Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Latvijas pamatskolās viduvēja izglītības kvalitāte

Autors: Vita Pļaviņa @ 21.12.2010

Latvijas pamatskolās viduvēja izglītības kvalitāte
Foto: www.photos.com

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu starptautiskā skolēnu novērtēšanas programmas 2009. gada pētījumā „Ko skolēni zina un prot – kompetence lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs” atklājies, ka
Latvijas skolēnu lasītprasme nav uzlabojusies. Latvijas skolēnu sasniegumi ir mazāki par vidējiem OECD valstīs. Mazliet labāk izskatāmies Eiropas Savienības (ES) kontekstā, kur iekļaujamies vidējā līmeņa rādītājos. „To, ka lasītprasme nav mainījusies, varam secināt no iepriekšējiem programmas pētījumiem; tie notiek ik pēc trīs gadiem. Lai arī iepriekšējos gadus pētījumu cikliem bija citas pamatjomas, nedaudz uzdevumu ir bijis arī par lasītprasmi,” paskaidro Andris Kangro, Latvijas Universitātes (LU) pētnieku kolektīva, kas veica pētījumu Latvijā, pārstāvis.

Ar pilnu pētījuma tekstu variet iepazīties šeit: system/application/uploads/file/LU_petijums_pdf.pdf

Cīnoties ar nesekmīgajiem, pazūd talantīgākie

Lai arī šajā pētījuma ciklā galvenais bija lasītprasmes kompetenču noteikšana, pētījumā tika iekļauti uzdevumi arī par matemātiku un dabaszinībām. Pētījumā noskaidrojies, ka matemātikas zināšanu līmenis ir zemāks nekā lasītprasme un zināšanas dabaszinības. Salīdzinoši gan OECD, gan ES valstu vidū skolēnu matemātikas zināšanas ir zem vidējā sasniegumu līmeņa. Savukārt zināšanas dabaszinību priekšmetos – augstākas nekā lasīšanā.

Pētījums parādījis, ka lasītprasmē skolēnu, kas no sešiem kompetences līmeņiem ir ar zināšanām zem 2. kompetences līmeņa (pamatlīmenis, kurā skolēni sāk demonstrēt lasīšanas kompetenci, kas ļaus viņiem izmantot lasīšanu jebkuram mērķim un nākotnē pilnībā piedalīties sabiedrības dzīvē un konkurēt darba tirgū), ir mazāk nekā vidēji OECD valstīs. Tas nozīmē, ka skolēnu ar vājām zināšanām mums ir mazāk nekā vidēji vairumā citu pētījuma dalībvalstu. Taču pētnieku grupa norāda, ka uzmanība pastiprināti jāpievērš talantīgākajiem skolēniem, jo skolēni, kas spēja veikt augstākās kompetences līmeņa uzdevumus, bija tikai 0,1% (OECD valstīs kopumā augstākos kompetences līmeņus sasnieguši 8,8%). (Sk. attēlu Nr.1.)

 Latvijas skolēni vislabāk uztver pārtraukto tekstu

Visaugstākie vidējie sasniegumi lasītprasmē ir skolēniem Šanhajā (Ķīna), Korejā un Somijā. Latvija ir starp valstīm, kas ar līdzīgiem rezultātiem ir 27.–34. vietā. Daudz labāki rezultāti ir Igaunijai, kas ir 13. vietā, taču kaimiņvalstīm Lietuvai un Krievijai tie ir zemāki nekā mums. No 65 pasaules valstīm vissliktākie rezultāti bijuši uzrādījuši 15 gadus veciem jauniešiem Peru, Azerbaidžānā un Kirgizstānā. 

Skolēniem, kuru lasītprasme tika pārbaudīta, bija jālasa dažādu formātu un veidu teksti un jāatbild uz vairākiem jautājumiem, kas saistīti ar teksta saturu. Ar uzdevumu palīdzību tika pārbaudītas ne tikai skolēna prasmes iegūt informāciju no teksta, bet arī spēja informāciju interpretēt un izvērtēt. Latvijas skolēniem vislabāk padodas informācijas reflektēšana un interpretēšana (lasītājs veido spriedumu par tekstu un saista izlasīto ar savu iepriekšējo pieredzi vai zināšanām par apkārtējo pasauli) un pārtrauktā teksta (tabula, grafiks, diagramma, instrukcija, katalogs, karte u. c.) uztveršanu. Šeit rezultāti ir pat labāki nekā vidējais rādītājs OECD valstīs. Latvijas skolēniem vairāk problēmu sagādājuši informācijas iegūšanas uzdevumi. Tas nozīmē, ka mūsu skolēniem sagādā grūtības kādas konkrētas informācijas atrašana un atlase vienkāršā vai sarežģītā tekstā. „Jā, te ir problēma,” atzīst Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Anita Vanaga. „Latvijā nav izstrādāta precīza metodika, kā skolēnam meklēt informāciju, tāpēc kopumā situācija varētu būt tāda, ka skolēniem netiek pietiekami mācīts strādāt ar informāciju un lasīšanas prasmju attīstīšanu.”

Salīdzinājumā tikai ar ES valstīm lasītprasmes kompetences Latvijas skolēniem ir vidējā ES valstu kontekstā, esam vidējā līmenī (sk. attēlu Nr. 2.). Pēc vidējiem sasniegumiem Latvija ir 15. vietā starp ES valstīm, bet pēc skolēnu skaita procentos – 2., un augstākajos kompetences līmeņos Latvija atrodas augstāk – 7. vietā, jo mums ir samērā maz skolēnu 1.a un 1.b līmenī. Skolēni ar augstākajiem zināšanu kompetences līmeņiem ir Somijā, Beļģijā un Igaunijā.

 Rakstu tā pilnā versijā lasiet laikraksta „Izglītība un Kultūra” 16.decembra numurā.

Komentāri:




Māra

27.01.2011 19:06

Vairumā pirmskolas un sākumskolas pedagogu uzskata, ka skolēns prot lasīt, ja viņš tekoši " sauc" grāmatā doto tekstu. Ar to lasītprasmes apmācība ir beigusies. To, ka tā būtu tālredzīgi jāattīsta patreiz neviens metodiķis nepiedāvā pat pedagogu tapšanas procesā- t.i. augstskolā. Bet šādai metodikai vajadzētu būt- lai skolēns pakāpeniski no ' saukšanas" pārietu uz apzinātu teksta izpratni (pirmais solis ir- atstāsts, lai gan tas bieži robežojas ar teksta iegaumēšanu), paralēli vingrinoties teksta attēlošanā, kas ir ļoti svarīgi matemātikā, ... Mehāniskā lasīšana, kas šobrīd ir sastopama apzinātas lasīšanas vietā ir viens no cēloņiem vispārējai viduvējībai, kāda valda skolās un sabiedrībā kopumā!

Citi lasītāji iesaka:



Kontakti

Izdevniecības vadītāja: Violeta Brenčeva

Tālr. 26002264

E-pasts: info@izglitiba-kultura.lv

Izdevniecības galvenā redaktore: Vita Pļaviņa

Tālr. 29190557

E-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv 

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

 

 

Laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

No 2019. gada augusta e-izdevumus izdod SIA "V-Media"

Reģ.nr. 40103369264