Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Pilotprojekts jau pavēris ceļu uz daudzveidīgu Latvijas izzināšanu un kultūras norišu atklāsmi

Autors: Ilze Brinkmane, žurnāliste @ 22.12.2017

Pilotprojekts jau pavēris ceļu uz daudzveidīgu Latvijas izzināšanu un kultūras norišu atklāsmi
Foto: No Daugavpils 10. vidusskolas arhīva

Vairākas skolas jau 2016./2017. mācību gadā iesaistījās iniciatīvas Latvijas skolas soma pilotprojektā. Pieredze ir atšķirīga, jo idejas, ko dažādu vecumu skolēniem piedāvāt, bija pašu skolas pārstāvju izvēle.

Vairāk apgūst novada kultūras vērtības

Brocēnu vidusskolas vēstures skolotāja un projekta koordinatore Laura Miķelsone atzīst, ka visgrūtākais esot bijis atrast tieši katram vecumposmam (1.–12. klasei) piemērotāko pasākumu.Tā kā piešķirto līdzekļu apguvei bija dots tikai trīs mēnešus ilgs laiks, ticis svērts un mērīts, kā tos izmantot optimāli un iespējami daudzpusīgi.

„Izvēlējāmies ceļu, ka māksliniekus aicinājām pie sevis, nevis kaut kur braucām paši. Sastapos ar lielu atsaucību. Katram skolēnam radās iespēja piedzīvot divus kultūras notikumus. Vēl ļoti būtiski šķita izglītot arī skolotājus, izvēlējāmies kino un mākslas darbu analīzi. Manuprāt, ir jādomā par skolotāju tālākizglītību šajā jomā, jo, ja skolotājs nav kompetents kultūras izpratnes jautājumos, tad diezin vai to var nodot tālāk arī skolēniem,” pārliecināti saka L. Miķelsone.

Veiksmīgi, viņasprāt, esot izdevies sabalansēt tradicionālo un mūsdienīgo, piemeklēt katrai klašu grupai atbilstīgus pasākumus, kuriieinteresēja. „Sākumā no pašreizējā piedāvājuma visgrūtāk bija kaut ko atrast pusaudžiem, tomēr izrādījās, ka atradām uzrunas veidu, kas viņiem patīk, – laikmetīgo deju,” stāsta Laura.

Atklājot, kā tika meklējusi piemērotāko plašajā informācijas klāstā, skolotāja priecājas, ka lielā veiksme izrādījusies sadarbība ar Latvijas Arhitektu savienību, kam jau pirms vairākiem gadiem izveidota tāda programma skolēnu izglītošanai, ko iesaka izmantot ikvienai skolai.„Arhitektu vadītās nodarbības praktiski atspoguļoja starpdisciplināro mācību pieeju, jo aptvēra mākslu, matemātiku, sociālās zinības, fiziku, valodu. Tas deva iespēju arī skolotājiem apsvērt, kā turpmāk var pilnveidot un dažādot mācību procesu, kādus elementus iekļaut u. tml.

Daudz domājām arī, kā dažādot atgriezeniskās saites iegūšanas formas, lai nesaņemtu tikai atbildi patika vai nepatika un lai skolotājs iegūto informāciju varētu tālāk izmantot savā darbā. Esmu secinājusi: ja skolēns darbojas kopā ar māksliniekiem, rakstniekiem, interesantām personībām, tad viņš iesaistās un rodas līdzpārdzīvojums, tādējādi ieguvums ir neskaitāmas reizes lielāks, nekā dažkārt 40 minūšu esot klasē stundā, bet domās kaut kur citur,” uzsver L. Miķelsone.

Vēl viens atgriezeniskās saites piemērs ir sadarbība ar Valsts kultūrkapitāla fondu un Tukuma muzeju, kuru apmeklējot skolotājiem vajadzēja sagatavot skolēnus gaidāmajam notikumam un pēc tam dzirdēto un redzēto nostiprināt mācību procesā. Tas palīdz skolēniem apzināties, ka tas ir vēl viens veids, kā var mācīties, bet skolotāja uzdevums ir kopīgi analizēt iegūto informāciju.

Pilotprojekts ilga tikai trīs mēnešus, un, tā kā visu izdevās saplānot, viņasprāt, nevarētu būt neiespējami mācību procesu sakārtot tam atbilstīgi arī mācību gada laikā. „Vienīgi kultūras jomu pārstāvjiem, kas turpmāk gatavojas piedāvāt savu programmu Latvijas skolas somai, vajadzētu iedziļināties jauno izglītības standartu saturā, lai kultūras norises būtu iespējams sabalansēt ar mācību procesu un tas atbilstu pieprasījumam,” rosina pilotprojekta koordinatore.

Ko ceļavārdos teiktu citām skolām? L. Miķelsone aicina pasākumus izvēlēties no dažādām kultūras jomām, neaizmirstot arī par klasisko mūziku, operu, baletu; ekskursiju maršrutos iekļaut objektus, kas vēl nav kļuvuši populāri, toties būtu vērtīgi mācību procesam, piemēram, apmeklējot vēstures objektus, censties saskaņot ar patlaban apgūstamo vielu, nevis iekļaut to, ko apgūs pēc pāris gadiem.Visbiežāk Liepāju saista ar Karostas cietumu un teātri, tātad – izvēlas iestaigātās standarta takas, bet ir arī daudz kas cits, ko Liepājā ir vērts redzēt. Viņasprāt, skolotājiem ir jāparāda dažādi ceļi, jāvirza, lai nepaļautos tikai uz skolēnu uzzināto sociālajos tīklos un draugu ieteikumiem.

„Turpmāk ļoti nozīmīga būs tālākā sadarbība ar pašvaldībām, pakalpojumu sniedzējiem, vecākiem, arī sadarbība starp skolotājiem. Šajā ziņā mums ir laimējies, jo pašvaldība jau šogad, pēc pilotprojekta aprobācijas, un arī turpmāk plāno no sava budžetaatbalstīt iespēju, lai katrs skolēns jau tagad būtiskās aktivitātēs iegūtu plānotos 14 eiro sava kultūras redzesloka paplašināšanai, jo valsts līdzfinansējums sāksies tikai ar 2018. gada septembri. Lielu atbalstu sniedz arī skolas administrācija – budžetā ir ieplānoti 1000 eiro skolas kopīgajiem kultūras pasākumiem,” stāsta L. Miķelsone, piebilstot, ka tas esot apliecinājums atzinīgam projekta novērtējumam.

Tiek iesaistītas arī citas novada skolas, kopīgi izrāžu apmeklējumi rīkoti ar Blīdenes pamatskolas skolēniem, tādējādi apvienojot transporta izdevumus. Pamazām sāk iedzīvināt ideju par iniciatīvu Brocēnu skolas soma, lai apkopotu to, kas no Brocēnu novada kultūras vērtībāmbūtu jāapgūst, to sasaistot ar mācību priekšmetiem.

Skolēni jau ir saņēmuši Latvijas valsts simtgadības pasi, kurā ieraksta apmeklētās aktivitātes, iegūtās atziņas, kā arī ir jābūt apstiprinājumam, piemēram, muzeja darbinieka parakstam. Tādā veidā tiek plānota ne tikai bērnu, bet arī viņu ģimeņu iesaistīšanās.

system/application/uploads/file/attels_skolas_soma/Brocēni-arhit.jpg

Foto: Brocēnu vidusskolai lielā veiksme izrādījās sadarbība ar Latvijas Arhitektu savienību, kas jau pirms vairākiem gadiem ir izveidojusi programmu skolēniem.

 

Daudzi pirmo reizi redzēja Rīgu un Brīvības pieminekli

Daugavpils 10. vidusskolas latviešu valodas skolotāja un projekta koordinatore Valija Salna atzīst, ka aktivitātes arī esot plānojuši tā, lai skolēni redzētu pēc iespējas vairāk un dažādās jomās.

„Pirmā doma bija noteikti aizvest uz teātri, jo vecāki ne vienmēr to izdara. Visi jaunāko klašu skolēni apmeklēja Daugavpils teātra izrādi bērniem – mūziklu Leo – mazais lauva, vecāko klašu skolēni – izrādi Pieci vakari.Varbūt ir grūti iedomāties, bet daudzi bērni ne reizi pirms tam ar ģimeni nebija braukuši uz Rīgu. Izvēlējāmies Latvijas Nacionālā teātra izrādi Sudraba slidas, tad arī viņi redzēja namu, kurā 1918. gadā tika proklamēta mūsu valsts, jo kas viens ir par to lasīt grāmatās, bet cits – redzēt savām acīm. Skolēnos radās neviltots pārdzīvojums. Bija bērni, kas pirmo reizi tuvumā aplūkoja Brīvības pieminekli. Apmeklējām arī Latvijas Nacionālo mākslas muzeju,” stāsta V. Salna un piebilst –esot bijis sāpīgi apzināties, ka liela daļa no piešķirtajām finansēm ir jātērē transporta pakalpojumiem, kas ir dārgi, turklāt gana sarežģītas ir arī iepirkuma procedūras.

Daugavpilieši esot mēģinājuši atrast interesanto arī turpat, Daugavpilī, piemēram, māla mākslas centrā darbojušies keramiķu vadītajās meistarklasēs; īsi pirms Ziemassvētkiem Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā iesaistījušies radošajās darbnīcās un darinājuši svētku rotas; Marka Rotko mākslas centrā iegādājušies biļetes uz vairākām izstādēm, jo visbiežāk apskate aprobežojas ar pamatekspozīciju. Daudzi bērni atzina, ka pirmo reizi bijuši Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, kur klausījās koncertu.

„Sapratām, ka ne tikai pats pasākums, izrāde vai izstāde ir kultūras soma, bet, braucot uz Rīgu, bija iespēja vērot dabas ainavas un arī tādā veidā iepazīt Latviju. Vienmēr jau esam centušies apmeklēt muzejus, tikties ar māksliniekiem, taču tas ir noticis epizodiski. Pilotprojekta laikā tā bija kopēja skolas lieta, un tad rezonanse un attieksme ir citādāka,” uzskata projekta koordinatore. Analizējot, kā veidojusies atgriezeniskā saite, V. Salna atklāj, ka mazāko klašu skolēni aktīvi apsprieduši izrādes tēlu īpašības, tos zīmējuši, savukārt vecāko klašu skolēni pēc Sudraba slidu noskatīšanās veidojuši asociatīvās domu kartes, tuvāk iepazinuši aktierus, meklējuši informāciju par mūzikas autoru, stundās vēlreiz klausījušies mūzikas fragmentu ierakstus.

„Ja pēc redzētā un dzirdētā neko nepārrunā, neapspriež, tad bērni ātri aizmirst vai arī nerod atbildes uz jautājumiem, kuri ir radušies, jo nāk klāt atkal cita, aktuāla informācija. Piemēram, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tieši tajā laikā bija izstādīti mākslinieka Jura Dimitera plakāti, unvidusskolēniem radās interesantas pārdomas par redzēto – kā ar lakoniskiem un mākslinieciskiem paņēmieniem var trāpīgi un uzskatāmi atklāt 20. gadsimta 70. un 80. gados sabiedrības dzīvē notiekošo. Plakāti uzrunāja un dziļi iespaidoja,” stāsta V. Salna.

system/application/uploads/file/attels_skolas_soma/Dpils-Nac-teātris.jpg

Foto: Daugavpils 10. vidusskolas skolēni un skolotāji pie Latvijas Nacionālā teātra, kur dibināta Latvijas valsts.

 

Atbildot uz jautājumu, cik veiksmīgi citkārt izdevies atrast kultūras dzīves notikumos piemērotāko, kas atbilstu tam, ko apgūst mācību procesā, skolotāja atzīst, ka ne vienmēr piedāvājumu izdodas sasaistīt ar literatūrā vai vēsturē aplūkoto tematiku.

„Radās arī pārdomas par to, kādu attieksmi bērni iemanto ģimenē. Protams, daudziem neklājas finansiāli viegli, bet arī labi situēti un motivēti jaunieši kopā ar vecākiem ir bijuši daudzviet ārzemēs, toties ne reizi nav redzējuši Baltijas jūru, kuru apdzied mūsu tautasdziesmās, apjūsmo citos mākslas veidos un par kuru mācās skolā. Bija arī jaunieši, kuri neatbrauca līdzi uz Rīgu, jo viņus ietekmēja vecāku noraidošā attieksme,” norāda skolotāja.

V. Salna stāsta, ka skola esotizmantojusi arī vairākas citas iespējas. Viena no tām – Britu padomes Latvijā atbalstītā Izglītības attīstības centra iniciatīva Latvijas izzināšanai klātienē. Skolēnu grupas no Rīgas, Pierīgas un Latgales devās braucienos, kuru maršrutos tika iekļauts kāds muzejs vai uzņēmums, teātra vai koncerta apmeklējums, viesošanās citā skolā. Viņasprāt, bērniem tikpat nozīmīgi ir piedzīvot atšķirīgu kultūras dzīvi citā Latvijas vietā, jo rīdzinieki savukārt esot bijuši patīkami pārsteigti par redzēto Daugavpilī.

Patlaban notiek sadarbība ar Valmieras 2. vidusskolu, kura savā projektā ir iesaistījusi mazākumtautību skolas vēl no Rīgas un Liepājas. Skolotāji un vairāki skolēni klausījās lekcijas un piedalījās praktiskās nodarbībās Rīgā, tuvākajā laikā notiks brauciens uz Valmieru, kam jau gatavo stilizētus tautastērpus, un tiks veidota īpaša torte Latvijas valsts simtgadībai.

 

„Turpinājums pēc pilotprojekta noslēguma neseko, jo tam būtu nepieciešams pašvaldības finansiāls atbalsts. Pašvaldība patlaban visiem skolēniem nodrošina sabiedrisko transportu un ēdināšanu. Tad, kad Latvijas skolas soma tiks īstenota valsts līmenī, tad, protams, centīsimies, lai iesaistītos visas klašu grupas un ikviens skolēns gūtu apstiprinājumu, ka no somas ir kaut ko radis arī sev, jo piedzīvoto atzinīgi novērtējām,” secina V. Salna.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Vai skola ir fiziska, intelektuāla un emocionāla vide, kas palīdz rasties un attīstīties idejām, nobriest drosmei un apņēmībai rīkoties un nostiprināties pārliecībai, ka mācīties nozīmē darīt, kļūdīties, darīt vēl, vēl, vēl un turklāt ar prieku un patikšanu?
Aija Tūna, izglītības eksperte


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgaram bieži bija vēlme iedzert, bet viņš zināja savas robežas, kā par piemēru: viņš nelika galdā to, kas viņam pieder, un šajā gadījumā tas bija zirgs, kurš piederēja muižas valdniekam.

 

Kontakti

Laikraksts "Izglītība un Kultūra" 

Galvenā redaktora p.i. - Andris Barkāns

Tālr. 67096393; 25628748

 

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.