Izglītība un kultūra

Skolu direktoru terminēto darba līgumu lietderība

nospam@leta.lv(Leta) — Wed, 01 Feb 2012 18:32:16 +0200

Viens no izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa ierosinājumiem mācību procesa uzlabošanai ir terminēto darba līgumu ieviešana skolas direktoriem – tas nozīmē, ka tiktu organizēts atklāts konkurss, kurā skolu vadītājus amatā ieceltu uz noteiktu laiku. Šī ierosinājuma plānotie ieguvumi ir skolu direktoru motivācijas paaugstināšana, skolu izaugsme un konkurētspēja. Šādas ieceres iespējamos ieguvumus un trūkumus laikrakstam „Izglītība un Kultūra” komentēja Dr. phil. Elmārs Vēbers, Rīgas Pedagoģijas un izglītības akadēmijas Vadībzinātņu katedras docents.

Disleksija. Kā palīdzēt?

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 19 Jan 2012 13:31:11 +0200

Kas ir disleksija?

Disleksija ir smadzeņu attīstības un darbības īpatnība, kas nosaka to, ka daļai cilvēku ir grūti apgūt lasīt un rakstīt prasmi neatkarīgi no tā, ka viņiem ir pilnvērtīgs intelekts. Vairumā gadījumu disleksijas riska faktori rodas pirms bērna piedzimšanas, attīstoties smadzenēm; salīdzinoši reti disleksija rodas galvas smadzeņu slimību un traumu rezultātā.

Izglītības speciālisti uzdod jautājumus izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 19 Jan 2012 00:21:33 +0200

Sākot jauno 2012. gadu, laikraksts "Izglītība un Kultūra" turpina tradīciju kopā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) organizēt un atspoguļot ikmēneša diskusijas ar izglītības speciālistiem. Šoreiz sarunu sākam neierastākā formā – atstājot brīvu krēslu izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim. Iepazīstoties ar valdības deklarācijas rīcības plānu izglītības reformu īstenošanā, secinām, ka ideju un vienlaikus arī neskaidrību ir ļoti daudz. Tāpēc diskusijas laikā klātesošie mēģina formulēt jautājumus R. Ķīlim par to, kas pašlaik nav saprotams iecerētajās reformās.

Cik aizsargāts skolā ir skolotājs?

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 19 Jan 2012 00:15:33 +0200

Kā skolā risināt situāciju, ja skolēns pazemo skolotāju – ignorē organizētās mācību formas, lieto necenzētu leksiku, atļaujas uzspļaut skolotājam u. tml.? Kā rīkoties, lai šādā situācijā nepazaudētu autoritāti pārējo skolēnu acīs un saglabātu pašcieņu? Kā šādas problēmas risināt skolā? Piedāvājam skolas psiholoģes, pieredzējušas skolotājas un juristes viedokli.

Pedagogs – bez šaubu ēnas vai ar iespēju mainīties?

nospam@leta.lv(Leta) — Wed, 04 Jan 2012 21:14:14 +0200

Jautājums par izglītības kvalitāti vienmēr vistiešākā veidā saistīts ar pedagogu profesionalitāti, pieredzi un prestižu sabiedrībā. Arī šajā valdībā, visticamāk, kvalitatīvas izglītības nodrošināšanas vārdā domāts par pedagogu darba kvalitāti. Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību paredz ieviest skolu direktoru iecelšanu uz noteiktu laiku[i]. Lai gan plašāka sabiedrība nav iepazīstināta ar statistikas datiem, cik liels ir skolu direktoru vidējais darba stāžs, un argumentāciju, kāpēc šāda rīcība nepieciešama, šis jautājums jāskata kontekstā ar citu jautājumu, kas skar pedagogu ētiku un profesijas prestižu, bet iepriekšējās valdības darba kārtībā tā arī neparādījās.

[i] „Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību”. Skatīt: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/darbibu-reglamentejosie-dokumenti/valdibasdek.

Skolu reitingi. Kā vērtēt skolas?

nospam@leta.lv(Leta) — Wed, 04 Jan 2012 20:12:55 +0200

Novembrī notikušais Draudzīgā aicinājuma skolu reitings kārtējo reizi mudinājis aktualizēt kritērijus, pēc kādiem novērtēt skolas darbu. Vai kritēriji ir objektīvi, kam tie noder, kāds no tiem labums? Uz laikraksta „Izglītība un Kultūra” un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) kopīgi organizēto diskusiju aicinājām vairākus ekspertus. Diskusijā piedalījās Draudzīgā aicinājuma skolu reitinga veidotājs Jānis Endele, Ata Kronvalda fonda priekšsēdētājs Henriks Danusevičs, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Gaile, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas direktors Valdis Jēkabsons (attēlā), Rīgas 64. vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Ilze Ose, LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško un LIZDA speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Baiba Bašķere.

R. Ķīlis: Par atvieglotu un sabalansētu mācību gadu

nospam@leta.lv(Leta) — Wed, 07 Dec 2011 15:33:47 +0200

Pagājušajā nedēļā Izglītības un zinātnes ministrijā prezentējām Valdības rīcības plāna pasākumus izglītībā, kas praktiski nozīmē sarakstu ar konkrētiem uzdevumiem, ko esmu apņēmies paveikt, lai ieviestu dzīvē tās salīdzinoši vispārīgās lietas, kas ierakstītas valdības deklarācijā.

Tālākizglītības kursu efektivitāte

nospam@leta.lv(Leta) — Wed, 07 Dec 2011 15:25:19 +0200

Šogad Latvijā līdz 25. novembrim Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tikušas saskaņotas 333 dažādas pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmas. Nevarētu teikt, ka nav izvēles, kā skolotājam pilnveidot savu profesionalitāti. Un tomēr – kāpēc nereti skolotājs no kursiem neko neiegūst un vai tiek izvērtēts kursos gūtais?

Kā un kam vērtēt izglītības iestāžu darbības kvalitāti?

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 01 Dec 2011 23:16:09 +0200

Valdība šomēnes izglītības iestāžu uzraudzības un kontroles samazināšanai pasākumu plānā nolēma saglabāt esošo izglītības iestāžu akreditācijas un profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības programmu licencēšanas kārtību, kaut arī pret formālo un dārgo skolu akreditāciju iebilda gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). To, ka skolu darbības kvalitāte ir jāvērtē, atzīst visi aptaujātie izglītības eksperti, taču valstī nav vienotas izpratnes par izglītības kvalitāti, kas apgrūtina izveidot vienotu izglītības politiku valstī.

Izveidots „Skolu reitings” atbilstīgi skolēnu sekmēm centralizētajos eksāmenos

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 24 Nov 2011 00:58:47 +0200

Šonedēļ Draudzīgā aicinājuma fonds paziņoja „Skolu reitingu”, kas izveidots ar „Nordea bankas” atbalstu, sarindojot skolas atbilstīgi absolventu sekmēm centralizētajos eksāmenos. Reitings sadalīts četrās kategorijas – ģimnāzijas, pilsētu vidusskolas, lauku vidusskolas, specializētās vidusskolas, kurās iekļautas profesionālās ievirzes vidējās vispārējās izglītības iestādes un profesionālās vidusskolas. Atsevišķi tika izdalīta kategorija skolām, kuru skolēni pagājušajā mācību gadā uzrādījuši izaugsmi. Pēc skolēnu iegūtajiem rezultātiem centralizētajos eksāmenos izvērtēti skolēnu sasniegumi latviešu valodā, matemātikā, angļu valodā, dabas zinībās (bioloģijā, fizikā, ķīmijā) un vēsturē. Katrā nominācijā apbalvoja sešas labākās skolas. Labākā skola saņēma galveno balvu – metālā izstrādāto „Pūci”. Arī atsevišķos mācību priekšmetos apbalvoja sešas labākās skolas, pasniedzot mazo „Pūci”. Novērtējot centienus sasniegt vairāk un tiekties pēc izcilības, jau piekto gadu Draudzīgā aicinājuma kustībā iesaistījusies „Nordea banka”, kura šogad pirmo reizi īpaši sveica skolas, kas „Skolu reitingā 2011” parādījušas vislielāko zināšanu kāpumu un skolēnu erudīcijas izaugsmi. Par labāko Latvijas skolu kategorijā „Izaugsme” šogad atzīta Preiļu arodvidusskola, kas kopš šā gada 1. septembra tiek dēvēta par Viduslatgales Profesionālo vidusskolu.

Latvija Globālajā izglītotāju forumā Vašingtonā starp inovatīvākajām pasaules skolām

nospam@leta.lv(Leta) — Wed, 23 Nov 2011 14:36:57 +0200

Pavisam nesen no pasaules inovatīvo skolotāju Globālā foruma Vašingtonā atgriezusies arī Latvijas delegācija. Jau ierasts, ka reizi gadā šādā forumā tiekas Microsoft Partners in Learning programmas skolotāji, skolu vadītāji un izglītības politikas veidotāji Kopumā vairāk nekā 700 pedagogu un skolu līderu no 75 valstīm satikās, lai dalītos pieredzē, mācītos un diskutētu par tehnoloģiju nozīmi un nākotni izglītības procesā. Arī Latvija šogad bija plaši pārstāvēta.

AKTUĀLS JAUTĀJUMS

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 17 Nov 2011 14:22:20 +0200

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka ar profesionālās meistarības pilnveidi, metodisko atbalstu un kvalitātes pārbaudi būtu jānodarbojas pašiem skolotājiem. Kā vērtējat ierosinājumu deleģēt un nodot attiecīgo finansējumu un pienākumus no IZM skolotāju profesionālajām asociācijām?

Linda Beķere, Rīgas Lietuviešu vidusskolas vēstures skolotāja

„Kopumā idejai par to, ka profesionālās meistarības pilnveide un metodiskais atbalsts būtu nododams pašu skolotāju ziņā, piekrītu, jo skolotājam kā profesionālim viennozīmīgi var un vajag uzticēties vairāk. Kvalitātes kontrole un skolotāju profesionālo vajadzību izvērtēšana būtu uzticama skolu direktoriem, kas prasītu zināma finansējuma piešķiršanu pašām skolām, nevis uzreiz profesionālajām asociācijām. Personīga pieredze rāda to, ka ļoti liela vērtība ir tam metodiskajam atbalstam un profesionālajai pieredzei, ko skolotājs var iegūt skolā, uz vietas strādājot un sadarbojoties ar kolēģiem, taču tam būtu jāparedz laiks jau pie esošās slodzes un līdzekļi.”

Kā vērtējat jaunā izglītība un zinātnes ministra Roberta Ķīļa iecerētās izglītības reformas?

nospam@leta.lv(Leta) — Fri, 04 Nov 2011 12:20:45 +0200

Valdis Lapiņš, Rīgas Hanzas vidusskolas direktors: „Man ir vēl ļoti daudz neskaidru jautājumu par gaidāmajām reformām, uz kuriem gribu saņemt atbildes. Ja nesen mums bija eksperiments ar sešgadnieku mācībām pirmajā klasē, kas īsti neizdevās, kāpēc mēs atkal tomēr pie tā atgriežamies? Ja prasības būs tādas pašas kā iepriekš, kad sešgadniekiem ir nepieciešama gulēšanas, mācību un rotaļu telpa, kur tiks ņemti finansu resursi, lai to visu realizēti, ja esošajās skolās tik daudz brīvu telpu nav? Finansu resursi tādā gadījumā būs nepieciešami arī mācību programmu pārstrādāšanai un sakārtošanai.

Integrētās sporta nodarbības bērnu stājas traucējumu profilaksei pirmskolā

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 27 Oct 2011 13:13:25 +0300

Bērnu pareizas stājas veidošana ir viens no mūsdienu aktuālākajiem pirmsskolas izglītības uzdevumiem. Par to tiek daudz runāts gan sabiedrībā, gan pirmsskolas skolotāju vidē. Rīgas 154. pirmsskolas izglītības iestādē tika organizētas atklātās sporta nodarbības, kuras apmeklēja Rīgas pirmskolu sporta skolotāji. Ieskatu par pieredzes apmaiņas pasākuma gaitu sniegsim nākamajā laikraksta pielikumā „Pirmsskolas izglītība”. Savukārt par bērnu stājas profilakses iespējām sporta nodarbībās un pieredzi aicinājām pastāstīt Rīgas 154. PII sporta skolotāju Eleonoru Šišlovu. Skolotāja apliecina, ka bērna stājas veidošanās sākas jau no agrīnas bērnības un pirmsskolas periodā tam jāpievērš īpaša uzmanība.

Raksts ir pieejams par maksu.

Rakstā ir 1253 vārdi

Kā cilvēku radīt par Cilvēku?

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 27 Oct 2011 13:06:05 +0300

Pēdējos 10–15 gados humānās pedagoģijas ideju piekritēju kļūst aizvien vairāk. Šīs idejas apvieno skolotājus, audzinātājus, izglītības iestāžu vadītājus, vecākus, ārstus, kultūras darbiniekus, zinātniekus, studentus un skolu jauniešus. Starptautisko humānās pedagoģijas kustību veido dažādas valstiskas un nevalstiskas organizācijas, apvienības, kurās rit radošs darbs – autorprogrammu un metodisko līdzekļu izstrāde. Darbojas eksperimentālās skolas un bērnudārzi, vecāku universitātes un lektoriji. Darbojas humānās pedagoģijas kvalifikācijas paaugstināšanas kursi, daudzās pedagoģijas koledžās un universitātēs tiek praktizēti speciāli kursi par humānās pedagoģijas pamatiem. Maskavā jau 10 gadus notiek starptautiskie pedagoģiskie lasījumi, kuros līdzdarbojas vairāk nekā 600 cilvēku, bet reģionālajos un republikāniskajos lasījumos piedalās tūkstošiem. Latvijā 5. Humānās pedagoģijas konferencē vienkopus tikās aptuveni 200 skolotāju, lai uzzinātu par Krievijas, Čečenijas un mūsmāju pieredzi radošuma attīstīšanā. Īpaši skolotāji novērtēja mūsu pašu skolotājas Karines Oganisjanas uzstāšanos, kurā viņa akcentēja starpdisciplināro mācīšanos kā radošuma avotu. Šīs tikšanās ir ar lielu uzdevumu, kā teikts Humānās pedagoģijas manifestā – lai piesātinātu izglītības pasauli ar garīgumu, mīlestību, viedumu un Gaismu.

Raksts ir pieejams par maksu.

Rakstā ir 1421 vārds

DISKUSIJA: „Skolēnu mācību sasniegumi – izglītības kvalitātes radītājs”

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 27 Oct 2011 12:54:15 +0300

Pagājušajā nedēļā laikraksts „Izglītība un Kultūra” sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) rīkoja diskusiju „Skolēnu mācību sasniegumi – izglītības kvalitātes radītājs”. Diskusijā piedalījās:

· Lauma Zariņa, Vecsaules pamatskolas arodbiedrības priekšsēdētāja un sākumskolas, vēstures skolotāja;

· Maija Kokare, Privātās vidusskolas „Patnis” direktore;

· Malgožata Raščevska, LU profesore, pētījuma „Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei” pētnieku grupas vadītāja;

· Māra Graudiņa, LIZDA Bauskas starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja;

· Normunds Venžega, Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Uzraudzības departamenta direktors;

· Solvita Dārziņa, Iecavas vidusskolas direktores vietniece, angļu valodas skolotāja;

· Rasa Bidiņa, Blīdenes pamatskolas direktore;

· Agra Zaķe, Iecavas vidusskolas direktore;

· Aija Melle, Rīgas Juglas vidusskolas direktore, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) valdes pārstāve;

· Baiba Bašķere, LIZDA speciāliste vispārējās izglītības jautājumos;

· Ilze Vergina, Smiltenes Centra vidusskolas metodiķe;

· Imants Vasmanis, VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājs;

· Inita Juhņēviča, IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece.

Raksts ir pieejams par maksu.

Rakstā ir 3422 vārdi

Kā sekmīgi ieviest ārpusklases lasīšanu?

nospam@leta.lv(Leta) — Fri, 21 Oct 2011 16:36:58 +0300

Lai rastu atbildi, laikraksts „Izglītība un Kultūra” vērsās pie Valda Zālīša pamatskolas Valodu jomas metodiskās komisijas vadītājas Ingūnas Helvigas.

Lasītprasme ir viena no svarīgākajām skolēna prasmēm, ko viņš apgūst pirmajos skolas gados un vēlāk dzīves laikā pilnveido. Tas ir pamats visu pārējo mācību priekšmetu apguvei, kā arī personīgās izaugsmes neatņemama sastāvdaļa.

Mēs esam atbildīgi, lai sabiedrība prastu lasīt grāmatas. Būtiska atgriezeniskās saites veidošanai un bērnu lasīšanas veicināšanai ir Latvijas bibliotēku iniciētā programma „Bērnu žūrija”. Skolās lasītprasmes apguvei tiek izmantotas dažādas aktivitātes un resursi. Viena no tādām ir ārpusklases lasīšana.

Raksts ir pieejams par maksu.

Rakstā ir 1391 vārds

Modernās prezentāciju iespējas skolā

nospam@leta.lv(Leta) — Fri, 21 Oct 2011 12:02:12 +0300

Kādreiz, kad skolotājs vēlējās klasei kaut ko vizuāli paskaidrot, viņš ņēma krītu un zīmēja. Tagad skolotājam talkā nākušas modernas interaktīvās tāfeles. Tā kā interaktīvā tāfele paver neaptveramu iespēju klāstu, ir svarīgi, lai tā tiktu izmantota efektīvi un tās iegādē ieguldītā nauda sevi attaisnotu pilnībā.

Raksts ir pieejams par maksu.

Rakstā ir 1136 vārdi

Jauns bērnudārzs dažos mēnešos – moduļu tipa risinājums

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 20 Oct 2011 15:55:55 +0300

Pagājušā nedēļā Babītes novadā atklātais pirmais moduļu tipa bērnudārzs Baltijā no ārpuses attaisno savu nosaukumu – moduļu tipa celtne, kam piedien nedaudz kantains izskats, taču, ieejot iekšā, pārsteigums esot daudziem: telpas ir tiešām plašas, gaišas, krāsainas, mājīgas, tur labi jūtas gan bērni, gan audzinātājas, tas ne ar ko neatšķiras no ierastajiem bērnudārziem. Šis ir lielisks risinājums, kas var noderēt arī citām pašvaldībām.

Iespēja skolām iesaistīties starptautiskajā sadarbībā

nospam@leta.lv(Leta) — Wed, 19 Oct 2011 14:19:12 +0300

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) izsludinājusi 2012. gada projektu iesniegumu konkursu Eiropas Savienības (ES) Mūžizglītības programmas Comenius, Erasmus, Leonardo da Vinci, Grundtvig, Žana Monē un Caurviju apakšprogrammās.

Ievērojamā čehu pedagoga Jana Amosa Komenska vārdā nosauktās Mūžizglītības programmas Vispārējās izglītības attīstības Comenius apakšprogrammā, kuras darbība aizsākās 1995. gadā (Latvijā – 1998. gadā), konkurss notiks astoņos decentralizēto projektu veidos:

· daudzpusējā skolu partnerība;

· divpusējā skolu partnerība;

· reģionālā partnerība;

· sagatavošanas vizītes;

· pedagoģiskā personāla profesionālā pilnveide;

· asistentūra (asistentiem);

· asistentūra (uzņemošām skolām);

· skolēnu individuālā mobilitāte.

Veselīgs uzturs skolā. Priekšlikumi. Pieredze

nospam@leta.lv(Leta) — Wed, 19 Oct 2011 14:11:13 +0300

Neatbilstošs uzturs bērnu augšanas laikā var nopietni ietekmēt viņu fizisko un garīgo attīstību, kā arī veselības stāvokli visas turpmākās dzīves laikā. Tāpat nepareizs uzturs ietekmē spējas apgūt mācību vielu skolā: daudzi bērni nespēj koncentrēties, bieži slimo, viņiem trūkst enerģijas, iespējama mazasinība un pazemināta imunitāte.

Kamēr pat mediķu acu priekšā bērniem tiks piedāvāti produkti, ko saucam par neveselīgiem, tikmēr bez speciālas definīcijas, likumiem un priekšrakstiem patiešām neiztikt! Lai gan tā vietā pietiktu ar godprātīgu attieksmi un sociālo atbildību.

Atskats uz Eiropas Izglītības pētniecības asociācijas organizēto ikgadējo konferenci Berlīnē

nospam@leta.lv(Leta) — Tue, 18 Oct 2011 00:11:18 +0300

Veiksmīga Eiropas ekonomiskā un sociālā attīstība nav iespējama bez efektīvas un pētījumos pamatotas izglītības politikas – šāda atziņa nebūt nepretendē uz novitāti, tomēr mudina lūkoties plašākā kontekstā uz pētījumiem, kas veido pamatu tendencēm izglītības nozarē. Zināšanas pašas par sevi, lai cik tās vērtīgas arī būtu, nemaina praksi – ne zinātnē, ne ražošanā, ne pārvaldībā, ne citās jomās. Izglītība visplašākajā nozīmē ir uzskatāma par mehānismu, kas veido sabiedrības kapacitāti izmantot un radīt zināšanas.

Kāds varētu izskatīties skolas modelis Latvijā?

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 29 Sep 2011 16:14:26 +0300

Uz šo jautājumu nevar atbildēt dažās laiksraksta slejās. Piedāvāju ieskatīties vienas sabiedrības daļas viedokļu kopsavilkumā un tajā, kas no tā izriet.

Cilvēka patiesais individuālais liktenis ir aprakstīts vārdos: „Aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko!” - Dievs mūs atsūta uz Zemi, kā uz kaut kādu nezināmu vietu. Atsūta mūs nevarīgus, nezinīgus, lai to apgūtu kā pilnīgi kaut ko jaunu. Kas ir tas „nezin kas”, kas ir jāatnes Dievam? Tas izskatās pēc mūsu individuālās dzīves jēgas meklējuma, kuras nozīmīgumu skaidrojām, kad runājām par to, kas mēs esam un kā atrast sevi (š.g. Izglītība un kultūra Nr.29). Pēc būtības, mums neko daudz nevajadzētu prātot, kā atbilstoši šim Dieva vēlējumam arī izveidot savu skolu. Taču cilvēki raduši darīt visu pa savam prātam un tāpēc svarīgi ieklausīties ko viņi spriež par savu skolu.

Diskusija „Izglītība sešu gadu vecumā – par un pret”

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 29 Sep 2011 15:58:47 +0300

Šonedēļ laikraksts „Izglītība un Kultūra” un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodorganizācija (LIZDA) rīkoja diskusiju „Izglītība sešu gadu vecumā – par un pret”.

Diskusijā piedalījās: Engures PII „Spārīte” vadītāja Inita Auniņa, Engures PII „Spārīte” skolotāja Inta Grīnvalde, Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste pirmskolu izglītības jomā Sarmīte Joma, Talsu PII „Saulīte” metodiķe Eva Vitone, Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja vietniece, pilotprojekta saturiskā vadītāja Ineta Upeniece, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības speciāliste Baiba Bašķere, Rīgas 13. PII „Ābecītis” vadītāja vietniece Līvija Baļčūne.

Kādas ir skolotāju pirmās pārdomas par dalīto vēstures mācīšanu?

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 29 Sep 2011 15:09:18 +0300

Šajā mācību gadā pamatizglītībā, sākot ar 6. klasi, notiek pakāpeniska pāreja uz divu atsevišķu mācību priekšmetu „Latvijas vēsture” un „Pasaules vēsture” paralēlu apguvi. Valsts izglītības satura centrs (VISC) norāda, ka mācību priekšmeta „Latvijas un pasaules vēsture” sadalīšana mācību priekšmetos „Latvijas vēsture” un „Pasaules vēsture” nodrošinās vēstures mācību satura proporcionālu sadali un valsts interesēm atbilstošu apgūstamo jautājumu prioritāti. Jautājām vēstures skolotājiem – kāda ir pirmā pieredze par dalīto vēstures mācīšanu?

Kāpēc pieaug otrgadnieku skaits?

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 29 Sep 2011 15:04:45 +0300

Patiesībā svarīgāk ir tas, ka 97,5% skolēnu tiek sekmīgi pārcelti uz nākamo klasi. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegtās informācijas, 2010./2011. mācību gada sākumā otrgadnieki ir tikai 2,5% no kopējā skolēnu skaita (17,3% jeb 147 skolās vispār nebija otrgadnieku, bet vēl 211 skolās (25%) bija tikai viens līdz divi otrgadnieki). Taču, salīdzinot pēdējo trīs mācību gadu situācijas, redzam, ka krass otrgadnieku skaita pieaugums noticis 1. un 9. klasēs

Noskaidroti 11.Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstu „Izglītības koeficienti”

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 15 Sep 2011 09:36:55 +0300

Skolās mēs mācām bērniem, ka ir jāizglītojas. Ja būs laba izglītība, būs labs darbs. Vēlāk, kad persona pabeigusi skolu, ar kādiem no absolventiem mēs lepojamies. Tā kā tuvojas 11.Saeimas vēlēšanas un kandidāti min savu iegūto izglītību, katrai minētai mācību iestādei būtu jāpriecājas, ka viņu absolvents tagad kandidē vēlēšanās. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) statistikā tiek atspoguļots vai personai ir augstākā, vidējā vai pamat izglītība. Tā kā augstāko izglītību var iedalīt vairākās pakāpēs, tad DrClub ir izveidojis „Izglītības koeficienta” rādītāju.

Mazo skolu nākotne – politiķu vai pedagogu rokās?

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 15 Sep 2011 09:26:17 +0300

Par skolu tīklu ir atbildīga katra pašvaldība. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vien saskaņo pašvaldības lēmumu. Pašvaldības izglītības speciālistiem un deputātiem ir jāspēj izvērtēt un prognozēt demogrāfisko situāciju, migrācijas procesus, pašvaldībai pieejamos finanšu un cilvēku resursus un infrastruktūru, lai pārdomāti pieņemtu lēmumus par kādas skolas saglabāšanu, slēgšanu vai pārprofilēšanu. Pagājušajā mācību gadā no 830 skolām visā valstī 291 skolā mācījās līdz 100 skolēniem. Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks šonedēļ Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputātiem uzsvēra, ka satraukumam par mazo skolu slēgšanu nav pamata, jo 2009./2010. mācību gadā slēgtas vien divas skolas, kur skolēnu skaits ir bijis līdz 100 skolēniem. Viņš gan uzskata, ka valstī nevajadzētu saglabāt tādas skolas, kur ir vien daži desmiti skolēnu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Baiba Bašķere uzskata, ka IZM vai politiķiem vajadzētu izstrādāt īpašu plānu, kā valstī atbalstīt mazās skolas. Savukārt „Sorosa fonda – Latvija” (SFL) iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” vadītāja Aija Tūna uzskata, ka, raugoties nākotnē, svarīgi atzīt – skolai ir jāmainās līdzi laikam. Skolām nevis jāplēšas savā starpā pēc esošajiem skolēniem, bet jāpaplašina un jādažādo savs piedāvājums, atceroties, ka skola ir cilvēkiem, ne cilvēki skolai.

Pedagogi atzinīgi novērtē sešgadīgo programmu

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 15 Sep 2011 09:15:44 +0300

Izmēģinot Integrēto mācību programmu sešgadīgiem bērniem, skolotāji saskatījuši vairākus pozitīvus aspektus. Piemēram, iespēju būt brīvam un pilnībā atbildīgam par pedagoģisko procesu grupā, kā arī iespēju radoši un brīvi plānot rotaļnodarbību saturu. Taču par būtiskāko ieguvumu no aprobācijas skolotāji uzskata iespēju pilnveidoties profesionāli, jo visi pilotprojektā iesaistītie pedagogi pilnveidoja savas kompetences sešgadīgo izglītojamo integrētās programmas ieviešanai.

Atbalsts sociāli neaizsargātiem studentiem – vienlīdzības vai diskriminācijas veicināšana?

nospam@leta.lv(Leta) — Thu, 25 Aug 2011 13:30:01 +0300

Šajā akadēmiskajā gadā augstākās izglītības studentu atbalsta sistēma darbosies pēc citiem principiem nekā divus iepriekšējos gadus. 2011. gada 10. augustā, pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr. 740 „Noteikumi par stipendijām”, kas paredz, ka stipendiju atkal piešķir, prioritāri vērtējot sekmju un zinātniskās darbības rādītājus. Sociālais stāvoklis tiks ņemts vērā tikai līdzvērtīgu sasniegumu gadījumā. Proti, priekšroka saņemt stipendiju ar līdzvērtīgiem mācību sasniegumiem būs tam studentam, kurš atbilst kādam no sociālajiem kritērijiem – ir invalīds, bārenis vai bez vecāku gādības palicis jaunietis, studējošais no ģimenes, kurai piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, studējošais no daudzbērnu ģimenes, studējošais, kuram ir bērni.