Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Skolas kā satelīti attīstības izglītībai Latvijā

Autors: Māra Ozoliņa @ 28.01.2010

Skolas kā satelīti attīstības izglītībai Latvijā

Izglītības attīstības centrs (IAC) līdz 9. februārim aicina skolu komandas pieteikties līdzdalībai jaunā projektā - Skolas kā satelīti attīstības izglītībā. Plānots, ka projekts ilgs divus gadus un tajā tiks iesaistītas deviņas Latvijas skolu komandas.

 

 

Attīstības izglītība – māka saskatīt likumsakarības

Projektu Skolas kā satelīti attīstības izglītībā, IAC īsteno sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām GLEN Latvija (Latvija) un Leeds Development Education Center (Lielbritānija). Projekta direktore Ilze Vērse uzsver, ka tā galvenais mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību globālās jeb attīstības izglītības jautājumu aktualitātei mūsdienu pasaulē, kā arī sekmēt attīstības jeb globālās izglītības integrēšanu formālajā un neformālajā izglītībā Latvijā. «Šobrīd mēs atrodamies ekonomiski grūtā situācijā, un tieši šobrīd daudzi domā, kā dzīvot labāk. Mums šķiet, ka šis ir īstais brīdis, lai runātu par to, kā dzīvot labāk - labākā pasaulē. Tieši attīstības globālā izglītība, kā viena no izglītības dimensijām, ir labākais veids, kā pārrunāt dažādas globālas tēmas. Tā aicina cilvēkus skatīties plašāk, meklēt globāla līmeņa kopsakarības un analizēt globālo problēmu cēloņus un sekas, kā arī iegūt zināšanas un prasmes, kā iesaistīties to risināšanā,» skaidro projekta vadītāja Ilze Saliniece. Projekta aktualitāti uzsver, arī nozares speciālisti. «Joprojām daudzi uzskata, ka šajās nodarbībās bērniem tiek rādītas tikai filmas par Āfriku, piemirstot, ka globālā izglītība māca arī par lokālām lietām, ka tās viens no pamatuzdevumiem, ir iemācīt sasaistīt notikumus, saprast pasaules likumsakarības. Tas nav viegls uzdevums, bet to var izdarīt. Tiesa gan, globālā finanšu krīze, ko Latvija izjūt īpaši smagi, šo mītu pamazām sagrauj. Šobrīd globālās attīstības problemātiku mēs varam skatīt arī mūsu valsts kontekstā. Saprotam, ka globālās attīstības problēmas nav tikai Mali vai Zimbabvē, bet arī šeit,» uzsver Vidzemes augstskolas pasniedzējs, attīstības izglītības eksperts Visvaldis Valtnebregs

             Analizēt, izpētīt un izglītot

Šobrīd aktīvi norīt dalībnieku – skolu komandu - pieteikšanās dalībai projektā. Pieteikumu anketu var aizpildīt www.iac.edu.lv. Komandas var pieteikties līdz 2010.gada 9.februārim, savukārt rezultāti tiks paziņoti 23. februārī. Komandu veido – četri pedagogi, viens skolas administrācijas pārstāvis, divi pamatskolas vai vidusskolas vecāko klašu audzēkņi un divi vietējās sabiedrības pārstāvji, kas var būt gan vietējie uzņēmēji, gan mēdiju, gan arī NVO darbinieki. «Kopumā projektā piedalīsies deviņas komandas. Šīs skolas kalpos kā satelīti plašākai sabiedrībai. Ja konkursā būs pieteikušās vairāk nekā deviņas komandas, tad priekšroka tiks dota tām skolām, kurās būs pārstāvniecība no visiem izglītības līmeņiem. Ja, piemēram, ciematā ir tikai sākumskola, tad to pārstāvji var iet uz tuvāko vidusskolu vai NVO un aicināt veidot kopēju komandu. Protams, vērā tiks ņemts arī reģionālais aspekts,» stāsta projekta satura un metodikas koordinatore Daina Zelmene.

Projekts Skolas kā satelīti attīstības izglītībā balstīsies uz trīs pīlāriem – izpēti un izglītošanu, kā arī sadarbību reģionālā, nacionālā un pat starptautiskā līmenī. Projekta ietvaros tiks veikts pētījums par zināšanām un attieksmi par attīstības jautājumiem, kā arī tiks organizēti vairāki izglītojoši pasākumi, kuros plānots apskatīt šādas tēmas: globalizācija, globālās kopsakarības, Tūkstošgades attīstības mērķi, saskaņota un godprātīga attīstības sadarbība, globālā atbildība un solidaritāte, migrācija, starpkultūru attiecības, tirdzniecība, starptautiskā drošība, cilvēktiesības, vides ilgtspēja.

Pirmās projekta aktivitātes plānotas jau martā, kad no 10. -13. martam norisināsies Pavasara skola, kam sekos reģionālās aktivitātes. Katrai komandai būs jāizplāno radoša, inovatīva attīstības izglītības akcija, kuru vajadzēs realizēt noteiktā laika periodā. Savukārt 2011. gadā plānota Ziemas skola, kuras laikā dalībnieki varēs izanalizēt savu pieredzi. «Šīs deviņas skolas kļūs par nozīmīgiem resursu centriem reģionos. Iesaistītie pedagogi pēc tam varēs apmācīt citus,» pārliecināta D. Zelmene. Projekta autori domājuši arī par tā pēctecību. Noslēgumā plānots izstrādāt metodiskos materiālus, kas būs pieejami, gan skolu bibliotēkās, gan internetā, kā arī tiks izstrādātas konkrētas vadlīnijas attīstības izglītībai. Šādu iniciatīvu pozitīvi vērtē arī Izglītības un Zinātnes ministrija (IZM). «Es ļoti vēlētos, lai šis projekts atstātu pēc iespējams lielāku ietekmi, ne tikai uz tām skolām, kas piedalās, bet arī uz citām, kā arī uz izglītības jomu un sabiedrību kopumā. Ja šī projekta rezultāti kļūtu par izglītības politikas sastāvdaļu, tad tas būtu liels ieguvums,» tā par IAC iniciatīvu teic IZM Vispārējā izglītības departamenta direktora vietniece Inita Juhņēviča.

Projekta plānotais finansējums divu gadu periodam ir ap 450 000 eiro. 90% no projekta izmaksām sedz Eiropas Savienība, savukārt atlikušo izmaksu nosegšanai projekta īstenotāji meklē līdzfinansējumu. Pirmais līdzfinansētājs, kas ir atsaucies, ir Sorosa fonds – Latvija.

Projekts tiek īstenots Eiropas Komisijas projektu programmas "Non-State Actors and Local Authorities in Development - Public awareness and education for development in Europe" ietvaros ar Eiropas Savienības un Sorosa fonda Latvija finansiālu atbalstu. Par šī materiāla saturu pilnībā atbild "Izglītības attīstības centrs" un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības viedokli.

 

Komentāri:




SV

10.02.2011 13:19

Vērses kundzes vārds ir IVETA.
Kauns neprofesionāliem žurnālistiem!

Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Oficiāli apstiprinātajos mācību līdzekļos informācija par novadu tradicionālo kultūru nav atrodama gandrīz nemaz.
Gunta Siliņa – Jasjukeviča, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas docente un Aīda Rancāne Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Laura bija stipra sieviete, tāpēc viņa savas jūtas apdzēsa pret kaimiņu vīrieti.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.