Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Pirmie radošuma rezultāti

Autors: Vita Pļaviņa @ 12.05.2011

Pirmie radošuma rezultāti
Foto: Radošuma pils arhīvs

Noslēgumam tuvojas pirmais mācību gads, kurā iekļauts fakultatīvs mācību priekšmets „Radošā domāšana”. Lai ideju grupa „Radošuma pils” sasniegtu savu mērķi – attīstītu radošo domāšanu Latvijā –, tika radīta iespēja šo mācību priekšmetu iekļaut mācību programmās. Taču tas varēja notikt, tikai sadarbojoties ar citām tikpat veiksmīgām iniciatīvām, kā, piemēram, organizāciju „Junior Achievement – Latvija” (JAL), kuras piedāvātās aktivitātes nodrošina skolā praktisku ekonomikas jautājumu apguvi.

Nākamgad mērķis veicināt radošumu ekonomikā

 Šobrīd metodiski radošo domāšanu un uzņēmējspēju attīsta 69 Latvijas skolas, un JAL programmu direktore Inga Bolmane apstiprina, ka ir izstrādāta mācību paraugprogramma „Radošās domāšanas un uzņēmējdarbības spēju attīstība”, lai jau konkrētāk veicinātu radošumu ekonomikā. 10 stundas no 35 stundu programmas paredzētas praktiskām nodarbībām, tāpēc jaunajā mācību paraugprogrammā būs uzskatāms plāns, kā šajās stundās praktiski izmantot radošumu, veidojot JAL mācību uzņēmumus. I. Bolmane atzīst, ka, visticamāk, ar nākamo gadu būs jauns izvēles mācību priekšmets, kas aizstās līdzšinējo fakultatīvo nodarbību „Radošā domāšana”. Skolotājiem, kuri jau apmācīti strādāt ar Edvarda de Bono izstrādāto domāšanas metodi, būs iespēja izglītoties tālākizglītības kursos divas trīs reizes gadā, savukārt to skolu pedagogiem, kas projektā iesaistīsies pirmo reizi, – mācīties no jauna. „Mēs uzskatām, ka apstāties nevar un ceļš jāturpina. Tāpēc arī nākotnē paredzēts šajā jaunajā mācību programmā apgūt aizvien vairāk teorētisku radošas domāšanas modeļu un jaunu praktisku veidu, kur radošo domāšanu iedzīvināt.” Jau vairākus gadus vērojot mācību uzņēmumu veidošanu, I. Bolmane konstatējusi, ka ir aizvien jaunāka gada gājuma skolēniem ir savas iniciatīvas. Lai arī jaunā mācību programma izstrādāta 7. un 10. klasēm, JAL programmu direktore uzsver – jo jaunāks bērns apgūst radošās domāšanas un uzņēmējdarbības prasmes, jo veiksmīgāk un vieglāk viņam būs uzņemties iniciatīvu nākotnē.

Arī „Radošuma pils” projektu koordinatore Aija Vecenāne atzīst, ka par iespēju iesaistīties projektā interesējas ne tikai sākumskolas, bet arī bērnudārzi. Pašlaik gan nav datu, kas kvantitatīvi vai kvalitatīvi apliecinātu ieguvumus no radošās domāšanas elementu ieviešanas mācību procesā šajās fakultatīvajās nodarbībās vai integrējot konkrētos mācību priekšmetos, bet visdrīzāk nākamgad šāds pētījums taps.” A. Vecenāne informēja, ka, sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes maģistrantūras studentiem, tiks sākts projekta izvērtēšanas pētījums.

 Skolēni domā strukturētāk un plašāk

 Krustpils novada Liepenes pamatskolas skolotāja Iluta Randoha pasniedz fakultatīvas nodarbības radošas domāšanas attīstīšanā 6. un 7.klases skolēniem. Viņa stāsta, ka nodarbības atvieglojušas domrakstu rakstīšanu un darba plānošanu, piemēram, projektu nedēļā, izvēloties, par ko būs projekts un kā tas tiks īstenots. „Pārsvarā skolēni informāciju uztver viennozīmīgi, piemēram, uztverot tekstā pausto vienīgo viedokli. Taču, attīstot domāšanu, skolēns iemācās domāt daudzpusīgi. Vai nu izmantojot de Bono sešu cepuru domāšanas veidus, vai pozitīvo un negatīvo aspektu vērtēšanu,” stāsta I. Randoha. Šobrīd skolēni, kas apmeklē radošās domāšanas attīstības nodarbības, izlēmuši pieteikties pašvaldībā notiekošajā projektu konkursā, kurā jāiesniedz projekts vides labiekārtošanai ar 100 latu finansējumu. Lēmums par to, kādas idejas iedzīvināt projektā, tiks pieņemts tieši radošās domāšanas attīstības nodarbībā. 

Rīgas Anniņmuižas vidusskolas 6. klases skolotāja Kamila Docenko izvēlējās izmantot iespēju strādāt ar radošās domāšanas attīstošām metodēm ļoti praktisku iemeslu dēļ – lai apvienotu klasi. „Kad visi iepazināmies 5. klasē, sapratu, ka klasi veido spēcīgi indivīdi un ļoti grūti vienoties un sadarboties kopīgam mērķim. Jau gadu strādājot pēc de Bono sešu cepuru domāšanas principa, situācija ir krasi izmainījusies, jo skolēni sapratuši, ka kopā var risināt problēmas un galvenais – vienoties par kopīgu lēmumu.” Klasē tika analizētas situācijas par skolēnu uzvedību mācību priekšmetu stundās. Kā arī it kā gluži pragmatiski jautājumi – kādu kinofilmu doties skatīties uz kino. Skolotāja atzīst, ka brauciens pilsētas sabiedriskajā transportā 5. klasē disciplīnas ziņā bijis „karsts”, taču tagad: „Es priecājos, ka viņi ir apguvuši šo domāšanas modeli, jo klase ir saliedēta un viņi jau prot strādāt grupās,” – gandarīta K. Docenko.

Pilnu raksta versiju lasiet laikraksta „Izglītība un Kultūra” 5.maija numurā.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:



Kontakti

Izdevniecības vadītāja: Violeta Brenčeva

Tālr. 26002264

E-pasts: info@izglitiba-kultura.lv

Izdevniecības galvenā redaktore: Vita Pļaviņa

Tālr. 29190557

E-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv 

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

 

 

Laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

No 2019. gada augusta e-izdevumus izdod SIA "V-Media"

Reģ.nr. 40103369264