Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Lai veidotu emocionāli drošu skolas vidi ir jāīsteno virkne pasākumu

Autors: Daiga Kļanska @ 24.02.2010

Lai veidotu emocionāli drošu skolas vidi ir jāīsteno virkne pasākumu
Foto: www.photos.com

Februāra vidū Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas deputāti aicināja atbildīgās amatpersonas izstrādāt risinājumus, kas palīdzētu veidot emocionāli drošu skolas vidi. Apakškomisijas deputāti secināja, ka valstī nav vienota plāna pret bērniem vērstās vardarbības jeb mobinga novēršanai mācību iestādēs un aicināja atbildīgās ministrijas iesniegt apakškomisijai priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta - Riekstiņa uzskata, ka mobinga plāns pats par sevi situāciju skolās neuzlabos, taču vardarbību skolās var mazināt, īstenojot vairākus pasākumus.

Savukārt kādas pamatskolas skolnieces mamma norāda, ka nav jātērē nauda kārtējām valsts programmām, bet  katram jādara savs darbs - vecākiem jāaudzina bērni, nevis jāskrien pakaļ miljoniem, vien atmetot kārtējo žūksnīti izklaidēm, skolām - bērni jāizglīto un jāspēj pamanīt, un novērst jebkādas mobinga izpausmes, bet citiem atbildīgajiem dienestiem - jārada vide un vēlme būt labam un godīgam cilvēkam.

 

IZM Izglītības likumā plāno paplašināt skolēnu pienākumus

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā informē, ka IZM ir sagatavojusi grozījumus Izglītības likumā, lai ikviens bērns skolā justos drošībā un pasargāts. Likuma 54.pants "Izglītojamā pienākumi" pašreizējā redakcijā nosaka, ka skolēnam ir pienākums iegūt pamatizglītību, ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus, kā arī ar cieņu izturēties pret valsti un sabiedrību. Saskaņā ar grozījumiem, pienākumus plānots ievērojami paplašināt, nosakot, ka ikvienam skolēnam jāievēro pedagogu, skolasbiedru un citu personu tiesības un intereses, skolēns nedrīkst pieļaut emocionālu un fizisku vardarbību, nedrīkst apdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību, izglītības iestādē un ārpus tās jābūt pieklājīgam, jāpiedalās izglītības iestādes vides uzkopšanā un sakārtošanā. Pašlaik šis Izglītības likuma grozījumu projekts Saeimā tiek virzīts trešajā lasījumā. IZM plāno papildināt arī kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos. Saskaņā ar IZM izstrādātajiem un Ministru kabinetā (MK) apstiprinātajiem noteikumiem "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos", izglītības iestādes vadītājam ir jāplāno un jāorganizē izglītojoši pasākumi par bērnu drošību, tai skaitā - vardarbības profilakses pasākumi. Šie MK noteikumi arī reglamentē, ka katras skolas apstiprinātie Iekšējās kārtības noteikumi nosaka izglītības iestādes vadītāja un pedagogu rīcību, ja tiek konstatēta fiziska vai emocionāla vardarbība pret bērnu. Kā norāda, IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece Inita Juhņeviča, MK noteikumus "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos" plānots papildināt, nosakot, ka katrai izglītības iestādei ir jāizstrādā Rīcības plāns gadījumiem, kad skolā konstatēts vardarbības gadījums. "Jo ir ļoti svarīgi, lai neviens gadījums, kad pret bērnu vērsta emocionālā vai fiziskā vardarbība, netiku atstāts bez ievērības. Ignorējot šādus gadījumus vai pat apzināti noklusējot par tiem, tiek stiprināta pāridarītāja varas apziņa, ko nedrīkst pieļaut. Jāatceras, ka arī pašam pāridarītājam ir nepieciešama palīdzība, jo pamatā citiem pāri dara tie bērni un jaunieši, kuriem ir nopietnas problēmas pašu dzīvē, tāpēc negatīvās emocijas tiek izlādētas uz apkārtējiem - ne tikai skolasbiedriem, bet arī skolotājiem. Iespējams, šie bērni paši cieš no vardarbības, jūtas izmisuši, nomākti un nezina, kā risināt savas problēmas," uzsver I.Juhņeviča.

Tieši tāpēc ļoti svarīgs ir atbalsta komandas darbs skolā. No 2010.gada 1.janvāra mērķdotācija pedagogu darba samaksai ir palielināta vidēji par 36%, kas nozīmē, ka skolām ir lielākas iespējas apmaksāt ne tikai pedagogu papildus veiktos pienākumus -burtnīcu labošanu, gatavošanos nodarbībām, klases audzināšanu, bet arī atbalsta personāla - psihologa, sociālā pedagoga darbu izglītības iestādēs.

Situāciju skolās ietekmē sociālekonomiskās situācijas pasliktināšanās valstī

IZM speciālisti norāda, ka situāciju daudzās izglītības iestādēs ir ietekmējusi sociālekonomiskās situācijas pasliktināšanās valstī. IZM speciālistiem vizīšu laikā reģionos, apmeklējot arī tās izglītības iestādes, kurās mācības sākuši pagājušā gada vasarā likvidēto, reorganizēto skolu skolēni, nav nācies uzklausīt sūdzības, ka bērniem būtu problēmas iejusties jaunajā vidē. Daudzi uzsver, ka priecājas par iespēju iegūt jaunus draugus, salīdzināt savus sasniegumus ar jauno klasesbiedru sekmēm. Nonākšana jaunā vidē motivē darboties labāk un radošāk, apliecināt sevi. Lai iekļaušanās jaunajā kolektīvā notiktu pēc iespējas veiksmīgāk, nepieciešams, lai to sekmētu visas puses - gan jaunienācēji, gan esošais kolektīvs, gan skolas vadība un katrs konkrēts pedagogs. Lai veicinātu izpratni par šiem jautājumiem un palīdzētu problēmsituācijās, IZM plāno sagatavot metodiskos ieteikumus skolām, kā sakārtot psiholoģisko vidi, ja tiek veikta izglītības iestādes reorganizācija.

Lai pēc iespējas nodrošinātu izglītības pieejamību un sākumskolas izglītību bērns varētu iegūt pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai, IZM rosina pašvaldības mainīt izpratni par sākumskolām, tajās mācības organizējot no 1. līdz 6.klasei, bet 7. līdz 9.klašu skolēnus pievienot vidusskolas posmam. Patlaban saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem sākumskolās mācās bērni no 1. līdz 4.klasei. Tādējādi tiktu garantēts, ka, piemēram, uzsākot mācības 5.klasē, bērniem, kas sasnieguši tikai desmit, vienpadsmit gadu vecumu, uzreiz pēc sākumskolas beigšanas nav jādodas daudz tālākā ceļā uz jauno skolu.

VBTAI organizētajai kustībai "Draudzīga skola" pieteikušās jau vairāk nekā 120 Latvijas skolas

VBTAI priekšniece L.Rieksta- Riekstiņa atzīst, ka pēdējā laikā ne tik daudz palielinās vardarbības gadījumu skaits, bet gan šie gadījumi kļūst aizvien nežēlīgāki. "To novērojuši ne tikai VBTAI speciālisti, pedagogi, policijas darbinieki, bet arī paši skolēni vērojot savstarpējās attiecības starp saviem vienaudžiem," stāsta VBTAI priekšniece. VBTAI līdz šī mācību gada beigām īstenos sagatavošanās posmu kustībai "Draudzīga skola", kurai patlaban pieteikušās vairāk nekā 120 skolas, kā sociālie partneri pieteikušies arī sociālais tīkls "draugiem.lv", laikraksts "Diena", kuri piedāvās interaktīvās spēles, konkursus. Pašlaik izveidota kustības koordinācijas padome, kurā iesaistās pedagogi, skolēni, nevalstisko organizāciju pārstāvji, lai kopīgi varētu izdomāt visefektīvākos veidus, ka mazināt vardarbību skolā. Kustības koordinācijas padomē darbojas arī IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece I.Juhņeviča. "Svarīgi, ka viens no kustības galvenajiem mērķiem ir veikt preventīvo darbu vardarbības profilaksei skolās. Šā gada garumā tiks organizēti desmit reģionālie semināri par aktuālām tēmām, par kurām pedagogus informēs arī IZM speciālisti. Skolas šai kustībai var pieteikties brīvprātīgi un es ticu, ka dalība kustībā veicinās labvēlīgas, atbalstošas, uz savstarpējo sapratni balstītas psihosociālās vides radīšanu skolās," saka I.Juhņēviča.  L. Rieksta-Riekstiņa uzsver, ka ir svarīgi, lai šī kustība nebūtu formāla, birokrātiska, bet gan praktiski aktīva, lai idejas nāktu no jauniešiem, kas un kā darāms, lai skolu varētu saukt par draudzīgu. "Mēs esam apzinājuši skolu vajadzības un jau pavasara brīvdienās VBTAI, IZM speciālisti dosies uz reģioniem un vadīs seminārus par aktuālajiem jautājumiem - pašdisciplinēšanu, konfliktu risināšanu, radošām aktivitātēm, lomu spēlēm, kas palīdzētu rast risinājumus dažādās konfliktsituācijās, kas veidojas skolā. Tāpat tiek plānoti semināri arī skolēniem. Mums jau ir sagatavoti skolēni mediatori, kuri saviem vienaudžiem varētu palīdzēt vest sarunas strīdus situācijās. Tāpat mēs izstrādāsim un piedāvāsim skolām kritērijus, kādai būtu jābūt draudzīgai skolai, piedāvāsim arī metodiskos materiālus, lai pedagogi un skolēni zinātu kā rīkoties, pieaugošas vardarbības apstākļos," stāsta L.Rieksta-Riekstiņa. Viņa uzskata, ka šāda kustība būs arī lieliska iespēja skolām uzzināt veiksmīgas pieredzes stāstus. Turklāt šīs kustības mērķis maksimāli iesaistīt jauniešus, jo viņi ir daudz ieinteresētāki un atsaucīgāki, ja tiek īstenotas pašu ieteiktās idejas. Patlaban tiek plānots, ka kustība "Draudzīga skola" sāksies nākamajā mācību gadā ar kopīgu rudens talku, kurā piedalīsies skolēni, skolotāji, vecāki, jo kopīga darbošanās saliedē kolektīvu. Kustībai netiek paredzēts papildus finansējums, šos pasākumus īstenos ar tiem resursiem, kuri ir VBTAI rīcībā un nevienam papildus samaksa par padarīto nav paredzēta.

Skolēni nav pasargāti ne no fiziskas, ne emocionālas vardarbības

Triju dažāda vecuma bērnu mamma Dina atzīst, ka bērni skolā nav pasargāti ne no fiziskas, ne emocionālas savu vienaudžu vardarbības. Dinas meita no galvaspilsētas mazas skolas pārgāja mācīties uz kādu no prestižākajām Rīgas skolām. Mammai pirmais šoks bijis par skolēnu skaitu klasē, jo klasē bija vairāk nekā 30 pusaudži. Vairāk nekā puse skolēnu bija mācījušies iepriekš kopā kādā citā skolā, kas prestiža ziņā ir vēl augstākā līmenī nekā skola, kurā mācās meitene Loreta (vārds mainīts). "Sākotnēji likās, viss kārtībā, bet jau pirmā mācību mēneša beigās uzzināju, ka klasē notiek atsevišķu bērnu pazemošana - gan fiziski, gan emocionāli. Kādu klases zēnu viena puišu grupiņa pamatīgi apsmēja, jo viņam esot bijis akcents. Pāris mēnešus vēlāk uzzināju, ka arī manai meitai radušās problēmas - dažiem nepatika viņas uzvārds un tas tika izķēmots. Loreta ir ļoti emocionāla, un to smagi pārdzīvoja, ka rezultātā labās sekmes skolā būtiski pasliktinājās," savā pieredzē dalās mamma.

Viņa atzīst, ka skolas vadība konfliktsituācijā iejaucās nekavējoties, līdzko viņiem par šo situāciju tika ziņots. Konfliktsituācijā tika iesaistīts sociālais pedagogs, psihologs, visu notikušajā iesaistīto bērnu vecāki un skolas vadība. "Gribētos noticēt, ka viss būs labi," piebilst Dina. Viņa uzskata, ka skolām, izvēloties sociālos pedagogus, vajadzētu vairāk domāt, vai viņi spēj atstāt pietiekami respektējošu iespaidu uz pusaudžiem. "Es šādā amatā vislabprātāk vēlētos redzēt jaunu, sportisku, visādi citādi dzīvē veiksmīgu, jaunu vīrieti, kuram vēlētos līdzināties daudzi puiši, jo tieši viņi pusaudža vecumā grib visvairāk izrādīties," iesaka Loretas mamma. Viņas personīgā pieredze liek secināt, ka mobings skolās pastāv, taču nekādas valsts programmas uzlabojumus nenesīs, ja vecāki savus bērnus neaudzinās par sabiedrībai derīgiem cilvēkiem, un skolotāji nebūs autoritātes skolēniem, kas ir svarīgi tieši pusaudžu vecumā. "Tāpat biežāk uz skolām būtu jāiet tiem atbildīgajiem dienestiem, kuri mūsu valstī it kā veido jaunatnes garu. Materiāliem un filmām jābūt atraktīvām, modernām un pietiekami "biezu" krāsu paleti, lai, piemēram, parādītu, kur nonāk un kādos apstākļos dzīvo tie nepilngadīgie, kuri izdarījuši likumpārkāpumus. Iepretim šiem faktiem jārāda, kā dzīvo izglītotie un sabiedrībai "derīgie" jaunieši, kādas ir viņu domas, kā viņi sasnieguši to, kur dzīvo patlaban," iesaka Dina.

Uzziņai:

Tiesībsarga biroja veiktais pētījums liecina, ka ar vardarbību skolās ir saskārušies 78% aptaujāto skolēnu. 42% skolēnu ir atzinuši, ka no vienaudžu vardarbības cietuši paši, savukārt tikai 5% skolēnu norādījuši, ka viņu skolās nekas tāds nenotiek. 41% aptaujāto skolēnu norādīja, ka ne vienmēr saņēmuši palīdzību tad, kad to ir lūguši, bet 24% palīdzību nav saņēmuši vispār. 

Komentāri:




aija

03.03.2010 16:03

Un konkrētie gadījumi būs vēl nezēlīgāki, jo ar 5 - 6 gadus veciem bērniem lielajās skolās tiks veicināta šī vardarbība. papīrs panes visu.

zita

03.03.2010 16:01

Interesanti, kur tad ir VBTAI, kad IZM grasās ieviest 6 gadīgo bērnu apmācību skolās, par kādu drošību vispār ir runa, kārtējo reizi valsts iestādes nestrādā kontekstā, bet katra par savu. Vai tas nav terors pret mazgadīgiem bērniem, cik droši un pasargāti tie būs lielajās skolās.

Citi lasītāji iesaka:



Kontakti

Izdevniecības vadītāja: Violeta Brenčeva

Tālr. 26002264

E-pasts: info@izglitiba-kultura.lv

Izdevniecības galvenā redaktore: Vita Pļaviņa

Tālr. 29190557

E-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv 

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

 

 

Laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

No 2019. gada augusta e-izdevumus izdod SIA "V-Media" (Reģ.nr. 4010336926) un SIA "Unigunde" (50003635891)