Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Privātās iniciatīvas „Iespējamā misija” panākumi cīņā par Latvijas bērnu prātiem

Autors: ELĪNA BOGUŠA, IEVA BĒRZIŅA @ 23.03.2018

Mums, sabiedrības pārstāvjiem un vecākiem, iesaistoties jaunā vispārējās izglītības satura (tas bija publiskots īpaši šim nolūkam izveidotā vietnē https://www.skola2030.lv/) apspriešanā, radās novērojami un pārdomas, ar kurām vēlamies dalīties ar citiem Latvijas vecākiem, skolotājiem, izglītības darbiniekiem un – galu galā – arī ar lēmumu pieņēmējiem un šīs reformas īstenotājiem.

 

Pētot un analizējot nesenās jaunieviestās un plānotās izmaiņas Latvijas Republikas likumdošanā izglītības jomā kontekstā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā „Kompetenču pieeja mācību saturā” sagatavoto mācību saturu un diskusijām par un ap šo projektu, kā arī pasaules pieredzi līdzšinējo globālo izglītības reformu procesos, mēs nonācām pie tādas kopainas par Latvijā noritošajiem procesiem, kas raisa nopietnas bažas par to virzītāju patiesajiem mērķiem un nolūkiem, kas, mūsuprāt, nav atbilstīgi ne Latvijas kā nacionālas valsts, ne mūsu bērnu kā tautas ataudzes interesēm, ne arī jaunākajām postglobalizācijas atziņām.

 

Izglītības reformas patroni un turētāji

Tas, ka piedāvātajā izglītības saturā kusli aizstāvētas Latvijas valsts nacionālās intereses un tautas latviskā identitāte, ieskaitot latviešu valodu, lika mums lūkoties pēc īstenajiem izglītības reformas pasūtītājiem.

 

Publiskajā telpā (sarunu festivālā „LAMPA”, starptautiskajā konferencē „TEDxRiga” u. c.) kā „izglītības satura patronu un turētāju” sevi prezentē AS „Swedbank”. Šo lomu AS „Swedbank” ir ieguvusi arī projektā „Kompetenču pieeja mācību saturā”, kur tā ne tikai ir projekta pasākumu dāsna līdzfinansētāja (kādā apmērā, to būtu lietderīgi uzzināt), bet arī ir pilnīgi ieguvusi izglītības satura veidošanas un realizēšanas kontrolpaketi (nākotnē tas nozīmē – kontrolēs arī sasniedzamos rezultātus jeb Latvijas bērnu prātus).

 

Vai kā privātās iniciatīvas „Iespējamā misija” (IM) (globāla izglītības tīkla „Teach for All” (TFA) iniciatīva Latvijā) dibinātāja Latvijā AS „Swedbank” reizē ar IM ilggadējās vadītājas un pašreizējās valdes locekles Zanes Oliņas nonākšanu projekta „Kompetenču pieeja mācību saturā” ieviešanas vadībā ir ieguvusi pastarpinātas, taču ekskluzīvas tiesības noteikt izglītības saturu atbilstīgi tām vajadzībām, ko pieprasa globālo korporatīvo biznesa tīklu vajadzības, mērķi un vērtības? Un šo vajadzību pamatā, lai cik veiklos vārdos ievītas, vienmēr būs biznesa intereses.

 

Ne velti ieteikumus jaunajam izglītības saturam vēlīgi sniedz Pasaules Banka, Latvijas Banka, jau pieminētā AS „Swedbank”, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija u. c. finanšu institūcijas. Tik vēlīgi un gādīgi, ka gandrīz ar katru no tām ir noslēgts kāds sadarbības līgums par ieteikto rekomendāciju īstenošanu, piemēram, par kompetenču pieejas ieviešanu visos izglītības līmeņos, skolu tīkla optimizāciju u. c. To, ka izglītība joprojām formāli ir katras valsts nacionālā kompetence, šķiet, ir aizmirsuši visi spēles dalībnieki – gan ārvalstu pasūtītāji, gan Latvijas valdība.

Kā konferenču sponsors, viedokļa veidotājs plašsaziņas līdzekļu telpā AS „Swedbank” ir klātesoša visos jaunā izglītības satura publicitātes pasākumos, īstenojot dažādas sociālās kampaņas par 21. gadsimta skolu (portālā https://www.e-klase.lv/ šiem reklāmrakstiem nav noilguma, lai pastāvīgi atrastos vietnes pirmajā lapā), to vidū ir masīvā kampaņa „Jaunā skola”, ko īstenoja nodibinājums„Re:Baltica”.

 

IM institucionalizācija

Jau kopš pirmajiem darbības gadiem privātās biznesa iniciatīvas IM mērķis bija kļūt par nacionālās izglītības sistēmas noteicēju un īstenotāju.

 

2011. gada Saeimas un nevalstisko organizāciju (NVO) forumā „Stabilitāte. Partnerība. Attīstība” IM vadītāja Z. Oliņa izvirzīja mērķi: „Kā panākt to, lai izglītības sistēma būtu atvērtāka un lai alternatīvi spēlētāji varētu ienākt šajā sistēmā? Struktūrfondu apguvē ir jādod iespēja uz šiem fondiem pieteikties un piedāvāt alternatīvus risinājumus, tajā skaitā skolotāju tālākizglītības nodrošināšanai, tajā skaitā skolu darba kvalitātes izvērtēšanai, tajā skaitā dažādu pakalpojumu sniegšanai.”

2012. gadā izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, tuvs IM idejiskais draugs un atbalstītājs, savā apsveikuma runā IM 2012. gada iesaukumam norāda, ka „IM vieta un sūtība attiecībā uz izglītību nacionālā līmenī ir būt valdības deklarācijas daļai, kā tas ir noticis ar IM mātesorganizāciju „Teach First” Lielbritānijā”.

2013. gadā šos vārdus atkārto cieša R. Ķīļa līdzgaitniece labklājības ministre Ilze Viņķele, pasniedzot Ministru kabineta (MK) balvu līderības izglītības programmai IM: „Līdzīgi kā IM radniecīgā organizācija Lielbritānijā „Teach First” ir kļuvusi par tās valdības deklarācijas sastāvdaļu, iezīmējot ceļu un mērķi, kurp doties valsts izglītībassistēmai, tāpat arī IM Latvijā jau šobrīd praksē rāda tos principus, kas būtu pielietojami visā mūsu izglītības sistēmā.”

 

Pašlaik ir redzams, ka šie mērķi ir sasniegti ar uzviju un tādā mērā, ka var runāt par nacionālās vispārējās izglītības sistēmas privatizāciju, kas nozīmē to, ka resursi, pārvaldība, funkcijas un atbildība attiecībā uz izglītību, kas līdz šim ir bijusi valsts kompetence, tiek nodoti privātās rokās.

2018. gada 9. janvārī MK tika pieņemts informatīvais ziņojums „Priekšlikumi konceptuāli jaunas kompetencēs balstītas izglītības prasībām atbilstošas skolotāju izglītības nodrošināšanai Latvijā”, kurā ir paredzēts 2018. gada janvārī izveidot Pedagoģijas izglītības jaunveides konsultatīvo padomi (PIJKP), kuras sastāvā ekskluzīvi ir iekļauti tieši IM pārstāvji, bet Latvijas profesionālās pedagogu organizācijas nebija pat pieminētas. Sēdē tika noraidītsarī vecāku lūgums būt pārstāvētiem PIJKP. PIJKP ir uzdots pārraudzīt informatīvajā ziņojumā iekļauto priekšlikumu iedzīvināšanu pedagogu izglītības studiju jaunveides procesā, arī īstenojot virkni Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu pasākumu projektu: „Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu” (SAM 8.2.1.), „Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās” (SAM 8.2.3.) un „Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās”; sniegt atzinumus par konceptuāliem un stratēģiskiem pedagogu izglītības sistēmas attīstības jautājumiem, kā arī par augstskolu izstrādātajiem pedagogu izglītības attīstības plāniem. Ziņojumā ir norādīts arī, ka pedagogu sagatavošanas jauno studiju programmu saturs ir jāveido, satura izstrādē iesaistot arī IM ekspertus, kuri pašlaik ir plaši pārstāvēti projekta „Kompetenču pieeja mācību saturā” izstrādē, arī izglītības jomu vecāko ekspertu statusā.

Informatīvā ziņojuma darba grupa, kurā darbojās arī nodibinājums IM, ierosināja veidot jaunu, ar ievērojamām pilnvarām apveltītu un valsts finansētu (400 000 EUR ik gadu) izglītības nozares NVO „Nozares ekspertu padome”. Nav grūti paredzēt, cik liela loma jaunajā padomē varētu tikt iedalīta IM. Publiski atbalsta vārdi IM institucionalizācijai ir atskanējuši arī no nozīmīgiem viedokļa veidotājiem – izglītības uzņēmuma „Lielvārds” vadītāja Aivara Gribusta, profesora Mārča Auziņa u. c. Darba grupa atkal ir aktualizējusi arī jautājumu par vērtībām izglītības sistēmā; tam pievērsīsimies nedaudz vēlāk.

IM ir iekļauta arī ESF pasākuma 8.3.6.2. „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide” uzraudzības padomes sastāvā.

 

Centieni profesionālus pedagogus aizstāt ar līderiem un pārmaiņu aģentiem

IM programma sagatavo nevis skolotājus, bet gan līderus un pārmaiņu aģentus skolā uz diviem gadiem. Nodibinājuma mājaslapā un rekrutēšanas prezentācijā ir lasāms, ka IM piedāvā augstvērtīgu līderības attīstības jeb īpašo aģentu sagatavošanas mācību programmu. Topošie līderi apgūst sešu nedēļu mācību programmu vasarā un septembrī sāk strādāt pilnas slodzes darbu skolā par skolotājiem (nevis skolotāju asistentiem!). Papildus algai ir nodrošināta arī stipendija un planšetdators.

 

Jau 2014. gada nogalē tika veiktas izmaiņas likumdošanā, ekskluzīvi privileģējot IM līderības attīstības programmu kā vienīgo alternatīvu formāli iegūtai pedagoģiskajai izglītībai. 2014. gada 28. oktobra MK noteikumu Nr. 662 „Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” 6. punktā ir noteikts, ka „personai, kurai ir bakalaura grāds vai otrā līmeņa augstākā izglītība mācību priekšmetam atbilstošā nozarē un apgūta izglītības programma pedagoģijā (tai skaitā līderībā, pārmaiņu un izglītības vadībā), ja tās apjoms nav mazāks par 650 stundām un tā tiek īstenota divu gadu laikā līdztekus pedagoga darbam, ir tiesības strādāt par pedagogu. Minētā programma ir pielīdzināma B programmai”.

 

MK noteikumu anotācijā 6. punktā noteiktā privilēģija ir pamatota ar „nodibinājuma „Iespējamā misija” līdzšinējo kvalitatīvo un produktīvo darbību, īstenojot izglītības programmu pedagoģijā (t. sk. līderība, pārmaiņu un izglītības vadība), piesaistot izglītības sistēmai konkursa kārtībā izvēlētus motivētus, mācību priekšmetam atbilstošā nozarē izglītotus speciālistus, kuri līdztekus šīs programmas apguvei divu gadu laikā strādā izglītības iestādē”.

 

Tomēr IM līderības attīstības programma nav ne licencēta, ne akreditēta kā pedagoģijas izglītības programma, tādēļ būtu nepieciešams izvērtēt, cik likumiska ir bijusi MK 2014. gada 28. oktobra noteikumos Nr. 662 iekļautā norma par IM pielīdzināšanu formālajai pedagoģijas programmai Latvijas Republikā – tā MK noteikumu anotācijā tiek pamatota ar „nodibinājuma „Iespējamā misija” līdzšinējo kvalitatīvo un produktīvo darbību”, neminot konkrētus un uzskatāmus pierādījumus, faktus un statistiku, kas šos apgalvojumus pamatotu un uzskatāmā un pierādāmā veidā apstiprinātu.

 

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis 2017. gada martā atzina, ka būs jāatrod risinājums, lai ļautu IM līderiem ar pietiekamām zināšanām, bet bez nepieciešamā diploma strādāt par skolotājiem. Ar šādu atziņu ministrs nāca klajā pēc tam, kad rezonansi sabiedrībā izraisīja starpgadījums Juglas vidusskolā, kur pēc Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta audita tika secināts, ka IM skolotājs bez atbilstīgas augstākās izglītības mācību priekšmetam atbilstīgā nozarē darbu pēc programmas beigām nedrīkst turpināt.

 

Jau pieminētajā informatīvajā ziņojumā „Priekšlikumi konceptuāli jaunas kompetencēs balstītas izglītības prasībām atbilstošas skolotāju izglītības nodrošināšanai Latvijā” ir paredzēts pedagogu sagatavošanā ieviest IM vīziju par aģentu tīkla izvēršanu, lai nodrošinātu sev vēlamās pārmaiņas izglītībā. Ziņojumā ir teikts, ka „maģistra līmeņa programmas izveide izglītības tehnoloģiju speciālistiem ir nepieciešama, lai sagatavotu spēcīgu pārmaiņu aģentu tīklu, kas izstrādās un īstenos pilnveidotu, mūsdienīgu pieeju mācībām un nodrošinās atbalstu jaunu pedagogu sagatavošanā un veiksmīgā ienākšanā Latvijas skolās”. Lai šiem procesiem nodrošinātu akadēmisko pamatojumu, ziņojumā tiek ieteikts nodrošināt īpašas privilēģijas (atsevišķu kohortu) projektā „Kompetenču pieeja mācību saturā”iesaistītajiem ekspertiem, pedagogiem un pilotskolu vadības personālam.

 

Reizē ar Z. Oliņas nonākšanu jaunā izglītība satura projekta „Kompetenču pieeja mācību saturā” vadībā būtiski ir mainījusiesarī izglītības reformas sakarā lietotā valoda, atsakoties no kompetencēm un kompetenču pieejas vispār. Diskusijā portālā „Izglītība un kultūra” Z. Oliņa postulē, ka tas esot politisks, nevis pedagoģisks termins, kas ieviesies šajā projektā: „Neeksistē tāds pedagoģisks termins kā „kompetenču pieeja” tādā nozīmē, kā to šā projekta kontekstā lietojam Latvijā. Projektā tas ir ieviests no sabiedrības lēmuma un uzstādījuma, ka skolā ir svarīgi skolēnos attīstīt 21. gadsimta prasmes. Tas ir Eiropas Savienības definētais pamatprasmju ietvars, no kā ir radies politiskais termins „kompetenču pieeja”.” Jautājums: vai pārmaiņu aģenti ir mazāk politisks un vairāk pedagoģisks termins?

 

IM radi un draugi

Kā norāda pati IM, tā ir uzņēmēju dibināta sabiedriskā labuma organizācija jeb nacionāla mēroga korporatīvās sociālās atbildības iniciatīva izglītības jomā Latvijā, un pārmaiņas skolā tā cenšas veicināt ar talantīgu jaunu cilvēku piesaisti skolotāja (īpašā pārmaiņu aģenta) darbam uz diviem gadiem.

 

IM 2008. gadā pēc „Hansabankas” (tagad „Swedbank”) bijušās vadītājas Ingrīdas Blūmas iniciatīvas nodibināja „Swedbank”, „Lattelecom” un „Ideju partneru fonds”. „Ideju partneru fonds” tika dibināts 2006. gadā, lai piedalītos sociālo pārmaiņu projektos un sekmētu filantropiju un korporatīvās sociālās atbildības projektu veidošanu un īstenošanu Latvijā. Fonda dibinātāji ir I. Blūma, Ieva Morica (pašlaik nodibinājuma „Sorosa fonds-Latvija” (SFL) jeb „DOTS” izpilddirektore un sarunu festivāla „LAMPA” direktore) un Atis Zakatistovs (politiskās partijas „KPV LV” jeb Artusa Kaimiņa partijas valdes loceklis).

 

Neilgi pirms projekta „Kompetenču pieeja mācību saturā” uzsākšanas par Valsts izglītības satura centra vadītāju kļuva kādreizējais SFL valdes priekšsēdētājs Guntars Catlaks. Viņu šajā amatā apstiprināja toreizējā izglītības un zinātnes ministre, arī viena no IM vadītājām Mārīte Seile. Turklāt SFL savulaik ir strādājušas gan M. Seile, gan Z. Oliņa.

 

IM ir globālā tīkla TFA dalībniece un pārstāve Latvijā. IM mātes organizācija TFA ir pasaules mēroga projekts, kura mērķis ir globālā mērogā izvērst vienotu izglītības pārmaiņu kustību. TFA tiek uzturēts no privātpersonu filantropu un globālu korporāciju ziedojumiem, tādējādi idejiski arī ir atkarīgs no šo finansētāju vajadzībām un mērķiem. TFA sākotnēji tika radīts, lai nodrošinātu izglītību maznodrošinātiem un sociāli atstumtiem bērniem, iesaistot viņus izglītības procesā.

 

Patlaban organizācijas darbība ir izvērsta 30 valstīs, pārsvarā tomēr trešās pasaules valstīs. Programmas ieviešanai Eiropas valstīs, iespējams, nozīmīgs ir tā saucamās bēgļu problemātikas faktors. Ir zīmīgi, ka Baltijas valstis bija pirmās, kurās šī programma tika ieviesta pēc ASV un Lielbritānijas. Vislielāko ietekmi tā ir panākusi tieši Latvijā.

 

Pašlaik TFA ir kļuvis par pasaules miljardieru un finanšu institūciju ietekmes organizāciju un neoliberālās ideoloģijas politisko ruporu, kas ar kustības palīdzību globālā mērogā maina un pārņem nacionālās izglītības sistēmas. Tās īstenotā politika tiek saistīta ar miljardieru biznesa interešu aizstāvību un tādiem jēdzieniem kā „korporatīvā (korporāciju īstenotā) globālā izglītības reforma”, „valsts jeb sabiedriskās izglītības sagraušana” (Destruction of Public Education – DPE), „skolotāja profesijas iznīcināšana”, „neoliberālā ideoloģija un tās vērtības un vajadzības”, „izglītības privatizācija” u. c. ASV un citur pasaulē ir aktivizējusies arī TFA akadēmiskā kritika un izveidojušās pilsoniskās pretestības kustības pret TFA un „Teach For America” ekspansiju.

IM dominance izglītības procesu noteikšanā Latvijā rada jautājumu, kā – nacionālo vai globālo korporāciju – interesēs kalpo jaunā izglītības reforma. Aprakstītie procesi vairāk tomēr liecina par atbalsta mehānisma nodrošināšanu IM darbības un vērtību koncepta institucionalizēšanai Latvijas izglītības sistēmā, un to vēl vairāk apstiprina jau vairākkārt pieminētajā informatīvajā ziņojumā ieplānotā vērtību definēšana, patiesībā – pārdefinēšana.

 

Vērtību pārdefinēšana izglītībā

Informatīvajā ziņojumā „Priekšlikumi konceptuāli jaunas kompetencēs balstītas izglītības prasībām atbilstošas skolotāju izglītības nodrošināšanai Latvijā” ir teikts, ka „jaunās pedagogu izglītības sistēmas centrā tiek liktas sabiedrībai svarīgas vērtības, kas raksturo izcilus pedagogus, – atvērtība, sadarbība, līderība, godīgums, valstsgriba, cieņa, un vērtības, kas raksturo izcilas skolas, – sadarbība, atbildība, attīstība, uzticamība, drošība” (informatīvais ziņojums, 2. lpp. sadaļa „2. Jaunā pedagogu izglītības sistēma – struktūras un satura reforma”). MK 2018. gada 9. janvāra sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nu jau amatu atstājošā valsts sekretāres vietniece Agrita Kiopa prezentēja vēl izvērstāku vērtību loku: „Domājot par konceptuāli jaunu pedagogu izglītības sistēmu, definēts, kas darba grupas ieskatā ir ideāls skolotājs jeb superskolotājs, noskaidrojot, kādas ir šāda skolotāja pārstāvētās vērtības. Tās ir bērns, ētiskums, iniciatīva, valsts, līderība, sadarbība, atvērtība, radošums, kritiskā domāšana, godīgums, cieņa, analītiskā domāšana.”

 

Šī nostādne liecina par izvairīšanos izglītības centrā likt tādas vērtības kā dzīvība, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts, tas ir, vērtības, par kurām jau ir notikusi vienošanās sabiedrībā un politiskā līmenī un kas ir noteiktas MK 2016. gada 15. jūlija noteikumos Nr. 480 „Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība” (4. punkts).

 

Ir jāuzsver, ka šajā darba grupas piedāvātajā vērtību modelī nav ne latviskās identitātes, ne ģimenes vērtību, tādējādi paužot norobežošanos arī no izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam noteiktās vērtībizglītības definīcijas, kurā īpaši uzsvērta „ģimenes vērtību un nacionālās identitātes apzināšanās”. Globālajā pārvaldības modelī šīs vērtības ir acīmredzami neiederīgas.

 

Vērtību pārdefinēšanai un vēlamā rezultāta panākšanai IZM ir izveidojusi jaunu vietni superskolotajs.lv, kurā tiek veikta aptauja par sabiedrībā nozīmīgām vērtībām izglītībā (http://superskolotajs.lv/).

Šai kontekstā būtu jāatceras, ka pret Izglītības likuma grozījumiem, ar kuriem bija paredzēts nostiprināt Satversmē noteiktās vērtības, īpaši laulības un ģimenes vērtības, izglītībā un izstrādāt valstiskās un tikumiskās audzināšanas vadlīnijas, iebilda toreizējā izglītības un zinātnes ministre M. Seile. Savukārt IM absolvents Jānis Šķesteris organizēja balsu vākšanu portālā manabalss.lv, lai Izglītības likuma grozījumus atceltu.



http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/19641-saeimas-un-nvo-forums-stabilitate-partneriba-attistiba-2011-gada-16-maija.

 https://www.youtube.com/watch?v=XC4mEPYawrc.

Coomans, F., Hallo de Wolf, A.Privatisation of Education and the Right to Education. Feyter, K., Gomez, F. (eds.).Privatisation and Human Rights in the Age of Globalisation, 2005; pieejams http://www.right-to-education.org/resource/privatisation-education-and-right-education.

 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40444622&mode=mk&date=2018-01-09.

 http://www.iespejamamisija.lv/programmas-gaita.

 https://www.slideshare.net/Iespejamamisija/iespjam-misija.

 http://www.newtt.eu/latvia .

 https://likumi.lv/ta/id/269965-noteikumi-par-pedagogiem-nepieciesamo-izglitibu-un-profesionalo-kvalifikaciju-un-pedagogu-profesionalas-kompetences-pilnveides.

 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40328259&mode=mk&date=2014-10-28.

 http://www.aic.lv/portal/aikna.

https://teachforall.org/supporters.

 ASV filozofijas doktors izglītībaspolitikā, Ziemeļdžordžijas Universitātesasociētais profesors, grāmatas „Teach For America Counter-Narratives: Alumni Speak Up and Speak Out” (2015) autors raksta, ka TFA kustībā par nozīmīgu izpausmi ir kļuvusi tāda rīcība kā skolotāju aizstāšana (nomaiņa), pedagoģijasdeprofesionalizācija un izglītības privatizācija, kā arī ekspansija visā pasaulē, kļūstot par kritiski vērtējamās Globālās izglītības reformu kustības (Global Education ReformMovement – GERM) līdzinieci. Sk.: https://www.huffingtonpost.com/t-jameson-brewer/teach-for-america-lies-da_b_9195600.html; https://www.rethinkingschools.org/articles/an-open-letter-to-new-teach-for-america-recruits; https://www.washingtonpost.com/news/answer-sheet/wp/2013/02/28/its-time-for-teach-for-america-to-fold-former-tfaer/?utm_term=.208970985afd; http://www.redalyc.org/html/2750/275041389068/; https://sandiegofreepress.org/2018/01/destroy-public-education-dpe-its-a-billionaire-fueled-agenda/; https://www.frontpagemag.com/fpm/258214/teach-americas-professional-agitators-michelle-malkin; https://www.washingtonpost.com/news/answer-sheet/wp/2013/02/18/professor-why-teach-for-america-cant-recruit-in-my-classroom/?utm_term=.3feaabc080c3; https://www.commentarymagazine.com/articles/teach-america-lost-way/. Te arī akadēmiķu iebildums pret PISA un OECD spiedienu uz valstu izglītībassistēmām, sk.: https://www.theguardian.com/education/2014/may/06/oecd-pisa-tests-damaging-education-academics.

 http://www.satori.lv/article/iespejamas-misijas-absolvents-vac-parakstus-lai-atceltu-tikumibas-likumu.

 

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Parasti koncentrējamies uz to, ka sasniegumi mūs darīs laimīgus, bet tas ir nebeidzams aplis, kas neļauj izjust laimes brīžus. Laimes izjūtu sniedz vien tas, ko darām.
Zelanu Montminī (Zelana Montminy), grāmatas „21 diena pretī dzīvesspēkam” autore


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Šis darbs man vairākkārt pieķērās pie sirds un aizkustināja.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.