Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Aktuālais izglītības pētniecībā – nacionālais un starptautiskais skatījums

Autors: Rūdolfs Kalvāns, Latvijas Universitāte @ 10.12.2009

No šī gada 30. novembra līdz 1. decembrim Stokholmā Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts sadarbībā ar Zviedrijas valdību organizēja starptautisku konferenci „Improving Education – Evidence from Secondary Analysis of International Studies”. Konferences ietvaros tika skarti būtiskie vidējās izglītības kvalitātes un pētniecības jautājumi, tajā skaitā decentralizācijas jautājumi, vadības ietekme, agrīnā profesionālā virziena sadale, IKT loma u. c. tēmas.

Zviedrijas pieredze
Zviedrijas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs uzsver, ka šobrīd ir būtiski orientēties tieši uz pedagoga attīstību un motivāciju. Zviedrijas pieredze līdzīgi starptautiski salīdzinošajiem pētījumiem skaidri norāda uz pedagoga ļoti lielo ietekmi uz skolēnu sasniegumiem, tāpēc īpaši būtiski ir stiprināt tālākizglītības sistēmu, piedāvājot skolotājiem iespēju daudz intensīvāk profesionāli pilnveidoties arī ārpus normatīvi noteiktajām prasībām. Izglītības sistēmu decentralizāciju laikā ir jāpievērš pastiprinātu uzmanību arī skolu vadītāju kompetencēm, kas pašreiz neatbilst pārmaiņu procesiem.

No 2000. līdz 2008. gadam Zviedrijai ir nedaudz izdevies paaugstināt vidusskolu absolventu skaitu, taču tas nav apmierinošs, jo tikai nedaudz pārsniedz 87% no kopējā 22 gadus veco iedzīvotāju skaita. Jāpiebilst, ka šajā indikatorā pārliecinoši augstākie rādītāji ir Slovākijai (92,3%) un Čehijai (91,6%). Saskaņā ar Eiropas Savienības datiem Latvijai šis rādītājs 2008. gadā bija 80% un kopš 2007. gada gandrīz nav mainījies.

Zviedrijas izglītības nozares vadība uzsver, ka starptautiskajiem pētījumiem ir kritiska loma nozares attīstībā, jo uz tās bāzes tiek īstenoti ļoti vērtīgi nacionālā līmeņa sekundārie pētījumi. Tikai sekundārā pētniecība var sniegt atbildes nacionālā līmenī uz jautājumiem, kas skar vides, ģimenes, informatizācijas, starppriekšmetu un pedagogu ietekmi uz sasniegumiem.

Zviedrija ir arī viena no visprogresīvākajām decentralizācijas atbalstītājām, kas sekmīgi īsteno arī pilnīgu finanšu aprites autonomiju skolām. Jautājums. Vai Latvijā varētu būt situācija, kad pašvaldības vai pat skolas pilnīgi autonomi nosaka pedagogu samaksu par vienu likmi?

Sistēmas autonomijas jautājumi

Pētījumu rezultāti norāda uz decentralizācijas pozitīvo ietekmi dažādos augstos skolēnu sasniegumos, taču atklāj arī zināmus riskus zemo sasniegumu segmentā. Tātad labākie kļūst vēl labāki, vājie vēl vājāki. Lai izvairītos no noslāņošanās, ir pilnībā jāpārskata vadības loma un menedžmenta funkcijas skolā. Decentralizētā pieejā nepieciešams jauns direktors. Palielinoties skolu autonomijai, pieaug arī skolas sociālekonomiskā stāvokļa ietekme uz skolēnu sasniegumiem.

Tventes universitātes (Nīderlande) profesors Jāps Skīrens uzsver, ka, lai gan šobrīd Eiropā aktīvi norit dažāda līmeņa autonomijas reformas, valstij ir būtiski saglabāt standartizētu skolēnu sasniegumu sistēmu, kas ir ticams un objektīvs mērījums tālākajam kvalitātes monitoringam. Līdzīgu viedokli pauž arī pārstāvji no IEA un OECD. Valsts eksaminācijas rezultāti sniedz nozīmīgus datus, kas izmantojami pētniecībā ar starptautisko pētījumu datiem un citiem indikatoriem.

Profesionālās izglītības ievirze

Sekojot Vācijas spilgtajam piemēram, aizvien vairāk tiek aktualizēta agrīnā profesionālā ievirze jau pamatskolas laikā. Kā liecina pētījumu dati no 2000. līdz 2006. gadam, šādas pieejas valstu vidējie sasniegumi matemātikā ir paaugstinājušies. Taču šādas pieejas rezultātā ir jāmaina arī pastāvošā vidējās izglītības sistēma, kas noteiktu atdalītu vispārizglītojošo izglītības saturu no profesionālās izglītības. Tas nozīmētu, ka ne tikai vispārējās izglītības saturs, bet arī valsts pārbaudījumi būtu atdalīti no profesionālās ievirzes skolām. Agrīnā profesionālā ievirze var nodrošināt arī stabilāku darbaspēka nodrošinājumu un nodalītu tālāk studēt gribētājus no aktīvā daba tirgus pārstāvjiem. Latvijas gadījumā vidusskolas un ģimnāzijas sagatavotu skolēnu tālākajām studijām, bet profesionālās izglītības iestādes efektīvāk stiprinātu profesijas apguvi un darba tirgus prasību izpildi.

Jaunākie starptautiski salīdzinošie izglītības pētījumi

Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts, balstoties uz Lisabonas stratēģijas 2010. gada mērķiem, ir izvirzījis jaunos uzstādījumus Eiropas izglītības telpai līdz 2020. gadam. Eiropas izglītības indikatoru sistēmu izpildes mērījumi ir jānodrošina ar drošiem un kvalitatīviem pētījumiem. Eiropas Komisija uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāpalielina savi pētniecības centieni, apvienojot resursus, kopīgi izstrādājot lielas pētniecības infrastruktūras visā ES un paaugstinot pētniecības kvalitāti līdz pasaules vadošajiem standartiem. Veids, kā to panākt, ir pētniecības partnerība starp ES un dalībvalstīm, kas pēc iespējas labāk izmanto sinerģiju ar citām politikas jomām, jo īpaši inovāciju un izglītību.

Mūsu kaimiņvalstis atšķirībā no mums ir krietni aktīvākas starptautiski salīdzinošajos pētījumos un, par spīti pēdējo gadu fiskālajai ietekmei izglītībā, ir radušas iespēju segt valsts dalības maksu un vietējo pētnieku atalgojumu. Protams, lielākā daļa Eiropas valstu rod iespēju piedalīties tieši PISA ciklos, bet PISA nesniedz atbildes uz visiem jautājumiem, tāpēc Lietuva piedalījās TALIS (Teaching and Learning International Survey) un ICCS 2009 (International Civic and Citizenship Education Study) pētījumos, kā arī piedalīsies PIRLS 2011 un TIMSS 2011 nākamajos ciklos.

Igaunija savukārt piedalīsies PIAAC (Programme for the International Assessment of Adult Competencies) pētījumā, kas sniegs šodien tik būtiskās atbildes par tendencēm darba tirgū, tālākizglītības attīstību un citiem būtiskiem pieaugušo kompetences jautājumiem. Jāpiebilst, ka Eiropas Komisija ir uzsākusi jaunu pētījumu ciklu SurveyLang, kas ir pirmais svešvalodu kompetenču pētījums. Piemēram, TIMSS 2011 abu klašu grupu dalības maksa gadā būtu aptuveni 40 000 latu. Lai gan tas šajos laikos var šķist daudz, tomēr 2010. gada budžeta 07. apakšprogrammā Izglītības un zinātnes ministrija ir paredzējusi vairāk kā 377 tūkstošus latu informācijas tehnoloģiju attīstībai un uzturēšanai izglītībā, kā arī „Microsoft” līguma un projektu nodrošināšanai. Zinot tehnoloģiju samērā straujo izmaksu kritumu un daudzās alternatīvās iespējas, attiecīgajā programmā noteikti būtu bijusi iespēja novirzīt nelielu daļu līdzekļu arī ilgtermiņa izglītības pētniecībai citā budžeta programmā.

Arī jaunajā stratēģijā 2020. gadam Eiropa turpina 2000. gadā noteikto indikatoru aktīvu monitoringu, kam nepieciešams spēcīgs starptautisks un nacionāls atbalsts, gan piedaloties starptautiskajos pētījumos, gan nodrošinot Eiropu ar valstu kvalitatīviem statistiskajiem datiem.

Izglītības politika un pētniecība

Kādai būtu jābūt izglītības politikai? Izglītības politikai jābūt kā tiltam, brokerim starp politiku un pētniecību. Tā norāda Nīderlandes Izglītības, zinātnes un kultūras ministrijas pārstāvji. Neredzama, bet efektīva šo abu jomu sadarbības organizēšana ir pamats uz pētniecību balstītai politikai (Evidence Build Policy). Kā uzsver konferences dalībnieki, tikai šāda pieeja izglītības politikā un lēmumu pieņemšanā nodrošinās gan izglītības satura attīstību, gan skolēnu sasniegumu izaugsmi vai stabilitāti. Kas tam ir nepieciešams? Atbilstoši instrumenti, ko nodrošina starptautiskie pētījumi, un eksperti, ko nodrošina zinātniskās institūcijas un universitātes.

Diemžēl vēl aizvien pastāv būtisks dialoga trūkums no abām pusēm. Tas skaidrojams ar ideoloģiskām atšķirībām lēmumu pieņemšanā. Pirmkārt, laiks. Politiķiem nepieciešams rezultāts un atbildes tūlīt un tagad. Savukārt kvalitatīvai pētniecībai nepieciešams laiks. Politiķiem ir īstermiņa vērtību skala, kurā galvenie elementi ir partijas ideoloģijas īstenošana, finanšu attīstība un elektorāts. Pētniekiem – inovācijas, patiesības meklējumi un starptautiskā pētniecības arēna. Politiķi vēlas saprast, ko darīt, lai labotu pašreizējo situāciju, savukārt pētnieki meklē problēmu cēloni. Iespējams, ka izglītības un zinātnes nozares vadībai nav jābūt nedz politikas veidotājiem, nedz īstenotājiem, nedz zināšanu izplatītājiem vai arī to radītājiem. Iespējams, mums jākoncentrējas tieši uz nozarē iesaistīto pušu sadarbības organizēšanu, nevis funkciju pildīšanu šo pušu vietā.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:



Kontakti

Izdevniecības vadītāja: Violeta Brenčeva

Tālr. 26002264

E-pasts: info@izglitiba-kultura.lv

Izdevniecības galvenā redaktore: Vita Pļaviņa

Tālr. 29190557

E-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv 

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

 

 

Laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

No 2019. gada augusta e-izdevumus izdod SIA "V-Media" (Reģ.nr. 4010336926) un SIA "Unigunde" (50003635891)