Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Starptautiskajā izstādē iegūst kontaktus un jaunas idejas

Autors: Raivis Spalvēns @ 11.02.2010

Starptautiskajā izstādē iegūst kontaktus un jaunas idejas
Foto: No personīgā arhīva

Tikko atgriezies no starptautiskās izglītības tehnoloģiju izstādes “BETT 2010”, uzņēmuma AS “Datorzinību centrs” valdes priekšsēdētājs Andris Ķikāns pauž gandarījumu par dalību tajā. “BETT 2010” laikā uzņēmumam ne tikai izveidojušies interesanti lietišķi kontakti, kas nākotnē varētu pārtapt nozīmīgos līgumos, bet arī uzzināts par jaunumiem nozarē un nākotnes perspektīvām. “Izstāde lieku reizi ļāva gūt pārliecību, ka neatpaliekam mūsu piedāvājuma kvalitātes un novitātes jomā,” uzsver A. Ķikāns.

Arī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics norādīja, ka “Datorzinību centrs” pierāda, kā ar mērķtiecīgu un profesionālu darbu iespējams radīt eksportspējīgus informāciju un komunikāciju tehnoloģiju produktus un pakalpojumus izglītības jomā.

Izstādē BETT piedalījāties pirmo reizi. Kāds bija “Datorzinību centra” nolūks piedalīties šajā izstādē? Tā kā izstāde norisinājās Lielbritānijā, vai cerējāt iekarot tieši šo tirgu?

Izstādē piedalījāmies pirmo gadu, tādēļ nebija priekšstata par to, cik vērtīga mums dalība varētu būt, kādi konkrēti rezultāti tuvākā un ilgākā laikā varētu tikt sasniegti tādēļ, ka esam klāt izstādē. Lai gan izstādē notiek Lielbritānijā, mēs jau sākotnēji uz to neraudzījāmies tieši šīs valsts tirgus dēļ - vairāk to citu valstu dēļ, kuru pārstāvji regulāri apmeklē izstādi. Anglijas tirgus ir ļoti aizsargāts, un tajā pastāv BECTA (Britu Izglītības tehnoloģiju un komunikāciju aģentūras) noteikts ieteicamo piegādātāju saraksts, līdz ar to iekļūšanai šajā tirgū ir visai lielas barjeras.

Ar ko “Datorzinību centrs” kā jauns izstādes dalībnieks piesaistīja apmeklētājus un potenciālos klientus?

Interese bija gan par mūsu izstrādāto skolvadības sistēmu, gan elektroniskajiem mācību līdzekļiem. Interesanti, ka mācību līdzekļi vairāk piesaistīja „vecās Eiropas” pārstāvju uzmanību, bet skolvadības sistēma – to valstu pārstāvjus, kurās šobrīd strauji notiek izglītības sistēmas informatizācija un interaktīvu apmācības formu ieviešana, piemēram, Balkānu valstu, Kaukāza reģiona, Vidusāzijas, un pat Saūda Arābijas izglītības pārvaldes iestāžu vai izglītības risinājumu piegādātāju pārstāvju interesi. Ar visai daudziem no viņiem mums izveidojās interesanti kontakti. Patlaban intensīvi strādājam ar tiem un iepazīstinām viņus ar mūsu piedāvājumu. Cerams, ka pārskatāmā laikā nonāksim pie konkrētu līgumu slēgšanas. Protams, lai nonāktu pie šāda rezultāta, būs jāiegulda vēl daudz darba.

Otra lieta, ko jāatzīmē, ir interese no citu izstādes dalībnieku puses par iespēju ar mūsu starpniecību gūt iespēju piedāvāt savus produktus Latvijas un visas Baltijas tirgū. te ir jārunā par piedāvājumiem skolai domātu interaktīvo mācību līdzekļu un specializētu IT risinājumu jomā. Vairāki no šādiem piedāvājumiem bija tiešām interesanti un, ja sarunas par konkrētiem sadarbības variantiem risināsies labi, pēc dažiem mēnešiem mēs varētu jau reāli iekļaut tos savā produktu portfelī.

Staigājot pa izstādi, noteikti guvāt plašāku ieskatu tajā, kas nozarē aktuāls. Kā redzējāt savu vietu starp nozares līderiem?

Izstāde lieku reizi ļāva gūt pārliecību, ka neatpaliekam mūsu piedāvājuma kvalitātes un novitātes jomā. Tas, kas radīja interesi par mūsu skolvadības sistēmu, bija gan iepriekš minētie faktori, gan tas, ka esam elastīgāki, veicot mūsu risinājumu pielāgošanu konkrētu pasūtītāju vajadzībām, kā arī lētākas mūsu cilvēkresursu izmaksas, salīdzinot ar Rietumvalstu ražotājiem. Vairāki interesenti tieši uzsvēra, ka izmaksu jautājums ir svarīgs arguments, kādēļ viņi izskata iespēju izvēlēties risinājumu piegādātājus no Austrumeiropas valstīm.

Pareiza ir arī mūsu pieeja skolvadības sistēmu veidot tā, lai tā veiktu gan ar skolas administrācijas un mācību darba atvieglošanu saistītās funkcijas (skolēnu uzskaiti, skolas resursu plānošanu utt.); piedāvātu draudzīgu lietotāja saskarni, kas personalizēta atbilstoši skolēnu, skolotāju un vecāku veicamajām darbībām, ērti pasniedzot tiem būtiskāko informāciju; dotu plašas mācību informācijas analīzes iespējas, vizuāli attēlojot skolēnu sasniegumus un to tendences; ļautu skolā ieviest e-mācību procesu.

Protams, konkurēt ar lielajiem ražotājiem nav viegli, taču iespējas noteikti ir.

“BETT 2010” ir viena no vadošajām izstādēm, kas veltīta izglītības tehnoloģijām. Tajā parasti pulcējas nozares vadošie spēlētāji un attīstības virziena noteicēji. Kādas jaunas tendences šogad nozarē parādījušās?

No tā, ko redzējām, var minēt pāris svarīgākās lietas. Piemēram, gan atsevišķas mācību iestādes, gan pašvaldības vai valsts mērogā ir uzskatāmi redzama virzība uz dažādu informācijas sistēmu savstarpējas sadarbības veidošanu, daudzfunkcionālu un modulāru risinājumu izmantošanu. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem visai maz bija tādu piedāvājumu, kuri būtu vērsti tikai uz kādas vienas funkcijas nodrošināšanu, piemēram, tikai skolas lietvedību, elektronisko žurnālu vai e-mācību nodrošināšanu. Šādu pieeju rosina vēlme samazināt izmaksas, mazinot risinājumu piegādātāju skaitu un vienlaikus izvairoties no sistēmu sadarbspējas problēmām, kas bieži ir vērojamas dažādu ražotāju sistēmu ieviešanas gadījumā.

Liels uzsvars ir uz personificēto apmācību, katram skolēnam klasē dodot iespēju darboties ar datoru dažādu mācību priekšmetu (ne tikai informātikas) apmācību norisē. Pielietotie risinājumi ir visai dažādi un, manuprāt, interesantākais no redzētajiem bija “Microsoft Windows MultiPoint Server 2010”. Ir visai daudz skolu, kurās patlaban vēl nav nodrošināta datoru plaša pieejamība skolēniem. Lielāko daļu no datorizētas darba vietas izmaksām sastāda tieši datora sistēmbloks. “MultiPoint Server” ļauj ievērojami samazināt izmaksas datora nodrošināšanā katram skolēnam, jo ļauj vienlaikus strādāt ar vienu datoru visiem klases skolēniem – katram ir savs profils datorā, savs ekrāns, klaviatūra un pele, bet nav nepieciešams katram savs dators. Šāda pieeja, protams, nav pati piemērotākā informātikas nodarbībām, taču ir ļoti laba, lai gūtu iespēju plaši izmantot datorus un elektroniskos mācību līdzekļus citos mācību priekšmetos, kad klasē ir tikai viens dators  - skolotājam.

Tāpat liels uzsvars izstādē bija arī uz mācību līdzekļiem, kas ļautu pilnvērtīgāk izmantot skolu rīcībā esošās tehnoloģijas. Izstādē bija pārstāvēts ļoti plašs elektronisko mācību līdzekļu klāsts – no sākumskolas līdz vidusskolai un visos iedomājamos priekšmetos gan parastiem skolēniem, gan bērniem ar īpašām vajadzībām. Turklāt, ja iepriekš mācību līdzekļi pārsvarā bija uz kompaktdiskiem, tagad izteikti bija vērojama tendence uz tiešsaistē pieejamu mācību līdzekļu īpatsvara pieaugumu, īpaši tieši e-apmācību standartiem (SCORM) atbilstoši veidotiem mācību līdzekļiem. Šīs standarta atbalsts arī bija nodrošināta praktiski visās izstādē aplūkojamās e-mācību programmās. Noteikti arī Latvijā būtu jānosaka skaidra virzība uz tieši šādu tiešsaistes resursu (gan e-mācību materiālu, gan interaktīvo tāfeļu materiālu) izplatīšanas centru veidošanu katrā priekšmetā, tiecoties jau sākotnēji veidot ne tikai elektroniskus pielikumus mācību grāmatām, bet arī e-mācību standartiem (konkrēti – SCORM) atbilstošus mācību līdzekļus, kurus izmantojot skolas e-mācību vidē iespējams gūt pilnīgu un precīzu informāciju par skolēnu sasniegumiem, aktivitāti, apkopot un analizēt rezultātus utml. Ir jāatzīmē, ka Latvijā patlaban ir atsevišķu izdevēju iniciatīvas šādu resursu veidošanā un ir sasniegts progress dabaszinātņu un latviešu valodas apguves mācību līdzekļu jomā, bet pagaidām atsevišķās klašu grupā un ierobežotā apjomā. Valstij no struktūrfondu līdzekļiem būtu jārod iespēja plaši atbalstīt vai nu šādu materiālu izstrādi Latvijā vai kvalitatīvu ārvalstu mācību līdzekļu iegādi un lokalizāciju, apvienojot šajos materiālu veidošanas centros gan pedagogus un mācību metodikas speciālistus, gan tehnoloģiju pārzinātājus, lai sasniegtu virspusēji kvalitatīvu rezultātu.

Interesanta bija tendence uz tādu risinājumu parādīšanos, kuri ir virzīti uz skolas darba rezultātu vērtēšanu kopumā, analizējot rezultātus pa klasēm, klašu grupām, skolām vienā reģionā un laika griezumā, atsevišķo skolēnu sasniegumu dinamiku. Šī noteikti ir joma, kur Latvijā ir plašas attīstības iespējas un būtu jāstrādā pie šādu lietu ieviešanas.

Izstāde noteikti deva pozitīvu grūdienu turpināt darbu, kā arī guvāt jaunas idejas. Kā redzat uzņēmuma turpmāku attīstību?

Izstādē svarīga nozīme bija arī iespējai iepazīties ar citu izstādes dalībnieku produktiem, šādi sekojot līdzi svarīgākajām attīstības tendencēm izglītības tehnoloģiju jomā, lai uzturētu un celtu mūsu konkurētspēju. Vērojot citu dalībnieku piedāvāto, guvām ne mazumu labu ideju, ko izmantosim, plānojot tālāko darbu pie mūsu produktiem.

Runājot par tuvākajiem mērķiem, mēs plānojam paplašināt savu e-mācību līdzekļu klāstu, vairojot gan tēmu skaitu, gan piedāvājot tos vairākās citās valodās. Šogad ir plānoti jaunumi arī skolvadības risinājumu jomā, veicot izmaiņas un papildinājumus, pievienojot jaunu, skolām noderīgu funkcionalitāti. Un, tā kā pēdējā gada laikā arvien vairāk uzmanības ir ticis pievērsts tāda risinājuma izveidei, kurš būtu interesants un konkurētspējīgs ārvalstīs, jaunākā sistēmas versija, kura ietver kopdarbības vidi, uz skolēnu, skolotāju un vecāku personalizētu profilu principa balstītu saskarni, mācību plānu veidošanu un citus jauninājumus, pirmo reizi tika prezentēta BETT 2010 izstādē. Šī gada laikā ir plānots izlaist arī Latvijas izglītības iestādēm paredzētu sistēmas versiju, kurā tiks paredzēta arī sadarbspēja ar jau esošām elektronisko žurnālu programmām, un vairāku skolas administratīvā darba atvieglošanai paredzētu papildinājumu ieviešana.

Izstāde deva mums lielisku iespēju apzināties, kur mēs patlaban esam, kas ir mūsu stiprās un ne tik stiprās puses un izvirzīt jaunus mērķus, kas jārealizē. Ļoti nopietni apsveram arī iespēju arī nākamgad atgriezties izstādē ar jauniem produktiem un idejām.

Par izstādi BETT:

BETT izstāde pirmo reizi notika 1985. gada janvārī un tajā dalību ņēma 112 dalībnieki. Kopš tā laika izstāde notiek ik gadu un ir izaugusi par lielāko izstādi izglītības tehnoloģiju jomā pasaulē. Šogad izstādē bija vairāk kā 700 dalībnieki, un to apmeklēja vismaz 30 000 viesu no daudzām pasaules valstīm.

 

 

Komentāri:




arnis

15.06.2010 17:44

Kā sauc Datorzinību centra izstrādāto skolvadības sistēmu?

Citi lasītāji iesaka:



Kontakti

Izdevniecības vadītāja: Violeta Brenčeva

Tālr. 26002264

E-pasts: info@izglitiba-kultura.lv

Izdevniecības galvenā redaktore: Vita Pļaviņa

Tālr. 29190557

E-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv 

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

 

 

Laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

No 2019. gada augusta e-izdevumus izdod SIA "V-Media" (Reģ.nr. 4010336926) un SIA "Unigunde" (50003635891)