Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Izglītības reforma – vai jaunu tehnoloģiju virzienā?

Autors: Katrīna Slišāne @ 23.01.2010

Izglītības reforma – vai jaunu tehnoloģiju virzienā?
Foto: www.db.lv; Eva Šavdine

Neskaitot krīzes aktualizēto naudas līdzekļu izmantošanas efektivitāti izglītības sistēmā, izglītības kvalitātes uzlabošana neapšaubāmi ir bijusi skaļākais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) arguments par labu viena vai otra veida reformām nozarē, kā nepieciešamību konceptuāli atzinuši arī ministrijas sociālie partneri. Tiesa, sarežģījumus gan rada pats kvalitātes jēdziens, bet vēl plašākas diskusijas – ceļš, pa kuru līdz tai jānonāk. Tādēļ, lai, pēc sociālantropologa Roberta Ķīļa vārdiem, novērstu risku, ka „bez aktīvas intervences skolas varētu sākt veģetēt finanšu spriedzes laikā”, viņa vadītā Stratēģiskas analīzes komisija (SAK) decembra vidū rīkoja izglītības inovāciju forumu „Skola Latvijā”.

Varētu rasties jautājums – kādēļ tieši inovācijas un vai tās tiešām skolām ir nepieciešamas brīdī, kad daudzās no tām līdzekļu trūkuma dēļ krasi jāmazina darbinieku skaits vai slodzes, nemaz nerunājot par pašu skolu optimizēšanu un slēgšanu? Izrādās, ka jā, jo, kā liecina foruma sākumā prezentētie decembrī veiktas iedzīvotāju aptaujas dati, laba un ieinteresēta skolotāju attieksme, kas tiek šobrīd uzskatīta par galveno skolas kvalitātes radītāju, nākotnes perspektīvā būs mazsvarīgāka nekā skolas tehniskais aprīkojums vai inovācijas un mūsdienīgums mācīšanas metodēs. Proti, ja skolotāju attieksmi kā galveno šībrīža skolas kvalitātes rādītāju minējuši 62,4% Latvijas iedzīvotāju, domājot par labu skolu nākotnē, šis kritērijs būtisks licies tikai 48% respondentu, tāpat kā inovatīvas, mūsdienīgas mācīšanas metodes, kamēr 55% par nozīmīgāko atzinuši labu tehnisko aprīkojumu. Bet starp maznozīmīgākajiem kritērijiem gan šobrīd,  gan nākotnē minēts papildu mācību priekšmetu piedāvājums, sasniegumi mācību olimpiādēs, kā arī tas, ka skolās mācās sabiedrībā pazīstamu cilvēku bērni. Salīdzinoši nelielam aptaujāto īpatsvaram maznozīmīgs faktors mūsdienu skolas kvalitātes noteikšanā šķitusi arī skolas direktora izdarība, kā arī apstāklis, ka respondents pats mācījies šajā skolā.

            Kā, vērtējot aptaujas rezultātus, secinājis R.Ķīlis, kopumā sabiedrība ir pozitīvi noskaņota gan jaunam izglītības saturam, gan plašākai un aktīvākai informācijas tehnoloģiju (IT) izmantošanai skolās. Turklāt, ņemot vērā to, cik zinoši IT pielietošanā šobrīd ir bērni un jaunieši, kuriem jau sen ir no pedagogiem atšķirīgs skatījums uz šo tehnoloģiju lomu cilvēka dzīvē, jārīkojas nekavējoties un proaktīvi, pašām skolām piedāvājot jaunus risinājumus, ja tās vēlas nevis atlikt visu uz brīdi, kad jaunā informācijas tehnoloģiju" paaudze pati sāk strādāt skolās, bet saglabāt izšķirošo lomu ne tikai cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā un pilsoniskās sabiedrības audzināšanā, bet arī kultūras pārmantojamības veicināšanā.

            Atklājot forumu, līdzīgu viedokli pauda arī izglītības un zinātnes ministe Tatjana Koķe (ZZS), pēc kuras domām, gan skolai būtu ne tikai jāapsorbē sabiedrībā notiekošais, bet arī jākļūst par sabiedrības perspektīvas virzītāju, kam jānotiek ar virtuālās telpas palīdzību. Pati par sevi virtuālā telpa ministres skatījumā piedāvā gan draudus, gan iespējas, tomēr inovatīvajā izglītībā galvenais uzdevums ir tieši tās vērtību apzināšana un izmantošana, vienlaikus atbrīvojoties no priekšstata, ka skola var būt tiki telpa vai ēka. "Tā ir mācīšanās kultūra," uzsvēra T.Koķe. Starp daudzajiem ieguvumiem no inovāciju ieviešanas izglītībā viņa īpaši akcentēja skolēnu vērtību sistēmu maiņu, jo, piemēram, atšķirībā no iepriekšējām paaudzēm mūsdienu sākumskolas skolēnam vairs neienāk prātā viltot dienasgrāmatas ierakstus, jo viņš apzinās, ka visas atzīmes vecākiem tāpat pieejamas skolu informācijas sistēmā "e-klase".

            Ministre gan nenoliedza, ka mūsdienās daudzi vecāki ir neapmierināti ar garajām stundām, ko viņu atvases pavada pie datora, tomēr viņa uzskata, ka sabiedrībai nevajadzētu pretoties dabiski notiekošajam, bet apzināt iespējas, kā to labāk izmantot. Šajā saistībā T.Koķe klātesošos iepazīstināja ar jau izskanējušo IZM ieceri ieviest digitalizētus mācību materiālus, norādot, ka tas būtu risinājums ilgstošajai valsts nespējai pilnā apmērā piešķirt normatīvajos aktos paredzēto finansējumu mācību literatūras iegādei.

 

Arī kritiskā domāšana

            Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iemaņas starp 21.gadsimtā nepieciešamajām izglītības prasmēm savā prezentācijā bija ierindojis arī Jūrmalas Alternatīvās skolas direktors Egils Blūms, pēc kura domām, jauninājumu ieviešana skolā ir gana sarežģīts un smagnējs, tomēr nepieciešams process, jo, objektīvi vērtējot, skolas vidē pēdējā gadsimta laikā būtiskas pārmaiņas nav notikušas, lai gan 21.gadsimta izglītības iestādēs galvenais akcents bez IKT un inovācijām būtu liekams uz kritisko domāšanu un analīzi, problēmu risināšanu, sadarbību un grupu darbu, multikulturālisma apzināšanos, iniciatīvu un vadīšanu, paralēli adaptācijas spēju izkopšanai. Minēto prasmju attīstīšanai no valsts puses sagaidāma ne tikai konkrētu izglītības mērķu un termiņu noteikšana, bet arī izmaiņas izglītības standartos un novērtēšanā, eksperimentālu skolu un klašu veidošana, kā arī darbs ar izglītības sistēma strādājošajiem, tos gan sagatavojot, gan pārkvalificējot.

            Foruma laikā vairāk nekā 100 klātesošie izglītības iestāžu un pašvaldību pārstāvji arī strādāja vairākās darba grupās, veidojot atziņas gan par vēlamo izglītībs ekosistēmu, kvalitatīvas un inovatīvas skolas veiksmes atslēgu un mūsdienīga izglītības satura veidošanas jautājumiem. Piemēram, ekosistēmas kontekstā tika uzsvērta nepieciešamība dot iespējas skolām un pašiem skolotājiem izvēlēties, kā viņi pilnveidos savas profesionālās zināšanas, bet par modernu skolu veiksmes atslēgām tika atzīti skolu direktori, kuri būtu jāatbrīvo no birokrātisku prasību veikšanas, radot laiku un veidu inovatīvo skolu principu iedzīvināšanai.

 

Digitālo mācību materiālu trūkums

Savukārt darba grupa, kas strādāja ar mūsdienīga izglītības satura veidošanas un pieejamības jautājumiem, par vienu no aktuālākajām šībrīža problēmām atzina digitālo mācību materiālu trūkumu ģeogrāfijā un vēsturē, arī latviešu valodā un sociālajās zinībās. Šī jautājuma risināšanai tika uzsvērta gan valsts un pašvaldību finansiālā atbalsta nepieciešamība, gan plašāka informācijas tehnoloģiju speciālistu un skolēnu iesaiste esošo materiālu papildināšanā un pilnveidošanā, kā arī jaunu materiālu radīšanā. Bez tam skolām labs atbalsts inovatīvas izglītības procesa veicināšanai būtu privātā sektora līdzdalība mājaslapu veidošanas un uzturēšanas procesos, uzsvēra foruma dalībnieki.

Lai arī nevajadzētu par zemu novērtēt daudzās un dažādās idejas, kas izskanēja foruma laikā, atminoties augustā notikušā izglītībai veltītā Latvijas foruma (un patiesībā arī pirmā Latvijas foruma) norisi, visai pamatots būtu jautājums par šādu sanāksmju jēdzīgumu turpmākās izglītības politikas un arī skolu darba veidošanas kontekstā. Lai arī R.Ķīlis pirms foruma atzina, ka tas iecerēts kā „mēģinājums nokliegties, ka vajag labu, jaunu skolu”, šoreiz foruma rīkotāji nolēmuši neapstāties pie „nokliegšanās” vien. Proti, pasākuma noslēgumā lemts tuvākajā laikā sākt darbu pie rekomendāciju un pilotprojektu izstrādes, lai līdz pavasarim valdībā iesniegtu konkrētus priekšlikumus plašākam informācijas tehnoloģiju pielietojumam skolās, kas attieksies gan uz rīcībpolitikas jomu, gan arī uz reālo mācību darbu skolā, kuru plānots pilnveidot ar dažādu pilotprojektu palīdzību.

Tiesa, lai arī viens no SAK priekšsēdētāja secinājumiem foruma noslēgumā bija, ka skolu personālam kopumā attieksme pret jaunām tehnoloģijām mācību procesā ir "neitrāli pozitīva", viņš neizslēdz, ka plašākās pedagoģiskās aprindās šī attieksme varētu nebūt tik labvēlīga, gan atšķirīgo priekšstatu dēļ par skolu gatavību inovāciju ieviešanai, gan tādēļ, ka izglītības darbinieki vēl īsti nav izpratuši to, kā ar tehnoloģiju palīdzību iespējams mainīt mācību stundu formu un pastāv zināmas bažas, kas, pēc Ķīļa domām gan nav īpaši racionālas, ka tehnoloģijas mazinās tiešās saskarsmes iespējas starp skolotāju un izglītojamo. Tas savukārt kultivē zināmu piesardzību pret inovatīvu risinājumu ieviešanu, un, ja šāda barjera ir plaši izplatīta, uz to būtu jāreaģē, uzskata R.Ķīlis, pieļaujot, ka šādā gadījumā varētu palīdzēt ar pozitīvo piemēru popularizēšanu.

Tomēr vispirms paralēli darbam pie pilotprojektiem tikšot rikoti pētījumi, lai noskaidrotu gan izglītības sistēmā strādājošo attieksmi pret jaunu tehnoloģiju un inovāciju integrēšanu mācību darbā, gan arī to, kā inovatīvi risinājumi skolās tiek pielietoti jau tagad.

Tāpat, viņaprāt, arī ekonomiskās krīzes apstākļos risināms ir jautājums par finanšu resursiem inovatīvo risinājumu ieviešanai, jo gatavību sniegt savu atbalstu apliecinājis viens no foruma rīkotājiem – uzņēmums „Microsoft”, gan arī tiek cerēts uz citu privātā sektora partneru interesi, kuru varētu vairot ar veiksmīga starta palīdzību. Taču līdz ar rekomendāciju iesniegšanu rīcībpolitikai finanšu jautājumos būtu jānoreaģē arī valstij. Līdztekus tiešam atbalstam SAK priekšsēdētājs saskata iespējas vairot skolotāju prasmes jauno tehnoloģiju jomā ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma palīdzību, kura piešķiršana jau atbalstīta pedagogu konkurētspējas paaugstināšanai, piedāvājot attiecīgas mācību programmas, kuras apmeklējot, skolotāji varētu saņemt 100 latu lielas stipendijas mēnesī.

Joprojām gan atklāts ir jautājums par to, vai skolotājs arī ar apmācību un cita veida atbalstu varēs paspēt izsekot līdzi straujajām izmaiņām IKT piedāvājumā un iespējās, lai ieinteresētu savus audzēkņus, kuri, neapšaubāmi, parasti ir vismaz soli priekšā skolu darbiniekiem un pat gatavi aizstāvēt savas „īpašumtiesības” uz minēto tehnoloģiju pielietojumu. „Neizmantojiet mūsu tehnoloģijas, lai censtos mūs mācīt!” vienam no foruma dalībniekiem aizrādījusi kāda nezināma skolniece, brīdinot, ka šādā gadījumā skolotāji „izskatīsies tikai pēc muļķiem”.

 

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Apzinos, ka no manis, skolotājas, ir atkarīgs tas, vai bērns iemīlēs skolu, vai būs attaisnojušās viņa vecāku cerības.
Jeļena Platonova, Rīgas Ostvalda vidusskolas sākumskolas skolotāja


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Satiekoties ar šādu problēmu, es nezinu, kā es sevi vestu.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.