Iesūtīt viedokli

Disleksija. Kā palīdzēt? [0]

Autors: Eva Birzniece, Latvijas Disleksijas biedrības valdes priekšsēdētāja @ 19.01.2012.

Kas ir disleksija?

Disleksija ir smadzeņu attīstības un darbības īpatnība, kas nosaka to, ka daļai cilvēku ir grūti apgūt lasīt un rakstīt prasmi neatkarīgi no tā, ka viņiem ir pilnvērtīgs intelekts. Vairumā gadījumu disleksijas riska faktori rodas pirms bērna piedzimšanas, attīstoties smadzenēm; salīdzinoši reti disleksija rodas galvas smadzeņu slimību un traumu rezultātā.

lasīt tālāk

Pedagogs – bez šaubu ēnas vai ar iespēju mainīties? [0]

Autors: Jānis Dzanuškāns, Mg. iur., zvērināts advokāts, advokātu biroja „Dzanuškāns & partneri” vadītājs @ 04.01.2012.

Jautājums par izglītības kvalitāti vienmēr vistiešākā veidā saistīts ar pedagogu profesionalitāti, pieredzi un prestižu sabiedrībā. Arī šajā valdībā, visticamāk, kvalitatīvas izglītības nodrošināšanas vārdā domāts par pedagogu darba kvalitāti. Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību paredz ieviest skolu direktoru iecelšanu uz noteiktu laiku[i]. Lai gan plašāka sabiedrība nav iepazīstināta ar statistikas datiem, cik liels ir skolu direktoru vidējais darba stāžs, un argumentāciju, kāpēc šāda rīcība nepieciešama, šis jautājums jāskata kontekstā ar citu jautājumu, kas skar pedagogu ētiku un profesijas prestižu, bet iepriekšējās valdības darba kārtībā tā arī neparādījās.

lasīt tālāk

Atskats uz Eiropas Izglītības pētniecības asociācijas organizēto ikgadējo konferenci Berlīnē [1]

Autors: Maija Kokare, privātās vidusskolas „Patnis” direktore @ 18.10.2011.

Veiksmīga Eiropas ekonomiskā un sociālā attīstība nav iespējama bez efektīvas un pētījumos pamatotas izglītības politikas – šāda atziņa nebūt nepretendē uz novitāti, tomēr mudina lūkoties plašākā kontekstā uz pētījumiem, kas veido pamatu tendencēm izglītības nozarē. Zināšanas pašas par sevi, lai cik tās vērtīgas arī būtu, nemaina praksi – ne zinātnē, ne ražošanā, ne pārvaldībā, ne citās jomās. Izglītība visplašākajā nozīmē ir uzskatāma par mehānismu, kas veido sabiedrības kapacitāti izmantot un radīt zināšanas.

 

lasīt tālāk

Kāds varētu izskatīties skolas modelis Latvijā? [1]

Autors: Ojārs Rode, Tautskolas „99 baltie zirgi” vadītājs @ 29.09.2011.

Uz šo jautājumu nevar atbildēt dažās laiksraksta slejās. Piedāvāju ieskatīties vienas sabiedrības daļas viedokļu kopsavilkumā un tajā, kas no tā izriet.

Cilvēka patiesais individuālais liktenis ir aprakstīts vārdos: „Aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko!” - Dievs mūs atsūta uz Zemi, kā uz kaut kādu nezināmu vietu. Atsūta mūs nevarīgus, nezinīgus, lai to apgūtu kā pilnīgi kaut ko jaunu. Kas ir tas „nezin kas”, kas ir jāatnes Dievam? Tas izskatās pēc mūsu individuālās dzīves jēgas meklējuma, kuras nozīmīgumu skaidrojām, kad runājām par to,  kas mēs esam un kā atrast sevi (š.g. Izglītība un kultūra Nr.29). Pēc būtības, mums neko daudz nevajadzētu prātot, kā atbilstoši šim Dieva vēlējumam arī izveidot savu skolu. Taču cilvēki raduši darīt visu pa savam prātam un tāpēc svarīgi ieklausīties ko viņi spriež par savu skolu.

lasīt tālāk

Noskaidroti 11.Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstu „Izglītības koeficienti”

Autors: Zigmārs Atvars, DrClub.lv vadītājs @ 15.09.2011.

Skolās mēs mācām bērniem, ka ir jāizglītojas. Ja būs laba izglītība, būs labs darbs. Vēlāk, kad persona pabeigusi skolu, ar kādiem no absolventiem mēs lepojamies. Tā kā tuvojas 11.Saeimas vēlēšanas un kandidāti min savu iegūto izglītību, katrai minētai mācību iestādei būtu jāpriecājas, ka viņu absolvents tagad kandidē vēlēšanās. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) statistikā tiek atspoguļots vai personai ir augstākā, vidējā vai pamat izglītība. Tā kā augstāko izglītību var iedalīt vairākās pakāpēs, tad DrClub ir izveidojis „Izglītības koeficienta” rādītāju.

lasīt tālāk

Atbalsts sociāli neaizsargātiem studentiem – vienlīdzības vai diskriminācijas veicināšana? [0]

Autors: Jānis Dzanuškāns, Mg. iur., zvērināts advokāts, advokātu biroja „Dzanuškāns & partneri” vadītājs @ 25.08.2011.

Šajā akadēmiskajā gadā augstākās izglītības studentu atbalsta sistēma darbosies pēc citiem principiem nekā divus iepriekšējos gadus. 2011. gada 10. augustā, pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr. 740 „Noteikumi par stipendijām”, kas paredz, ka stipendiju atkal piešķir, prioritāri vērtējot sekmju un zinātniskās darbības rādītājus. Sociālais stāvoklis tiks ņemts vērā tikai līdzvērtīgu sasniegumu gadījumā. Proti, priekšroka saņemt stipendiju ar līdzvērtīgiem mācību sasniegumiem būs tam studentam, kurš atbilst kādam no sociālajiem kritērijiem – ir invalīds, bārenis vai bez vecāku gādības palicis jaunietis, studējošais no ģimenes, kurai piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, studējošais no daudzbērnu ģimenes, studējošais, kuram ir bērni.

 

lasīt tālāk

Izglītība pārmaiņām [0]

Autors: Igo Midrijānis @ 27.07.2011.

Galvenais rīks, kā veicināt pagriezienu jebkurā jomā uz vēlamo, ir izglītība. Mūsu izglītības sistēma, skolas un skolotāji (ar daudziem pozitīviem izņēmumiem) izglītību pārmaiņām neveicina tādā mērā, kā tas būtu nepieciešams - ne tradicionālā ilgtspējīgas attīstības izpratnē, ne ķeroties pie garīgiem, nacionāliem, sociālpsiholoģiskiem līmeņiem, ne XXI gasimta iespējamiem izaicinājumiem.

Diemžēl autoram īsā rakstā nav iespējams celt priekšā pat galvenos savas maģistratūras, doktorantūras pētījumus- pierādījumus par šo tēmu. Tādēļ atvainojos, ka dominē secinājumi, apgalvojumi

lasīt tālāk

Vai pamatizglītība iegūstama bez maksas? [0]

Autors: Jānis Dzanuškāns, Mg.iur., zvērināts advokāts, juridiskā biroja „Dzanuškāns & partneri” vadītājs @ 13.07.2011.

Ir diskusijas, kas tādā vai citādā formā aktualizējas regulāri. Viena no tādām sabiedrībā uzvirmo katra mācību gada sākumā – par Latvijas Republikas Satversmes 112. pantā noteikto: „Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību.” Turklāt tiesības iegūt bezmaksas izglītību paredz arī Latvijai saistoši starptautiski dokumenti, piemēram, ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, ANO Konvencijā par bērna tiesībām.

lasīt tālāk

Kāpēc mācību grāmatās tik daudz kļūdu? [0]

Autors: Andrejs Mūrnieks, Dr. sc. adm., Latvijas Pedagogu domes valdes priekšsēdētājs @ 18.05.2011.

 Nesen sabiedrību pāršalca skandāls par informāciju, kas atrodama 9. klases sociālo zinību mācību grāmatā. Tradicionālo Latvijas kristīgo konfesiju pārstāvji tajā saskatīja vienpusību homoseksualitātes interpretācijā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Vispārējas izglītības satura centrs (VISC) pasteidzās ar paziņojumu, ka liks grāmatā ievietot arī pretēju viedokli atspoguļojošu informāciju. Tādējādi vienai aplamībai sekoja otra.

lasīt tālāk

Uzmanību: bērni ar uzvedības traucējumiem [0]

Autors: Anita Šteina, Rīgas Teikas vidusskolas mediatore @ 06.04.2011.

Veicot sava darba pārskatu, secinu, ka ar katru gadu skolās palielinās to problēmsituāciju, konfliktu skaits, kuros iesaistīti skolēni ar uzvedības traucējumiem un mācību grūtībām.

lasīt tālāk