Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Reorganizēto skolu skolotāji saņem tikpat vai mazāk

Autors: Ilze Brinkmane @ 12.10.2018

Reorganizēto skolu skolotāji saņem tikpat vai mazāk
Foto: Publicitātes foto

Lai pārliecinātos, cik veiksmīgi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un pašvaldību izstrādātās skolu tīkla sakārtošanas teorijas un to realizācija darbojas attiecībā uz sabiedrības, kas mācās, sirdi un dvēseli – skolotājiem – un viņu darba novērtējumu – atalgojumu, laikraksts uzrunāja vairāku skolu direktorus.

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām valdība atrada iespēju pildīt gada sākumā pieņemto rīkojumu par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, kurā bija noteikta pedagogu minimālās algas paaugstināšana no 680 eiro līdz 710 eiro par likmi.

Starp izvēlētajām ir vairākas skolas, kas tiesības pastāvēt ieguvušas tikai pēc skolu tīkla sakārtošanas.

Nav ieguvēju, vien zaudētāji

Lielvārdes novadā reorganizēja Jumpravas vidusskolu un Lielvārdes pirmskolu „Zvaniņš”, izveidojot Jumpravas pamatskolu.

Situācija ir kritiska. Atalgojums ir samazinājies, un ir ļoti liela skolotāju neapmierinātība. Amatalgas likme kļuvusi zemāka: salīdzinot ar pagājušā gada pirmo semestri, tā samazinājusies par 50 eiro un, salīdzinot ar otro semestri, – par 20 eiro. Lai gan mums apgalvoja, ka reorganizācijas rezultātā, apvienojot bērnudārzu un likvidējot vidusskolu, būsim vinnētāji un algas pieaugs, – tā tas nav,” stāsta Jumpravas pamatskolas direktore Dace Kļava. Viņasprāt, ilgi nebūs jāgaida, ka skolotāji aizies un meklēs labāk atalgotas vietas: lai dotos citur, transports kursē regulāri un ceļi ir samērā labi.

Uzmanīgu dara direktores piebilde – viņa esot dzirdējusi, ka kolēģi pat saņemot rājienus, ja brīvi izsakot savu viedokli un atbildot uz žurnālistu jautājumiem. Sekosim notikumiem, lai atklātu, vai mūsu valstī pastāv viedokļu cenzūra un tiek lietotas iebiedēšanas metodes. Acīmredzot ir, par ko būt tramīgiem.

Ilūkstes novadā reorganizēja četras skolas – Ilūkstes 1. vidusskolu, Ilūkstes Sadraudzības vidusskolu, Subates pamatskolu un Eglaines pamatskolu, izveidojot Ilūkstes Raiņa vidusskolu. Saruna ar skolas direktori Veltu Šternu notiek otrdienā, kad Ilūkstes novada domes ārkārtas sēdē apstiprina algu tarifikāciju, par kuru viņa jau ir informēta.

„Lai gan valsts noteiktā minimālā pedagoga darba alga par likmi tiek palielināta par 30 eiro, ļoti daudziem pedagogiem mēnešalga pazemināsies. Amatalgas likme ir līdzšinējā, bet vairākiem skolotājiem ir samazinājies, piemēram, individuālo nodarbību skaits. Protams, neredzu prieku kolēģu sejās, kad viņi uzzina, ka šogad saņems par 100 eiro mazāk. Katram tas gan ir atšķirīgi, bet kopumā ieguvējs nav neviens,” visai skumji atzīst skolas vadītāja.

Atbildot uz jautājumu, kas to ietekmē, ja jau skolu tīkla kārtošana neko nav devusi, V. Šterna skaidro, ka ir vairāki noteicošie faktori, bet galvenais – skolēnu un skolotāju skaits, jo atalgojuma sistēma „nauda seko skolēnam” nav atcelta. Pašvaldība ir radusi iespēju saglabāt visas līdzšinējās skolu ēkas, kas atrodas dažādā attālumā, tādējādi 526 Ilūkstes Raiņa vidusskolas skolēni mācās četrās ēkās, kur klašu piepildījums ir atšķirīgs un skolotāju skaits nav samazinājies.

Ko reorganizācija ir sekmējusi, un uz ko cerēja tās īstenotāji? V. Šterna atzīst, ka tas jāprasa šā procesa organizētājiem.

Saglabājas tendence, ka cilvēki ar visu ģimeni aizbrauc uz ārzemēm vai vismaz citām Latvijas vietām. Dramatiskākais, viņasprāt, ir tas, ka arī skolotāji aizbrauc darba meklējumos, piemēram, uz Daugavpili, kur tehnikumos, profesionālajās skolās nodrošināts labāks finansējums. „Nesen tādu deficītu specialitāšu kā fizika un ķīmija skolotāji aizdevās uz Daugavpils Būvniecības tehnikumu, jo tur alga par likmi ir 900 eiro. Ir grūti kolēģus nosodīt. Kaut gan eksaktās zinātnes tiek sludinātas par prioritāti mūsu valstī, trūkst sakārtotības, lai zaudētāji nebūtu skolēni. Tehnikumā ļoti maz audzēkņu izvēlas kārtot centralizētos eksāmenus fizikā, ne tik bieži arī piedalās olimpiādēs. Augstākās vadības neizdarība, vājā reakcija uz situāciju ne īpaši sekmē to, lai skolās netrūktu skolotāju tieši eksaktajās zinātnēs,” stāsta direktore, piebilstot, ka fizikas skolotāja meklējumos apzvanījusi visu Latviju, bet galu galā nācies lūgt pašu kadrus apgūt profesionālās pilnveides programmas, lai vidusskolēniem varētu mācīt fiziku. Jaunu pedagogu piesaistei trūkst reālu motivācijas līdzekļu.

 

Pagastu ļaudis sanaidoti, skolu ēkas tukšas

Skolu tīkla kārtošanas process Vecpiebalgas novadā no malas izskatījās diezgan brutāli un emocionāli sakāpināti. Tika reorganizēta Dzērbenes Vispārizglītojošā un mūzikas pamatskola un Taurenes pamatskola, izveidojot Vecpiebalgas novada pamatskolu. Pavisam nesen, izturot konkursu, par tās direktoru kļuvis Andris Sakss. Viņš informē, ka no jauna tarificētās algas skolotāji saņems tikai laikraksta iznākšanas dienā.

Vai skolotāji strādā 30 stundu nedēļā un varēs saņemt lielāku minimālo algu – 710 eiro par likmi? Direktors skaidro, ka vēstures skolotāja, piemēram, pēc stundu plāna strādā tikai sešas stundas nedēļā, vienīgi skolotājai, kura māca tādus priekšmetus kā ķīmija, bioloģija, dabaszinības un vēl fizika, rodas iespēja strādāt vairāk, lai gan stundu ir nedaudz.

Uzzinot, ka apvienotajā un jaunizveidotajā skolā mācās tikai 59 skolēni, rodas jautājums, kur palikuši reorganizēto skolu bērni. „Ja reorganizāciju neveic prātīgi un gudri, bet pamatā ir politika, savstarpēja vienošanās un lobēšana, nerēķinoties ne ar bērnu, ne vecāku, ne skolotāju likteņiem, tad rezultātā ir sanaidoti divu pagastu cilvēki, kuri skolas saviem bērniem pārsvarā izvēlējās pavisam citur,” atklāj A. Sakss. Viņaprāt, pašvaldības vadībai vajadzēja aicināt abu skolu vadītājus izstrādāt plānu, ko un kā darīt, lai tās apvienotu. Viss bijis atstāts pašplūsmā, un novada deputāti vairākkārt mainījuši viedokli. Rezultātā abu skolu ēkas stāv tukšas, bet skolēniem jāmācās bērnudārza telpās, kas funkcionāli piemērotas pirmsskolas vecuma bērniem.

Andris direktora amatā ir vien pāris mēnešu. Jautāts, ar kādām domām pieteicies konkursam, viņš stāsta, ka 1994. gadā absolvējis Liepājas Universitāti sākumskolas skolotāja specialitātē, bet pirms pieciem gadiem ar ģimeni atgriezies dzimtas īpašumā Raunas novadā un sācis strādāt Dzērbenes sākumskolā par informātikas un mājturības skolotāju, kā arī vadījis deju kolektīvus apkārtnes novados. Lielas cerības uzvarēt konkursā pat neloloju, bet tagad ir jādomā, ko darīt. Tas ir sāpīgs temats – lauku skolu likvidācija. Manuprāt, novadā bija jāsaglabā abas skolas, jo katrā pagastā skola ir dzīvības elements un piesaista cilvēkus. Iespējams, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis izpilda kāda norādījumus, bet notiekošais Latvijā ir genocīds pret tautu. No tribīnēm gan tiek sludināts, ka tā tam ir jābūt un citādi ir ekonomiski neizdevīgi, bet lieliem soļiem ejam pretī iznīcībai. Jāsāk jautāt, vai bērnus uzturēt vispār ir izdevīgi… Par izdevīgumu var sākt runāt vien tad, kad viņi sāk strādāt un pelnīt,” pārdomās dalās A. Sakss.

 

Sasniegt pilnu likmi ir pat neiespējami

„Skolotāji nav ieguvēji. Daudzi par iegūto kvalitātes 3. pakāpi vairs nesaņem 30 eiro piemaksu, ko valsts pirms tam garantēja. Mums ir arī neizdevīgs apdzīvotās vietas koeficients – 11,5; citās lauku skolās tas ir 10, un pēc tā arī aprēķina pedagoga likmi. Rezultātā kopsummu nesaņemam tik lielu, lai varētu paaugstināt skolotāju algas likmi,” stāsta Mērsraga vidusskolas direktore Ilze Indruškēviča, kuras vadītajā skolā mācās 152 skolēni. Viņa norāda arī, ka lauku skolā strādāt likmi, t. i., 30 stundu nedēļā, ir sarežģīti, piemēram, sākumskolas skolotājs, kurš māca latviešu valodu, matemātiku, sociālās zinības, dabaszinības, ētiku, kopā strādā 16 stundu. „Ja skolotājs vēl ir 1. klases audzinātājs, viņam fiziski nav laika, kad papildus mācīt, piemēram, 4. klases skolēnus, jo par bērniem ir jārūpējas. Vai tiešām neviens ministrijā un valdībā neizprot, kā skolā veidojas pilnas likmes modelis? Iepriekš likme bija 21 stunda darba nedēļā, bet noteiktā 30 stundu likme ir ļoti grūti sasniedzama. Salīdzinot – patlaban noteiktais atalgojums par likmi ir pat mazāks nekā pirms pieciem gadiem, toties prasības ir lielas un birokrātija arī. Priecājamies, ka atalgojums vismaz ir saglabājies līdzšinējais un nav kļuvis mazāks, bet pārsvarā visi skolotāji un arī mani vietnieki strādā 0,7 slodzes, lai gan ir jārealizē piecas izglītības programmas un daudzi projekti,” skaidro I. Indruškēviča. Viņai radies priekšstats, ka nedz IZM, nedz ekonomikas ministrs neredz kopsakarības un neviens viņiem nav izskaidrojis, kāda ir reālā situācija skolās. Bet varbūt gan zina, gan redz?

Pašvaldība ir radusi iespēju skolotājiem samaksāt papildus par pagarinātās dienas grupas vadīšanu, citādi, kā atklāj direktore, sākumskolas skolotāji pirms nodokļu nomaksas saņemtu 500 eiro, tātad reāli ap 300 eiro. Grūti noticēt Ekonomikas ministrijas minētajiem faktiem, ka Latvijā vidējā alga ir 1500 eiro.

Iespējams, lielajās Rīgas skolās un Pierīgā, kur citādi koeficienti un bērnu skaits ir lielāks, var runāt par algas pieaugumu, bet lielākajā daļā skolu situācija ir līdzīga mūsējai un pat vēl sliktāka – esmu dzirdējusi, ka citviet atalgojums sarucis pat 100 un vairāk eiro apmērā, nevis pieaudzis. Darba jau mazāk nekļūst, tādēļ profesionāli izdeg gan administrācija, gan skolotāji. Mani kolēģi ir brīnišķīgi, skolotāji apmeklē profesionālās pilnveides kursus, lai varētu mācīt vairākus mācību priekšmetus, citādi nemaz mazās skolās nevarētu strādāt,” stāsta I. Indruškēviča.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Kaut kas nav kārtībā – ar laika plānošanu vai izpratni par to, kā notiek mācīšanās. Mēs taču zinām, ka ne pareizās atbildes, bet prasme un motivācija uzdot jautājumu ir vislabākais apliecinājums tam, ka mācīšanās process ir noticis. Zinām taču, vai ne?
Aija Tūna, izglītības eksperte


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Gundega Repše savā stāstā cilvēkus galina dažādi; citi mirst mīlot, citi vēl citādi, bet interesanti, ka gandrīz visos stāstos mirst suns. Tas ir, manuprāt, simbols, kas apzīmē kaut ko ļoti tuvu, ne mīlestību, bet vērtību.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.