Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Kāpēc Latvijas izglītības sistēmai jāvirzās uz izcilību?

Autors: Kristaps Svīķis, Latvijas Bankas ekonomists @ 01.09.2017.

Kāpēc Latvijas izglītības sistēmai jāvirzās uz izcilību?

Kā jau ievadrakstā minēja mans kolēģis, izglītoti un prasmīgi iedzīvotāji ir jebkuras labklājības valsts pamats. Īpaši tas ir svarīgi valstīm, kurām nav citu priekšrocību, piemēram, derīgo izrakteņu. Ja vēlamies jelkad dzīvot Latvijā, kura labklājībā un iedzīvotāju ienākumu līmenī līdzinās turīgāko Eiropas un pasaules valstu pulciņam, nav cita ceļa, kā sākt līdzināties tām. Proti, ir jāpanāk, ka Latvijas iedzīvotāju zināšanas un prasmes līdzinās turīgā valstī dzīvojošo prasmēm un zināšanām. Turklāt – ar to domājot sabiedrību kopumā.Ar nelielu saujiņu spīdekļu vien nepietiks, lai visas valsts iedzīvotāji varētu atļauties dzīvot labklājībā. 

lasīt tālāk

Kā izrauties no viduvējības slazda Latvijas izglītībā? Un kāpēc Latvijas Bankai tas rūp?

Autors: Mārtiņš Bitāns, Latvijas Bankas ekonomists @ 29.08.2017.

Kā izrauties no viduvējības slazda Latvijas izglītībā? Un kāpēc Latvijas Bankai tas rūp?
Foto: Publicitātes foto

Šogad, tāpat kā citus gadus, 1. septembris ir īpašs tiem vairāk nekā 20 tūkstošiem skolēnu, kas uzsāk savas skolas gaitas.Katrs no viņiem ar savām domām, cerībām, bet visi kopā tomēr nedaudz satraukti lielo pārmaiņu priekšā. 

 

 

 

lasīt tālāk

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Autors: Ilze Miķelsone, Dr. paed. Liepājas Universitātes Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes dekāne @ 09.08.2017.

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem
Foto: Publicitātes foto

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, izglītības jomas pārstāvji ar lielāku pieredzi atceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu. 

lasīt tālāk

Jautājums Nr. 1

Autors: Andris Antāns, Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskolas direktors @ 09.08.2017.

Jautājums Nr. 1
Foto: Publicitātes foto

Deklarācija par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu un lēmums par Satversmes darbības atjaunošanu, Pilsonības likums, iestāšanās ES un NATO – vieni no tālredzīgākajiem lēmumiem, kurus pieņēmuši tautas pārstāvji – deputāti. Savukārt sociāli ekonomiskajā jomā – lēmums par svarīgāko infrastruktūras un enerģētisko objektu (par to balsoja pilsoņi) saglabāšanu valsts īpašumā, par pensionēšanās vecuma pakāpenisku palielināšanu (pagaidām tas glābj visu pensiju sistēmu), kā arī lēmumi par vairāku demogrāfisko programmu īstenošanu.

lasīt tālāk

Pedagogu profesionālās kompetences pilnveide starptautiskos „eTwinning” semināros

Autors: Linda Ritmane, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas spāņu valodas skolotāja @ 03.08.2017.

Pedagogu profesionālās kompetences pilnveide starptautiskos „eTwinning” semināros
Foto: Vācijas Nacionālais atbalsta dienests

Man bija iespēja apmeklēt divus starptautiskus seminārus – „Starppriekšmetu sadarbība mācību procesā un eTwinning projektos” („eTwinning Cross-Curriculum projects”), kas norisinājās aprīļa sākumā Rīgā, un „Iekļaušanās caur radošumu un kultūrizglītību” („Creative and Cultural Education – Inclusive Approaches”) maija sākumā Minhenē. Tā kā jau, pirms piedalīšanās kursos, no citiem pedagogiem biju dzirdējusi pozitīvas atsauksmes par „eTwinning” aktivitāti, nolēmu pamēģināt pieteikties mājaslapā www.etwinning.lv izsludināto semināru apmeklējumam, un nu arī es varu pievienoties kolēģu sajūsmai – abi šie semināri man ir devuši daudz aizraujošu ideju, kā bagātināt mācību procesu spāņu valodas stundās, kā arī iedvesmojuši uzdrošināties uzsākt pašai savus „eTwinning” projektus.

lasīt tālāk

CERN palīdz skolotājiem mācīt 20. un 21. gadsimta fiziku

Autors: Daiga Kļanska @ 27.06.2017.

CERN palīdz skolotājiem mācīt 20. un 21. gadsimta fiziku
Foto: Andris Bērziņš

Eiropas Kodolpētniecības centra (European Organization for Nuclear Research – CERN) pētnieks un vecākais padomnieks sadarbībai ar Latviju Kristofs Šēfers (Christoph Schäfer) Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) atkārtoti viesojās maijā, kad CERN zinātnieki lasīja lekcijas par aktuālākajiem pētījumiem elementārdaļiņu fizikā un Latvijas skolēni interaktīvā izstādē varēja apskatīt Lielā hadronu paātrinātāja tuneli, kurā tika atklāts Higsa bozons, un izzināt šā tuneļa darbības pamatprincipus. Sarunā laikrakstam Izglītība un Kultūra” K. Šēfers stāsta par CERN sasniegumiem un iespējām sadarboties ar skolotājiem un skolēniem.

 

 

 

 

lasīt tālāk

Vasaras Saulgrieži

Autors: Aīda Rancāne, Dr. biol., Mg. phil., Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece @ 30.05.2017.

Vasaras Saulgrieži
Foto: http://wallpaper.pickywallpapers.com

Kad: Zāļu diena 20.jūnijā, Jāņi 21.jūnijā. Svin vakaru un nakti līdz 21.jūnija saullēktam.

Kāpēc: Saule pie apvāršņa riet vistālāk ziemeļrietumos, visgarākā diena un visīsākā nakts.

Tradīcijas: Aplīgo dārzus, tīrumus, kokus, bites, lopus, kaimiņus. Kurina Jāņuguni. Dedzina pūdeli jeb raganu  – darvas muciņu vai vecu ratu rumbu, piestiprinātu kārts galā. Ugunī ziedo sieru, alu, Jāņuzāles. Naktī peldas ezerā vai upē, ripina no kalna lejā ugunsratu, peldina uguns plostiņu. Līgo, iet rotaļās un danco. Visu nakti pavada uguns gaismā. Sagaida saullēktu un mazgājas rasā.

lasīt tālāk

Karjerā jāiegulda, vēl skolas solā sēžot [1]

Autors: Andris Deniņš, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors @ 10.05.2017.

Karjerā jāiegulda, vēl skolas solā sēžot
Foto: LETA

Jautājums par valsts izglītības iestāžu spēju jauniešus kvalitatīvi sagatavot darba tirgum, vienlaikus veicinot pieprasītāko un perspektīvāko amatu pratēju sagatavošanu, vienmēr ir bijis aktuāls. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka tieši augstskola ir tā institūcija, kas jauniešus sagatavo viņu izvēlētajai profesijai. Taču izšķiroša nozīme ir skolas solā gūtajām zināšanām, jo tās vislielākajā mērā ietekmē profesijas izvēli. Tāpat apsveicama ir katra jaunieša iniciatīva darīt vairāk nekā to pieprasa izglītības sistēma, jo tas ļauj, vēl skolas vai augstskolas solā esot, paplašināt zināšanas, apgūt jaunas prasmes un jau ieguldīt turpmākajā karjerā. Un šādu iespēju ir daudz – dažādi izglītojoši konkursi, semināri, pieredzes apmaiņas braucieni un citi.

lasīt tālāk

Ilgtspējīgs mācību process

Autors: Austra Reihenova, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas matemātikas skolotāja @ 24.04.2017.

Ilgtspējīgs mācību process
Foto: Publicitātes foto

Gadsimtiem ilgi attīstības pamatā bija darbaspēks, kapitāls un resursi, tad šajā gadsimtā attīstības pamatā būs zināšanas, jaunrade un ātrums. Latvijas valsts, ar gadsimtiem senām izglītības kultūras tradīcijām, ir ideāli piemērota jauniem globālās ekonomikas izaicinājumiem.

Sabiedrība gadsimtiem ilgi varēja atļauties izniekot cilvēku resursus, līdzīgi kā dabas resursus, taču šajā gadsimtā ir nopietni jāmaina attieksme un jāveido jauna veida attiecības, izglītības sistēmā visos līmeņos.

lasīt tālāk

Ko darīt, lai reformas izglītībā izdotos?

Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks @ 24.04.2017.

Ko darīt, lai reformas izglītībā izdotos?
Foto: Andris Bērziņš

Jaungada apsveikumā ministru prezidents Māris Kučinskis teica, ka Latvijas skolēnu sasniegumi ir pasaules valstu vidējā līmenī, ar to pamatojot reformu nepieciešamību. Apgalvojums – maldīgs! Īstenībā Latvija ir 70 attīstītāko OECD organizācijas dalībvalstu vidū (pētījumos iekļautajās izglītības jomās). Tas nozīmē, ka visu pasaules valstu (kopā ap 200) vidū, mēs noslēdzam labāko valstu sestdaļu. Gribētos pateikties par to visiem tiem skolotājiem, kuri godprātīgi ir centušies skolēnu sasniegumu līmeni paaugstināt, neraugoties uz pārpratumiem jaunajā atalgojuma sistēmā, haotiskajām ierēdņu darbībām iepriekšējo izglītības ministru laikā un neskaidrībām pašreizējā izglītības satura reformā!



 

lasīt tālāk

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Visvajadzīgākā šodien – un rītdien – ir spēja orientēties apkārtējā informācijas troksnī, sadzirdēt tajā savu viedokli, pievienot tam savu – aizrautīgu un izsvērtu, zinošu un drosmīgu – balsi, jo, kā izrādās, klusēšana vairs nav modē un vairs nav zelts.
Mārtiņš Daugulis, Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēks


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Laura bija stipra sieviete, tāpēc viņa savas jūtas apdzēsa pret kaimiņu vīrieti.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.