Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Kādēļ izvēlēties studēt Savienotajās Valstīs?

Autors: Madara Valtere @ 26.11.2009

 Kādēļ izvēlēties studēt Savienotajās Valstīs?
Foto: Madara Valtere

Novembra beigās Rīgas Tehniskās universitātes lielo aulu piepildīja skolēni un studenti. Viņi bija atnākuši uz ASV Izglītības informācijas un testēšanas centra (Education USA) rīkoto izglītības dienu, lai saņemtu informāciju par studiju iespējām ASV, uzzinātu par citu studentu un skolēnu pieredzi, kā arī par pieteikšanos un stipendijām.

Lielā konkurence jauniešiem nemazina apņēmību mēģināt iekļūt kādā no ASV universitātēm. Neapšaubāmi studijas ASV ir liels ieguldījums izaugsmē un redzesloka paplašināšanā, atzina Ņujorkas universitātes absolvents, „Swedbank” valdes loceklis Toms Siliņš. Viņš norādīja, ka nav labāka laika doties studēt uz ASV kā tagad, jo vienmēr būs kādi iemesli, kāpēc studijas ASV būtu atliekamas. „Esiet vairāk pašpārliecināti!” iedrošināja absolvents. ASV vēstniece Latvijā Džūdita Gārbere uzsvēra, ka katrs pats veido savu nākotni, aicinot iegūt starptautisku pieredzi ASV.

ASV augstākās izglītības sistēma

Ir divas būtiskas lietas, kas atšķir studijas universitātē Latvijā no studijām ASV, minēja ASV vēstniecības Latvijā pārstāve Deivida Bakstere (Davida Baxter). Viena ir tā, ka studentam universitātē ASV divos gados ir iespēja apgūt dažādus humanitārus un eksaktus kursus un tad pieņemt pamatotu lēmumu par savu specializāciju, un iegūt bakalaura grādu. Otrā atšķirība, lai studētu jurisprudenci un medicīnu, – ir jābūt bakalaura grādam citā nozarē.

ASV universitātēs attieksmes starp pasniedzēju un studentiem ir neformālas, ir modernas laboratorijas, arī privātajās universitātēs iespējama pētniecība. Privātās universitātes ir labākas, bet salīdzinājumā ar valsts universitātēm – ļoti dārgas. Džordža Vašingtona universitāte ir viena no pasaulē dārgākajām universitātēm, mācību maksa gadā ir 40 000 dolāru. Lielā maksa ir šķērslis mācīties šādā universitātē, bet tas nav neiespējami.

Daudzas universitātes, piemēram, Oksfordas universitāte, atbalsta studentus, kuri tik dārgas studijas nevar atļauties. Uz ASV brauc mācīties jaunieši no mazāk attīstītākām valstīm nekā Latvija, un viņi ASV universitātē ir veiksmīgi.

Daudzi apmeklētāji bija ieinteresēti studēt ASV maģistrantūrā un doktorantūrā. Taču joprojām nav skaidrs, ko darīt, ja bakalaura studijas Amerikā ilgst četrus gadus, bet Eiropā daudzās programmās ir trīs gadi. ASV par šo problēmu tiek diskutēts, mēģinot to risināt.

Studējot jebkurā pasaules universitātē, rezultāta uzstādījums inženiertehniskajās zinātnēs būs vienāds, piemēram, studentam, absolvējot universitāti, ir jāprot būvēt ceļi, tilti. Taču universitātes ASV ir bagātākas, tām ir labākas laboratorijas un daudz projektu – tādas priekšrocības, kā uzskata Rīgas Tehniskās universitātes rektors Ivars Knēts, ir mācoties ASV. Var studēt ASV, Vācijā vai Latvijā, un tas ir atkarīgs no paša, vai izvēlēties vieglāko vai smagāko ceļu. Iespējams, kādam universitāte Eiropā būs labāka, sacīja Latvijas Starptautiskās skolas pārstāvis. To, kurā valstī studēt, katram būtu jāvērtē atsevišķi. ASV iegūtā izglītība ir globāli atzītāka un tādēļ būs daudz piemērotāka, ja students vēlas savu karjeru saistīt ar darbu ārpus Eiropas. ASV vēstniecības Latvijā preses un kultūras atašejs Raiens Robertss (Ryan Roberts) par atšķirībām starp universitātēm ASV un Eiropā uzskata to, ka ASV ir daudzas pasaules labākās universitātes, turklāt vairumā universitāšu mācību valoda ir angļu, tādējādi studiju piedāvājums ir daudz lielāks.

Karjeras izredzes pēc studiju beigšanas ASV, no vienas puses, ir mazas, jo indivīds ir maza daļiņa no visa, bet, no otras puses, labas tajā ziņā, ka ASV ir lielākas darbības iespējas, sacīja T. Siliņš. Tajā pašā laikā Latvijā nav plašas iespējas, bet var darīt lielas lietas. Tieši pēc studijām ASV absolventiem radušās labas karjeras iespējas Latvijā.

Padomi, piesakoties universitātē ASV

Studijām ASV vajag sākt gatavoties gadu iepriekš. Katrai universitātei ir savi pieteikšanās termiņi, un parasti studentu uzņemšana beidzas decembrī, dažās vietās arī janvārī.

Lai studētu ASV, vispirms ir jāizvēlas universitāte atbilstīgi vajadzībām, jo ASV ir vairāk nekā 3600 augstākās izglītības mācību iestāžu. Daudzas universitātes māca noteiktas prasmes. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolnieks, topošais students Modests Elemba pēc savas pieredzes izveidojis kritērijus universitātes izvēlē.

Izvēloties universitāti, ir jāņem vērā:

1. Studējošo skaits. Tas nosaka universitātes lielumu un tādējādi arī piedāvājumu. Lielā universitātē iespējams izvēlēties daudz dažādu studiju programmu. Ja skolēns grib mācīties kaut ko specifisku, tad maza universitāte ir piemērotāka. Tur students jutīsies arī kā ģimenes loceklis. Lielā universitātē, studentam ieplūstot pūlī, neviens viņu nezinās. Tomēr lielajās universitātēs ir plašāks grāmatu piedāvājums bibliotēkās.

2. Universitātes atrašanās vieta. Lielās pilsētās ir lielāks troksnis, izklaides iespējas un augstākas cenas, bet mazās pilsētās ir pretēji.

3. Kādas īpašās programmas universitāte piedāvā. Ir programmas, kurās skolas palīdz adaptēties skolēniem un palīdz uzlabot angļu valodas prasmes. Ir universitātes, kas piedāvā prakses iespējas, dalību studentu apmaiņas projektos gada ilgumā.

Meklējot var atrast labas universitātes, kurās ir izdevīgi nosacījumi. Ir skolas, kuras palīdzēs, ja students nevar samaksāt finansiālā stāvokļa dēļ. Stipendijas var dabūt par labiem pārbaužu rezultātiem, kā arī sasniegumiem citās jomās: dziedāšanā, dejošanā, matemātikā, ja studentam tā labi padodas. Arī tad, ja jaunietis iesaistās sabiedriskās aktivitātēs. „Ir ļoti dažādas iespējas,” saka 12. klases skolnieks.

Viņš studēs universitātē, kas samaksās par viņa mācībām. Tā papildus piedāvā apmeklēt NYC seminārus, 7500 dolāru lielu finansējumu praksei un apmaiņas braucieniem, „MacBook” portatīvo datoru un kultūras pasi, kas ļauj apmeklēt dažādas kultūras vietas, muzejus, kino un klubus. Šādu stipendiju saņem visi studenti. Universitāšu īpašās programmas ar nosacījumiem ir viens no veidiem, kā iegūt finansējumu studijām ASV. Viktorija Aleksejeva, Rīgas 40. vidusskolas 12. klases skolniece, izvēlējusies finansiālo palīdzību, ko piedāvā universitāte.

Kas jāizdara, piesakoties universitātē ASV

Pirmais, kas jāizdara, lai pieteiktos universitātē, – jānokārto angļu valodas tests SAT un TOEFL. Lai pieteiktos maģistrantūras vai doktorantūras programmās, jānokārto GRE vai GMAT (biznesa vadības maģistra programmās). M. Elemba par angļu valodas testa kārtošanu brīdināja: „Ja atmostieties decembrī, tad ir diezgan slikta situācija.” Lai iegūtu vajadzīgo rezultātu, skolnieks SAT testu, kas viņam maksāja 20 latus, kārtojis vairākas reizes. „Rezultāti ietekmē skolas līmeni, kurā var tikt, kas tālāk ietekmē darba algas lielumu. 20 latus lieli ieguldījumi var labi atpelnīt sevi,” par pieeju teic skolnieks. Viņš nenoliedz – lai tiktu universitātē ASV, jāiztur ļoti liela konkurence. Lemjot par skolēna uzņemšanu, vērā tiek ņemti ne tikai testa rezultāti un atzīmes, bet arī sabiedriskā darbība.

Piesakoties svarīga ir arī esejas rakstīšana. „Šis ir vienīgais dokuments, kurā jūs varat pastāstīt par sevi un atklāt, kāds cilvēks esat,” par esejas lielo nozīmi runā M. Elemba. Viņš esejas iesaka pārrakstīt un labot: „Savu eseju uzrakstīju un nosūtīju savai angļu valodas skolotājai. Viņa nosūtīja man atpakaļ, es laboju, un tā mēs sūtījām turpu šurpu, kamēr radās mākslas darbs.”

Lai pieteiktos, universitātes mājas lapā jāaizpilda forma, vārds vārdā jāpārtulko vidusskolas liecība, ir jābūt divām ieteikuma vēstulēm, esejai un nokārtotiem angļu valodas testiem – šāda ir M. Elembas pieredze. Universitātes pieteikšanās maksa skolniekam bija 65 dolāri.

ASV universitātēs bijušo studentu pieredze

Zane Leščinska, ieguvusi Ainas Galējas stipendiju, pavadīja vienu burvīgu gadu Viskonsīnas universitātē: „Esmu iemācījusies būt daudz atvērtāka, pozitīvāka un nebaidos uzdrīkstēties.” Intensīvi pavadītais un piesātinātais gads ASV krietni izmainījis Zanes dzīvi. Viņa ieguvusi lielu pieredzi gan sadzīvē, gan mācībās. ASV ir daudz modernāks studiju nodrošinājums un iekārtas nekā Latvijā. Iegūtie studiju un darba kontakti ir neatsverami un viņai noder vēl šodien.

No Latvijas uz laiku šķirties studentei nebija grūti. Izrādās, ka ASV bijis grūtāk pamest: „Gada laikā biju paspējusi uzbūvēt savu mazo, ideālo dzīvīti, iekārtoties...”

Studenti, kuri mācās vismaz otrajā kursā jebkurā Latvijas universitātē, A. Galējas stipendijai var pieteikties, iesniedzot sekmju izrakstu un eseju par tēmu „Kā manas studijas Oklendas universitātē palīdzēs Latvijai”. „Jums ir jābūt motivācijai atgriezties Latvijā un iegūtās zināšanas pielietot Latvijas attīstībā,” teic Z. Leščinska. ASV students no Latvijas savā ziņā ir vēstnieks; viņš pārstāv Latviju visos iespējamos pasākumos.

Pieteikšanās uz A. Galējas stipendiju nākamajam studiju gadam ir decembrī un janvārī. 11., 12. un 13. janvārī atkarībā no pretendentu pieteikumu skaita notiks intervija angļu valodā. Atlases otrajā kārtā tiks aicināti sekmīgie kandidāti. Ja tiks iegūta stipendija, universitāte atsūtīs I -20 uzņemšanas formu, kas atvieglos vīzas saņemšanu.

A. Galējas stipendija ir aptuveni 22 000 dolāru. Šajā summā ietilpst mācību maksa, apdrošināšana, dzīvošanas un ēšanas, kā arī mācību līdzekļu izdevumi. Pašiem jāsamaksā ceļa izdevumi un jāsagādā kabatas nauda. Kabatas naudu var nopelnīt, strādājot universitātes pilsētiņā. ASV studentiem darba laiks nedēļā ir limitēts. Studentiem 20 stundas nedēļā atļauts strādāt, piemēram, bibliotēkā vai laboratorijā par pētnieka asistentu. Taču ar nopelnīto naudu pietiek. Z. Leščinska stāsta: „Minimālā alga Viskonsīnā ir 6,55 dolāri stundā. Es pelnīju tik daudz, ka ar vilcieniem varēju apbraukt apkārt visai ASV. Viss ir iespējams.” Šo teicienu var attiecināt arī uz Konetikutas universitātes absolventes Aijas Pilveres pieredzi, jo viņa bija viena no vienpadsmit menedžeriem, kuri bija atbildīgi par universitātes naudu – vienu miljonu dolāru. A. Pilvere bija fonda prezidente, un viņas pienākums bija naudas investēšana. „Šis darbs paplašināja pieredzi... Kas vēl dotu miljonu dolāru studentam? Sakiet! Es nezinu!”

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:



Kontakti

Izdevniecības vadītāja: Violeta Brenčeva

Tālr. 26002264

E-pasts: info@izglitiba-kultura.lv

Izdevniecības galvenā redaktore: Vita Pļaviņa

Tālr. 29190557

E-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv 

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

 

 

Laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

No 2019. gada augusta e-izdevumus izdod SIA "V-Media" (Reģ.nr. 4010336926) un SIA "Unigunde" (50003635891)