Skolu reitingi. Kā vērtēt skolas?

Autors: IK informācija @ 04.01.2012

Foto: Andris Bērziņš

Sākumā dosim vārdu skolu reitingu veidotājiem – Danuseviča kungam un Endeles kungam – par reitingu būtību. Kā radās doma par Draudzīgā aicinājuma reitinga nepieciešamību, ar kādu mērķi tas veidots, un kā veicies 2011. gadā?

J. Endele

Laikā, kad izglītības ministre bija Ina Druviete, man radās doma izveidot reitingu, kurā iesaistītas visas mācību iestādes, kurās iegūst vidējo izglītību, balstoties uz vienīgo objektīvo datu bāzi – centralizēto eksāmenu rezultātiem. Ministri mainījās, bet laikā, kad izglītības ministre bija Baiba Rivža, viņa ieteica, ka svarīgs ir arī skolu vērtējums pēc priekšmetiem. Šāda informācija noderētu vecākiem, paskatoties, kuras skolas ir spēcīgākas humanitārajās vai eksaktajās zinībās. Pēc tam, sadarbojoties ar Gunti Vasiļevski, Nordea banku un komunikāciju aģentūru „AirPort”, tika noslēgts līgums par jauna skolu reitinga veidošanu.

Un kāda ir atdeve no reitinga?

J. Endele

Pirmkārt, mēs centāmies dalībskolas sadalīt grupās, kurām ir līdzvērtīgas konkurences iespējas. Tapa sadalījums ģimnāzijās, vidusskolās, lauku skolās, specializētās skolās. Tomēr tas ir nosacīti, jo saņēmu dažādas pretenzijas un ierosinājumus. Piemēram, par to, ka vajadzētu atdalīt skolas, kuras ar lielu konkursu komplektējas, jo tās skolas, no kurām bērni aiziet uz 10. klasi, ir zaudētājas. Bija dažādi ierosinājumi par to, kādu koeficientu vajadzētu pielietot, lai ņemtu vērā komplektēšanās iespējas. Pēc kopējas sanāksmes visiem reitinga veidotājiem secinājām, ka svarīgāk ir izstrādāt nākamo – izaugsmes sadaļu. Lai izaugsmes sadaļā būtu redzama skolu izaugsme pa visiem gadiem. Tas dotu iespēju gan skolu vadībai, gan pašiem skolotājiem izvērtēt sevi.

Kāds ir Ata Kronvalda fonda stāsts?

H. Danusevičs

Mēs sākām pirms 23 gadiem – 1988. gadā –, un mūsu doma bija atbalstīt talantīgo skolēnu izaugsmi. Bijām domubiedru grupa – skolēnu zinātniskās biedrības vadītājs Andris Broks, izcili skolēnu zinātniskā darba vadītāji no dažādām sfērām (matemātikā Agris Andžāns; literatūra, fizika un pārējie). Protams, cilvēki ir mainījušies, bet grupa palikusi. Mēs visu laiku esam turējušies pie tā, ka no katras specialitātes ir viens pārstāvis, kurš visvairāk darbojas talantīgo skolēnu organizēšanā. Mūsu doma bija izcelt tās skolas, kurās ir vislabākās iespējas talantu attīstībai. Mēs nerunājam par vidējo izglītības līmeni, bet par to, ja bērnam ir talants, kur viņam ir vislielākās iespējas to attīstīt.

Kopvērtējumā visvairāk punktu dod skolēnu zinātnisko darbu konferences, tad – atklātās un valsts olimpiādes. Skolu grupas mums vienmēr ir bijušas sadalītas „lielās skolas” un „mazās skolas”, jo uzskatījām, ka mazās un lielās skolas nevar salīdzināt. Bet reitingi mazo skolu grupā nav stabili. Piemēram, 10 gadu laikā tikai Brocēnu vidusskola mazo skolu grupā ir bijusi divreiz: 7. vietā 1989. gadā un 3. vietā 1999. gadā, bet pēdējā gadā tās vairs nav. Ja runājam par lielo skolu grupu, tad jāsaka, ka šeit reitingi ir ļoti stabili. Skola, kas bija 1. vietā 1989. gadā, kā 1999. gadā, tā arī 2010. gadā ir Rīgas 1. ģimnāzija. Ir skolas, kas šajās trīs desmitgadēs ir bijušas trīs reizes. Franču licejs vienmēr bijis pirmajā septītniekā. Āgenskalna Valsts ģimnāzija, kas ir stabili 6. vietā reitingā gan 1999. gadā, gan pēdējā reitingā, un Rīgas 40. vidusskola, kas 1999. gadā bija 7. vietā un šogad ir 3. vietā. Tās ir skolas, kur tradīcijas talantu attīstībā ir stabilas, un lielajās skolās tās ir noturīgākas. Tas, iespējams, tādēļ, ka ir iespējas pedagogus piesaistīt. Mēs zinām, ka tagad ir skolas, kas speciāli izveidojušas programmas, kā piesaistīt pedagogus, finansējumu, lai labie pedagogi nāk strādāt pie viņiem. To mums parāda arī A. Kronvalda prēmija, kuru pasniedzām arī Endeles kungam, izciliem pedagogiem, kas strādā ar talantīgiem skolēniem. Mēs esam izlēmuši, ka sava reitinga koncepciju nemainām – par talantu attīstību. Iespējams ir atsevišķas disciplīnas, ko mēs ņemsim klāt vērtējumam.

Manuprāt, ir svarīgi visiem interesentiem – vecākiem un bērniem, skolotājiem, skolu vadītājiem, pašvaldību un valsts pārstāvjiem – pieņemt, ka katrs reitings ir kā orientieris. Galu galā par savu attīstību atbild pats bērns. Valsts un pašvaldības pienākums ir regulētās prasības. Tēma ir plaša, viedokļi dažādi, un katrs no tiem tiesīgs pastāvēt, un katram ir tiesības uz aizstāvi vai noliedzēju. Kritērijus var pievienot, atvienot, var strīdēties, pētīt, bet, kā mēs sakām – tas ir tikai orientieris, kurš ir jāizvēlas atkarībā no tā, ko tu vēlies. Vai tu vēlies talantu attīstību vai vispārēju stabilu izglītību? Mūsu izpratnē mēs izceļam talantus, varbūt Endeles kungs vairāk palīdz valstij izvērtēt skolas. Tas ir jautājums arodbiedrībām, vai reitings ir vērtējums, kuram pēc tam seko finanses.

Pilnu diskusijas versiju lasiet laikraksta "Izglītība un Kultūra" 15.decembra numurā.