Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Veicinās pedagogu konkurētspēju

Autors: Raivis Spalvēns @ 23.01.2010

Veicinās pedagogu konkurētspēju
Foto: www.photos.com

Pagājušā gada nogalē LR Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uz visai izglītojošu un intelektuāli uzmundrinošu semināru aicināja Eiropas Sociālā fonda projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” sadarbības partneru koordinatorus no visas Latvijas.

Par projekta mērķiem un lomu skolotāja profesijā un izglītības sistēmas kvalitātes pilnveidē un nodrošināšanā runāja LR izglītības un zinātnes ministre, dr.hab.paed. Tatjana Koķe, kā arī par projekta ietvaros paveikto pastāstīja IZM valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos Kristīne Vāgnere. Par pašvaldību koordinatoru lomu pedagogu konkurētspējas veicināšanā stāstīja IZM īstenotā projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” koordinatore Ineta Īvāne, savukārt par aktualitātēm projekta īstenošanas uzraudzībā runāja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Struktūrfondu kontroles departamenta direktore Valda Cepurīte-Bērziņa. Padomāt par krīzes morāli un morāles krīzi mudināja Latvijas Universitātes profesore Skaidrīte Lasmane, bet Valsts prezidenta kancelejas Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs, M.Phil., PhD (Cantab.), Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Roberts Ķīlis klātesošajiem skaidroja, kādos apstākļos dzīvojam, kādi laiki sagaidāmi un kas darāms, lai nākotne neizskatītos tik bezcerīga.

Nodrošināt ar gudriem pedagogiem

Seminārā sadarbības partneru koordinatori (63 sadarbības partneru pārstāvji) guva ieskatu projekta ietvaros paveiktajā, kā arī guva atbildes uz aktuāliem jautājumiem.

Uzrunājot semināra dalībniekus, ministre īsumā raksturoja šīs aktivitātes tapšanas gaitu, jo īpaši tādēļ, ka tā nebija starp aktivitātēm, kas bija iepriekš plānota. „Esmu bijusi īpaši iesaistīta šīs aktivitātes tapšanā, pieliekot gan savu intelektuālo, gan organizatorisko spēku un pūles,” teic T. Koķe. „2008. gada nogalē un 2009. gada sākumā ekonomiskā un demogrāfiskā situācija un citi apstākļi aktualizēja uzdevumus, kas bija krājušies, bet netika veikti gadiem. Proti, skolēnu skaits pēdējos 10 gados samazinājies par trešdaļu, bet skolu skaita izmaiņās nebija vērojamas līdzīgas tendences. Un bija skaidrs, ka līdzīgi kā iepriekš, nevarēsim dzīvot. Šajā brīdī mana pozīcija bija viennozīmīga un skaidra – skolotājs ir izglītots, inteliģents un erudīts cilvēks un mēs nekādā veidā nevaram atļauties iet ceļu, ka ir atbalsts bezdarbniekiem un caur šiem mehānismiem jautājums tiks atrisināts. Mēs sapratām, ka mums par savu mērķa grupu – par skolotājiem, ir jāpastāv pašiem un jāuzņemas atbildība”. T. Koķe piebilda, ka tādējādi radās ideja, jo „manas rūpes ir, lai skolotājs skolā ir gandarīts, lai strādā ar maksimālu atdevi”.

Ministre atzina, ka visupirms bija skaidrs – jārūpējas par skolotājiem, kuriem darba apjoms skolā nepalielināsies un jāpalīdz atrast iespējas, lai palīdzētu pielāgoties iespējamajai jaunajai situācijai. Tāpat bija jādomā par skolotājiem, kuriem, iespējams, priekšmeta specifikas un skolēnu skaita samazināšanās dēļ slodze mazinās vai mazināsies, un kuram ir vajadzība paplašināt savas zināšanas, celt kvalifikāciju. Un galvenais – iepriekšējā ES struktūrfondu periodā tika strādāts pie skolotāju karjeras izaugsmes jautājumiem. Skolotāja karjeras izaugsmei jau bija iestrādes, bija vienošanās par līmeņiem jeb pakāpēm. Arī paši skolotāji ir pauduši – nav īsti pareizi, ka pedagogu atalgojums veidojas no kritērija, kāda ir izglītība un cik gadus strādā skolā. Ražīgums, produktivitāte vai efektivitāte katram ir atšķirīgs; tas ir atkarīgs no ieguldījuma, no tā, kā pazīst savus skolēnus, kā vēlas profesionāli izaugt un uz izaugsmi rosināt savus skolēnus. Lai atbalstītu šos cilvēkus, kā trešā projekta komponente tika izveidota saistībā ar skolotāja karjeras izaugsmes iespējam un to turpināšanu, lai pedagogi jau tagad varētu veikt visus priekšdarbus, kas nepieciešami, bet brīdī, kad valstī būs iespēja izveidot tādu skolotāju atlīdzības sistēmu, kad katrs skolotājs saņems atalgojumu, saskaņā ar darba ražīgumu, savu karjeras pakāpi, tad tajā attiecīgi iekļauties.

T. Koķe uzsvēra, ka šī aktivitāte ir labs pamats, lai skolotājiem būtu iespēja demonstrēt savu konkurētspēju nākotnē. Tad, kad skolotājs spēj apliecināt savu varēšanu, vēlas parādīt labāko, tad viņš vai viņa var atbilstoši savas prasmes nodot tālāk. Visas aktivitātes komponentes, īpaši – trešā, vērstas uz to, lai skolotājs saskata jaunas iespējas stiprināt arī skolēnu vēlēšanos mācīties un saprašanu – kāpēc mācīties. 

Ministre piebilda, ka ir gandarīta, jo gan Eiropas Sociālā fonda aktivitātes „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” koordinatori pamatā ir ar izglītību saistīti cilvēki. Piemēram, projekta vadītāja Evija Papule, ar kuru izglītībā iesaistītie ir ilgus gadus strādājuši skolotāju kompetences, karjeras izaugsmes jautājumos, ir izglītības cilvēks. Tas nozīmē, ka projekts ir drošās rokās un tam, ministresprāt, ir ļoti liela nozīme, tajā skaitā – skolotāju pašapziņas stiprināšanā un optimisma vairošanā. „Saku lielu palies projekta koordinatoriem par ātru atsaucību un ātru darbu, par to, ka bija iespējams ātri izveidot koordinatoru tīklu,” norādīja T. Koķe. „Mūsu rokās ir veidot Latvijā labu skolu un orientēties uz sasniegumiem – gan mācību priekšmetu olimpiādēs, gan arī īpaši uz skolēna personiskajiem sasniegumiem un izaugsmi”. 

K. Vāgnere uzsvēra, ka projekts ir aizsācies veiksmīgi un bez aizķeršanos, atgādinot, ka projekta kopējais finansējums līdz 2012. gadam ir 20 miljoni latu, no kuriem 17 miljoni Ls latu ir ES struktūrfondu, bet 3 miljoni - ir Latvijas valsts līdzfinansējums. Finansējuma pirmā daļa – gandrīz 2 miljoni latu – novembrī un decembrī jau izsniegti pedagogiem, kuri pieteicas uz stipendijām. Tāpat K. Vāgnere iepazīstināja ar apkopoto informāciju pa projekta aktivitātēm, proti, 1. aktivitātei, kuras ietvaros pedagogi izvēlas radikāli mainīt savu dzīvi un teikt ardievas izglītības sistēmai, izvēloties apgūt citu ar izglītības jomu nesaistītu kvalifikāciju vai specialitāti, pieteikušies un atbalstīts tikai 1% no kopumā 2009.gadā atbalstītajiem skolotājiem. Šai aktivitātei popularitātes ziņā seko 2. aktivitāte, ko izvēlējušies 19% atbalstīto pedagogu, kas paredzēta tiem pedagogiem, kuriem šobrīd ir viena noteikta kvalifikācija, turklāt varētu apgūt papildkvalifikāciju, t.i., iespēju mācīt vairākus mācību priekšmetus, Savukārt vis populārākā izrādījusies 3. aktivitāte (tai pieteikušies aptuveni 80% pedagogu). Aktīvā pedagogu interese  apliecina gan profesionālo atbalstu izglītības kvalitātes nodrošināšanai, gan arī pragmatisku pieeju pedagogu karjeras sistēmas ieviešanai un attīstībai.

Savā runā K. Vāgnere citēja pasaules vadošā eksperta radošajā domāšanā un domāšanas apmācību metodēs, „Eiropas radošuma un inovāciju gada 2009” vēstnieka pasaulē Dr. Edvarda de Bono sacīto, ka radošums ir tas, ko var iemācīties. „Arī šajā projektā ikviena pedagoga radošums izpaužas tajā, ka viņš sevi pārvar un ir gatavs ikdienā kaut ko mainīt. Šis projekts nav tikai izaicinājums, bet arī aicinājums būt radošiem, domāt par to, uz ko pedagogs ir spējīgs, un plānot, ko vēlamies darīt ne tikai pēc divām dienām, bet arī vairākiem gadiem,” teic K. Vāgnere.

Daudz kas jau paveikts

Neskatoties uz to, ka projekts ir salīdzinoši jauns – ideja par tā nepieciešamību radusies pagājušā gada pirmajā pusē, bet īstenots jau pagājušā gada nogalē – tomēr ,daudz kas jau ir paveikts. VIAA Struktūrfondu kontroles departamenta direktore Valda Cepurīte-Bērziņa pastāstīja, ka projekta sagatavošanas un sākuma posmā periodā ir paveiktas vairākas būtiskas lietas, t.sk., noslēgti līgumi ar projekta personālu; sagatavots projekta vadības un grāmatvedības organizācijas apraksts; izstrādāta projekta lietu nomenklatūra un nodrošināta projekta dokumentācijas identificēšana, t.sk., ir noteikt dokumentu uzglabāšanas termiņš - 31.12.2021. Tāpat ir nodrošināta atsevišķa projekta grāmatvedības uzskaite, veikta pedagogu atlase, uzsāktas stipendiju un mērķstipendiju izmaksas, notiek pedagogu apmācība, kā arī uzsākta pedagogu novērtēšanas sistēmas ieviešana.

Savukārt IZM īstenotā projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” koordinatore Ineta Īvāne uzsvēra pašvaldību koordinatoru nozīmi projekta īstenošanas gaitā, kā arī atgādināja koordinatoru pienākumus, proti, izraudzīt pedagogu atlases komisiju, būt par informācijas krustpunktu kā IZM, tā pedagogiem un sabiedrībai. Tāpat I. Īvāne akcentēja, ka koordinatoru darbības joma ir komisiju darbības organizēšana un uzraudzīšana. „Tiesa, tas mazāk izpaužas kā komisijas darba kontrolēšana, bet vairāk kā skolu ieinteresēta apmeklēšana un profesionālā paskatīšanās, kā notiek darbs, protams, neizslēdzot kontroles politiku,” tā I. Īvāne.

Katrs pats risina problēmas

Seminārā emocionāli un intelektuāli uzmundrināt bija ieradies arī Roberts Ķīlis, kurš pastāstīja par to, kas varētu apgaismot iespējamos izglītības attīstības ceļus tuvākajā laikā un sniedza pamatojumu, kāpēc Latvijā var darboties ilgtermiņā labākā Latvijas skolas sistēma Eiropā.

Runas sākumā viņš atgādināja, ka mūsu mazā valsts cieš no divām savstarpēji saistītām nelabvēlīgām tendencēm – iedzīvotāju skaita samazināšanos un novecošanu. Turklāt šīs abas tendences tiešā veidā ietekmē izglītības procesu. Profesors sniedza nelielu salīdzinājumu, proti, šogad pamatskolās mācības uzsāka 18 tūkstoši bērnu, kas nozīmē, ka pēc 11 vai 12 gadiem labākajā gadījumā puse no viņiem iestāsies augstskolā. Līdz ar to no viņiem studēs aptuveni 9 tūkstoši, kaut gan Latvijas Universitātē vien šogad tika uzņemti aptuveni 6 tūkstoši jauno studentu. Līdz ar to mums ir jāmācās pielāgoties šim samazinājumam. „Nebūs tā, ka kāds atnāks un pastāstīs, ko darīt. Katram pašam ir jādomā, kā rīkoties, lai problēmas atrisinātu,” uzskata R. Ķīlis. Viņš uzsver, ka bez pārdomātas pieejas – ko bērni darīs pēc tam, kad beigs skolu – mēs atdodam cilvēkkapitālu citām valstīm.

Robert Ķīlis pastāstīja, ka pastāv pieci varianti, kā valstīm rīkoties, domājot par cilvēkkapitālu. Pirmkārt, radīt industriālo politiku, kurā ir nosauktas prioritātes un kas tad arī tiek ņemtas vērā. Otrkārt, darīt visu, lai cilvēks mācītos un nemitīgi atrastos darba tirgū. Treškārt, ieguldīt tehnoloģijās, kas pievilktu cilvēkus. Ceturtkārt, migrēt. Piektkārt, attīstīt izglītības sistēmu. „Latvijā der otrais un piektais variants,” uzskata R. Ķīlis. „Tādējādi mūžizglītība un izglītības sistēma no kopējā cilvēkkapitāla vērtības radīšanas ir divas galvenās stratēģijas, kuras ir iespējams izspēlēt. Mums nav tik milzīgs tirgus kā Ķīnā, kur var ierasties globālais bizness un uzcelt savu darbību tikai uz patērētājiem. Mēs varam radīt tādus cilvēkus, kuri var strādāt gudrajās fabrikās, atkarībā no konjunktūras mainīt savu nodarbošanos utt. Līdz ar to ir jārada ātra pārkvalifikācijas sistēma, kas trenē cilvēkus visa mūža garumā, tā teikt, investēt no šūpuļa līdz kapam. Pretējā gadījumā mēs pēc pāris gadiem sabruksim. Tāpēc ir svarīgi noprivatizēt izglītības sistēmu, īpaši skolu, jo tā rada bāzes vērtību, bet tajā pašā laikā ir jādomā par mūžizglītību.”

Krīze un morāle

Ar visai iedvesmojošu un domāt vedinošu lekciju uzstājās arī LU profesore Skaidrīte Lasmane, kura izvirzīja problēmas, mudinot domāt par krīzes morāli un morāles krīzi. „Šo laiku iespējams vērtēt dažādi,” stāsta S. Lasmane. „Pēc definīcijas krīze ir pagrieziena punkts slimības vēsturē. Savukārt krustceles ir tā vieta, kur atrodoties, varam aiziet dažādos virzienos. Turklāt jāņem vērā, ka paši esam šī virziena noteicēji. Gan aizgājušajos gadsimtos, gan arī tagad – skola ir publiskās sfēras ietekmīga daļa, ko mūsdienās reti kad novērtē, jo skola ir vieta, kurā tiek izplatīta informācija, notiek viedokļu apmaiņa, tiek veidots virziens, kādā tālāk doties utt. Līdz ar to jo vairāk viens otram stāstīsim stāstus, jo vairāk iezīmēsies ceļš, kurp doties. Tagad mēģina attaisnot daudzas lietas, kas nav uzskatāmas par normu. Piemēram, valda uzskats, ka krīzes situācijā katram ir jāizdzīvo tā, kā viņš var – nemaksājot nodokļus, pametot valsti utt. Tie ir tikai daži publiskie viedokļi, kas veido krustceles. Es domāju, ka krīzes morāle – nepretoties, nerunāt pretī – var patiešām novest pie morāles un tikuma krīzes. Jāsaprot, ka atliek paspert pussolīti, lai šim stāvoklim pretotos un situācija nedaudz uzlabotos. Bet apjukumu iespējams pārvarēt, atbildot uz jautājumu – kurā virzienā man ir jāiet? Lai kaut ko mainītu, ir jāapzinās situācija, nelolojot sapņus, ka notiekošais ir kaut kas tāds no kā viegli tiksim vaļā, jo tas nebūt tā nav. Uzskatu, ka skolā vairāk laika ir jāvelta tikuma mācībai, jo bez tikuma nav viegli saskatīt ceļu un kur nu vēl risināt problēmas. Manā izpratnē, tikums ir vēlmju sniegšanās pāri savtīgām interesēm,” tā Skaidrīte Lasmane.

IZM turpinās rīkot seminārus pašvaldību koordinatoriem par aktuālajiem jautājumiem un projekta problēmām, tiesa, janvārī vien ieplānoti 15 vairāki semināri pedagogiem ieviešot pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmu, mācību pakalpojuma sniedzējiem, lai paplašinātu pedagogu konkurētspējas paaugstināšanas izvēles iespējas. Sadarbības partneru darbība, pedagogu interese un aktīvā iesaiste projektā apliecina, ka darba netrūks, līdz ar to arī rezultāti būs.

                                                                        

Daži fakti par projektu:

 

Projekta ideja: 2009. gada aprīlis  

Projekta īstenošanas pamatojums: 2009. gada 1. septembris - pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.998;

Projekta īstenošana:

2009.gada 25. septembrī iesniegts novērtēšanai projekts „Pedagogu konkurētspēju veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”;

2009. gada 5. oktobris – projekts apstiprināts;

2009. gada 21. oktobris – noslēgta IZM un VIAA vienošanās par projekta īstenošanu;

2009. gada 9. novembris – noslēgti IZM līgumi ar 63 sadarbības partneriem par projekta īstenošanu, aptverot visas 118 pašvaldības;

Pirmie rezultāti 2009.gadā: Kopumā atbalstīti 8445 pedagogi; apgūti ~2 miljoni latu.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:



Kontakti

Izdevniecības vadītāja: Violeta Brenčeva

Tālr. 26002264

E-pasts: info@izglitiba-kultura.lv

Izdevniecības galvenā redaktore: Vita Pļaviņa

Tālr. 29190557

E-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv 

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

 

 

Laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

No 2019. gada augusta e-izdevumus izdod SIA "V-Media" (Reģ.nr. 4010336926) un SIA "Unigunde" (50003635891)