Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Ar idejām vien nepietiek, tām jāpārtop reālā saturā

Autors: RUDĪTE ANDERSONE LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, Latvijas Matemātikas skolotāju apvienības prezidente @ 24.03.2018

Ar idejām vien nepietiek, tām jāpārtop reālā saturā
Foto: Publicitātes foto

 

Jauno saturu matemātikā esam analizējuši burtiski pa rindiņām un ļoti rūpīgi, savus ieteikumus izstrādājām kopā ar Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes (LU), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas docētājiem un arī iesniedzām, kā projekta autori aicināja. Diemžēl pašreizējā satura projektā ir grūti saskatīt, ka būtu respektēts būtiskais, varbūt stilistiski nomainīti atsevišķi vārdi. Kaut kas vairāk ir latviskots, piemēram, vārda „kompetence” vietā tagad lieto vārdu „lietpratība”, bet šis vārds ne vienmēr atbilst kontekstam, vietām ir palicis tukšums.

 

 

 

LU lasu lekcijas pedagoģijas studentiem, topošajiem skolotājiem, tādēļ īpaši sekoju jaunākajiem satura labojumiem, kopā ar studentiem analizējam jaunā satura projektu. Aicinu studentus visu nepieņemt kā absolūto patiesību un vērtēt kritiski, atlasot labo, inovatīvo un saskatot nepilnības.

Skumji, ka ir iesaistīti daudzi cilvēki un ieguldīti milzu līdzekļi, bet taustāmais labums ir ļoti neskaidrs. Lai skolotājs izstrādātu savu programmu, ir jāzina, kam pievērst uzmanību un kā strādāt tālāk, bet patlaban pieejamais materiāls ir vien ideju apkopojums. Manuprāt, uz tā pamata vēl nevar izstrādāt izglītības standartus un iesniegt Ministru kabinetā apstiprināšanai šajā pavasarī.

Dzirdēju, ka paliks skolotāju sadalījums pa mācību priekšmetiem; kas tad ir līdz šim nebijušais jaunais? Vienīgi ir aicinājums skolotājiem savstarpēji sadarboties, bet uz to skolotāji tiek mudināti jau sen, jo kā gan citādi skolēni lietos zināšanas daudzveidīgās situācijās, attīstīs savu lietpratību (kompetenci)?

Neviens nav apšaubījis, ka saturs ir jāpārskata, bet ar idejām vien nepietiek – tām ir jāpārtop reālā saturā, ar kuru skolotājs var doties klasē un strādāt. Pēdējie pētījumi liecina, ka mūsdienu bērni domā citādāk, bet, kad projektā iesaistītie eksperti publiskajā telpā stāsta, ka skolēni latviešu valodas stundās neapgūs gramatiku, bet dosies ielās, pētīs reklāmu u. c. redzamos tekstus un tādā veidā mācīsies valodu, tad kļūst skumji. Es ielās pārsvarā redzu gramatiski kļūdainus tekstus un uzrakstus, tādēļ man nav skaidrs, ko bērni tādā veidā var iemācīties. Vispirms ir jāiemācās likumsakarības, jāapgūst pamati – un pēc tam var iet ielās un novērtēt, cik pareizi valoda tiek lietota, vai tiek ievērota gramatika.

Bērnu domāšanas prasmes nedrīkst būvēt bez uzkrāto zināšanu pamata, piemēram, matemātikā ir un būs reizrēķina tabula. Jaunās zināšanas skolēni neizdomās tikai grupu darbā, jo ir zināšanas un prasmes, kuras iemācās, individuāli trenējoties, atkārtojot.

Ievēroju, ka nav izmantoti pētījumi par bērnu vecumposma īpatnībām, piemēram, jau pirmsskolas vecumā bērnam ir svarīgi, ka tiek atzīts viņa ieguldījums, sasniegumi. Viņam ir svarīga panākumu izjūta – ka viņš var izdarīt un ka pieaugušais to ir pamanījis. Tādēļ skolotājam ir jāzina, kādus uzdevumus dot, lai ikviens bērns spētu demonstrēt savas zināšanas un prasmes, citādi radīsies nepatika kaut ko sākt un darīt. Nekas jauns nav fakts, ka bērns vēlas izzināt pasauli un ir ar mieru pielikt pūles, mācīties, bet pieaugušajam ir jāzina, ka tas īstenosies tikai tad, ja tiks darīts kaut kas audzēkņa uztverei atbilstīgs. Jebkurā vecumā mēs taču atgrūžam mums nepieņemamo, nesaprotamo.

Uzskatu, ka likt sešgadīgiem bērniem iet skolā ir klaja vardarbība. Pat ja kāds bērns jau prot lasīt un rēķināt pirmā desmita apjomā, tas vēl nebūt nav rādītājs, ka bērns ir gatavs doties uz skolu un mācīties tās režīmā. Šajā vecumā bērni psiholoģiski vēl nav gatavi socializācijai skolas sistēmā – stundas pavadīt klasē, kur nav tādu iespēju atpūsties, rotaļāties, gulēt diendusu, tādējādi ne tikai negatīvi ietekmējot nervu sistēmu, bet arī varbūt radot nepatiku pret mācībām. Tas vairāk būtu jāskaidro arī vecākiem, jo ne visi izprot iespējamās sekas un ļaunumu, ko var nodarīt viņu bērniem, liekot darīt kaut ko vecumam un psiholoģiskajai gatavībai neatbilstīgu. Latvijā ir ļoti daudz talantīgu bērnu, bet ātri ir iespējams viņos iznīcināt prieku mācīties, ja tiks realizētas atsevišķu cilvēku ambīcijas, kas neiztur daudzu profesionāļu kritiku.

 

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:



Kontakti

Izdevniecības vadītāja: Violeta Brenčeva

Tālr. 26002264

E-pasts: info@izglitiba-kultura.lv

Izdevniecības galvenā redaktore: Vita Pļaviņa

Tālr. 29190557

E-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv 

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

 

 

Laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

No 2019. gada augusta e-izdevumus izdod SIA "V-Media" (Reģ.nr. 4010336926) un SIA "Unigunde" (50003635891)