Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Kas ir pozitīvā psiholoģija, un cik nepieciešama tā ir Latvijā?

Autors: Kaspars Bikše @ 22.12.2009

Kas ir pozitīvā psiholoģija, un cik nepieciešama tā ir Latvijā?
Foto: internets

Ieskats pozitīvās psiholoģijas vēsturē un terminos
Tās metodoloģiskais pamats ir humānistiskā psiholoģija un biheiviorisms. Pozitīvā psiholoģija oficiāli ir deklarēta 1999. gadā Amerikā. Tās pamattēze, akcents pētījumos un praksē ir: labklājība, prieks, laime, optimisms, pozitīvā pieredze un tamlīdzīgi jēdzieni.

Pozitīvās psiholoģijas 1. kongress notika 2002. gadā Anglijā, tajā piedalījās pētnieki un zinātnieki no dažādām pasaules valstīm (kopā 51 prezentācija). Nākamais kongress – 2004. gadā Itālijā, tad 2006. gadā – Portugālē. Bet 2008. gada kongresā, kas notika Horvātijā, pārstāvji bija jau no 39 pasaules valstīm (kopumā 324 prezentācijas).

Galvenie termini un ideju autori
Well-being – labizjūta (hedoniskais virziens (baudu uzskata par dzīves augstāko mērķi), E. Dīners, M. Seligmans u. c.), well-being – personības labizjūta (eidemoniskais virziens (atziņa, ka laime ir cilvēka dzīves augstākais mērķis un viņa darbības vadmotīvs), K. Rifa), flow – optimālā pieredze jeb plūsma (M. Čiksentmihijs), optimisms – (M. Seligmans), apmierinātība ar dzīvi jeb dzīves kvalitātes izjūta (D. Heivighursts, S. Skevingtone, E. Dīners, I. Bonivella u. c.).

Dažu pētījumu piemēri

Pirmie lielākie pētījumi pozitīvajā psiholoģijā bija saistīti ar veselības psiholoģiju, piemēram, Pasaules Veselības organizācija Ženēvā 1992. gadā veica pētījumu par dzīves kvalitāti saistībā ar veselības un tamlīdzīgiem rādītājiem.

Pētījumi Lielbritānijā par dzīves kvalitātes mērījumiem (S. Skevingtone) apstiprināja, ka dzīves kvalitāti ietekmē autonomijas līmenis, sociālās attiecības, personības rādītāji (domāšanas īpatnības, pašcieņas rādītāji, ticība, vērtības, intraversija/ekstraversija, garīgie centieni, kopveseluma izjūta u. c.).

Labizjūtu saista ar: garīgumu, reliģisko piederību, vides ietekmi (drošība, mājas, finanses, dzīvesvietas kvalitāte, atpūtas jeb brīvā laika kvalitāte). Kembridžas universitātes pētījums (R. Abbots, G. Ploubijs) pēc K. Rifas skalas apstiprināja, ka Lielbritānijas iedzīvotājiem, dzimušiem 1946. gadā, 5000 vīriešiem un sievietēm pēc labizjūtas – personības rādītājiem apmierinātību ietekmē: autonomija, kompetences izjūta, dzīves mērķu izjūta, pozitīvas attiecības ar citiem, sevis pieņemšana, ģimenes stāvoklis, ienākumi un izglītība.

Savukārt 2007. gadā veiktais E. Dīnera pētījums, kur tika salīdzināti vairāku kontinentu iedzīvotāju labizjūtas rādītāji un kura pamatā bija prieka, optimistiskas domāšanas, emocionālā balansa biežums, apstiprināja, ka vissliktākie rādītāji ir Āfrikā, bet labākie labizjūtas rādītāji, vērtējot 10 ballu sistēmā, ir: Somijā – 8,2, Dānijā – 8, Lielbritānijā – 7, Itālijā – 6,9, Zviedrijā – 7,2, Polijā – 5,6, Latvijā – 5,5 (Zimbabvē – 3,8). Bet apmierinātībā ar veselību, dzīves standartiem, pilsētām, darbu vispozitīvāk – Dānijā, Zviedrijā, Īrijā, visnegatīvāk – Ukrainā, Rumānijā un Zimbabvē.

Augstākie depresijas rādītāji Eiropā ir Portugālē, Slovēnijā, Bulgārijā, Polijā un Igaunijā, bet augstākais labizjūtas rādītājs ir Kiprā.

Par grūtībām un atbildību pozitīvajā psiholoģijā
Svarīgi ir mērinstrumenti, un šobrīd augstākā ticamība ir Rifas skalai par eidemonisko labizjūtu. Ir atšķirības kultūras apsektos, individuālajām un kolektīvajām nācijām, kā arī tas, ka apmierinātība var būt pārejoša un situatīva.

Te noteikti ir arī jāmin saistība ar konkrēto sabiedrības sociālekonomisko un politisko vidi – vai sabiedrība ir gatava pozitīvajai psiholoģijai, ja tajā nav apmierinātas pamatvajadzības.

Joprojām paliek atklāts jautājums par to, kā attīstīt sabiedrības pozitīvo resursu: pozitīvas emocijas, sasniegumus, radošumu, emocionālo balansu un emocionālo inteliģenci. Kā atbildība tā ir? Vai psihologu, terapeitu, skolotāju un valsts politiķu atbildība vai katra paša atbildība?

Vīnes Medicīnas universitātē pozitīvās psiholoģijas studentiem māca gan kustību, gan dusmu, gan darba terapiju, kā arī dažādas meditācijas, pat dārza terapiju. Ar šo terapiju palīdzību var iemācīties gan autogēno relaksācijas treniņu, gan atvērt pozitīvos resursus, aktivizēt mentālos resursus, kā arī attīstīt savu „es” pozitīvā virzienā. Piemēram, dārza terapijā ir izpētīts, ka kontakts ar dabu, dažādas kustības ietekmē terapeitisko efektu. Tas pats sakāms par smieklu vingrinājumiem, joku stāstīšanu, darbošanos grupā, apstrādājot dārzā augus un tamlīdzīgi. Veicot klīnisko dārzkopību, izmainījās terapijā iesaistīto labizjūta.

Savukārt A. Gīla pētījumā „Uz risinājumu orientētā terapijas efektivitāte” ir izdalīti vairāki psihiskā stāvokļa (depresijas) intervences modeļi: medicīnas, resursu, atbalsta, izaugsmes/pārmaiņu u. c. Šo modeļu shēma: 1) kā ir tagad, 2) kā būtu, ja būtu sliktāk, 3) kā būtu, ja būtu labāk – 10 jautājumu sesija: 1) kāda ir problēma, 2) kā būtu, ja būtu sliktāk, 3) kā būtu, ja varētu būt ideālais variants, 4) kad būtu vissliktāk – pagātnē, tagadnē, 5) kā varētu labot to, kas ir šodien, 6) pēc kādām pazīmēm varētu spriest, ka lietas virzās uz labo pusi, 7) uz kuru ciparu tu varētu mērķēt, 8) kas jau ir labāk šodienas tikšanās beigās, 9) kas varētu būt noderīgs šajā tikšanās reizē, 10) ko tu vēlies sagaidīt nākamajā tikšanās reizē? Tātad pozitīvā virzienā var lietot klienta vārdus, kas vienlaicīgi ir paša atbalsts un lietderīgums, kā arī spējas vadīt emocijas un radīt personisko labizjūtu.

Irina Krautsova (Arkanzasas universitāte), Kenons Šeldons (Misūri universitāte), Jelena Nolan Miljevic (Belgradas universitāte) u. c. strādāja ar studentu pozitīvās domāšanas konceptu veidošanu studiju procesā, proti, labizjūtas mērķa izvirzīšanu. Katru nedēļu viņiem vajadzēja rakstīt esejveida atskaites par darbu savas labizjūtas veidošanā, par saviem sasniegumiem mērķa realizēšanā, semestra laikā novērtēt, vai tā realizācijas laikā pieauga: 1) laimes izjūta, 2) sasniegumu motivācija, 3) uzvedības izmaiņas, 4) atzinības biežums no... + labizjūtas mērījumi.

Laimes treniņš – 1 stundu nedēļā tikties ar pozitīviem cilvēkiem, pārējā laikā mājasdarbi – gūt pozitīvas emocijas, iepazīties uz ielas, internetā, spontanitātes izpausmes, darbs ar savu emocionālo inteliģenci un sevis izpratni savai labizjūtai.

Imago dialogs
. Tas ir darbs pāros, kur apgūst pozitīvās komunikācijas prasmes ar imitācijas palīdzību, darbs ģimenes terapijā, vīrs/sieva, konsultants kā mediators.

Pozitīvās psiholoģijas studiju nepieciešamības pamatojums un aktualitāte

Šobrīd pozitīvo psiholoģiju piedāvā studēt vairāk nekā 200 pasaules augstākajās mācību iestādēs, bet tikai dažās ir izveidota pozitīvās psiholoģijas maģistra programma. Latvijas zinātņu klasifikatorā pozitīvā psiholoģija vēl nav reģistrēta kā psiholoģijas apakšnozare.

Pirmā augstskola Latvijā, kas licencējusi akadēmiskā maģistra studiju programmu psiholoģijā ar saturu, kuras pamats ir pozitīvā un veselības psiholoģija, ir Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA), kur no 2010. gada janvāra interesenti var pieteikties minētajām studijām.

Jaunās psiholoģijas satura „pozitīvā (no vārda „pozitīvais”) psiholoģija” aktualitāti nosaka 1999. gadā ASV Martina Seligmana Psihologu asociācijas konferencē deklarētais, ka psiholoģijā ir jāmaina akcenti no traucējumu uz pozitīvās dzīves izpēti, kā arī 2002., 2004., 2006. un 2008. gadā Eiropas Savienības dažādu universitāšu (Leičesteras universitātes, Milānas universitātes, Bragas universitātes un Rijekas universitātes) organizētie Eiropas pozitīvās psiholoģijas kongresi.

RPIVA Psiholoģijas fakultātē strādājošo un studējošo darbs pozitīvās psiholoģijas akadēmiskās maģistru programmas izveidē

2007. gadā RPIVA Psiholoģijas fakultātes Psiholoģijas pētniecības institūtam tika piešķirts grants „Pozitīvā psiholoģijas mūsdienu pētījumu metaanalīze”, kā arī ir zinātniski adaptētas vairākas metodikas („Dīnera optimisma/pesimisma skala”, „Neugartena apmierinātības skala ar dzīvi”, „Rifas personības labizjūtas tests” u. c.).

Psiholoģijas fakultātes studenti un docētāji no 2004. līdz 2009. gadam ir veikuši 35 pētījumus par tēmām, kas saistītas ar licencējamās maģistra programmas satura aspektiem – apmierinātība ar dzīvi, subjektīvā dzīves labizjūta, optimisms, dzīves kvalitāte u. c.

Izveidotā psiholoģijas studiju programma ļauj teorētiski un praktiski izprast jautājumus par dzīves labizjūtu un ar to saistītajiem aspektiem: laimi, personības labizjūtu, pozitīvu pašizjūtu, cilvēka radošā potenciāla attīstības iespējām dažādās jomās strādājošajiem dažādas kultūrvides pārstāvjiem.

Studiju programma ir inovatīva tematiski un aktuāla Latvijas izglītībā, jo paredzēta ne tikai psihologiem, bet arī dažādu profesionālo jomu pārstāvjiem, kuri vēlas studēt psiholoģiju (arī vienkārši dzīves kvalitātes uzlabošanai), īpaši pievēršoties pozitīvajai un veselības psiholoģijai.

Pozitīvā psiholoģija ir jauna un strauji progresējoša zinātnes apakšnozare, kas pēta ar sabiedrību, ar cilvēku dzīvi saistītus jautājumus, akcentējot nevis traucējumus, bet gan psiholoģiskos faktorus, kuri sekmē indivīdu un sabiedrības uzplaukumu, resursus, izaugsmi, sasniegumus.

Lai nepilna laika klātienes studijās iegūtu maģistra grādu, ir jāstudē 2 gadi un 3 mēneši. Studijās ietilpst dažādas pozitīvās psiholoģijas teorijas, tās izpētes metodes, kā arī pozitīvās psiholoģijas lietišķo metožu pielietojums praksē, pozitīvās psiholoģijas un veselības psiholoģijas specifiskie aspekti un tamlīdzīgas zinātnes disciplīnas. Studijās iegūstamais akadēmiskais grāds ir sociālo zinātņu maģistrs psiholoģijā. Šis grāds neparedz tiesības strādāt par psihologu.

Novitāte ir kvalifikācijas paaugstināšanas modulis, tā saucamās meistarklases, ko vadīs vieslektori: psiholoģijas zinātņu doktore, profesore Ilona Bonivella no Austrumlondonas universitātes, kā arī psiholoģijas zinātņu doktors, profesors Markus Štuks no Leipcigas universitātes un citi. Kopumā maģistra programmas īstenošanā ir iesaistīti vismaz 14 docētāji: psiholoģijas zinātņu doktore, asociētā profesore, RPIVA psiholoģijas fakultātes dekāne Guna Svence, bioloģijas zinātņu doktors, profesors Juris Porozovs, bioloģijas zinātņu doktori, asociētie profesori Daina Voita un Jēkabs Raipulis, psiholoģijas zinātņu doktori, docenti Inta Tiltiņa-Kapele, Māra Vidnere, Aija Dudkina, Gatis Bušs, pedagoģijas profesores Zenta Anspoka un Rita Spalva, ķīmijas zinātņu doktors, asociētais profesors Jānis Gedrovics un citi.

Līdzīga satura studiju programmas realizē Portugālē (Catholic University Post-Graduate Programm in Positive psychology, 1,5 gadi), Lielbritānijā (University of East London, 2 gadi) un Itālijā (Milan Faculty of Medicine and the Launching of Master Course in Applied Positive Psychology, 2 gadi).

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:



Kontakti

Izdevniecības vadītāja: Violeta Brenčeva

Tālr. 26002264

E-pasts: info@izglitiba-kultura.lv

Izdevniecības galvenā redaktore: Vita Pļaviņa

Tālr. 29190557

E-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv 

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

 

 

Laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

No 2019. gada augusta e-izdevumus izdod SIA "V-Media" (Reģ.nr. 4010336926) un SIA "Unigunde" (50003635891)