākusi apjaust, ka globālās ekoloģiskās krīzes pārvarēšanai ir nepieciešamas radikālas pārmaiņas, kā cilvēks domā par pasauli, izjūt to un rīkojas tajā. Izglītības pieejamība un kvalitātes uzlabošana tika atzīta par efektīvu pieeju problēmas risināšanai, tāpēc visos izglītības līmeņos tika īstenotas iniciatīvas izglītības pārorientēšanai uz ilgtspējību.

Pašlaik izglītība gan Latvijā, gan pasaulē, sāk pakāpeniski pārorientēties uz ilgtspējīgas attīstības principiem, uz citām vērtībām. Izvēloties kvalitāti, nevis kvantitāti, pieņemot un cienot cilvēku un viņa viedokļu daudzveidību, izvērtējot ne tikai rezultātu, bet arī procesu, kurā tas iegūts. Izglītība ir tā joma, kuras uzdevums ir veicināt cilvēka izpratni par vērtībām, kā arī nodrošināt viņu ar nepieciešamajām zināšanām un kompetencēm. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai uzsver nevis pasīvu zināšanu sniegšanas procesu, bet gan iespējamo risinājumu aktīvu meklēšanu ikdienas dzīves situācijās, kam noteikti būtu jāatspoguļojas arī mācību programmās un mācīšanās pieejā. Līdz ar to izglītībā mainās arī skolotāja un izglītojamo lomas.

Ar izglītību saistītie procesi zinātniskajā literatūrā tiek raksturoti kā kompleksi, mainīgi, nelineāri un daudzdimensionāli. Šos procesus nevar skatīt šauri, tikai skolas kontekstā, jo tie mijiedarbojas ar citiem sociāliem procesiem. Saskaņā ar šo skatījumu uz izglītību, mācīšanās ir indivīda, sociālās grupas un plašākas sabiedrības kopīgas attīstības, savstarpējas sadarbības un konstruktīvas darbības process, akcentējot savstarpējo mijiedarbību un cilvēka prātu uztverot kā kompleksu adaptīvu sistēmu. Kompleksas adaptīvas sistēmas struktūrelementi mijiedarbojas pašorganizētā veidā un sistēmas stāvokli nenosaka tās atsevišķo elementu darbības kopsumma. Šādas sistēmas darbības pamatā ir šādi pamatprincipi: (1) mijiedarbojoties daudziem elementiem, rezultātu nevar noteikt, izolēti pētot atsevišķus sistēmas elementus; (2) savstarpējā mijiedarbība nav paredzama – mazām izmaiņām sistēmā var būt liela ietekme; (3) sistēmas robežas ir grūti definējamas.

Minētos principus būtu jāņem vērā, ieviešot jaunas pieejas izglītībā. Nereti jaunu pieeju ieviešana izglītībā gan pasaulē, gan Latvijā, tiek pasniegta un uztverta, kā uzbrukums visam vecajam un iepriekš pieņemtajam, to noliedzot un uzskatot par nederīgu. Bieži jaunais tiek ieviests bez pietiekamas analīzes, kritikas un dziļākiem pētījumiem konkrētajā kontekstā. Dažādās valstīs izglītības sistēma vēsturiski ir attīstījusies atšķirīgi, atšķiras to filozofiskais un kultūras konteksts un sabiedrības vajadzības, līdz ar to arī viedokļi un uzskati par mācību procesu ir dažādi, tāpēc pieņēmums, ka viena un tā pati pieeja izglītībai darbosies vienādi veiksmīgi visās valstīs un sabiedrībās, ir apšaubāms. Pārņemot jauno, ir jāņem vērā mācīšanās tradīcijas, etnosa individuālās īpatnības konkrētā valstī, t.i., lokālā savdabība.

Humānisma idejas

Latvijas Izglītības attīstības pamatnostādnēs par izglītības pamatprincipu sistēmas dominanti ir izvirzīts humānisms, kura būtība ir cilvēka atzīšana par pamatvērtību. To norāda mērķis: nodrošināt katram iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību mūža garumā, atbilstoši individuālām interesēm, spējām un valsts ekonomiskās attīstības vajadzībām.

Esam izstrādājuši sistēmu, kura mums ir ērta, nav jānopūlas ar lieku domāšanu, lai kaut ko mainītu vai papildinātu. Ir izstrādāta un apstiprināta metodika, pēc kuras vadoties strādājam, bet par to vai šī metodika dod vajadzīgās zināšanas skolēnam, nedomājam. Pat, ja pamanām, ka kaut kas nav īsti pareizi, turpinām strādāt, jo tā taču ir ministrijā apstiprināta metodika. Skolotāja pieejai ir jābūt elastīgai un laikus jāpamana tās vietas metodikā, kuras ir jāmaina vai jāpapildina. Pašreizējā situācija ir tāda, ka katrs skolotājs māca pēc tādas metodikas, kura viņam šķiet izdevīga, bet izglītojamo interese paliek otrajā vietā.

Holisma filosofija ir cieši saistīta ar pedagoģiju. Izglītības filozofijā tiek izvērtētas idejas par cilvēku, viņa izglītošanas un attīstības iespējām. Holisma pedagoģija un metodika rūpējas par parādības kopveseluma saglabāšanu tās analīzes procesā. Humānisma ideju pamatlicēji kā primāro mērķi izvirza cilvēka pašaktualizācijas un autonomijas attīstību, pamato pedagoga jauno vērtību sistēmu, kurā tiek iekļauta katras personības nozīmība, izvēles spējas un personīgā atbildība, kā arī mācību radošums. Viņi aplūko personību kā sarežģītu individuālu kopumu, kā neatkārtojamu un augstāko vērtību, kurai piemīt vajadzība pēc savu vajadzību realizācijas. Rodžera formulētais izglītības mērķis atbilst mūsdienu aktualitātei – attīstīt personību, kura ir atvērta pārmaiņām. Tikai tie cilvēki, kuri spēs, konstruktīvi rīkoties, neapmulsīs sastopoties ar dzīves problēmām, kuras rodas ātrāk nekā cilvēks spēj tās atrisināt.

Galvenās ir emocionālās un izziņas vajadzības, un mērķis ir attīstīt cilvēka pašaktualizāciju atbilstošā vidē un attīstīt cilvēku kopumā, sekmējot viņa izaugsmi visa mūža garumā, savukārt ir nepieciešams piedāvāt jaunas mācību metodes, formas un līdzekļus. Pedagogam ir jābūt tik zinošam, lai viņš varētu atbildēt uz jebkuru izglītojamā jautājumu vai ieinteresēt izglītojamo un kopīgi meklēt atbildes uz jautājumiem, kuri nav pilnībā saprotami, tādējādi izraisot diskusiju par noteiktām tēmām.

Holistiskā mācību procesā, kurā sekmīgi attīstās skolēnu patstāvība, izglītības saturam un tā īstenošanas procesam katrā mācību nodarbībā, jābalstās uz šādu principu īstenošanu: (1) cilvēcisko vērtību apzināšana no izpratnes uz šo vērtību apliecināšanu pamatvērtību līmenī savā mācību darbībā; (2) pašrefleksiju, kas ļauj izglītojamajiem apzināties cilvēcisko vērtību, pašapziņas vienotību kā nosacījumu izglītojamo sasniegumiem mācību procesā; (3) izglītojamo iesaistīšanās mācību procesā, kas sākotnēji var būt epizodiska, bet mērķtiecīgi virzīta uz izglītojamo pašnoteikšanos.

Pagājušā gadsimta beigu periods ieies zinātnes vēsturē kā laika posms, kad tika iegūti daudzi jauni zinātniski rezultāti neirobioloģijā, kā strādā cilvēka smadzenes. Iegūtie rezultāti nav tieši izmantojami matemātikas mācīšanai, tomēr tie sniedz dabaszinātnisku apstiprinājumu, tādām mācību teorijām kā kognitīvisms un konstruktīvisms, kur zināšanas tiek uzskatītas par shematisku garīgu konstrukciju, bet mācīšanās par izmaiņām šajās shēmās. Līdz ar to apstiprinājās pieņēmums, ka mācību process notiek izglītojamajam pašam aktīvi konstruējot savas zināšanas, jebkuru jaunu informāciju vispirms izvērtējot, savu iepriekšējo zināšanu kontekstā, saistībā ar jau esošo individuālo pieredzi. Zinātnisku apstiprinājumu ieguvuši, pedagoģiskie atzinumi par atkārtošanas nepieciešamību, motivācijas nozīmīgumu, neliela stresa pozitīvo ietekmi uz mācību procesu. No kognitīvajām mācību teorijām var secināt, ka sekmīgs mācību process ir iespējams, veidojot savstarpēji saistītas zināšanas. Lai mācību process būtu kvalitatīvs, svarīgi, iestrādājot kādas konkrētas prasmes, tas tiktu darīts, izmantojot dažādus kontekstus un svarīga skolēna jau esošā kognitīvā struktūra, t.i., priekšzināšanas. Mācību procesam jābūt daudzveidīgam, lai izglītojamie individuāli un aktīvi varētu izvēlēties mācīšanās iespējas, atkarībā no savām izziņas vajadzībām.

Izglītojamajiem ir jāpiedāvā pilnvērtīga izglītība, kura balstīta uz katra indivīda prasībām, domāšanas, uztveres, analizēšanas īpatnībām, attīsta izglītojamā talantu un radošumu, tādējādi dodot ieguldījumu izglītojamā personīgajā izaugsmē, kā arī sabiedrības sociālajā, kultūras, ekonomikas, politikas un vides attīstībā kopumā. Tā veicina iekļaušanu, ilgtspējīgas vides nodrošināšanu, starptautisku un starpkultūru izpratni. Tā nodrošina cilvēkiem nepieciešamās zināšanas, spējas, prasmes un attieksmes, kuras ir nepieciešamas, lai konceptualizētu, kritiski izvērtētu un risinātu problēmas, kuras rodas globālajā un vietējā līmenī.

Jebkurās mācībās galvenais ir ieinteresēt skolēnu, dot viņam iespēju atklāt un attīstīt savas spējas, pašam patstāvīgi turpināt darbu un pārņemt atbildību par savām zināšanām.

Uzsvars ir jāpārvieto no mācību metodēm uz mācīšanās procesiem, tas nozīmē, ka izglītojamais tiek izvirzīts mācību procesa centrā. Mācīšanās ir process cilvēka dzīves garumā, kuru ietekmē skolas laikā gūtā pieredze. Tāpēc ir svarīgi palīdzēt skolēnam atklāt savas iespējas, un pareizi pašam tās novērtēt.

Daudzās zinātnes nozarēs trūkst atbilstošas kvalifikācijas speciālistu. Tā nav kādas atsevišķas valsts problēma, bet globāla, jo pastāvošās izglītības sistēmas liedz cilvēkiem brīvi izpausties savās spējās, piespiež apgūt tās zināšanas, kuras pat netiks pielietotas nākotnē. Daļa jauniešu aiziet mācīties tajās mācību iestādēs, kurās var iestāties, lai iegūtu diplomu. Šāda izglītības politika ir nepieņemama, jo piespiež apgūt visus mācību priekšmetus, vienādā vērtējumu līmenī. Tiek skaidrots, ka vēlāk, nākotnē iegūtās zināšanas dos iespēju izvēlēties, kuras no tām noderēs nākamajā mācību posmā.

Pastāvošā izglītības sistēma ignorē faktu, ka tās zināšanas, kuras iegūtas mācību iestādēs, ir vispārinātas un nenodrošina augstskolu prasības. Augstākās mācību iestādes ir spiestas veidot vidusskolas kursa apguves grupas, lai pamatlīmenī sagatavotu izglītojamo sākuma studijām augstskolās.

Lai šādu situāciju novērstu, sākot ar pirmsskolas mācību iestādēm bērniem ir jārada interese par tiem mācību priekšmetiem, kuri būs jāapgūst nākamajos mācību posmos.

Katrā mācību posmā ir jāpārzina, katra nākamā mācību posma prasības, sākot no pirmskolas mācību iestādēm līdz augstākajām mācību iestādēm.

Pastāvošajā mācību modelī izglītojamie neredz nākamā mācību posma un nākotnes profesijas perspektīvu un tas neveicina pašmotivāciju apgūt zināšanas patstāvīgi.

Pedagogi ir spiesti pildīt instrukcijas, pasniedzot savu mācību priekšmetu vispārināti, neiedziļinoties, jo pietrūkst laika jaunās vielas apguvei.

Nesaņemot pilnvērtīgas zināšanas mācību iestādēs, izglītojamie ir spiesti meklēt alternatīvas iespējas, lai tās papildinātu. Katrai mācību iestādei ir jānodrošina pilnvērtīgu zināšanu apguve, jāgarantē, ka izglītojamais ir sagatavots nākamajiem mācību posmiem un pedagogiem ir jāuzņemas pilna atbildība par izglītojamā pilnvērtīgām zināšanām.

Tad nebūs vajadzība tērēt valsts budžeta līdzekļus pārbaudes eksāmenu organizēšanai, kuru vērtība ir apšaubāma, jo nevar norādīt uz izglītojamā zināšanu pilnvērtību.

 

Jauna pieeja mācību procesam

Pēdējās desmitgadēs veidotie mācību modeļi ir pastāvošā mācību modeļa reforma, kura neņem vērā to, ko ir atzinuši psihologu, pedagogu un citu speciālistu pētījumi par atšķirībām indivīda uztverē un domāšanā.

Sadalot izglītojamos divās grupās un dodot tiem iespēju apgūt zināšanas dažādās telpās, tiks radīta labvēlīga vide abām grupām. Viena grupa varēs paātrināti apgūt zināšanas un pāriet augstākā zināšanu apguves pakāpē. Otra grupa to pašu vielu, ar tādām pašām prasībām, kā iepriekšējā, zināšanas apgūs ilgākā laikā.

Nevar piekrist tiem oponentiem, kuri uzsver, ka starp grupām radīsies neiecietības atmosfēra. Jāņem vērā fakts, ka, mainoties apgūstamajiem mācību priekšmetiem, mainīsies grupu sastāvi un tas praktiski izslēdz neiecietības rašanos starp grupām, jo katrā mācību priekšmetā būs citāds izglītojamo sastāvs.

 

Jaunajam mācību modelim ir jābūt tādam, kurš, pamatos nojauc esošo mācību modeli, atceļot jebkādus ierobežojumus un dodot iespēju izglītojamajiem brīvi apgūt tās zināšanas, kurām katrs no viņiem ir psiholoģiski gatavs, katrā atsevišķā mācību priekšmetā. Mācību modelim ir jābūt elastīgam, tādam, kurš dod brīvu izvēli izglītojamajam, kādu mācību priekšmetu apgūt padziļināti un paplašināti.

Apgūstot, kādu mācību priekšmetu paātrināti kā prioritāru, izglītojamajiem ir jārada iespēja atgriezties pie jebkura cita, viņu interesējošā, mācību priekšmeta apguves no tās vietas, kur tas tika apgūts vispārināti, ļaujot apgūt vai pārtraukt prioritāro mācību priekšmetu padziļināti.

Ir pašsaprotami, ka izglītojamajam var mainīties prioritātes un šāda pieeja nodrošinās to, ka mainoties izglītojamā izvēlei, tiek nodrošināta izvēles maiņa.

Jaunā modeļa ieviešana, vismaz sākuma posmā, neprasa naudas līdzekļu ieguldīšanu, jo nav vajadzīgs veikt mācību iestāžu pārbūvi, radikāli mainīt mācību programmas vai veikt citas radikālas izmaiņas.

Jaunajā mācību modelī ir paredzēts pāriet uz lekciju mācību modeli. Lekcijas piedāvā pedagogi, savukārt izglītojamajiem radīsies iespēja izvēlēties, kuru no tām apmeklēt, lai papildinātu vai nostiprinātu zināšanas, nepārtraucot izvēlēto mācību priekšmetu apguvi. Lekcijām periodiski jāatkārtojas, lai izglītojamie varētu nostiprināt zināšanas par apgūstamo vielu, nepieciešamības gadījumā varētu atgriezties pie kāda noteikta mācību posma, kuru nepieciešams apgūt papildus.

Nosacīti jāatsakās no neelastīgajām mācību klasēm, kuras neļauj pāriet uz nākamo klasi nesagaidot mācību gada beigas un gala pārbaudījumus. Izglītojamajiem ir jādod iespēja nokārtot pārbaudījumus, izvēlētajā mācību priekšmetā, jebkurā mācību gada posmā, ja izglītojamais tam ir gatavs. Šāda pieeja spēj nodrošināt ilgtspējīgas un kvalitatīvas zināšanas, jo pamats ir padziļinātas zināšanas prioritārajā mācību priekšmetā un nodrošina izglītojamā virzību uz nākamo mācību pakāpi. Tā rastos iespēja viena gada laikā pabeigt vismaz divas mācību pakāpes.

Tikai holistiska pieeja spēj nodrošināt vispusīgu, ilgtspējīgu izglītības modeli, kurš ļautu izglītojamajiem iegūt vispusīgas zināšanas, veicinātu kognitīvu domāšanu.

Padziļinātas un paplašinātas zināšanas, kādā no mācību priekšmetiem, rada platformu tam, lai apgūtu jebkurus citus mācību priekšmetus tikpat kvalitatīvi kā prioritāros mācību priekšmetus.

 

Strādājot ar izglītojamajiem, var novērot, ka viņi zina daudz vairāk par mums, pieaugušajiem. Izglītojamie, ir atvērtās sistēmas un mēs, pieaugušie, kopš dzimšanas viņus „veram” ciet, uzspiezdami viņiem savu pasaules uztveri un pasaules veidošanu. Mēs pieaugušie, esam tik pārņemti ar savu patiesības un zināšanas pārākumu un neieklausāmies izglītojamo viedoklī.

Diskusija un secinājumi

Sākot no pirmsskolas mācību iestādēm līdz sestajai klasei, izglītojamajiem ir jāapgūst prasmes lasīt, rakstīt, rēķināt. Jārada vispārējs ieskats pārējos mācību priekšmetos.

No septītās līdz devītajai klasei tiek nostiprinātas apgūtās zināšanas, to apguve, tiek paplašināta līdz tādam līmenim, kurš būs nepieciešams nākamajam izglītības posmam. Šajā posmā izglītojamais tiek gatavots tam, lai varētu iestāties profesionālajās mācību iestādēs vai turpināt izglītību desmitajā klasē, gatavojoties iestāties augstākajās izglītības iestādēs.

No desmitās līdz divpadsmitajai klasei tiek nostiprinātas iegūtās zināšanas, tās paplašinot un padziļinot līdz līmenim, kurš atbilst nākamajam izglītības posmam.

 

Viss mācību process ir jābalsta uz holisma pamatiem, jāattīsta kognitīvā domāšana, rosinot izglītojamo domāšanas ātrumus.

Mācību process skolās ir jāveido tā, lai vienā veselā tiktu sasaistīti visi mācību priekšmeti un tie viens otru papildinātu. Lai visi mācību priekšmeti saplūstu vienā veselumā, lai zināšanas, kuras iegūst vienā mācību priekšmetā tiktu sapludinātas ar citos mācību priekšmetos iegūtajām zināšanām un tās tiktu padziļinātas un paplašinātas pēc katra izglītojamā brīvas izvēles, lai skolās nevaldītu uzspiešanas metode, bet lai katrs izglītojamais izvēlētos sev piemērotāko programmu, kurā iegūt zināšanas. Mācīšanās ir saistīta ar atvērtu sistēmu, kurā zināšanas visā dzīves laikā tiek nepārtraukti papildinātas.

 

Tikai viena zinātne nevar būt galvenais izziņas avots, lai izskaidrotu Visuma uzbūvi, tāpēc pasaules izziņas teorijai jābalstās uz visu zinātņu sintēzi un šai pieejai jābūt kompleksai.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Brīdī, kad centralizētajā eksāmenā pazuda daiļliteratūras teksta analīze, lai imitētu veiksmīgu integrāciju, jo eksāmens ir jākārto arī mazākumtautību programmas apguvušajiem, krietni vien saruka arī literatūras stundu skaits skolās, pārdalot tās par labu valodas apguvei vai eksaktajiem priekšmetiem.
Iveta Ratinīka, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Šis darbs man vairākkārt pieķērās pie sirds un aizkustināja.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.