Izglītība un kultūra

Ķīna: pasaules gudrākā valsts?

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 17 May 2012 02:34:31 +0300

„Ķīnas rezultāti starptautiskajos izglītības testos, kas līdz šim nekad nav publiskoti, ir vērā ņemami,” atzīst Andreas Schleicher, atbildīgā persona par ietekmīgajiem PISA testiem.

Ar šiem testiem, kurus veic ik pēc trim gadiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, novērtē skolēnu prasmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinībās. PISA testi – Starptautiskā studentu vērtēšanas programma – kļuvuši par starptautisku bāzi izglītības novērtēšanā. Iegūtie dati rāda, ka Ķīnas izglītības sistēma ir soli priekšā daudzām Rietumu valstīm. Līdz šim ir bijusi pastiprināta interese par Ķīnas ekonomisko un politisko attīstību, taču PISA rezultāti ir zīmīgi, jo parāda, kā šī valsts izglīto savas nākamās paaudzes.

Informātikas lielākā problēma – tās neiekļaušana citos mācību priekšmetos

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 17 May 2012 02:32:27 +0300

Šobrīd ļoti aktīvi dažādās grupās tiek diskutēts par izglītību un vienu no tās aspektiem – tehnoloģiju izmantošanu izglītības procesā. Man šīm diskusijām gribētos piedāvāt savu skatījumu, ko esmu guvusi, mācot informātiku gan pamatskolas, gan vidusskolas skolēniem, strādājot ar dažādu mācību priekšmetu skolotājiem pie iniciatīvām saistībā ar tehnoloģijām mācību procesā, kā arī ikdienā vienkārši aktīvi izmantojot dažāda veida tehnikas brīnumus.

Sešgadnieks – pirmsskolēns vai pamatskolēns?

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 10 May 2012 00:59:36 +0300

2009. gadā sabiedrībā sākās diskusija par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Sešgadnieku apmācību nevar atdalīt no piecgadniekiem, un šajā vecumā nevar būt runa par iešanu skolā – šādu rekomendāciju par pirmsskolas izglītības reformām sniegusi viena no izglītības ministra izveidotajām darba grupām.

Kā skolēnu vecāki nosaka izglītības kvalitāti?

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 03 May 2012 10:21:08 +0300

Izglītība nav tikai šaura speciālistu loka kompetence. Tie ir procesi, kas ietekmē un ir saistīti arī ar visu sabiedrības un valsts dzīvi. Liela nozīme izglītībā ir vecākiem, taču nereti ir tā, ka vecāki prasa visu atbildību no skolas, bet ne vienmēr ir gatavi reāli iesaistīties savu bērnu skološanā un ar to saistītās aktivitātēs. Tāpat mēdz būt arī otrādi – vecāki ir iniciatīvas pilni, vēlas iesaistīties, saprast un palīdzēt, bet skola nav gatava sadarboties. Taču tie ir tikai iespējamie varianti. Kopumā skolotāji, skolas vadība un arī valsts līmeņa institūcijas, no vienas puses, un vecāki, no otras puses, arvien vairāk novērtē savstarpējās sadarbības nozīmi izglītības kvalitātes uzlabošanā. Arvien aktīvākas kļūst arī dažādas vecāku iniciatīvas, kas kopējiem spēkiem iestājas par sev nozīmīgu jautājumu risināšanu. Piedāvājam dažādu vecāku viedokļus par to, kas ir kvalitatīva izglītība, kas ir, viņuprāt, būtiskākās problēmas, kā vecāki to var novērtēt un cik lielā mērā vecākiem ir jāiesaistās izglītības procesos.

Atstumtība skolā kā sociālpedagoģiska problēma

nospam@leta.lv(Leta) — Tue, 24 Apr 2012 19:27:44 +0300

Cilvēks piedzimst kā bioloģiska būtne, bet jau no pirmajām dienām viņam apkārt ir citi cilvēki. Viņš tiek iekļauts dažāda veida mijiedarbībā, līdz ar to cilvēks ir arī sociāla būtne.

Skola ir institūcija ar izglītības un audzināšanas mērķiem. Izglītības apguves un audzināšanas procesa organizācija skolā notiek grupās ar formālo nosaukumu „klase”. Jans Amoss Komenskis (Jan Amos Komenský) klasi raksturo kā cilvēku kopumu, kurš izveidots pēc līdzīga vecuma un iepriekšējās sagatavotības līmeņa. Klases kolektīvā ir sastopami dažādi pusaudži ar savu uzvedības modeli un personības īpašību kopumu.

Ko par „Iespējamās misijas” skolotājiem saka skolu direktori?

nospam@leta.lv(Leta) — Fri, 13 Apr 2012 12:55:10 +0300

Inese Bērziņa, Mazsalacas vidusskolas direktore

„Mūsu skolā sākusi strādāt „Iespējamās misijas” skolotāja Inga Strižņeva, kas māca sociālās zinības, vēsturi un angļu valodu. Inga ir ļoti enerģiska meitene, ar savu skatījumu uz skolā notiekošajiem procesiem, un mēs esam ļoti priecīgi, ka Inga ir mūsu skolā, tas ir nedaudz sapurinājis arī pārējos skolotājus, kas ikdienas rutīnā bieži vien pazaudē degsmi – arī mēs paskatāmies uz ierasto darbu no citas puses.

Duālā profesionālās izglītības sistēma

nospam@leta.lv(Leta) — Fri, 13 Apr 2012 12:44:33 +0300

Var gadīties dzirdēt, ka Vācijas duālā profesionālās izglītības sistēma ir kaut kas labs un veiksmīgs un ka vajadzētu to ieviest Latvijā, tad visas problēmas, kas saistītas ar kvalificēta darbaspēka izglītošanu, atrisinātos. Te mans mēģinājums īsumā skaidrot, kas tas īsti ir. Saprast ir svarīgi, lai nesanāk, ka dzenamies pakaļ nosaukumam/brendam, līdz galam neizprotot, ko īsti no tā visa vēlamies ieviest/pārņemt/uzlabot. Neticu, ka iespējams sistēmu pārņemt copy/paste – gluži vienkārši tādēļ, ka valstis un līdzšinējā pieredze ir stipri atšķirīgas, taču iedvesmoties un adaptēt tās elementus, tos integrējot savā sistēmā, iespējams. Jo svarīgākais jebkurā sistēmā ir tās radītā pozitīvā ietekme/rezultāti un tiekšanās uz labākiem sasniegumiem.

Muzejs 3D formātā

nospam@leta.lv(Leta) — Wed, 04 Apr 2012 23:51:07 +0300

Ar mācību spēli „Epifāniju līkloči” atklāta dzejnieka Imanta Ziedoņa digitālā muzeja 1. kārta. I. Ziedonis ir viens no mūsu tautas interesantākajiem rakstniekiem. Līdztekus literārajai darbībai viņš ir devies politikā un ģenerējis milzīgu sociālo enerģiju, radot ap sevi iespaidīgu enerģētisko lauku. I. Ziedoņa precīzi teiktie vārdi dzejā, prozā, esejās, publicistikā, kinoscenārijos, teātrī, runās un uzrunās it kā noteica alternatīvu ideoloģiju sistēmas oficiālajai līnijai.

Ko domā studenti un skolotāji par savas valsts skolu sistēmu dažādās pasaules valstīs?

nospam@leta.lv(Leta) — Wed, 28 Mar 2012 22:33:07 +0300

Diskusijas par izglītības sistēmu Latvijā norisinās, analizējot visdažādākos aspektus un problēmas. Izglītības eksperti strādā, lai uzlabotu izglītības kvalitāti. Bet ko domā un secina studenti un skolotāji par savas valsts skolu sistēmu dažādās pasaules valstīs? Viņu viedokļos labi redzams, cik dažādi un vienlaikus līdzīgi mēs uztveram pasauli un rīkojamies tajā, arī izglītības procesu kontekstā.

Šogad Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmā pētīs arī skolēnu finanšu pratību

nospam@leta.lv(Leta) — Wed, 28 Mar 2012 18:17:12 +0300

Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmā (The Programme for International Student Assessment (PISA)) šogad 15 gadus veciem skolēniem pārbaudīs ne tikai skolēnu kompetences matemātikā, lasītprasmē un dabazinātnēs, bet arī finanšu pratībā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) „PISA 2012” pētījuma vadītājs Latvijā Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāns, profesors Andris Kangro stāsta, ka Latvija, lai arī nav OECD dalībvalsts, pētījumā ir uzaicināta piedalīties jau kopš 2000. gada. Pētījums notiek ik pēc trijiem gadiem. Sākotnēji tika pētītas skolēnu kompetences tikai trijās satura jomās – lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs –, taču 2012. gada pētījumu ir nolemts papildināt ar finanšu pratību, kurai pasaules ekonomiskās krīzes apstākļos ir pievērsta pastiprināta uzmanība.

Pārdomas par skolas un vecāku sadarbību

nospam@leta.lv(Leta) — Wed, 28 Mar 2012 17:58:44 +0300

Liela loma bērnu audzināšanā un izglītošanā jāuzņemas vecākiem. Bet es palūgšu Jūs atbildēt, kas tad mūs māca būt par labiem vecākiem. Dabas aicinājuma saukti un mīlas jūtu vadīti, divi jaunieši rada savu mazo brīnumiņu. Viņi lepni sevi dēvē par vecākiem. Paraudzīsimies, kādu pūru ir sarūpējusi mūsu izglītības sistēma, lai šo svēto misiju šie jaunieši īstenotu.

Somijas izglītības piemērs dod cerības Latvijai

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 22 Mar 2012 20:14:48 +0200

„Ir valstis, kuras sākumā izmēģina visu nepareizo, lai nonāktu pie pareizā. Somi tā nerīkojas,” martā diskusijā, tiekoties ar skolu vadītājiem, skolotājiem, augstskolu mācībspēkiem, politiķiem, uzņēmējiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, uzsvēra Somijas izglītības sistēmas veidotājs Pasi Sālbergs (Pasi Sahlberg). „Gribu dot jums cerības,” sacīja doktors P. Sālbergs.

Kā skolas īsteno humānās pedagoģijas principus?

nospam@leta.lv(Leta) — Mon, 12 Mar 2012 15:39:45 +0200

Š. Amonašvili: „Humānā pedagoģija – tas ir gudrības kauss, kurā savākts klasiskais, garīgi filozofiskais, pedagoģiskais un psiholoģiskais mantojums, kā arī mūsdienu labākā pieredze, kuras mērķis – cēlsirdīgas personības audzināšana. No pedagoģiskās gudrības kausa mēs varam pasmelt tik, cik spējam, un varam to vairot par tik, cik bagāti esam paši”

Dalīta vēstures mācīšana

nospam@leta.lv(Leta) — Wed, 07 Mar 2012 12:20:05 +0200

Šā mācību gada sākumā skolās vēsturi sāka mācīt divos atsevišķos priekšmetos – Latvijas vēsture un Pasaules vēsture. Ir pagājis pusgads, un vēstures skolotāji stāsta savas pārdomas un novērojumus par jaunās pieejas priekšrocībām un trūkumiem.

Vispārējās izglītības kvalitāte Latvijā

nospam@leta.lv(Leta) — Wed, 07 Mar 2012 12:04:08 +0200

Izglītības kvalitāte un diskusijas par nepieciešamiem uzlabojumiem ir sabiedriski nozīmīgas. Jebkuras pārmaiņas izglītībā – gan satura, gan formas, gan finansējuma risinājumos – ir laikietilpīgs process, kas ir jāvērtē kopsakarībās, turklāt nepieciešami nopietni pētījumi un analīze. Izglītības un zinātnes ministrijas aktualizētie rezultāti par starptautiskajiem pētījumiem, kas rāda, ka Latvijas izglītības līmenis ir sistemātiski zem vidējā pasaules līmeņa, ir daļēji objektīva datu interpretācija.

Laikraksta diskusija. Kas Latvijā kļūst par skolotājiem?

nospam@leta.lv(Leta) — Wed, 29 Feb 2012 15:40:14 +0200

Lai būtu kvalitatīva izglītības sistēma, nepieciešams pietiekams skaits izglītotu skolotāju. Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka skolotāji strauji noveco. Piemēram, 2010. gadā vecāki par 50 gadiem bija 37,2% 7.–12. klašu skolotāju. Eksakto mācību priekšmetu skolotāju novecošanās nākamajos piecos gados var radīt kvalificētu skolotāju trūkumu eksakto mācību priekšmetu pasniegšanā vidējā izglītībā. Laikraksta „Izglītība un Kultūra” un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) kopīgi rīkotās diskusijas dalībnieki vienprātīgi atzīst, ka galvenais iemesls, lai skolās ienāktu jauni pedagogi, ir atalgojums. Ir velti cerēt, ka jauns cilvēks, kuram ir jāiegādājas un jāiekārto mājoklis, jādibina sava ģimene un jāiegulda nauda savā intelektuālajā pilnveidē, būs gatavs strādāt skolā, algā saņemot 250 latu. Tādēļ politiķiem ir jāapzinās situācijas nopietnību un jārod finansējums skolotāju atalgošanai, lai skolotāja profesija būtu pievilcīga ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem. Tikpat svarīgi būtu izveidot sistēmu, kā gados vecāko skolotāju pieredzi izmantot, lai viņi palīdzētu jaunākajiem kolēģiem veiksmīgi sākt darba gaitas, sniegt atbalstu skolēniem. Maldīgs ir priekšstats, ka Latvijā skolotāju studiju programmas ir zemas kvalitātes, ko pierāda Latvijas augstskolu absolventi, kuri strādā ārvalstīs un ir mentori ārvalstu skolotājiem.

Skolas un vecāku sadarbība

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 16 Feb 2012 12:33:31 +0200

Vecāku loma bērnu izglītošanā ir lielāka, nekā dažkārt varētu šķist. Vecāki ir tie, kas izvēlas, kādu mācību iestādi apmeklēs bērns, cik nopietni skolēns pievērsīsies mācībām, un vecāki ir līdzatbildīgi arī lēmumu pieņemšanā par izglītības saturu un kvalitāti. Katras skolas īstenotās sadarbības formas var atšķirties, tāpat atšķirīga ir arī vecāku nostāja un iesaistīšanās skolas dzīvē, taču sadarbības mērķi pamatā ir vieni un tie paši. Pārdomās par skolas un vecāku sadarbību dalījās privātvidusskolas „Patnis” direktore Maija Kokare, RTU Humanitārā institūta asociētā profesore, „tautskola.lv” direktore Airisa Šteinberga, Rīgas 53. vidusskolas psiholoģe Zanda Šneidere un Vecāku apvienības „Vecāki izglītībai, sadarbībai, izaugsmei” priekšsēdētājs Kārlis Boldiševics.

Pieteiktās Ķīļa reformas rada pretrunīgu reakciju

nospam@leta.lv(Leta) — Wed, 08 Feb 2012 15:40:57 +0200

Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdībai apritējušas 100 darbības dienas. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) V. Dombrovska trešās valdības, tostarp izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa, 100 dienās paveikto novērtējusi ar atzīmi „vāji”. Iedzīvotāju „cirpšanas kurss”, ko apzīmē ar gada nevārdu „fiskālā konsolidācija”, un izglītības un zinātnes nozares ekonomiskās krīzes „upuris” 133,7 miljonu latu apmērā ir radījis nopietnu apdraudējumu tās kvalitatīvai attīstībai un ilgtspējai.

Skolu direktoru terminēto darba līgumu lietderība

nospam@leta.lv(Leta) — Wed, 01 Feb 2012 18:32:16 +0200

Viens no izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa ierosinājumiem mācību procesa uzlabošanai ir terminēto darba līgumu ieviešana skolas direktoriem – tas nozīmē, ka tiktu organizēts atklāts konkurss, kurā skolu vadītājus amatā ieceltu uz noteiktu laiku. Šī ierosinājuma plānotie ieguvumi ir skolu direktoru motivācijas paaugstināšana, skolu izaugsme un konkurētspēja. Šādas ieceres iespējamos ieguvumus un trūkumus laikrakstam „Izglītība un Kultūra” komentēja Dr. phil. Elmārs Vēbers, Rīgas Pedagoģijas un izglītības akadēmijas Vadībzinātņu katedras docents.

Disleksija. Kā palīdzēt?

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 19 Jan 2012 13:31:11 +0200

Kas ir disleksija?

Disleksija ir smadzeņu attīstības un darbības īpatnība, kas nosaka to, ka daļai cilvēku ir grūti apgūt lasīt un rakstīt prasmi neatkarīgi no tā, ka viņiem ir pilnvērtīgs intelekts. Vairumā gadījumu disleksijas riska faktori rodas pirms bērna piedzimšanas, attīstoties smadzenēm; salīdzinoši reti disleksija rodas galvas smadzeņu slimību un traumu rezultātā.

Izglītības speciālisti uzdod jautājumus izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 19 Jan 2012 00:21:33 +0200

Sākot jauno 2012. gadu, laikraksts "Izglītība un Kultūra" turpina tradīciju kopā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) organizēt un atspoguļot ikmēneša diskusijas ar izglītības speciālistiem. Šoreiz sarunu sākam neierastākā formā – atstājot brīvu krēslu izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim. Iepazīstoties ar valdības deklarācijas rīcības plānu izglītības reformu īstenošanā, secinām, ka ideju un vienlaikus arī neskaidrību ir ļoti daudz. Tāpēc diskusijas laikā klātesošie mēģina formulēt jautājumus R. Ķīlim par to, kas pašlaik nav saprotams iecerētajās reformās.

Cik aizsargāts skolā ir skolotājs?

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 19 Jan 2012 00:15:33 +0200

Kā skolā risināt situāciju, ja skolēns pazemo skolotāju – ignorē organizētās mācību formas, lieto necenzētu leksiku, atļaujas uzspļaut skolotājam u. tml.? Kā rīkoties, lai šādā situācijā nepazaudētu autoritāti pārējo skolēnu acīs un saglabātu pašcieņu? Kā šādas problēmas risināt skolā? Piedāvājam skolas psiholoģes, pieredzējušas skolotājas un juristes viedokli.

Pedagogs – bez šaubu ēnas vai ar iespēju mainīties?

nospam@leta.lv(Leta) — Wed, 04 Jan 2012 21:14:14 +0200

Jautājums par izglītības kvalitāti vienmēr vistiešākā veidā saistīts ar pedagogu profesionalitāti, pieredzi un prestižu sabiedrībā. Arī šajā valdībā, visticamāk, kvalitatīvas izglītības nodrošināšanas vārdā domāts par pedagogu darba kvalitāti. Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību paredz ieviest skolu direktoru iecelšanu uz noteiktu laiku[i]. Lai gan plašāka sabiedrība nav iepazīstināta ar statistikas datiem, cik liels ir skolu direktoru vidējais darba stāžs, un argumentāciju, kāpēc šāda rīcība nepieciešama, šis jautājums jāskata kontekstā ar citu jautājumu, kas skar pedagogu ētiku un profesijas prestižu, bet iepriekšējās valdības darba kārtībā tā arī neparādījās.

[i] „Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību”. Skatīt: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/darbibu-reglamentejosie-dokumenti/valdibasdek.

Skolu reitingi. Kā vērtēt skolas?

nospam@leta.lv(Leta) — Wed, 04 Jan 2012 20:12:55 +0200

Novembrī notikušais Draudzīgā aicinājuma skolu reitings kārtējo reizi mudinājis aktualizēt kritērijus, pēc kādiem novērtēt skolas darbu. Vai kritēriji ir objektīvi, kam tie noder, kāds no tiem labums? Uz laikraksta „Izglītība un Kultūra” un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) kopīgi organizēto diskusiju aicinājām vairākus ekspertus. Diskusijā piedalījās Draudzīgā aicinājuma skolu reitinga veidotājs Jānis Endele, Ata Kronvalda fonda priekšsēdētājs Henriks Danusevičs, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Gaile, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas direktors Valdis Jēkabsons (attēlā), Rīgas 64. vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Ilze Ose, LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško un LIZDA speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Baiba Bašķere.

R. Ķīlis: Par atvieglotu un sabalansētu mācību gadu

nospam@leta.lv(Leta) — Wed, 07 Dec 2011 15:33:47 +0200

Pagājušajā nedēļā Izglītības un zinātnes ministrijā prezentējām Valdības rīcības plāna pasākumus izglītībā, kas praktiski nozīmē sarakstu ar konkrētiem uzdevumiem, ko esmu apņēmies paveikt, lai ieviestu dzīvē tās salīdzinoši vispārīgās lietas, kas ierakstītas valdības deklarācijā.

Tālākizglītības kursu efektivitāte

nospam@leta.lv(Leta) — Wed, 07 Dec 2011 15:25:19 +0200

Šogad Latvijā līdz 25. novembrim Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tikušas saskaņotas 333 dažādas pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmas. Nevarētu teikt, ka nav izvēles, kā skolotājam pilnveidot savu profesionalitāti. Un tomēr – kāpēc nereti skolotājs no kursiem neko neiegūst un vai tiek izvērtēts kursos gūtais?

Kā un kam vērtēt izglītības iestāžu darbības kvalitāti?

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 01 Dec 2011 23:16:09 +0200

Valdība šomēnes izglītības iestāžu uzraudzības un kontroles samazināšanai pasākumu plānā nolēma saglabāt esošo izglītības iestāžu akreditācijas un profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības programmu licencēšanas kārtību, kaut arī pret formālo un dārgo skolu akreditāciju iebilda gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). To, ka skolu darbības kvalitāte ir jāvērtē, atzīst visi aptaujātie izglītības eksperti, taču valstī nav vienotas izpratnes par izglītības kvalitāti, kas apgrūtina izveidot vienotu izglītības politiku valstī.

Izveidots „Skolu reitings” atbilstīgi skolēnu sekmēm centralizētajos eksāmenos

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 24 Nov 2011 00:58:47 +0200

Šonedēļ Draudzīgā aicinājuma fonds paziņoja „Skolu reitingu”, kas izveidots ar „Nordea bankas” atbalstu, sarindojot skolas atbilstīgi absolventu sekmēm centralizētajos eksāmenos. Reitings sadalīts četrās kategorijas – ģimnāzijas, pilsētu vidusskolas, lauku vidusskolas, specializētās vidusskolas, kurās iekļautas profesionālās ievirzes vidējās vispārējās izglītības iestādes un profesionālās vidusskolas. Atsevišķi tika izdalīta kategorija skolām, kuru skolēni pagājušajā mācību gadā uzrādījuši izaugsmi. Pēc skolēnu iegūtajiem rezultātiem centralizētajos eksāmenos izvērtēti skolēnu sasniegumi latviešu valodā, matemātikā, angļu valodā, dabas zinībās (bioloģijā, fizikā, ķīmijā) un vēsturē. Katrā nominācijā apbalvoja sešas labākās skolas. Labākā skola saņēma galveno balvu – metālā izstrādāto „Pūci”. Arī atsevišķos mācību priekšmetos apbalvoja sešas labākās skolas, pasniedzot mazo „Pūci”. Novērtējot centienus sasniegt vairāk un tiekties pēc izcilības, jau piekto gadu Draudzīgā aicinājuma kustībā iesaistījusies „Nordea banka”, kura šogad pirmo reizi īpaši sveica skolas, kas „Skolu reitingā 2011” parādījušas vislielāko zināšanu kāpumu un skolēnu erudīcijas izaugsmi. Par labāko Latvijas skolu kategorijā „Izaugsme” šogad atzīta Preiļu arodvidusskola, kas kopš šā gada 1. septembra tiek dēvēta par Viduslatgales Profesionālo vidusskolu.

Latvija Globālajā izglītotāju forumā Vašingtonā starp inovatīvākajām pasaules skolām

nospam@leta.lv(Leta) — Wed, 23 Nov 2011 14:36:57 +0200

Pavisam nesen no pasaules inovatīvo skolotāju Globālā foruma Vašingtonā atgriezusies arī Latvijas delegācija. Jau ierasts, ka reizi gadā šādā forumā tiekas Microsoft Partners in Learning programmas skolotāji, skolu vadītāji un izglītības politikas veidotāji Kopumā vairāk nekā 700 pedagogu un skolu līderu no 75 valstīm satikās, lai dalītos pieredzē, mācītos un diskutētu par tehnoloģiju nozīmi un nākotni izglītības procesā. Arī Latvija šogad bija plaši pārstāvēta.

AKTUĀLS JAUTĀJUMS

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 17 Nov 2011 14:22:20 +0200

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka ar profesionālās meistarības pilnveidi, metodisko atbalstu un kvalitātes pārbaudi būtu jānodarbojas pašiem skolotājiem. Kā vērtējat ierosinājumu deleģēt un nodot attiecīgo finansējumu un pienākumus no IZM skolotāju profesionālajām asociācijām?

Linda Beķere, Rīgas Lietuviešu vidusskolas vēstures skolotāja

„Kopumā idejai par to, ka profesionālās meistarības pilnveide un metodiskais atbalsts būtu nododams pašu skolotāju ziņā, piekrītu, jo skolotājam kā profesionālim viennozīmīgi var un vajag uzticēties vairāk. Kvalitātes kontrole un skolotāju profesionālo vajadzību izvērtēšana būtu uzticama skolu direktoriem, kas prasītu zināma finansējuma piešķiršanu pašām skolām, nevis uzreiz profesionālajām asociācijām. Personīga pieredze rāda to, ka ļoti liela vērtība ir tam metodiskajam atbalstam un profesionālajai pieredzei, ko skolotājs var iegūt skolā, uz vietas strādājot un sadarbojoties ar kolēģiem, taču tam būtu jāparedz laiks jau pie esošās slodzes un līdzekļi.”