Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Kā mācīsim vēsturi?

Autors: Vita Pļaviņa @ 07.09.2010

Kā mācīsim vēsturi?
Foto: LETA foto

Kamēr grozījumi mācību priekšmetu standartā, kas paredzētu no 2011. gada 1. septembra Latvijas vēstures priekšmetu mācīt atsevišķi, valdībā vēl tiks apskatīti, mācību grāmatu izdevniecības ir gatavas laist klajā un jau izdod mācību materiālus un atsevišķi vēstures skolotāji eksperimentāli šo pieeju jau īsteno.

Jautājums par metodoloģiju

Valsts izglītības satura centrs (VISC) apliecina, ka viena pasaules un Latvijas vēstures priekšmeta vietā jaunais mācību priekšmeta standarts noteiks divu atsevišķu vēstures priekšmetu pasniegšanu Latvijas pamatskolās. 6. un 7. klasē skolēni apgūs pasaules vēsturi, savukārt 8. un 9. klasē – Latvijas vēsturi. „Nav pamata uzskatīt, ka bērni 6.–7. klasē neizpratīs pasaules vēsturi,” uzsver Dace Saleniece, VISC vecākā referente Latvijas un pasaules vēsturē. „Drīzāk jautājums ir par metodoloģiju. Manuprāt, lielāka uzmanība būs jāpievērš arī skolēnu motivācijai apgūt vēsturi. Vēstures pedagogiem nevajadzētu būt problēmām strādāt ar jaunajiem mācību priekšmetu standartiem. Kad būs apstiprināti grozījumi, nāksim klajā ar mācību priekšmeta programmas paraugu, parādot, kāds varētu būt viens no ceļiem, mācot pēc jaunās pieejas. Un, protams, te būs darbs arī mūsu tālāk izglītotājiem.”

Priekšmeti jāmācās pamīšus, ievērojot vecumposma īpatnības

Maira Laure ir vēstures skolotāja Kalsnavas pamatskolā. Kopš 2008. gada viņa savām stundām izstrādājusi individuālu mācību plānu, 6.–9. klasei pasaules vēsturi mācot 1. semestrī, bet Latvijas vēsturi – 2. semestrī. Latvijas vēstures mācīšanu kā atsevišķu mācību priekšmetu viņa atzīst par nepieciešamu, taču ne variantā, ja pasaules vēsture skolēnam jāapgūst 6.–7. klasē. „Šajā gadījumā apgūstamās tēmas neatbilst vecumposma īpatnībām, tāpēc, ideju īstenojot, pazudīs vēstures jēga. Vislabāk skolēns izprot vēstures sakarības, mācot pamīšus pasaules un Latvijas vēsturi. To pierāda skolēnu vēlme runāt, diskutēt un apgūt ko jaunu mācību stundās. Turklāt šādi jaunieši apgūst valsts vēsturi, tā nepazūd pasaules vēstures kontekstā.” Skolotāja ar 20 gadu darba pieredzi atzīst, ka nereti skolēnu zināšanu līmenis ir atkarīgs no pedagoga pieejas mācību darba organizēšanā. Lai arī skolas bieži vien nevar iegādāties jaunāko mācību literatūru un nevarēs arī tad, ja grozījumu gadījumā tiks izdots kas jauns, M. Laure uzsver, ka skolotājam pašam jāspēj atbildīgi veidot stundas saturu no zināšanām un materiāliem, kas tomēr ir pieejami. „Iespējams, pamatoti runā par pedagogu paaudzi, kas skolojusies padomju laikos, raksturojot to kā neelastīgu. Ir jāmainās, ja skolēnam manī vairs nav interesanti klausīties.” Lai veiksmīgāk realizētu savu pieeju vēstures priekšmetu īstenošanā, skolotāja izveidojusi un izdevniecībā „RaKa” izdevusi darba burtnīcu Latvijas vēsturē, kas mācību grāmatas vietā skolēniem kalpo arī kā izziņas materiāls.

Būs vajadzīgas ievadstundas

Izdevniecības „RaKa” vadītājs Vilnis Purēns skaidro, ka nepieciešamības gadījumā būs jāsagatavo un jāizdod mācību grāmata tikai „Pasaules vēsturē”, jo jau pašlaik pieejama „Latvijas vēsture” 8. un 9. klasei. V. Purēns atzīst, ka jauniešu zināšanas kādā no jomām atkarīgas vien no pašiem, tomēr viņš prognozē, ka sagaidāmas divas problēmas: „Pirmkārt, divu gadu laikā bērniem būs jāapgūst visi pasaules vēstures jēdzieni, un skolotāju nespējas lauzt ieradumu informāciju skaidrot plaši un dziļi dēļ pār skolēniem nolīs informācijas lietus, bet viņiem nebūs laika to uztvert.” Otra problēma radīšoties, izlemjot, kurus tematus atkārtot, mācot Latvijas vēsturi, jo tradīcijas nostiprināsies tikai ar laiku. Izdevniecības vislielākos zaudējumus piedzīvos, finansiāli atsakoties no iepriekšējiem vēstures grāmatu komplektiem, bet skolas – finanšu trūkuma dēļ no vienām un tām pašām grāmatām mācot divas atšķirīgas plūsmas.

Koncepcija pasaules vēstures mācību grāmatai ir jau skaidra. Izdevniecības vadītājs paskaidro, ka pasaules vēsturē jāapgūst temati, kas ļautu izprast Latvijas vēsturi. „Lai šī pieeja veiksmīgi darbotos, vispirms tomēr veiksmīgi būtu jāizprot, kas tā vēsture tāda ir? Kur tā mums blakus atrodas? Ar attiecīgām ievadstundām skolēnos var radīt izpratni par globālo un vēlāk pāriet uz mums tuvāko – uz valsts vēsturi.”

Ceļš uz muļķu zemi?

„Zvaigznes ABC” vēstures projektu vadītājs Valdis Klišāns norāda, ka valdībā izvirzītais grozījumu variants ir vissliktākais, jo izvirzīto mērķi – vairot jauniešos izpratni par Latvijas vēsturi –neīstenos, jo tiek izslēgta iespēja saskatīt sakarības ar pasaules vēsturi. Tomēr no izdevēju puses V. Klišāns problēmas nesaskata un atzīst, ka cita mācību literatūra noteikti būs nepieciešama. „Pieļauju, ka atbilstoši vecumposmam pasaules vēstures apgūšanā būs jāatsakās no vairākām tēmām, lai arī ir grūti iedomāties, no kā varētu atteikties. Neredzu, ka pašlaik esošais vēstures komplekts varētu būt funkcionāls, jo tad, piemēram, 8. klases skolēnam būtu nepieciešamas divas grāmatas, 9. klases skolēnam – pat trīs!”

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:



Kontakti

Izdevniecības vadītāja: Violeta Brenčeva

Tālr. 26002264

E-pasts: info@izglitiba-kultura.lv

Izdevniecības galvenā redaktore: Vita Pļaviņa

Tālr. 29190557

E-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv 

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

 

 

Laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

No 2019. gada augusta e-izdevumus izdod SIA "V-Media" (Reģ.nr. 4010336926) un SIA "Unigunde" (50003635891)