Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Nākamais mācību semestris nāk ar jauniem izaicinājumiem skolu direktoriem

Autors: Katrīna Slišāne @ 10.12.2009

Nākamais mācību semestris nāk ar jauniem izaicinājumiem skolu direktoriem
Foto: LIVA

Lai arī šis gads skolās solās beigties uz samērā priecīgas nots, kam par pamatu ir ne tikai 2010. gada valsts budžetā paredzētais pedagogu darba samaksas palielinājums, bet arī beidzot uzsāktie Eiropas Sociālā fonda projekti pedagogu konkurētspējas paaugstināšanai, nākamais semestris skolu direktoriem varētu sagādāt ne mazums galvassāpju, gan nodarbojoties ar papildus algām piešķirtā finansējuma sadali, gan ieviešot izmaiņas skolu iekšējās kārtības noteikumos, gan arī pielāgojoties izmaiņām vērtēšanas sistēmā ceturtajām klasēm.

Šie bija vieni no galvenajiem jautājumiem, kas pagājušajā piektdienā tika aktualizēti Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) paplašinātajā valdes sēdē, piedaloties 131 dalībniekam no dažādām izglītības iestādēm.

Sēdes sākumā LIVA prezidente Dzintra Kohva informēja par plānotajiem grozījumiem izglītības iestāžu akreditācijas noteikumos, kas galvenokārt paredzēti akreditācijas metodikā. Proti, lai akreditāciju padarītu pēc iespējas objektīvāku, noteikumos plānots paredzēt to, ka akreditāciju nevajadzētu veikt tikai ekspertiem un skolu vadītājiem, jo pašlaik aktuāls ir jautājums par iespējamajiem interešu konfliktiem tik mazā valstī kā Latvija, kur skolu vadītāji ir savstarpēji pazīstami. Tādēļ tiek plānots, ka akreditācijas komisijā tiks iekļauti ne mazāk kā trīs cilvēki, no kuriem viens būs Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) un viens – Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vai citas tās pakļautības iestādes pārstāvis. Komisijā varētu tikt iekļauti arī nevalstisko organizāciju, citu izglītības iestāžu, kā arī augstskolu pārstāvji.

Tāpat skolu vadībai krietni biežāk varētu nākties gatavot pašnovērtējuma ziņojumus, izglītības iestādēm uzliekot par pienākumu tos sagatavot nevis pirms akreditācijas (turklāt turpmāk to iesniedzot vienu, nevis četrus mēnešus pirms akreditācijas), bet katru gadu līdz 1. novembrim tos publicēt savā mājaslapā, kā arī iesniegt IKVD. Šādu izmaiņu nepieciešamību dienests skaidro ar vēlmi palīdzēt skolām disciplinēties, kā arī atvieglot pirms akreditācijas iesniedzamā ziņojuma tapšanu, ko skolām pamazām gadu gaitā veidot būtu krietni vieglāk. Tomēr, kā sacīja Dz. Kohva, pastāv arī spēcīgi pretargumenti šādām izmaiņām – skolu mājaslapās publicētos ziņojumus nebūs interesanti lasīt ne sabiedrībai, ne skolēniem un vecākiem. Tam piekrita arī vairums LIVA valdes sēdes dalībnieku.

LIVA prezidente šāda ikgadēja pašvērtējuma ziņojuma vietā rosināja skolas pārstāvjus gatavot pārskatus par skolas dzīvi gada garumā, iezīmējot pozitīvos aspektus un nākotnes perspektīvas. Šāda lasāmviela būtu ne tikai interesantāka audzēkņu vecākiem un pārējiem interesentiem, bet kalpotu arī skolas pašapziņas paaugstināšanai, uzskata Dz. Kohva, norādot, ka, piemēram, netālajā Somijā ļoti intensīvi tiek strādāts, lai paaugstinātu ne tikai skolu pašapziņu, bet arī to vērtējumu sabiedrībā. „Somijā akreditācijas nav obligātas, bet skolas tāpat piesakās, lai varētu samēroties ar ārējo ekspertu viedokli,” skaidroja LIVA prezidente, kura uzskata, ka pašlaik Latvijas sabiedrība ir pārāk tendēta uz negatīvā meklēšanu skolas dzīvē, bet par to sasniegumiem labākajā gadījumā interesējas tikai tad, kad meklē skolu, kur sūtīt mācīties savu bērnu. Līdzīgi ir arī ar masu mediju pārstāvjiem.

Novērotāja amats
Asociācijas prezidente arī sacīja, ka viņai neizpratni raisījusi plānotā novērotāja amata ieviešana skolas akreditācijā, kā to paredz jaunie grozījumi – kā skaidrojuši grozījumu izstrādātāji, šī cilvēka uzdevums būs akreditācijas ekspertu darbības novērošana. „Tā ir liela neuzticības izteikšana ekspertiem,” uzskata Dz. Kohva, kura norāda, ka kvalitatīvas ekspertu darbības nodrošināšanai rosinājusi domāt par kvalifikāciju sistēmu ieviešanu šādiem ekspertiem.

LIVA prezidente arī uzsvēra, ka cenšas maksimāli bieži piedalīties dažādu likumprojektu apspriešanā, taču arī Izglītības un zinātnes ministrija „patoloģiski bieži” vēlas zināt asociācijas viedokli par tiem, kas rada bažas, vai šī ārējā demokrātijas izpausme tomēr būtībā nav atbildības dalīšana par sabiedrībā „nepopulāriem” lēmumiem.

Sava ziņojuma noslēgumā Dz. Kohva akcentēja, ka nākamais gads asociācijai solās būt nozīmīgs, jo 22. aprīlī gaidāma valdes pārvēlēšana. Viņa arī atzinīgi runāja par asociācijas darbu kopumā, sakot, ka asociācijā saskata „veselīgu organizāciju ar potenciālu”.

Administrācijas algu fonds nepārsniedz 15%
Tomēr klātesošos visvairāk interesējušie jautājumi tika izteikti, uzstājoties valdes sēdes otrajai ziņotājai – IZM Finanšu departamenta direktorei Ingai Štālei. No tiem pirmais un galvenais bija par to, cik lielā mērā solītais pedagogu darba samaksas palielinājums attieksies uz skolu administrāciju, spēkā paliekot nosacījumam, ka administrācijas algu fonds nepārsniedz 15% no kopējā izglītības iestādes darba algu fonda. Kā sacīja I. Štāle, par 37% palielinoties naudas summai, ko valsts maksā viena skolēna izglītošanai, par šādu daļu procentuāli palielināsies arī naudas apjoms, kas tiek piešķirts katras skolas administrācijas algām. IZM pārstāve gan nenoliedz, ka spēkā paliks noteikums par procentuālo slieksni administrāciju algām, vienlaikus uzsverot, ka 15% no, piemēram, 200 latiem ir vairāk nekā no 170 latiem.

Vairāki klātesošie gan iebilda, ka jaunajā izglītības finansēšanas modelī nauda tiek pārskaitīta novadam, nevis katrai skolai atsevišķi, tādēļ par katrai skolai piešķiramo naudas apjomu lemj pašvaldība, kuras piešķirtie līdzekļi nereti nespēj administrācijām garantēt pat noteiktos 15%. Šī iemesla dēļ skolotāju direktori sēdē izteica neapmierinātību ar to, ka administrācijas algu fondā iekļautas arī logopēdu, bibliotekāru, sociālo pedagogu un dažu citu skolas darbinieku algas. Dz. Kohva arī akcentēja – ja iepriekš, salīdzinot skolotāju un izglītības iestāžu direktoru un viņu vietnieku algas, runāts par algu „šķērēm”, tad nākamajā gadā „tās šķēres ļoti vērsies ciet, jo vienai pusei atalgojums ļoti pieaugs, bet otrai paliks uz vietas”.

Lai arī I. Štāle atzina, ka skolu vadītāju neapmierinātība nav bez pamata, ministrija, kā uzskata viņa, šobrīd lielas izmaiņas esošajā kārtībā ieviest nevar, jo, iekļaujot iepriekš minētos skolas darbiniekus pedagogu darba algu fondā, varētu draudēt nepatikšanas no starptautiskajiem aizdevējiem, jo strauji samazinātos jau tā nelielā pedagogu un skolēnu proporcija, kas vairākkārt Latvijas izglītības sistēmai ir pārmesta. Tiesa, viena no izejām varētu būt administrācijas darbinieku atalgojuma barjeras pacelšana līdz 18 vai 19%, taču tad samazinātos pedagogu darba algu fonds. Lai arī IZM nenoliedz šādu grozījumu veikšanu, ministrija pirms šāda ierosinājuma virzīšanas vēlas panākt vienošanos ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību. „Lēmumam jābūt vienotam,” piebilda I. Štāle. Tāpat Ministru kabineta noteikumos definētas tikai zemākās darba algas likmes, un departamenta direktore domā, ka janvārī, veicot pārtarifikāciju izglītības iestādēs, skolu direktori varētu arī palielināt darba samaksu par vienu likmi.

Iebildumi pret pedagogu iekļaušanu vienotajā darba samaksas sistēmā

I. Štāle arī informēja, ka ministrija ir izvirzījusi iebildumus pret pedagogu iekļaušanu vienotajā darba samaksas sistēmā, jo uzskata, ka par vienotas darba samaksas sistēmas ieviešanu nevar runāt, kamēr valsts neapmaksā „normālu 40 stundu darbu”. Turklāt pastāv risks, ka pašreizējā variantā pedagogu darba samaksa vienotajā sistēmā varētu īpaši neatšķirties no apkopēja atalgojuma, kas, pirmkārt, būtu pazemojoši pašiem skolotājiem. Otrkārt – turpmākajos gados varētu būt grūtāka cīņa par šī atalgojuma palielināšanu.

Ministrijas darbiniece informēja arī par iespējamajām pārmaiņām valsts dotācijas piešķiršanā mācību literatūras iegādei, jo, nākamgad šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem samazinoties līdz 0,69 latiem uz vienu audzēkni, ir skaidrs, ka šī summa ir tīri simboliska – arī I. Štāle atzinās, ka nezina, ko par šādu naudu iespējams nopirkt. Tādēļ tiek apsvērta iespēja turpmāk naudu uz novadiem nepārskaitīt, tā vietā par valsts piešķirtajiem līdzekļiem veidojot visām skolām vienu kopīgu elektronisku mācību līdzekli, par kura izstrādi būtu atbildīga IZM. Vairums klātesošo gan tiecās atbalstīt līdzšinējā modeļa saglabāšanu, paužot bažas par valsts finansējuma izlietojumu publiska iepirkuma rīkošanā.

Vēl citi jautājumi, kas nākamā mācību cēliena priekšvakarā uztrauc skolu direktorus, ir valdībā jau pieņemtie grozījumi gan kārtībā, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos, gan izmaiņas ceturtklasnieku vērtēšanā. Lai arī pret pašiem grozījumiem, kas lielos vilcienos, kā atzīst skolu direktori, neko īpaši nemaina, iebildumu nav, izglītības iestāžu vadība ir neapmierināta, ka grozījumu veikšanai izraudzīts mācību gada vidus. „Neviens gada vidū nepieņem noteikumus, ja vien nesmeļas ūdens mutē,” uzskata Jelgavas novada Šķibes pamatskolas direktore Sandra Pluģe, kura atzīst, ka pieņemto grozījumu dēļ nepieciešams pārtaisīt skolas iekšējās kārtības noteikumus. Arī ceturtajai klasei dažos priekšmetos līdz šim liktas atzīmes, bet dažos ticis izmantots aprakstošais vērtējums, taču tagad vērtējums visos priekšmetos būs jāizsaka 10 ballu skalā. „Pēdējā laikā mūs apber ar Ministru kabineta noteikumiem, kas stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi,” neapmierināti saka direktore.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Lai spētu dzīvot, darboties un gūt panākumus mūsdienu pasaulē, ikvienam cilvēkam ir jāspēj efektīvi domāt, veidot efektīvas attiecības un efektīvi strādāt, jo izglītība savā augstākajā izpausmē ir tapšanas process.
Marks Prenskis (Mark Prensky), izglītības pētnieks


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Šis darbs man vairākkārt pieķērās pie sirds un aizkustināja.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.