| Sākums Raksti Viedokļi Intervijas Foto Interešu izglītība Pielikums vecākiem Pirmsskolas izglītība |
Autors: Asoc. prof. Dr.art. Andris Teikmanis Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Augstākās izglītības padomes loceklis @ 08.05.2013.
Augstākās izglītības padomes izstrādātā Latvijas Augstākās izglītības un augstskolu attīstības koncepcija 2013.-2020. gadam šobrīd piedāvā visskaidrāko redzējumu par augstākās izglītības un pētniecības lomu Latvijas attīstībā un pārmaiņām, kuras būtu nepieciešamas ne vien izglītībā, bet arī publiskajā pārvaldē un uzņēmējdarbības vidē, lai nodrošinātu valsts konkurētspējīgu attīstību.
Autors: Dainis Zelmenis, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors un maģistra studiju programmas „Bizness un tiesības Eiropas Savienībā" vadītājs @ 03.04.2013.
Pēdējā laikā mūsu valstī daudz uzmanības tiek pievērsts izglītības sistēmai un tās nepilnībām. It īpaši augstākās izglītības nepilnībām. Diskusijas starp galvenajām atbildīgajām personām šajā sakarībā ir sasniegušas baltkvēli – izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis draud Augstākās izglītības padomei (AIP) ar prokuratūru, bet AIP attaisnojas, ka nejūtas vainīga, un savukārt draud izglītības un zinātnes ministram ar to pašu.
Autors: Valters Ščerbinskis, Rīgas Stradiņa universitātes maģistra studiju programmas „Politika un valsts pārvaldība” vadītājs un Latvijas-Krievijas kopējās vēsturnieku komisijas loceklis @ 15.03.2013.
Vai 16.martam ir jābūt oficiālai atceres dienai? Problēmu viennozīmīgi atbildēt uz šo jautājumu rada tas, ka jautājums, nepārprotami, ir sarežģīts un daudzdimensionāls vairāku iemeslu dēļ. Tas ir vēsturisks jautājums, jo saistās ar vēsturiskiem notikumiem. Tas ir iekšpolitisks jautājums, jo turpina ietekmēt norises mūsu valstī. Tam ir arī starptautiskā dimensija. Atbildes uz šo jautājumu nav viennozīmīgas.
Autors: Andris Teikmanis, Dr.art., Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors @ 26.02.2013.
Pirmdien, 25.februārī, Ministru kabineta komitejas sēdē tika izskatīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gatavoto „Studiju programmu licencēšanas noteikumu” projekts, saasinot pretrunas, tajā kā izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un citi nozares pārstāvji un sadarbības partneri redz Latvijas augstākās izglītības nākotni.
Kopš pagājušā gada augusta ilgušajās saskaņošanas sanāksmēs bija iezīmējušās atšķirības IZM un augstskolu pārstāvju, studentu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvju un Kultūras ministrijas skatījumā, kuras varētu apkopot sekojošajās grupās.
Autors: Ilze Brinkmane @ 06.02.2013.
Latvijas izglītības vadītāju asociācija (LIVA) 6. februārī aicināja uz diskusiju skolu vadītājus, pedagogus, novadu un pilsētu izglītības nodaļu vadītājus, lai kopīgi ar Valsts izglītības satura centra vadību un darbiniekiem izprastu, kā mērīt izglītības kvalitāti, par ko liecina eksāmenu rezultāti, kādi būtu pieņemamākie valsts pārbaudījumu norises laiki u.tml.
Autors: Daiga Kļanska @ 25.01.2013.
Latvijas zinātnieki valsts augstākajām amatpersonām, Saeimā pārstāvēto partiju frakcijām un plašsaziņas līdzekļiem mēneša sākumā nosūtīja atklātu vēstuli, kurā pauda bažas par valsts pārvaldes attieksmi, kas novedusi nacionālo zinātni līdz krīzei, kādu tā valsts neatkarības 20 gados nav pieredzējusi. Nepilnu gadu tiek runāts par nepieciešamību starptautiski izvērtēt zinātnisko institūciju reģistrā esošās institūcijas, taču tehniskais līgums ar Ziemeļu Ministru padomi vēl joprojām nav parakstīts.
Autors: Andrejs Mūrnieks, LU vadībzinātņu doktors @ 10.01.2013.
Jaunā gada sākums ir labvēlīgs laiks jaunām iecerēm un attiecību atjaunošanai. Tas īpaši attiecas uz ieilgušajām diskusijām par izglītības reformu. Īstenībā tikai tagad reformu būtu loģiski sākt, jo nesen Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu (NAP). Tātad izglītības reformas jāplāno, ņemot vērā NAP noteiktos virzienus un prioritātes.
Galvenais saprast – kādu vēlamies mūsu valsts virzību. Ir iespējami divi ceļi jeb scenāriji.
Autors: Edgars Grigorjevs, LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists @ 10.01.2013.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pāreju uz pedagogu 40 stundu darba nedēļu atbalstīs tikai pie adekvāta atalgojuma palielinājuma pedagogiem, neļaujoties Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupā pašlaik jūtamajam spiedienam nepamatoti ātrai pārejai uz jauno modeli no 2014.gada mācību gada un pie esošā finansējuma vai minimāla tā pieauguma.
Autors: Dr. A.Prikulis, LU vad.pētnieks @ 29.11.2012.
Autors: Mihails Hazans, LU profesors, Eiropas izglītības ekonomikas ekspertu tīkla dalībnieks @ 12.11.2012.
7.novembrī IZM publiskoja "alternatīvu" (salīdzinot ar Augstākās izglītības padomes - AIP - projekta rezultātiem) studiju programmu sadalījumu trīs kvalitātes grupās un no tā izrietošās rekomendācijas par 162 studiju programmu budžeta finansējuma pārtraukšanu. Starp šīm 162 programmām 111 ir tādas, kuru pastāvēšana pēc AIP projekta rezultātiem netika apšaubīta, lai gan tika konstatēta konkrēto uzlabojumu nepieciešamība. 11.novembrī tika publiskots uz IZM alternatīvā vērtējuma pamata izveidots augstskolu reitings.
Kāds būtu cilvēka cienīgs atalgojums pedagogam Latvijas skolās?

|
Kontakti: SIA "AB konsultants" Marijas iela 2, 4.stāvs, Rīga, LV-1050 T. 67357585, F. 67357584, Galvenā redaktore: Daiga Kļanska e-pasts: daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv Reklāmas un mārketinga vadītāja: Agita Zaharovska e-pasts: reklama@izglitiba-kultura.lv |
Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu "Izglītība un Kultūra". Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli. |