Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Kad mūzika ļauj gūt virsroku talantam, nevis cilvēku vajadzībām

Autors: Madara Valtere @ 24.02.2010

Kad mūzika ļauj gūt virsroku talantam, nevis cilvēku vajadzībām
Foto: Publicitātes foto

Viss klasē ir kā parasti, tikai nošu vietā uz lapas redzami krāsaini kvadrāti, trijstūri un apļi. Šādas neparastas piezīmes ir atslēga, lai arī bērni ar intelektuālam vai attīstības nepilnībām varētu apgūt mūziku. Iespējams nākotnē varētu izveidoties jauna veida profesionālās mūzikas grupas, kur spēlētu cilvēki ar īpašām vajadzībām, jauna auditorija, kuri klausītos šos jaunos mūziķus- jauna mūzikas tirgus izveidi prognozē Somijas kolēģi.

Februāra vidū Pāvula Jurjāna mūzikas skolā norisinājās trešais un pēdējais pieredzes apmaiņas seminārs Eiropas Savienības finansētajā projekta „Mūzika visiem” ietvaros. Iepriekšējie divi notika Helsinkos un Tallinā, bet šoreiz, partnerim no Latvijas- Pāvula Jurjāna mūzikas skolai-uzņemot projekta viesus no „Tolaram fonda” (Igaunija) un „Resonaari” speciālās mūzikas skolas (Somija), ar partnervalstu praktisko pieredzi apmācībā bērniem ar īpašām vajadzībām varēja iepazīties Latvijas mūzikas skolotāji, muzikālie audzinātāji un citi interesenti, kuri strādā vai plāno strādāt ar bērniem ar īpašām vajadzībām speciālās mūzikas pedagoģijas jomā.

 

Popularizēs darbu ar bērniem ar īpašām vajadzībām

Projekta „Mūzika visiem” mērķis ir uzlabot mūzikas izglītības pieejamību cilvēkiem ar īpašam vajadzībām. Bez semināru organizēšanas, projekta ietvarā izveidos metodoloģisku rokasgrāmatu („Ideju grāmatu”) pedagogiem, kuri vēlas strādāt ar bērniem ar īpašām vajadzībām.

Vienā nodaļā būs pamata informācija par speciālo mūzikas izglītību. Tajā iekļaus stāstus par to, kā skolotāji ir strādājuši, un kas viņiem ir izdevies. Skolotājiem rokasgrāmatā būs pieejamas daudz dziesmu ar paskaidrojumiem, kā tās var izmantot. Līdzi rokasgrāmatai nāks 30 minūšu garu dokumentālā filma par mūzikas apmācības metodēm. Tai klāt tiks pievienoti paskaidrojumi, lai skolotāji arī savā darbā varētu izmantot redzamos vingrinājumus. „Šī filma būs kā iedvesma pedagogiem,” par mācību darba vizuālā priekšstata radīšanu skolotājiem informē Projekta „Mūzika viesiem” vietējā koordinatore, Pāvula Jurjāna mūzikas skolas skolotāja bērniem ar īpašām vajadzībām Anna Petraškeviča. Savukārt, lai ideju izplatītu pārējai sabiedrības daļai, izveidos 7 minūšu garu filmu, kas lielākoties būs domāta televīzijai.

Izveidoto rokasgrāmatu pedagogi var sagaidīt nākamā gada sākumā. Šo skolotāja rokasgrāmatu bez maksas izplatīs, gan mūzikas skolās, gan arī pārējās Latvijas skolās.

Skolotāja rokasgrāmata nav vienīgais plānotais izdevums. Projekta laikā Pāvula Jurjāna mūzikas skolai radās ideja, ka sadarbībā ar somiem varētu izdot skaņdarbu krājumu notācijā, kas pielāgota cilvēku ar īpašām vajadzībām mācīšanās īpatnībām. Pagaidām ir pāragri spriest, kad tā tiks laista klajā, jo vispirms jāizmēģina testa materiāls.

 

Latvija, Igaunija, Somija- katrai atšķirīga pieredze

Somijā mūzikas apmācības pieredze jomā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ilgst gandrīz 20 gadus. „Es esmu mūzikas skolotājs un mans uzdevums ir mācīt mūziku. Es domāju, ka katrs māk spēlēt. Ja ir kāds, kurš nevar spēlēt, tad man ir jāatrod jauns veids, jauna pieeja, kā viņam mācīt. Tā ir mana darba galvenā būtība,” teic Helsinku "Resonaari" speciālās mūzikas skolas viens no dibinātājiem, starptautiski atzīts speciālists, skolotājs Marks Kaikkonens (Markku Kaikkonen).

Kaimiņvalsts pieredzi iedvesmoja Igaunijas „Tolaram” labdarības fonda dalībniekus. Tā pārstāve Sirli Vainsara (Sirli Väinsar) joprojām spilgti atceras pirmo dienu, kad 2002. gadā pirmoreiz viesojās „Resonaari” speciālajā mūzikas skolā. Īpaši tuvs sirdij palicis skolā valdošais noskaņojums. S. Vainsarai palika skaidrs, ka tālāko fonda darbību veltīs mūzikas apmācībai bērniem ar īpašām vajadzībām. „Nebija godīgi, ka somu bērni var saņemt tādu izglītību, bet igauņu- nevar,” spriež S. Vainsara.

Iesākumā, lai saprastu, kā sākt strādāt ar bērniem ar īpašām vajadzībām, igauņi somu kolēģus lūdza sniegt lekcijas un apmācīt darbam ar šādiem bērniem. Igauņi līdz ar to pārņēma somu izveidoto apmācības sistēmu „Figūrnots”.

 

Igaunijas pieredze

Apmācība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Igaunijā darbojās septiņus, astoņus gadus, taču "Tolaram” fonds darbojas ilgāk. Tas kā brīvprātīgo fonds savu darbību ar nelieliem labdarības pasākumiem uzsāka 1996. gadā. Tā mērķis bija nodarboties ar tiem, kuri ir atstumti no sabiedrības, un palīdzēt viņiem attīstīt savu pašapziņu un atrast vietu sabiedrībā.

Ar 2001. gadu fonds sāka organizēt smalkas pusdienas bagātajiem Tallinas iedzīvotājiem, lai savāktu naudu dažādiem pasākumiem, taču nekas nebija saistīts ar mūziku. Neilgi vēlāk nolēma, ka ir jāfokusējas uz vienu lietu. Augļus deva viesošanās speciālajā mūzikas skolā Somijā un joprojām "Tolaram fonds" darbību velta mūzikas apmācībai bērniem ar īpašām vajadzībām.

Ja Somijā un Latvijā bērnus ar īpašām vajadzībām māca mūzikas skolā, igauņi ir izveidojuši mūzikas apmācības centru. Tā atšķirībā no Somijas un Latvijas nav valsts iestāde, tā ir neatkarīga. Iestādes finanšu avoti ir no labdarības pasākumiem vai ziedojumiem savāktā nauda. Neskatoties uz valstī esošo krīzes situāciju, ir cilvēki, kuri joprojām zvana un vēlas ziedot naudu, informē S. Vainsara. Skolas mācību maksa no centra kopējā finansējuma apjoma aizņem niecīgu daļu.

Fonda viens no galvenajiem mērķiem ir nodrošināt aktivitāšu iespējas bērniem ar īpašām vajadzībām. „Bērni, kuri dzied ārpus skolas, kļūst par klases zvaigznēm. Viņi ir tie, kuri var kaut ko nospēlēt. Parādīdami sevi, viņi jūtas kā mūziķi,” atzīmē S. Vainsara uzsvērdama, ka bērniem viens no gandarījumiem ir iespēja dot, ne tikai saņemt. Tāpēc šiem bērniem tiek dota iespēja ar mūzikas palīdzību dot arī pārējiem.

Dāvāt mūziku citiem var 16 mūzikas centra audzēkņi. Viņiem pārsvarā pasniedz klavierspēli, kā arī dažādu sitamo instrumentu spēli. Mūzikas centrā nākotnē iecerēts no individuālajām nodarbībām pārorientēties uz grupu nodarbībām.

Mūzikas izglītība bērniem ar īpašām vajadzībām Igaunijā ir diezgan labā līmenī, taču lielākā problēma ir, ka skolotāji darbojās katrs atsevišķi. „Būtu labāk, ja skolotāji dalītos savās prasmēs,” teic S. Vainsara un norāda uz semināru svarīgumu aspektā, ka skolotājiem, kuri māca vienā un tajā pašā jomā, ir iespēja komunicēt vienam ar otru un iegūt jaunas idejas.

 

Iespējams radīs speciālo mūzikas izglītību

Lai valdītu demokrātija, proti, katram būtu iespēja muzicēt, Somijā pirms 15 gadiem atvēra "Resonaari" speciālo mūzikas skolu, informē M. Kaikkonens. Šobrīd daļu skolas finansējuma veido iekasētais azartspēļu akcīzes nodoklis, kas domāts attīstības darbam. Naudu, ko valsts saņem, Somijā atdod atpakaļ sabiedrībai. Bet lielāku finansējumu skola saņem no Helsinku pašvaldības. Līdz ar to mācību maksa audzēkņiem pēc vietējiem mērogiem ir maza- 600 eiro gadā.

„Resonaari” speciālajā mūzikas skolā ir izveidojušās 18 mūzikas grupas, patreiz tajā mācās ap 180 audzēkņiem. Mūzikas skolā nav ierobežots audzēkņu skaits, kuri drīkst mācīties. Tāpat nav vecuma ierobežojumu. Mācīšanās ir tik lēna, ka audzēkņi pat netiek dalīti vecuma grupās vai klasēs.

Lai gan šajā skolā mācās tikai cilvēki ar īpašām vajadzībām, tai ir piešķirts oficiāls mūzikas skolas statuss. Līdz ar to skolā seko līdzi oficiālajai mūzikas skolas programmai, taču tajā pašā laikā skolotāji veido katram audzēknim piemērotu individuālu programmu.

„Resonaari” speciālajā mūzikas skolā veic arī pētījumus. Patreiz skolā esošie speciālisti sāk domāt par to, ka varētu radīt speciālo mūzikas izglītību. Tas nozīmē, ka viņi izstrādās programmas un metodes darbam ar bērniem ar īpašām vajadzībām.

M. Kaikkonens norāda, ka mācīt cilvēkus ar īpašām vajadzībām ir tāpat kā pārējos; tur fundamentālas atšķirības nav. Vienīgi strādājot ar šiem cilvēkiem vairāk jāpieiet individuāli un katrs jārespektē. Skolotājam jādod arī pietiekami daudz laika audzēkņu izaugsmei un jāpriecājas par to, ko viņi ir iemācījušies. Izaugsme un veids kā "Resonaari" speciālajā mūzikas skolā audzēkņus pārbauda ir individuāls; visu laiku mācīšanu orientē kā virzību uz nākamo mērķi.

Semināra laikā partnervalstu kolēģi rādīja, kā sagatavot un aranžēt skaņdarbu dažādās grūtības pakāpēs. Pamata lieta mūzikas veidošanā ir saprast ritma plūsmu. Ja to var saprast, tad var sākt spēlēt grupā. Arī audzēknis, kuram nav ritma izjūtas, bet viņš māk atrast pareizo taustiņu uz sintezatora, var sākt spēlēt grupā. Spēlējot tikai trīs notis, pievienojoties otram, trešajam, ceturtajam spēlētājam, sanāk arvien sarežģītākas partijas. Dažādas partijas var nospēlēt ne tikai uz klavierēm, bet atsevišķas partijas, piemēram, grupā var nospēlēt uz sintezatora, basģitāras, saksafona.

Skolotājam vienmēr un visur jāzina nākamais solis, sevišķi vai pienācis īstais brīdis, lai sāktu izpildīt grūtākus uzdevumus.

Mūzikas skolās Somijā ir oficiāli pārbaudījumi, bet tie radīti parastajiem skolas skolēniem. Lai gan „Resonaari” speciālajā mūzikas skolā daudzi audzēkņi arī ir ļoti muzikāli, daudzpusīgas pārbaudes viņiem nav.

 

Ikviens var muzicēt!

Kā jebkurā citā mūzikas skolā, kad bērns atnāk uz „Resonaari” speciālo mūzikas skolu, tiek pārbaudīta ritma izjūta, dzirde, sociālās iemaņas un citas lietas. Balstoties uz rezultātiem, skolotāji tāpat kā jebkurā citā skolā plāno audzēkņa mācības procesu. „Resonaari” speciālās mūzikas skolas skolotāji tikai sevišķi piedomā, kā atvieglot mācību procesu.

Parasti šie bērni nevar lasīt notis, kā to māk tie, kuri mācās parastā mūzikas skolā un nespēj arī muzicēt, mēģinot spēlēt, atcerēties un sajūtot mūziku. Cilvēkiem ar garīgām aizturēm ir grūti koncentrēties un atcerēties visu, kas jādara. Līdz ar to ir labāk lietot kādu no notācijas sistēmām, kas skolēnam būtu vieglāk saprotama. Pasaulē to ir lērums- var gan izmantot krāsas, gan ciparus un bildes.

Savukārt „Resonaari” izmanto figūrnotis. To izmantošanas iemesls ir fakts, ka visu, kas ierakstīts figūrnotīs, var ierakstīt parastajās notīs- nav nekādu atšķirību. Šiem cilvēkiem, kuru pasaule nav organizēta un kuriem bieži grūti saprast, kas tālāk būs jādara, būtiski saprast, kā „uzbūvēta” mūzika- kā tā ir strukturēta un kas tajā notiek. Mūzika ir ļoti organizēts izteiksmes līdzeklis. „Resonaari” speciālās mūzikas skolas viens no dibinātājiem, starptautiski atzīts speciālists, skolotājs Karlo Usitalo (Karlo Uusitalo) teic „Mēs visi zinām, ka mūzika rada jaukas sajūtas, bet tas nav svarīgākais. Būtiski viņiem ir saprast mūzikas sistēmu, un mācēt nospēlēt tā, kā ir rakstīts grāmatā.”

Apmācot cilvēku ar īpašām vajadzībām, jātur tikpat augsti standarti kā parastajā mūzikas skolu piedāvātajā izglītībā. Būtiski fokusēties uz mācību kvalitāti. To var panākt, ja skolotāji uztvers bērnus ar īpašām vajadzībām tā, kā uztver visus pārējos skolēnus.

K. Usitalo tic, ka ikviens var spēlēt mūziku un jebkurš, ja spēlētu, kaut kad varētu kļūt par labu koncertpianistu. Taču tas var ilgt ārprātīgi ilgi. Lai cilvēks ar īpašām vajadzībām varētu ģitāru vai sintezatoru spēlēt pats, tas viņam varētu aizņemt 200 gadus. „Bet daudz svarīgāk ir nevis spēlēt koncertos, bet saprast, ka ir svarīgi spēlēt. Spēlēt kopā un spēlēt ar apziņu, ka kāds klausās un, ka tas, ko tu dari, ir pareizi un labi,” par to, ka vajag mācīt visus un ir jēga mācīt jebkuru, pārliecināts K. Usitalo.

Somijā tāpat kā Latvijā problēma ir mūzikas mācīšana neredzīgiem bērniem ar garīgo atpalicību. Patreiz „Resonaari” speciālā mūzikas skola sadarbībā ar skolu neredzīgajiem, sāk veidot notācijas sistēmu, kas būs balstīta uz figūrnotīm. Tiek strādāts pie tās attīstības un tiek pārbaudīts, kā tas varētu darboties. Ja izdosies- cilvēki, kuri nemāk lasīt Braila rakstā, spēs muzicēt.

Tāpat kā parastajās mūziku skolu skolēniem uzdod mājasdarbus, tāpat tie tiek uzdoti arī bērniem ar īpašām vajadzībām. Mājas uzdevumu uzdošana ir izaicinājums skolotājam, uzskata M. Kaikkonens. Proti, ja parastā skolā var uzdot mājasdarbus automātiski, tad uzdodot šiem bērniem, rūpīgi jāpārdomā, kādas lietas tajā būs un vai skolēni sapratīs, ka viņiem tie ir jāizpilda. Veikt uzdevumu kādreiz palīdzēja ģimene, taču tagad „Resonaari” speciālajā mūzikas skolā ir izveidojies modelis „Spēlējošais draugs”. Brīvprātīgie, kuri iepriekš kaut ko spēlējuši, sagatavo vienu skolas audzēkni. Skolēns netiek apmācīts- šāds modelis domāts, lai bērniem ar īpašām vajadzībām būtu iespēja arī muzicēt mājās. Ideja „Spēlējošais draugs” ļoti paticis cilvēkiem, kam ir vajadzīgs partneris spēlēšanai un arī pašiem brīvprātīgajiem, kuri dodas pie skolēna, lai kopā spēlētu.

 

Muzicējošs cilvēks ar īpašām vajadzībām ieguvis sabiedrības uzmanību

M. Kaikkonens aizvien vairāk tic, ka nākotnē būs mūziķi, kuri būs mācījušies ļoti ilgi, nevis tādi, kuri ir labi mūziķi bez jebkādas mācīšanās. „Pasaule mainās..”, akcentē pasniedzējs. Viņš tāpat domā, ka nākotnē būs arvien vairāk mūziku grupu ar dalībniekiem ar īpašām vajadzībām, jo sabiedrība arvien vairāk interesē viņu izpildītā mūzika. Tas ir tādēļ, ka, pirmkārt, klausītāji jūt šo cilvēku izpildītās mūzikas spēku, otrkārt, dažreiz auditorija tas ir kaut kas jauns, treškārt, sabiedrībai tas šķiet interesanti. Nākotnē varētu izveidoties jauna auditorija, kuri klausītos šos jaunos mūziķus, jauna veida profesionālās mūzikas grupas, būs jauns mūzikas tirgus, par interesanto pārmaiņu procesu spriež M. Kaikkonens. Skolai ir piešķirta nauda, un tagad speciālisti dziļāk izpētīs, kas ir profesionāls mūziķis, kādam viņam jābūt.

 

Arvien lielāka vecāku interese

Šajā mācību gadā pirmoreiz Pāvula Jurjāna mūzikas skolā profesionālajā mūzikas programmā bērniem ar īpašām vajadzībām pieteikušies vairāk audzēkņi nekā var uzņemt. Tagad mūziku apgūst ap 20 bērniem ar īpašām vajadzībām, bet pārējie muzicēt gribētāji pierakstīti rindā. Neparasti, ka Latvijā Pāvula Jurjāna mūzikas skolā profesionāla programma, kas piedāvā iespēju mācīties bērniem ar īpašām vajadzībām, tika akreditēta jau 2006. gadā, bet tikai tagad šai programmai veltīta tik liela vecāku interese. A. Petraškeviča to saista ar ģimenes uzticības iegūšanu un mutvārdos izplatījušajām ziņām.

Pašreiz skolā ir iespējams apgūt klavieru, vijoles, flautas, obojas un sitaminstrumentu spēli.

Savukārt Juglas mūzikas skolā profesionālās ievirzes mūzikas izglītības programma bērniem ar īpašām vajadzībām licenzēta 2008. gadā. Bet Juglas Mūzikas skolā bērni ar īpašām vajadzībām (vājredzīgi un neredzīgi) mūzikas izglītību sāka apgūt jau no 1995. gada. Intensīva vājredzīgu un neredzīgu bērnu apmācība skolā sākās no 2002. gada.

Patreiz mūziku bērniem ar īpašām vajadzībām māca arī citās Latvijas skolās un bērnu un jauniešu centros. Taču joprojām pastāv problēma, ka vecākiem grūti aizvest un atvest bērnu uz nodarbībām, jo viņi ir aizņemti darbā. A. Petraškevica uzskata, ka profesionālām programmām, kas piedevā mācīties mūziku bērniem ar īpašām vajadzībām jābūt pieejamām tuvāk dzīvesvietai, tādēļ ideja par mūzikas apmācību bērniem ar īpašām vajadzībām jāturpina izplatīt.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:



Kontakti

Izdevniecības vadītāja: Violeta Brenčeva

Tālr. 26002264

E-pasts: info@izglitiba-kultura.lv

Izdevniecības galvenā redaktore: Vita Pļaviņa

Tālr. 29190557

E-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv 

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

 

 

Laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

No 2019. gada augusta e-izdevumus izdod SIA "V-Media" (Reģ.nr. 4010336926) un SIA "Unigunde" (50003635891)