Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Ierosinājums domāt, kā valstī izkļūt no nabadzības slazda, un rīkoties

Autors: AIJA LASMANE Mg. oec. @ 30.01.2018

Ierosinājums domāt, kā valstī izkļūt no nabadzības slazda, un rīkoties
Foto: Publicitātes foto

Rakstot par kādu problēmu, bieži nevar zināt, kam uzrakstītais šķitīs būtisks un svarīgs – to whom it may concern jeb latviski – uz kuru tas var attiekties (kuru tas varētu satraukt). Manuprāt, par šo informāciju vajadzētu satraukties ikvienam, jo tas attiecas uz mums visiem. Vēlos cilvēkus iekustināt domāt un rīkoties, lai mēs savas valsts simtgadībā ne tikai svinētu, bet būtu arī atbildīgi un veidotu mūsu dzīvi pārtikušu.

Zem nabadzības sliekšņa vairāk nekā puse iedzīvotāju

Nesen lasītā ekonomistu sagatavotā pētījumā izlasīju, ka nabadzības slieksnis tiek noteikts 60 % apmērā no vidējā mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma. Vidējā darba alga Latvijā ir 914 eiro (visai pieņemami). Tātad 60 % no vidējās darba algas jeb nabadzības slieksnis ir 548,40 eiro. Vidējā pensija saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem ir 287,56 eiro (ne visai pieņemami).

Strādājošie un pensionāri ir tie, kuriem ir regulāri ikmēneša ienākumi. Taču ne visi iedzīvotāji saņem ienākumus. Pensionāriem un pelnītājiem savos ienākumos nākas dalītiesartiemģimenes locekļiem, kuri nesaņem nekādus ikmēneša ienākumus. Lai raksturotu ienākumu līmeni Latvijā, saskaitīsim tos iedzīvotājus, kuri saņem darba algu vai pensiju, kas ir lielāka par 500 eiro mēnesī. Sanāk, ka Latvijā strādājošo un pensionāru vidū virsnosacītā nabadzības sliekšņa ir tikai 28,7 % jeb 554 564 iedzīvotāji. Miljonāru saraksts te nav pievienots, tie ir tikai algotā darbā strādājošie un pensionāri.

Valsts līdzšinējie centieni samazināt nabadzību un nevienlīdzību ir beigušies ar, ministruprāt, reformu, kuras rezultātā tika palielināta minimālā darba alga, vairāki nodokļi, elektrības cena mājsaimniecībām utt., kas, savukārt, palielinās preču un pakalpojumu cenu, tādējādi kopumā nav redzama jēga algas palielināšanai, jo viss kļūst dārgāks – un algas pieaugums to var nekompensēt. Pensiju pieaugums, īpaši mazo pensiju saņēmējiem, ir tik niecīgs, ka kļūst bail, iedomājoties, kā cilvēki izdzīvos. Un tomēr valdībai ir gandarījums par paveikto, un Veselības ministrijai šķiet tikai normāli, ka, pastāvot pašreizējam maksājumu slogam, cilvēki (par kuriem netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanasobligātās iemaksas no minimālās algas apmēra) varēs atļauties maksāt obligāto veselības apdrošināšanu, kas 2018. gadā būs 51,60 eiro, 2019.gadā – 154,80 eiro un 2020.gadā – 258 eiro.

 

Nabadzība un nevienlīdzība valstij izmaksā ļoti dārgi

Vienmēr esmu brīnījusies, kādēļ mūsu valstī pensionāriem nenosaka minimālo pensiju, piemēram, 500 eiro apmērā, jo šī nauda būtu ļoti labs veids, kā nodrošināt iztiku vecajiem cilvēkiem un vienlaikus atdzīvināt valsts ekonomiku. Īpaši pirmajos mēnešos pensionāri visu naudu izdotu par (beidzot!) pilnvērtīgu ēdienu un atļautos iegādāties sen atliktas, bet vajadzīgas lietas. Varētu arī atlikt naudiņu savām bērēm, to iekrājot. Domāju, ka ietaupījumi bērēm būtu vienīgie ilgstoši pieturētie līdzekļi, bet pārējā nauda sildītu ekonomiku. Valstī caur patēriņa nodokļiem ienāktu nauda un to varētu (lietderīgi) izmantot valsts funkciju finansēšanai.

Vai valstī ir redzama izeja no tik liela nabadzības sloga? Baidos, ka līdzšinējā valsts politika sabiedrību dzen tikai vēl dziļākā trūkumā. Iedomāsimies, kāda būtu mūsu dzīve pēc 10 gadiem, ja nemainītu pašreizējo valstspolitiku! Ko redzat jūs? Es redzu, ka milzu soļiemtuvojasmanspensijaslaiks, bet tas nebūs viegls, jo mana nākotnes pensija būs 299 eiro (esiet drosmīgi un aplūkojiet savu nākotnes pensiju šeit: https://www.latvija.lv/epakalpojumi/ep61/Apraksts). Nauda šodien ir vērtīgāka nekā rīt. Ko es varēšu atļauties ar tik „lielu” pensiju pēc 10 gadiem? Un kāda gan būs to cilvēku pensija, kuri pašlaik saņem algas, kas ir minimālās algas līmenī vai šo līmeni nesasniedz? Un nemēģiniet iestāstīt, ka viņi visi saņem algu aploksnēs! Tas ir mīts, uz kura balstīt attaisnojumu neilgtspējīgajai pensiju sistēmai Latvijā. Protams, jebkuram esot iespēja atrast labāk atalgotu darbu. Ha! Pastāstiet to jauniešiem, kuriem vēl nav darba pieredzes, cilvēkiem, kuri savas veselības dēļ nav spējīgi iekarot darba tirgu, vaipirmspensijasvecumacilvēkiem, kurus darbā vairsnevēlas pieņemt, jo tīri fiziski trīsdesmitgadnieks visu izdarīs daudz ātrāk un efektīvāk. Un neaizmirstiet par patlaban valstī pastāvošo bezdarba līmeni un vakancēm!

Nabadzība un nevienlīdzība valstij izmaksā ļoti dārgi, jo ir jāuztur sociālais budžets, jāizdod normatīvie akti, ar kuriem noteiktsociālās palīdzības apmēru un nosacījumus tās saņemšanai, jāuztur administratīvais aparāts, kurš izvērtē datus, piešķir palīdzību un kontrolē sistēmu un tās dalībniekus. Nabadzība dzen cilvēkus migrācijā, un tā valsts zaudē darbspējīgos iedzīvotājus. Nabadzības dēļ novārtā paliek mūsu bērni un vecie cilvēki. Nabadzības dēļ cilvēki zaudē veselību, jo nevar atļautiessabalansētu uzturu, zāles vai ir nomākti vai izdeguši darbā, strādājot par niecīgu atlīdzību. Mēs zaudējam cilvēkus, bet viena cilvēka zudumu ir iespējams novērtēt naudas izteiksmē. Pastāv dažādi aprēķinu modeļi (https://www.theglobalist.com/the-cost-of-a-human-life-statistically-speaking/), taču mēs to varam aprēķināt, aplēšot, cik eiro zaudētais cilvēks vairs neienesīs IKP. 2016. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju bija 12,8 tūkstoši eiro. Sareizināsim šos tūkstošus uz zudušajiem cilvēka dzīves gadiem, un… Pēc loģikas tā varētu būt aprēķināms cilvēka zaudējums, bet ekonomisti mani palabos, jo noteikti šieaprēķini nav saskaņā ar kādu no formulām, kuras būtu jāizmanto.

 

Par beznosacījuma pamatienākumu

Žēl, ka neesmu tik zinoša ekonomiste vai matemātiķe, kas var operēt ar mikroekonomikas un makroekonomikas datiem un veikt matemātisko modelēšanu, lai sniegtu ieteikumus, attīstības scenārijus un rīcībasmodeļus, kuri var palīdzēt valsts iedzīvotājiem iziet no nabadzības slazda. Tomēr man ir zināms viens nabadzības un nevienlīdzībassamazināšanas instruments, kas patlaban aktīvi tiek apspriests Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, bet diemžēl ne Latvijā. Tas ir beznosacījuma pamatienākums, kuru valsts izmaksā saviem pilsoņiem, lai nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi, jo kopējā valsts bagātība ir gan vēsturiskais mantojums, gan šābrīža devums, kaut vai pērkot maizīti vai maksājot par pakalpojumiem ikdienā, bet to dara visi neatkarīgi no ienākumu apjoma.

Iedomāsimiesscenāriju, ka Latvijā pilsoņiem sāk izmaksāt beznosacījuma pamatienākumu, pieņemsim, tikpat daudz kā Somijā – 560 eiro (Vācijā šī summa ir 1000 eiro)! Kā cilvēki un ikkatrs no mums rīkotos? Aptaujās, kuras notika ES dalībvalstīs, ir atklāts, ka tikai 3 % no visiem strādājošajiem pārtrauktu darba attiecības, 4% sniegtu ārpakalpojumus, 5 % meklētu citu darbu, 7 % apgūtu jaunas zināšanas vai strādātu brīvprātīgo darbu, 8 % strādātu mazāk. Pārējie nemainītu neko (http://basicincome.org/news/2017/05/survey-of-11000-europeans-finds-68-would-vote-for-basic-income/). Ikmēneša pamatienākums dotu drošībasizjūtu un samazinātu vispārējo nabadzību. Domāju, ka mums vairs nebūtu bērnu, kuri uzaug bērnunamos, jo viņus varētu pieņemt tie audžuvecāki, kuri to darītu jau tagad, bet apzinās, ka nav tik finansiāli labā situācijā. Nebūtu vecāku, kuri ir palikuši vieni savās lauku mājās, jo jaunie ir aizbraukuši strādāt uz ārzemēm. Šis būtu vislabākais reemigrācijas plāns! Ikmēneša ienākums visiem pilsoņiem ļautu apgūt jaunasprasmes, ļautu studēt, uzsākt savu mazo biznesu… un vēl un vēl. Tā būtu nevis nabadzības valgos iesieta, bet dažādu iespēju zeme.

Kurš var palīdzēt, ja reiz mēs paši nezinām ceļu, kā iziet no šīs stagnējošās situācijas? Jautājiet tiem, kuri jau ir veikuši izmaiņas politikā un uzsākuši beznosacījuma ienākuma pilotprojektus Indijā, Āfrikā, Amerikā! Un noteikti to jautājiet Aļaskas iedzīvotājiem, jo viņi beznosacījuma ienākumu saņem jau kopš 1976. gada (sk. „Alaska Permanent Fund”)! Beznosacījuma ienākuma pilotprojekti jau ir ieviesti septiņās ES dalībvalstīs; 15 dalībvalstis ir pieteikušās ieviest pilotprojektu. Mums ir jāsāk domāt, runāt un rīkoties ļoti strauji, jo, ja beznosacījuma ienākumstiksieviestsblakusvalstīs, bet Latvijā ne, mēs atkal zaudēsim konkurētspēju salīdzinājumā arcitām ES valstīm.

Pēc dažu mēnešu ilgas informācijas par beznosacījuma ienākumu apkopošanas atzīstu, ka, manuprāt, zinošākie šajā jautājumā ir: ekonomistsGajs Standings (Guy Standing,LondonasSOAS universitātes profesora asistents un organizācijas „Basic Income Earth Network” (BIEN) dibinātājs un goda līdzpriekšsēdētājs); ekonomists sers Tonijs Atkinsons (Sir Anthony Barnes Atkinson,Nafīlda koledžas Oksfordā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, Londonas Ekonomikas augstskolas profesors); ekonomists Ugo Kolombino (Ugo Colombino,Turīnas Universitātes Konjeti de Martī Ekonomikas departamenta ekonomikasprofesors); ekonomists Maksimilians Zommers (Maximilian Sommer, Aihštetes-Ingolštates Katoļu universitāte; publicējis pētījumu par Vācijai finansiāli pamatotu ienākumu shēmu, kurā ir ietverti argumenti par beznosacījuma pamatienākumu, īstenošanasdetaļām un paredzamajām politiskajām sekām); filosofs un sociologs Filipe van Pariss (Philippe van Parijs, BIEN līdzdibinātājs).

Nobela prēmijas laureātsekonomists Džozefs Stiglics (Joseph Eugene Stiglitz,Kolumbijas Universitātesprofesorsun Rūzvelta institūta galvenaisekonomists)kādā no redzētajām „YouTube” filmiņām beznosacījuma pamatienākumu raksturo kā legālu iespēju valstij restartēt un sildīt ekonomiku.

Internetā latviešu valodā informācija par beznosacījuma pamatienākumu ir pieejama Andra Šuvajeva rakstā žurnālā „Enerģija un Pasaule” (2017, Nr. 3;http://www.eunp.lza.lv/images/stories/arhivs/2017/pamatienakums104.pdf).

Angļu valodā ir plašas iespējas iepazīt gan pašu beznosacījuma pamatienākuma būtību, gan diskusijas par to ANO, OECD, Eiropas Padomē, ganaptaujas un pētījumus par to, kā rīkotos beznosacījuma pamatienākuma saņēmēji. Pētījums par optimālu nodokļu sistēmu ES dalībvalstīs, ietverot beznosacījuma pamatienākumu, ir pieejamsšeit: http://ftp.iza.org/dp11147.pdf; https://www.researchgate.net/profile/Ugo_Colombino/publication/320402858_Basic_income_policies_theory_and_empirical_evidence/links/59e23230a6fdcc7154d80dab/Basic-income-policies-theory-and-empirical-evidence.pdf.

 

UZZIŅA

Skaitļi, uz kuriem balstījos savā rakstā

Iedzīvotāju skaits Latvijā – 1,9312 miljonu.

IKP uz vienu iedzīvotāju – 12,8 tūkstoši eiro.

Darba ņēmēju skaits – 876 935, kas ir 45,41% no visiem Latvijas iedzīvotājiem.

IKP uz vienu strādājošo – 28,2 tūkstoši eiro.

Pensionāru skaits Latvijā 457 002 jeb 23,66 % no visiem iedzīvotājiem.

Bezdarbnieki pavisam – 84,1 tūkstotis.

Brīvo darba vietu skaits – 13,2 tūkstoši (ja teorētiski visas brīvās darbavietastiktuaizpildītas, bezdarbnieku skaits tik un tā būtu milzīgs – 70,9 tūkstoši bezdarbnieku).

Salīdzinošie dati par 2017. gada septembri:

•        strādājošo ienākumi (bruto): 356 620 strādājošo (40,67 % no visiem strādājošajiem) saņem darba algu, kas nepārsniedz 500 eiro mēnesī,t. sk. 163 120 strādājošo (18,6 % no visiem strādājošajiem) saņem minimālo darba algu vai mazāk;

•        520 315 strādājošo (59,33 % no visiem strādājošajiem) saņem darba algu, kas ir lielāka par 500 eiro mēnesī;

•        pensionāru ienākumi: 422 753 pensionāri (92,51 % no visiem pensionāriem) saņem pensiju, kas nepārsniedz 500 eiro mēnesī,t. sk. 383 903 pensionāri (80 % no visiem pensionāriem) saņem pensiju, kas ir vienāda ar minimālo darba algu vai mazāk;

•        34 249 pensionāri (7,49 % no visiem pensionāriem) saņem pensiju, kas ir lielāka par 500 eiro mēnesī.

 

Citi avoti

•        http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/sociala-drosiba-galvenie-raditaji-30402.html

•        http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_03_latvija_galvenie_statistikas_raditaji_2017_17_00_lv.pdf

•        http://www.vsaa.lv/lv/budzets-un-statistika/oficiala-statistika

 

•        http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__isterm__dsamaksa/?tablelist=true&rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0

Komentāri:




anonīms

31.01.2018 18:13

anonīms

31.01.2018 18:12

anonīms

31.01.2018 18:12

anonīms

31.01.2018 18:12

anonīms

31.01.2018 18:12

anonīms

31.01.2018 18:12

anonīms

31.01.2018 18:12

anonīms

31.01.2018 18:11

anonīms

31.01.2018 18:11

anonīms

31.01.2018 18:11

anonīms

31.01.2018 18:11

anonīms

31.01.2018 18:10

anonīms

31.01.2018 18:10

anonīms

31.01.2018 18:09

anonīms

31.01.2018 18:08

anonīms

31.01.2018 18:04

Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
18 nov

Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Deja spēj ļoti daudz dot bērna attīstībai – tā ir gan muzikalitāte, ritms, fiziskā izturība, gan māka sadarboties… Ļoti daudz būtisku īpašību, kuras katrs no vecākiem vēlas attīstīt savā bērnā.
Aiga Kāla, četru „Zelta sietiņa” dejotāju – Reiņa, Mārtiņa, Kristapa un Viestura – mamma


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgars šajā darbā ir izveidots kā aizmāršības tēls. Bet Kristīne kā idioloģiska persona, kam sliktas īpašības praktiski nav novērojamas.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.