Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Dokuments ir vāji sagatavots un būtu nekavējoties pārrunājams un pārstrādājams

Autors: Viesturs Vēzis, Latvijas Informātikas skolotāju asociācijas (LISA) valdes priekšsēdētājs @ 24.10.2018

Dokuments ir vāji sagatavots un būtu nekavējoties pārrunājams un pārstrādājams
Foto: Andris Bērziņš

Pamatizglītības standartā projektā un programmā daudzi no būtiskajiem ieteikumiem, kuri bija darīti zināmi jau to izstrādes apspriešanas laikā, joprojām nav respektēti. „Piemēram, varu izveidot uzdevumu, domājot, ka tas atbilst kādam no punktiem, bet otrs cilvēks, kas to pilda, tikpat labi var iebilst, ka to punktu tur nesaskata. Apgalvojumi ir dažādi interpretējami. Nupat, oktobrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputāte Ingūna Rībena izteica nopietnu pārmetumu IZM un VISC, kāpēc izglītības standarti kārtējo reizi tiek nesti uz Saeimu saskaņot, ja neviens no iepriekšējiem ieteikumiem nav ievērots un tiek pausts tikai viens viedoklis. Viņas teiktajam varu pilnīgi piekrist un cerēt, ka ierēdņi tomēr sāks domāt.

 

Formāli izlasot projekta sākotnējās ietekmes novērtējumu (anotāciju)

1. Jāsecina, ka līdz šim realizētais pamatizglītības standarts ir bijis ļoti nekvalitatīvs un tagad jaunais standarts būs burvju nūjiņa, kas atrisinās visas līdzšinējās problēmas un nodrošinās kvalitatīvu mācību saturu. Taču jautājums paliek atvērts: kāpēc iepriekšējais standarts, ko bija radījuši daudzi tie paši cilvēki, kas piedalījās jaunā standarta izstrādē, bija tik slikts un kā tagad šie cilvēki ir spējuši izstrādāt tik izcilu standartu?

2. Kā būtisks jauninājums tiek pasniegta mācību priekšmeta „Dabaszinības” tematu apguves pieskaņošana gadalaikiem. Tiesa gan, šāda prakse Latvijas skolās bija līdz 2004. gadam, bet to nojauca pašreizējais standarts, kura autori bija daļa no jaunā standarta autoriem.

3. Jautājums: vai jaunā standarta autori ir izvērtējuši riskus, kādi var rasties, izsakot priekšlikumu, piemēram, mācību priekšmeta „Datorika” divu gadu saturu apgūt vienā gadā? Vai šāda pieeja nodrošinās mācīšanās sistemātiskumu un iegūto zināšanu un prasmju noturīgumu un – pēc gada pārtraukuma – efektīvu (bez papildu atkārtošanas) mācību procesa turpināšanu?

4. Tiek uzsvērts, ka skolas maiņas gadījumā nākamajai izglītības iestādei jāveido individuālais atbalsta plāns skolēna iekļaušanai šajā izglītības iestādē. Vai šādai prasībai ir paredzēti arī atbilstīgi finansiālie līdzekļi?

5. Jautājums: ja viena no valsts prioritātēm ir zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (angļu val. Science, Technology, Engineering and Mathematics – STEM) mācību priekšmetu apguve, kāpēc matemātikas, fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinību apguvei atvēlēto stundu skaits ir palicis nemainīgs, bet sportam stundu skaits palielināts 1,5 reizes?

6. Runājot par sabiedrības līdzdalību, no personu uzskaitījuma var secināt, ka ir iesaistīts ļoti plašs tāds augstskolu mācībspēks, kas pārstāv humanitārās, sociālo un mākslas zinātņu jomas, bet no valsts noteiktās prioritārās STEM priekšmetu jomas iesaistīti tikai divi fiziķi – Mārcis Auziņš un Vjačeslavs Kaščejevs, bet nav neviena biologa, ķīmiķa, ģeogrāfa, matemātiķa un datoriķa. Vai šāda pieeja var nodrošināt kvalitatīva satura izstrādi valsts prioritārajās STEM mācību priekšmetu jomās?

7. Vai tik tiešām pēc viena gada jaunā standarta aprobācijas 75 skolās var gūt pārliecinošu apstiprinājumu izveidotā standarta kvalitātei, tā satura sistemātiskas un sistēmiskas apguves iespējamībai? Izņēmums ir mācību priekšmets „Datorika”, kas ir aprobēts pilnā trīs gadu ciklā, vienlaikus uzsākot aprobāciju 1., 4. un 7. klasē, taču sniegtais apgalvojums, ka datorika 1.–3. klasei jāapgūst integrēti, ir nekorekts, jo no 100 skolām, kas aprobēja datorikas saturu, tikai dažas kā piemērotāko izvēlējās integrētās apguves modeli, turklāt katru gadu aprobācijas laikā to skolu skaits, kas datoriku apguva integrēti, samazinājās. Tādējādi korekts būtu apgalvojums, ka datorika būtu apgūstama kā atsevišķs mācību priekšmets no 1. līdz 9. klasei vai arī no 2. līdz 9. klasei.

8. Liels jautājums ir sabiedriskās apspriešanas rezultātā saņemto priekšlikumu izvērtēšana un iekļaušana jaunajā standartā, jo, piemēram, uz LISA un Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes kopējo izvērtējumu tika saņemta formāla atbildes vēstule, ka priekšlikumi ir saņemti un tiks izskatīti…

 

Par noteikumu projektu

1. Standarta mērķis ir daudzsološs, bet uzdevumos šā mērķa sasniegšanai nav atrodams nekas par to, ka skolēnam jāveido paradums sistemātiski mācīties un atbildīgi, pēc labākās sirdsapziņas apgūt mācību saturu.

2. 8.6. punktā nekas nav minēts par datorikas satura apguvi un tās nepieciešamību vai neatņemamu sastāvdaļu mūsdienu sabiedrībā.

3. 10.7. punkts būtu izsakāms šādi: „10.7. Izglītības iestāde veido mācību vidi, kas ir fiziski un emocionāli droša, tā nodrošina skolēna sociāli emocionālo prasmju apguvi un mācīšanos un tiek pielāgota ikviena skolēna dažādajām mācīšanās un attīstības vajadzībām.” Vārds „veicina” ir aizstāts ar „nodrošina” tāpēc, ka veicināt var daudz ko bez konkrēta rezultāta, bet vārds „nodrošina” nosaka pienākumu izvirzītās prasības izpildīt; tikai tādējādi varam runāt par reālu kvalitatīvas izglītības ieguves īstenošanu.

4. 10.8. un 10.9. punkts ir visnotaļ atbalstāms, bet abi ir reāli izpildāmi tikai tad, ja piešķir reālu finansējumu un skolotāju slodzē iekļauj apmaksātas stundas šo punktu prasību izpildei.

5. Par vērtēšanu: 1.–3. klases posmā ir stingri iezīmēts un aprakstīts katrs apguves līmenis un tas ir nepārprotami interpretējams, bet 4.–9. klases posmā aprakstītā sistēma nav interpretējama nepārprotami – nav skaidrs, par ko liekamas tieši 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9 vai 10 balles, un tas pieļauj brīvu interpretāciju gan no skolēna, gan skolotāja, gan citu personu puses. Turklāt saiklis „un” starp ballu uzskaitījumu liek domāt, ka, izpildot tālākajā aprakstā minētās prasības, pienākas visas uzskaitītās balles.

6. Aplūkojot izglītības programmu, nav konsekvences par literatūras piederību jomai: skolās ar latviešu mācību valodu literatūra ir atrodama kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jomā, bet mazākumtautību izglītības programmās – valodu jomā. Principā mācību priekšmetu sadalījums pa jomām un pašu jomu noteikšana ir pretrunā ar starptautiski atzītiem zinātņu un izglītības jomu klasifikatoriem, piemēram, datorika un matemātika tiek definētas kā divas atsevišķas jomas vai kā viena joma, bet datorika šajos klasifikatoros nav atrodama kā tehnoloģiju jomas apakšnozare.

7. Izbrīnu rada tas, ka mazākumtautību izglītības programmu adresāti vienu un to pašu kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jomas saturu apgūs daudz īsākā laikā nekā programmās ar latviešu mācību valodu. Līdzīga disproporcija ir vērojama arī ģeogrāfijas apguvē.

8. Ir kļūdains mācību stundu kopskaita aprēķins 1.–3. klases posmā pa dažādām jomām un dažādām programmām.

9. Ievērojot gan preambulā teikto, ka mācību priekšmetam „Matemātika” nepieciešama īpaši sistemātiska vingrināšanās; gan Daugavpils Universitātes profesores Elfrīdas Krastiņas pētījumu, ka 5. klasē skolēniem krasi pazeminās matemātikas apguves līmenis, jo posmā apgūstamās zināšanas un prasmes nav pietiekami nostiprinātas; gan līdzšinējo skolu praksi – apmēram puse no izglītības iestādēm ir radusi iespēju 1., 2. un 3. klasē matemātikai atvēlēt pa piecām mācību stundām nedēļā, šajā standartā būtu jānosaka, ka 1.–3. klases posmā 520 stundu jeb katru gadu pa piecām stundām nedēļā tiek atvēlētas matemātikai, jo sekmīga matemātikas apguve šajā posmā ir pamats ne tikai tās, bet arī daudzu citu mācību priekšmetu apguvei turpmākajās klasēs. Trūkstošās stundas var iegūt, samazinot vizuālajai mākslai un mūzikai atvēlēto stundu skaitu šajā posmā programmās ar latviešu mācību valodu un palielinot mācību slodzi nedēļā, kā tas de facto [latīņu val. ‘saskaņā ar faktu, faktiski’] ir daudzās mazākumtautību izglītības iestādēs, mazākumtautību programmās.

10. Tehnoloģiju jomā 1.–3. klases posmā „Datorika” būtu iezīmējama kā atsevišķs mācību priekšmets ar (vismaz) 70 stundām (pa vienai stundai nedēļā 2. un 3. klasē) vai 104 stundām (pa vienai stundai nedēļā 1., 2. un 3. klasē), piezīmējot, ka to drīkst apgūt arī integrēti, kā tas ir darīts ar mācību priekšmetiem „Drāma” un „Inženierzinības”, jo, lai iegūtu tehnoloģiju jomā sasniedzamos rezultātus, neatkarīgi no apguves veida ir nepieciešams reāls darbs datorklasē, un tas lielākajā daļā izglītības iestāžu ir realizējams, ieplānojot konkrētu stundu datorklasē šo zināšanu un prasmju apguvei.

11. Formāli skolas tiek rosinātas veidot savas programmas, veikt specializāciju u. tml., bet šo noteikumu 11. pielikuma 8. punktā ir noteikts, ka „izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā vai mācību jomā, nepārsniedzot 10 % no kopējā stundu skaita trīs gados, mācību priekšmetā vai jomā, kurā stundu skaits tiek mainīts”, tādējādi skolas brīvība un iespējas piedāvāt savas izglītības programmas ir ļoti ierobežotas, piemēram, 1.–3. klases posmā tiek izslēgta iespēja piedāvāt piekto matemātikas stundu nedēļā.

 

Par tehnoloģiju jomā ietvertā mācību priekšmeta „Datorika” saturu un sasniedzamajiem rezultātiem

1. Iepazīstot visās jomās kopumā sasniedzamos rezultātus, ar nožēlu ir jāsecina, ka vispaviršāk un dažviet pat nekompetenti ir formulēti un strukturēti sasniedzamie rezultāti tehnoloģiju jomā.

2. Dokumenta uzbūve: galvenais virsraksts – „Sasniedzamie rezultāti tehnoloģiju mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi”, bet, piemēram, 1. punkts „Produktus, pakalpojumus, informācijas un vides risinājumus izstrādā dizaina procesā” ir ideja, nevis sasniedzamais rezultāts. Sasniedzamie rezultāti parādās tikai 3. numerācijas līmenī, tāpēc pie 1. līmeņa tekstiem vismaz jānorāda, ka tā ir lielā ideja, nevis sasniedzamais rezultāts. Formāli runājot, pielikumi veidoti MK noteikumiem neraksturīgā formātā un stilistikā.

3. Aprakstot visu jomu sasniedzamos rezultātus, notiek numerācijas dublēšanās, kas nav pieļaujama MK noteikumos, jo nevar atsaukties uz konkrētu punktu, piemēram:

1.1. Vajadzību un iespēju apzināšana

1.1.1. Novērojot apkārtējo vidi un ikdienā sastopamos produktus, nosauc tajos stiprās puses, trūkumus un iespējas uzlabojumiem.

1.1.1. Vērojot apkārtējo vidi un dokumentējot to video, attēlos vai skicēs, izvērtē tajā esošos produktus un vides risinājumus pēc šādiem kritērijiem: pieejamība, funkcionalitāte, materiāli, krāsu un faktūru atbilstība, apgaismojums, ilgtspēja, inženiertehniskais risinājums.

1.1.1. Pēta dažādus produktus, pakalpojumus, informācijas un vides risinājumus un patstāvīgi nonāk pie secinājumiem par to darbības principiem, estētiskajām, ilgtspējības un ergonomiskajām īpašībām, proporcijām, formu, struktūru, inženiertehnisko risinājumu.

 

Šāda problēma ir visu septiņu jomu sasniedzamo rezultātu aprakstos.

4. Citu jomu sasniedzamo rezultātu aprakstā katrā tabulas rindiņā var izsekot konkrētā sasniedzamā rezultāta izaugsmei no 3. līdz 9. klasei, bet tehnoloģiju jomā daudzviet valda haoss, it sevišķi ar datoriku saistītajos jautājumos, piemēram, tipisks korekts piemērs tabulas rindās no matemātikas jomas:

2.2.4. Pedagoga rosināts, meklē vairākus risinājumus.

2.2.5. Komentē, salīdzina savu un citu skolēnu veidotos risinājumus.

2.2.5. Izskata alternatīvas pieejas risinājumam un izvērtē risinājumu efektivitāti, apzinoties, ka iespējami dažādi risinājuma ceļi un dažkārt arī dažādi atrisinājumi.

 

Savukārt tehnoloģiju jomā, jo īpaši ar datoriku saistītajos jautājumos, šāda sistēmiska pieeja nav vērojama, piemēram:

2.3.1.2. Organizē darba vidi, veidojot paradumu ikdienā ievērot ieteikumus veselīgam darbam ar programmvadāmajām ierīcēm.

2.3.1.2. Rūpējas par savu veselību un pielāgo darba vidi, strādājot ar programmvadāmajām ierīcēm, nodrošinot lietotāju labsajūtu un drošību.

2.3.1.2. Pielāgo operētājsistēmas saskarnes iestatījumus atbilstoši vajadzībām, t. sk. prot atbilstoši izmantot paplašinātas darbības ar logiem, mapēm un failiem, īsteno programmu instalēšanas un atinstalēšanas procesu.

 

 

 

2.5.3. Salīdzina dažādu programmvadāmo ierīču operētājsistēmas un to pielietojumu, atpazīst tās skolas un mājas programmvadāmajās ierīcēs.

2.5.3. Skaidro vienkārša datortīkla uzbūves pamatprincipus un apraksta datortīkla iekārtu darbību, modelējot biežāk lietoto datortīklu piemērus.

 

 

 

2.3.4.3. Salīdzina dažādus datu attēlošanas veidus, izvēlas piemērotāko un veido diagrammas.

2.3.4.3. Pārzina dažādas prezentāciju veidošanas lietojumprogrammas un tiešsaistes prezentāciju veidošanas rīkus un lieto atbilstoši savu mērķu sasniegšanai.

 

 

5. Tā saucamās lielās idejas formulētas jaunākiem bērniem grūti uztveramā tekstā. 3. klasei mēdz būt pārāk grūti sasniedzami rezultāti (ja runājam par integrēto datorikas apguvi).

6. Ļoti grūti orientēties dokumentā, kur vienkopus miksēti 2–3 pietiekami (ļoti) atšķirīgi mācību priekšmeti. Rodas izjūta, ka datorika kaut kādā mērā atstāta ēnā.

7. Veidojot MK noteikumus, vajadzētu ievērot Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas pieņemto terminu lietojumu, piemēram, angļu vārdam „file” latviskā atbilsme ir „datne”, bet dokumentā ir lietots vārds „fails”, kas, pēc šīs komisijas norādījuma, ir izskaužamo vārdu sarakstā.

8. Dažviet ir vērojami burtiski angļu valodas vārdu pārcēlumi, kas neatbilst šīs frāzes pieņemtajam atveidojumam latviešu valodā, piemēram, dokumentā rakstīts „lieto produktivitātes lietojumprogrammas”, bet ir jābūt „lieto biroja lietojumprogrammas” jeb (īsāk) „lieto biroja lietotnes”.

9. Daudzviet formulētie sasniedzamie rezultāti nav izmērāmi (novērtējami), kaut gan preambulā tiek uzsvērts, ka jaunajā standartā visi sasniedzamie rezultāti būs izmērāmi, piemēram, „2.3.1.2. Rūpējas par savu veselību un pielāgo darba vidi, strādājot ar programmvadāmajām ierīcēm, nodrošinot lietotāju labsajūtu un drošību”.

10. Atrodami arī vairāki nesaprotami (neskaidri formulēti) un neizmērāmi sasniedzamie rezultāti jeb faktiski neko neizsakošas frāzes, piemēram, „1.3.6. Izmanto lietojumprogrammas atbilstošo uzdevumu veikšanai ar programmvadāmajām ierīcēm risinājuma īstenošanai”.

11. Formulējumos daudz vispārīgu frāžu, kuras lasot nav skaidrs, cik daudz un cik dziļi skolēnam attiecīgās darbības ir jāprot, piemēram, „pielāgo operētājsistēmas saskarnes iestatījumus atbilstoši vajadzībām, t. sk. prot atbilstoši izmantot paplašinātas darbības ar logiem, mapēm un failiem, īsteno programmu instalēšanas un atinstalēšanas procesu”.

12. Pretrunīgi formulēti sasniedzamie rezultāti, piemēram, beidzot 3. klasi, pie sasniedzamajiem rezultātiem nav atrodamas nekādas pazīmes, ka skolēni būtu apguvuši kaut jel pašas minimālākās prasmes, bet kāds cits sasniedzamais rezultāts paredz prezentāciju sagatavošanu un demonstrēšanu, piemēram, „1.5.1. Ar skolotāja atbalstu sagatavo un prezentē radīto produktu klasē vai citos skolas pasākumos, raksturojot vajadzību, kādēļ risinājums tapis, aprakstot darba gaitu un materiālu un izstrādes tehnoloģiju izvēli”.

13. Zem virsraksta „2.3.2. Pārvalda un lieto visām lietojumprogrammām raksturīgo funkcionalitāti” daudzi pakārtotie sasniedzamie rezultāti neatbilst šim virsrakstam, kā arī nav saprotams pats formulējums „visām lietojumprogrammām”. Pieļauju, ka tā drīkst izteikties cilvēks, kurš zina tikai dažas lietotnes, bet domā, ka citu lietotņu vispār nav.

14. Neizprotami jeb fragmentāri aprakstīti sasniedzamie rezultāti par konkrētu grupu lietotnēm – tie neraksturo skolēnam nepieciešamo zināšanu un prasmju kopu attiecīgajā vecumposmā, piemēram, sasniedzamo rezultātu apraksts par tekstapstrādes lietotni:

2.3.4.1. Ievada un rediģē tekstu, ievērojot teksta ievades pamatprincipus: izvēloties valodu, lietojot pareizrakstības līdzekļus, lietojot iebūvētos stilus un vienkāršākos formatēšanas iestatījumus.

2.3.4.1. Lieto tekstapstrādes lietojumprogrammu, maina iestatījumus un rīkus teksta ievadei dažādās valodās un ar specializētajiem simboliem.

2.3.4.1. Izvēlas piemērotāko tekstapstrādes lietojumprogrammu un tās rediģēšanas rīkus, mainot iestatījumus un funkcijas pēc vajadzības, pārzinot pareizrakstības pārbaudes līdzekļus, veidojot lielus, strukturētus dokumentus atbilstoši ārējām normatīvām prasībām un veicot darbības ar tiem.

 

15. Varbūt, formulējot sasniedzamos rezultātus un to izaugsmi pa vecuma grupām, var ieteikt saglabāt, piemēram, iedalījumu, kāds ir dots VISC tīmekļa vietnēs atrodamajās datorikas paraugprogrammās:

·         programmvadāmo ierīču lietošana un rīkošanās ar datnēm;

·         attēlu, skaņas un video apstrāde;

·         tekstapstrāde;

·         izklājlapu (rēķintabulu) lietošana;

·         prezentācijas materiālu sagatavošana un demonstrēšana;

·         informācijas ieguves un komunikācijas līdzekļu izmantošana;

·         algoritmi un datu struktūras;

·         ievads programmēšanā;

·         datorbāzētu sistēmu izstrāde;

·         datorlietošanas tehniskie, ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai.

16. Praktiski nav atrodami sasniedzamie rezultāti par datortīkliem, interneta pakalpojumu izmantošanu, sadarbības rīkiem un dokumentu koplietošanas rīkiem, kā arī drošības jautājumiem, nemaz nerunājot par šo zināšanu un prasmju attīstību pa dažādiem vecuma posmiem.

Dokuments ir tik vāji sagatavots, ka tas pirms tālākas virzīšanas uz MK nekavējoši būtu pārstrādājams un izdiskutējams datorikas jomas profesionāļu vidē.

Sasniedzamos rezultātus, kas saistīti ar mācību priekšmetu „Dizains un tehnoloģijas” un „Inženierzinātnes”, nekomentēju, taču, manuprāt, te pietrūkst jautājumu par tehniskās grafikas apguvi – bez zināšanām šajā jomā nez vai būs iespējams nonākt līdz inženiertehnisko risinājumu projektēšanai.

 

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
18 nov

Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Kāda jēga strādāt skolā, ja nav mērķa ar to iepriecināt skolēnus un sevi? Kāda jēga izveidot ģimeni, ja nav laika tiem, kurus savā ģimenē esam sasaukuši?
Kaspars Bikše, Latvijas un Dānijas augstskolu lektors


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Satiekoties ar šādu problēmu, es nezinu, kā es sevi vestu.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.