Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Ceļā uz X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem

Autors: Baiba Šteina @ 04.02.2010

Ceļā uz X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem
Foto: Publicitātes foto

Baiba Šteina

X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju lielkoncerta koncepcijas autore un mākslinieciskā vadītāja, speciāli "Izglītībai un Kultūrai

Kā tapa deju svētku lielkoncerta programma „Deja kāpa debesīs”

Šovasar Rīgā pulcēsies tie laimīgie 12 500 dziedātāju, vairāk nekā tūkstoš dejotāju un pusotrs tūkstotis spēlmanīšu (tāds ir Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktais dalībnieku skaits), kurus no gandrīz divreiz lielāka gribētāju skaita pavasara atlases skatēs izvēlēsies labvēlīgas un profesionālas žūrijas.   

 

Jau tagad nereti dažādās sarunās tiek izteikti jautājumi: „Kādi būs svētki? Ko dziedāsim, ko dejosim? Kāpēc tieši tās un ne citas dejas, dziesmas un skaņdarbi ir izvēlēti attiecīgajās programmās? Kāda izskatīsies Rīga svētku rotā?” Tāpēc, šķiet, ir pienācis īstais brīdis pastāstīt par milzīgo darbu, kas tiek veikts, un cilvēkiem, kas to dara, lai taptu tā viena uz mūžu neaizmirstamā dziesmu un deju svētku nedēļa, varētu pat teikt – katra Latvijas dziedošā, dejojošā, spēlējošā skolēna sapņa piepildījums.

Es kā dejas mākslas pārstāve vairākos rakstos mēģināšu lasītājiem pastāstīt par to, kas notika, notiek un notiks dejas jomā. Visupirms par to jauno, kas šajos deju svētkos būs pirmo reizi: 1) tās ir 4 novadu – Zemgales, Vidzemes, Kurzemes, Latgales – un Rīgas 5 minūšu garas programmas, kuras atbilstīgi attiecīga reģiona rotaļām un rotaļdejām pēc speciāla pasūtījuma veidoja 7 horeogrāfi (par viņu darbu nākamajos rakstos); 2) atkarībā no skolēnu skaita skolās un kolektīva profesionālās varēšanas paši kolektīvu vadītāji var izvēlēties, kurā no trim – A, B un C grupā – piedalīties, tā dodot iespēju skatēs veiksmīgi piedalīties arī „mazo” skolu dejotājiem; 3) virsvadītāju tribīnē kāps un attiecīgi izvēlētu deju „vadīs” goda virsvadītāji (viņu kandidatūras 27.01. apstiprinās dziesmu svētku padome, tad arī varēs uzzināt par viņiem); 4) koncerta noslēgumā speciāli horeogrāfētu deju kopā ar saviem kolektīviem izdejos visi deju skolotāji. Un, protams, jauna ir pati deju svētku programma, kas atbilstīgi režisora Uģa Brikmaņa iecerei tagad ieguvusi nosaukumu „Deja kāpa debesīs”.

Bet nu no paša sākuma: mēdz teikt – „svētki ir beigušies, lai dzīvo svētki!”. Tā arī bija. Jau 2005. gada 27. oktobrī avīzē „Izglītība un Kultūra”, analizējot iepriekšējos, nupat notikušos IX deju svētkus, es rakstīju: „Lai mūžam zaļš ir latvju dejas koks! 2010. gada skolēnu dziesmu un deju svētki būs desmitie pēc kārtas. Ieceres īstenošanai ir atlikuši tikai četri ar pusi gadu. Visās skolās un klasēs jāiemācās pēc iespējas vairāk latviešu rotaļu, rotaļdeju un rotaļspēļu, aicinot horeogrāfus un talantīgākos deju skolotājus veidot apdares. Rūpīgi izvērtējot, atlases veidā pa klašu grupām vajadzētu apgūt iepriekšējo astoņu deju svētku repertuāru, jo tas ir šodienas skatuves dejas pamats. Tas būtu noderīgi gan vēsturiskās atmiņas kopšanai, gan iespēja papildināt repertuāru un krāt dejas nākošo deju svētku programmai.” Uz 2007. gada 5. jūlijā izsludināto tautas deju lieluzveduma koncepcijas atklāto konkursu atsaucos ar lielām šaubām un ilgu domāšanu: pirmkārt, bija jau izsludināta un par idejas pamatu ņemama Ingas Krišānes visu svētku mākslinieciskā koncepcija – „Svītru kods”, otrkārt, baidīja līdzšinējā Latvijas „deju mafijas” ietekme un varenība, treškārt, esmu pietiekami paškritiska par savām spējām un varēšanu. Tāpēc tikai pēdējā vakarā pirms iesniegšanas termiņa 21. septembrī, draugu un tuvinieku iedrošināta, nosūtīju savu koncepcijas versiju.

 

Piecu koncertu cikls

Protams, liels bija mans pārsteigums un gandarījums, kad saņēmu ziņu, ka tieši mans „Dejas koks” ir guvis žūrijas atzinību un apstiprināts realizācijai. Tālāk jau bija priekšlikums būt arī par vienu no lielkoncerta mākslinieciskajām vadītājām, piekritu strādāt sadarbībā ar horeogrāfu Agri Daņiļēviču. Sagatavošanos, t. i., deju atlasi, atviegloja tas, ka jau iepriekš biju tēmu apcerējusi un rīkojusies – par 5 koncertu ciklu, kuros tika izdejots deviņu iepriekšējo deju svētku repertuārs un godināti visi svētku virsvadītāji, savulaik ir rakstīts mūsu avīzē. Biju arī iepazinusi pēdējos piecos gados notikušo jaunrades deju konkursu „Mēs un deja” devumu. Ar VJIC darbinieku palīdzību tika veikta visu rajonu virsvadītāju aptauja par repertuāra izvēli, tika atvēlēta nauda jaunu deju un mūzikas radīšanai. Pēc 2009. gada 30. maijā Bauskā notikušā modelēšanas koncerta, kad piedāvāto programmu noskatījās un apstiprināja svētku mākslinieciskā padome, savus labojumus un precizējumus vēl ieviesa radošā brigāde: mākslinieciskie vadītāji Baiba Šteina un Agris Daņiļēvičs, režisors Uģis Brikmanis, muzikālais vadītājs Juris Vaivods un producente Ilze Mažāne. Tādējādi ir tapusi divu stundu ilga deju programma, kuru skatītājiem būs iespējams redzēt Daugavas stadionā divos koncertos šāgada 11. jūlijā. Prologu veidos Agris Daņiļēvičs, un tas domāts ar zināmu patriotisma, var teikt – dzimtenes mīlestības akcentu. Pēc tā būs – „sakņu tēma” – kad Vidzemes novada dejotāji, par pamatu izmantojot visiem zināmās rotaļas un dejas –„Ozolīti zemzarīti”, „Neguli, saulīte”, „Pērkoņdanci” –, izdejos „Zaļo dabu”, noslēgumā, kā iecerējušas autores Iluta Mistre un Lāsma Škutāne, laukumā izveidojot koka attēlu. Un te jau pavisam labi iederēsies jauniešu tik ļoti iemīļotā Jāņa Purviņa „Pavasars”, kas savā horeogrāfijā ietver jaunības gaišumu, svaigumu un mīlestības alkas.

 

Vai Rīga jau gatava?

Lai atceramies: „Zem ozola kuplajiem zariem...” Seko agrs pavasara rīts, kad paši mazākie dejotāji, tikko modušies, savu „māmiņu” – deju skolotāju – vadībā iznāk dejas placī un izdejo pirmos biklos deju soļus – „ucināmajās rotaļās”: „No rītiņa celdamās”, „Tā jāj kungi”, „Cepu, cepu kukulīti” un citās. Atkal atpakaļ pie „saknēm” – iepazīt „visu sīku radībiņu” Latgales programmā – „Zynu, zynu tāva sātu” (autors Ilmārs Dreļš), ko veido rotaļdejas „Začeits” („Zaķītis”) un „Ūdeņš” („Odiņš”). Nākamajā deju blokā ietvertas 5 dejas, kuras tika dejotas no I līdz V deju svētkiem –deju vecmeistaru Mildas Lasmanes –„Mazputniņi” un „Ugunskura deja” un Harija Sūnas „Kumeliņi, kumeliņi” un „Rucavietis”, kā arī mazo dejotāju tik iemīļotie Baibas Šteinas „Sitieniņi”. To, ka šīs dejas labi iederas programmā, apliecināja Bauskas koncertā skatītāju rindās dzirdētās replikas: „Ai, to deju dejoja mana mamma un vecmāmiņa”; „Vēl tagad atceros, cik aizrautīgi plaukstas situ, pats vēl bērndārznieks būdams” u. tml. Kurzemnieki turpina „latviešu deju sakņu” meklēšanu „Sadancojot Pētertirgū”. Autoru – Litas Freimanes un Ineses Bušas – atrastās un apdarinātās 5 Kurzemes rotaļas ir spraunas un dejiskas, te tiek gan „jāts ar zirgu, gan turēts kudlains āzis, gan ķerts zosu zaglis, gan rikšots cūkriksītī”.

Nākamajā deju blokā tiek izdejotas VI līdz IX deju svētku repertuāru dejas –sākot ar dzīvespriecīgajam Zinaīdas Zeltmates un Olgas Freibergas „brālīšu” dejām – „Brālīt’s māsiņas dancināja” un „Brālītis” – un beidzot ar latviešu deju „zelta fondu” – „Skolotāja”, Ulda Žagatas „Ganu polku” un „Skolnieka”, Jāņa Ērgļa „Govju kazaku”. Tad pa Zemgales „saknēm”, pa „Linu ceļu” (autori – Gints Baumanis un Alda Skrastiņa), izzinot darba vērti cilvēka dzīvē, nonākam pie jaundeju bloka. Te gan īpaši pasūtinātas – „Skaistmāsiņa” (T. Ludboržas horeogrāfija) un „Šim pa pieri, tam pa pieri” (O. Freibergas horeogrāfija), gan dažādu gadu konkursos prēmētās dejas – Sandras Jonaites „Galops” un „Ak tu žē” un Ilutas Mistres „Šķindu, šķindu Rīgas pile”. Tā arī esam „aizšķindinājuši, aizdejojuši” līdz pašām Rīgas „saknēm”, kur horeogrāfei Artai Melnalksnei raitā un interesantā, tikai viņai raksturīgā, tādā kā raganīgā dejas leksikā ir izdevies atklāt Rīgas savdabību. Visi taču atceramies teiku par Rīgas tapšanu – „Vai Rīga jau gatava?”. Noslēguma bloku veido 6 dejas no īpaši šiem svētkiem veltītas pusstundas garas deju svītas, kurai mūziku komponējis Raimonds Pauls – „Uz dāldera danci griezu”. Šī programma savulaik pēc Rīgas rajona ārpusklašu darba speciālistes Aijas Āres ierosmes un gādības tika sacerēta un iestudēta Rīgas rajona dejotājiem. Bet jau tolaik autoriem – Baibai Šteinai, Dacei Adviljonei un Gintam Baumanim – bija skaidrs virsuzdevums – dejām jābūt Daugavas stadionā. Un arī galvenā tēma – nauda, par ko mūsu senči ir sacerējuši itin daudz dziesmu, deju un parunu, izrādījās gana pateicīgs un īsteni mūsdienīgs materiāls. Tā mēs dejā ne tikai sagaidām kaimiņus un ciemiņus, dodot puisim padomu – krāt sīku naudu, lai sanāktu simt dukātu, bet iestādām arī garo pupu, lai kāptu Debesīs, kur Saulītei bagātai palūgt kādu naudas riekšaviņu. Lepnā latvju meita rozēm izkaisa istabiņu, bet nav ar mieru iet pie kura katra, kaut arī puisis pirms dejas sabēris sudrabu zābakos! Īstens dejas prieks izskan noslēguma dejā, kad jauni ļaudis savu dejas prieku un prasmi var izrādīt „uz dāldera danci griežot” – un ne jau tāpēc, ka naudai nebūtu vērtības, bet gan tāpēc, ka tā dzīvē nav galvenā vērtība. Tāda, lūk, dziļāka doma ir ielikta šo deju pamatā! Vai to nolasīs arī skatītājs, rādīs svētki.

Koncerta finālā Agris Daņiļēvičs rādīs savu horeogrāfa prasmi apvienotajā deju skolotāju un dejotāju kopdejā, un tad jau svētki būs izdejoti, lai dotu vietu jaunām iecerēm. Vai varam teikt, ka deju svētki jau gatavi? Pieminot vēlreiz teiku par Rīgas raganu, zinām, ka pozitīva atbilde nebūs nekad, jo dejas ceļš uz debesīm, uz pilnību ir nebeidzams.

 

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:



Kontakti

Izdevniecības vadītāja: Violeta Brenčeva

Tālr. 26002264

E-pasts: info@izglitiba-kultura.lv

Izdevniecības galvenā redaktore: Vita Pļaviņa

Tālr. 29190557

E-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv 

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

 

 

Laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

No 2019. gada augusta e-izdevumus izdod SIA "V-Media" (Reģ.nr. 4010336926) un SIA "Unigunde" (50003635891)