Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Trūkstošais posms jaunajiem skolotājiem darba dzīves uzsākšanā

Autors: Katrīna Slišāne @ 03.12.2009

 Trūkstošais posms jaunajiem skolotājiem darba dzīves uzsākšanā
Foto: www.iespejamamisija.lv


„Latvijai ir lielas perspektīvas jauno skolotāju sagatavošanā,” pagājušajā nedēļā Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes (LU PPF) rīkotajā diskusijā par kvalitatīvu skolotāju izglītību sacīja LU PPF dekāns Andris Kangro, akcentējot ne vien augsto līmeni, bet arī apjomu, kādā Latvijas lielākā universitāte piedāvā pedagoģisko izglītību. Lai arī dekāna teikto vismaz atklāti neapšaubīja neviens no klātesošajiem augstskolu un skolu pārstāvjiem, galu galā par vienu no galvenajiem diskusijas jautājumiem izvirzījās tas, kādēļ tomēr daudzas no studiju gados iegūtajām zināšanām un atziņām tā arī neparādās jauno pedagogu darba praksē.

Vispirms par to, kādam tad, pēc diskusijas dalībnieku domām, būtu jābūt „kvalitatīvam” skolotājam. Kā, atsaucoties uz pedagoga un Ata Kronvalda savulaik rakstīto, norādīja LU PPF Pedagoģijas nodaļas vadītāja Aīda Krūze, pedagogam neapšaubāmi būtu jābūt ne vien „dzīves skolotājam”, kas var strādāt, lai apmierinātu tautas vajadzības, bet arī tādam, kuram bērni paši gribētu sekot. Nedaudz konkrētāku skatījumu uz skolotāja profesiju sniedza profesore Rudīte Andersone, kura papildus skolotāja misijai bērnu iedvesmošanā saskata nepieciešamību pēc savdabīga „zināšanu menedžmenta” skolotāja darbā, nepaļaujoties tikai uz mācību grāmatām, kas gan var būt palīglīdzeklis, kā arī savdabīgas uzņēmējdarbības īstenošanu, savā darbā piesaistot dažādus resursus un līdzekļus dažādu jautājumu risināšanai.

R. Andersone uzskata, ka amata meistaram ir jāprot izstrādāt savu mācību programmu vai to izveidot no esošajām, tāpat arī jaunas didaktiskas pieejas un mācību materiālus. Viņam jābūt kompetentam skolēnu sasniegumu izvērtēšanā, turklāt – ne tikai mācībās. „Citādi šobrīd mūsu valstī ir labi izstrādāti normatīvie dokumenti, kas liek domāt, ka viss ir kārtībā, bet starp tiem un reālo praksi ir milzīga atšķirība,” akcentēja profesore, vienlaikus norādot, ka šī „burta gara” iedzīvināšana ir viena no LU misijām. Tomēr netiek noliegts, ka pastāv daudz problēmu, lietu, kas šajā jomā vēl būtu pilnveidojamas, piemēram, atšķirīgais tehniskais nodrošinājums, ar ko jaunajiem skolotājiem iespējams mācīties strādāt augstskolās un skolās, kur tas nereti mēdz būt labāks.

Arī LU PPF profesore Irēna Žogla uzskata, ka „skolotāja darbs ir nepārtraukta refleksija uz savu darbu un tā efektivitāti, koriģēšana un pētīšana”, kam būtu jārezultējas pedagoģiskā procesa individualizēšanā, sevis izpētē un savas pedagoģiskās kompetences novērtēšanā šajā procesā, mācīšanās metožu izpētē un konkretizēšanā darbā, inovāciju apzināšanā un ieviešanā, kā arī katra skolēna sociālās vides apzināšanā.

Viss iepriekš minētais noved pie kāda, pēc diskusijas dalībnieku domām, būtiska pedagoģiskās darbības aspekta – pētniecības. Kā sacīja arī pati I. Žogla, viens no mūsdienu skolotāju klupšanas akmeņiem ir tieši strādāšana bez zinātniskā pamatojuma un mērķtiecības, kas izraisa to, ka pedagogs „dara tā, kā iznāk vai kā domā, ka ir pareizi”. „Skolotāji, īpaši jaunie, nespēdami identificēt izglītības iestādes realitātē vispārinātus ieteikumus, mēdz pabīdīt tos malā un strādā, kā no sava skolas sola vienkāršoti atceras savus skolotājus darām,” apgalvoja profesore.

Tam, ka pētniecība ir skolotāja darba stūrakmens, piekrita arī A. Kangro, uzsverot, ka skolotāju izglītošanā ir beidzies pedagoģisko skolu un institūtu laiks. „Pētniecība pati par sevi ir ļoti vajadzīga un tiek izmantota gan maģistra darbos, gan disertācijās,” viņš uzsvēra. Savukārt A. Krūze klātesošos aicināja domāt par to, vai būtiskāks ir tieši pētījuma rezultāts, vai arī pētniecības nozīme paša skolotāja personības veidošanā, vienlaikus akcentējot to, ka pati nepieciešamība pētīt rodas dabiski, pedagogam darbā saskaroties ar problēmām, kurām nav teorētiska risinājuma.

Galvenie kavēkļi

Kas tad, pēc diskusijas dalībnieku domām, ir galvenie kavēkļi šādu – kvalitatīvu un uz pētniecību orientētu skolotāju – sagatavošanā? „Mēs nedomājam, kā skolotājus pasargāt,” diskusijā apgalvoja Juglas vidusskolas direktore Aija Melle, kura atzina, ka viņai būtu interesanti uzklausīt jauno skolotāju sajūtas par darbu skolā laikā, kad vairākkārt palielināta darba slodze un kad augstskolu absolventi tiek burtiski „iemesti” darbā uz pilnu slodzi. A. Melle secināja, ka pedagoģiskā prakse studiju laikā Latvijā nav pietiekami ilga, sakot, ka Vācijā jaunais speciālists pilnas slodzes darbam skolā tiek gatavots aptuveni divus gadus, šo laiku strādājot kā pedagoga asistents, mācoties un vērojot skolotāja darbu. Piedevām finansējuma samazinājuma dēļ skolotājam tiek atņemtas papildu iespējas strādāt ar skolēniem individuālajā darbā.

Arī I. Žogla piekrita, ka pēdējā laikā ir sablīvējušās problēmas, kas apgrūtina skolotāja darbu un prasa papildu laiku dažādu izmaiņu apzināšanai un lēmumu pieņemšanai. Turklāt darba laika uzskaitē tiek ierēķināts tikai akadēmiskais darbs, bet pētniecības iniciatīva paliek paša skolotāja ziņā. Profesore gan uzsvēra, ka prakšu laikā studentiem dažādi resursi un materiāli tiek piedāvāti vairāk nekā pietiekami, apgalvojot, ka studentus, ja nepieciešams, iespējams nodrošināt ar „starptautisku docētāju brigādi”. Viņa piekrita, ka valstij nav tālredzības jauno skolotāju ievadīšanā darba dzīvē. Tādējādi (tam piekrita arī vairāki klātesošie) veidojas pārrāvums starp studiju laikā studentiem iemācīto un praktiski pielietoto darbā skolās.

Diskusijā tika izteiktas arī vairākas citas interesantas idejas par skolotāju darba kvalitātes uzlabošanu. Pirmā no tām, kas guva visai atšķirīgas atsauksmes, bija prasības ieviešana, lai visiem pedagoģiskajiem darbiniekiem skolās būtu maģistra grāds. Lai arī netika noliegts, ka starp bakalaura un maģistra programmu saturu pastāv lielas atšķirības, vairāki klātesošie uzsvēra, ka ar prasību paaugstināšanu vien problēmu par augstākās izglītības kvalitāti atrisināt nevar. Pedagoģijas doktorante un Dabaszinību skolas direktore Daiga Kalniņa atzina, ka jau šobrīd bakalaura programmās pedagoģiju daudzi izvēlas studēt tikai diploma dēļ, liekot noprast, ka tad, ja tiks palielinātas prasības, šādu studentu īpatsvars varētu palielināties arī maģistrantūrā.

Tāpat Āgenskalna ģimnāzijas direktore Sandra Sīle aicināja diskusijas dalībniekus domāt par dubultās kvalifikācijas ieviešanu skolotājiem, jo, piemēram, viņas vadītajā skolā svešvalodas tiek izmantotas mācību satura apguvei arī citos priekšmetos. Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes pārstāvji apliecināja, ka pagaidām šāda veida eksperiments tiek veikts ar fakultātes ceturtā kursa studentiem, kuri vienu kursu apgūst divās valodās. „Cerības ir,” apgalvoja fakultātes pārstāvji, piekrītot, ka divas kvalifikācijas skolotājam ļautu ne vien nodrošināt lielākas slodzes, bet arī pilnveidošanās iespējas. „Tomēr pastāv problēmas faktā, ka katrai jaunai lietai ir jāgūst atbalsts arī vecās sistēmas pārstāvju vidū,” apgalvo mācībspēki, piebilstot, ka šinī ziņā nepieciešama izglītības sabiedrības domas maiņa.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:



Kontakti

Izdevniecības vadītāja: Violeta Brenčeva

Tālr. 26002264

E-pasts: info@izglitiba-kultura.lv

Izdevniecības galvenā redaktore: Vita Pļaviņa

Tālr. 29190557

E-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv 

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

 

 

Laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

No 2019. gada augusta e-izdevumus izdod SIA "V-Media" (Reģ.nr. 4010336926) un SIA "Unigunde" (50003635891)