Ķīna: pasaules gudrākā valsts?

Autors: Sean Coughlan „BBC News” izglītības jomas žurnālists @ 17.05.2012.

Foto: http://www.bbc.co.uk

„Ķīnas rezultāti starptautiskajos izglītības testos, kas līdz šim nekad nav publiskoti, ir vērā ņemami,” atzīst Andreas Schleicher, atbildīgā persona par ietekmīgajiem PISA testiem.

Ar šiem testiem, kurus veic ik pēc trim gadiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, novērtē skolēnu prasmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinībās. PISA testi – Starptautiskā studentu vērtēšanas programma – kļuvuši par starptautisku bāzi izglītības novērtēšanā. Iegūtie dati rāda, ka Ķīnas izglītības sistēma ir soli priekšā daudzām Rietumu valstīm. Līdz šim ir bijusi pastiprināta interese par Ķīnas ekonomisko un politisko attīstību, taču PISA rezultāti ir zīmīgi, jo parāda, kā šī valsts izglīto savas nākamās paaudzes.

lasīt tālāk

Informātikas lielākā problēma – tās neiekļaušana citos mācību priekšmetos

Autors: Sandra Bukovska „Iespējamās misijas” absolvente, VA „Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra”, programmas „eTwinning” koordinatore Latvijā @ 17.05.2012.

Foto: No personīgā arhīva

Šobrīd ļoti aktīvi dažādās grupās tiek diskutēts par izglītību un vienu no tās aspektiem – tehnoloģiju izmantošanu izglītības procesā. Man šīm diskusijām gribētos piedāvāt savu skatījumu, ko esmu guvusi, mācot informātiku gan pamatskolas, gan vidusskolas skolēniem, strādājot ar dažādu mācību priekšmetu skolotājiem pie iniciatīvām saistībā ar tehnoloģijām mācību procesā, kā arī ikdienā vienkārši aktīvi izmantojot dažāda veida tehnikas brīnumus.

lasīt tālāk

Sešgadnieks – pirmsskolēns vai pamatskolēns?

Autors: Inese Matisāne @ 10.05.2012.

Foto: LETA foto

2009. gadā sabiedrībā sākās diskusija par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Sešgadnieku apmācību nevar atdalīt no piecgadniekiem, un šajā vecumā nevar būt runa par iešanu skolā – šādu rekomendāciju par pirmsskolas izglītības reformām sniegusi viena no izglītības ministra izveidotajām darba grupām.

lasīt tālāk

Kā skolēnu vecāki nosaka izglītības kvalitāti?

Autors: Baiba Kronberga @ 03.05.2012.

Foto: LETA foto

Izglītība nav tikai šaura speciālistu loka kompetence. Tie ir procesi, kas ietekmē un ir saistīti arī ar visu sabiedrības un valsts dzīvi. Liela nozīme izglītībā ir vecākiem, taču nereti ir tā, ka vecāki prasa visu atbildību no skolas, bet ne vienmēr ir gatavi reāli iesaistīties savu bērnu skološanā un ar to saistītās aktivitātēs. Tāpat mēdz būt arī otrādi – vecāki ir iniciatīvas pilni, vēlas iesaistīties, saprast un palīdzēt, bet skola nav gatava sadarboties. Taču tie ir tikai iespējamie varianti. Kopumā skolotāji, skolas vadība un arī valsts līmeņa institūcijas, no vienas puses, un vecāki, no otras puses, arvien vairāk novērtē savstarpējās sadarbības nozīmi izglītības kvalitātes uzlabošanā. Arvien aktīvākas kļūst arī dažādas vecāku iniciatīvas, kas kopējiem spēkiem iestājas par sev nozīmīgu jautājumu risināšanu. Piedāvājam dažādu vecāku viedokļus par to, kas ir kvalitatīva izglītība, kas ir, viņuprāt, būtiskākās problēmas, kā vecāki to var novērtēt un cik lielā mērā vecākiem ir jāiesaistās izglītības procesos.

lasīt tālāk

Atstumtība skolā kā sociālpedagoģiska problēma

Autors: Kristaps Keišs, Latvijas Sociālo pedagogu federācija @ 24.04.2012.

Foto: LETA foto

Cilvēks piedzimst kā bioloģiska būtne, bet jau no pirmajām dienām viņam apkārt ir citi cilvēki. Viņš tiek iekļauts dažāda veida mijiedarbībā, līdz ar to cilvēks ir arī sociāla būtne.

Skola ir institūcija ar izglītības un audzināšanas mērķiem. Izglītības apguves un audzināšanas procesa organizācija skolā notiek grupās ar formālo nosaukumu „klase”. Jans Amoss Komenskis (Jan Amos Komenský) klasi raksturo kā cilvēku kopumu, kurš izveidots pēc līdzīga vecuma un iepriekšējās sagatavotības līmeņa. Klases kolektīvā ir sastopami dažādi pusaudži ar savu uzvedības modeli un personības īpašību kopumu.

lasīt tālāk

Ko par „Iespējamās misijas” skolotājiem saka skolu direktori?

Autors: Baiba Kronberga @ 13.04.2012.

Foto: LETA foto

Inese Bērziņa, Mazsalacas vidusskolas direktore

„Mūsu skolā sākusi strādāt „Iespējamās misijas” skolotāja Inga Strižņeva, kas māca sociālās zinības, vēsturi un angļu valodu. Inga ir ļoti enerģiska meitene, ar savu skatījumu uz skolā notiekošajiem procesiem, un mēs esam ļoti priecīgi, ka Inga ir mūsu skolā, tas ir nedaudz sapurinājis arī pārējos skolotājus, kas ikdienas rutīnā bieži vien pazaudē degsmi – arī mēs paskatāmies uz ierasto darbu no citas puses.

lasīt tālāk

Duālā profesionālās izglītības sistēma

Autors: Anita Līce, Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte @ 13.04.2012.

Foto: LDDK

Var gadīties dzirdēt, ka Vācijas duālā profesionālās izglītības sistēma ir kaut kas labs un veiksmīgs un ka vajadzētu to ieviest Latvijā, tad visas problēmas, kas saistītas ar kvalificēta darbaspēka izglītošanu, atrisinātos. Te mans mēģinājums īsumā skaidrot, kas tas īsti ir. Saprast ir svarīgi, lai nesanāk, ka dzenamies pakaļ nosaukumam/brendam, līdz galam neizprotot, ko īsti no tā visa vēlamies ieviest/pārņemt/uzlabot. Neticu, ka iespējams sistēmu pārņemt copy/paste – gluži vienkārši tādēļ, ka valstis un līdzšinējā pieredze ir stipri atšķirīgas, taču iedvesmoties un adaptēt tās elementus, tos integrējot savā sistēmā, iespējams. Jo svarīgākais jebkurā sistēmā ir tās radītā pozitīvā ietekme/rezultāti un tiekšanās uz labākiem sasniegumiem.

lasīt tālāk

Muzejs 3D formātā

Autors: Inese Matisāne @ 04.04.2012.

Foto: LETA foto

Ar mācību spēli „Epifāniju līkloči” atklāta dzejnieka Imanta Ziedoņa digitālā muzeja 1. kārta. I. Ziedonis ir viens no mūsu tautas interesantākajiem rakstniekiem. Līdztekus literārajai darbībai viņš ir devies politikā un ģenerējis milzīgu sociālo enerģiju, radot ap sevi iespaidīgu enerģētisko lauku. I. Ziedoņa precīzi teiktie vārdi dzejā, prozā, esejās, publicistikā, kinoscenārijos, teātrī, runās un uzrunās it kā noteica alternatīvu ideoloģiju sistēmas oficiālajai līnijai.

lasīt tālāk

Ko domā studenti un skolotāji par savas valsts skolu sistēmu dažādās pasaules valstīs?

Autors: Baiba Kronberga @ 28.03.2012.

Foto: LETA foto

Diskusijas par izglītības sistēmu Latvijā norisinās, analizējot visdažādākos aspektus un problēmas. Izglītības eksperti strādā, lai uzlabotu izglītības kvalitāti. Bet ko domā un secina studenti un skolotāji par savas valsts skolu sistēmu dažādās pasaules valstīs? Viņu viedokļos labi redzams, cik dažādi un vienlaikus līdzīgi mēs uztveram pasauli un rīkojamies tajā, arī izglītības procesu kontekstā.

lasīt tālāk

Šogad Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmā pētīs arī skolēnu finanšu pratību

Autors: Zane Kļaviņa @ 28.03.2012.

Foto: LETA foto

Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmā (The Programme for International Student Assessment (PISA)) šogad 15 gadus veciem skolēniem pārbaudīs ne tikai skolēnu kompetences matemātikā, lasītprasmē un dabazinātnēs, bet arī finanšu pratībā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) „PISA 2012” pētījuma vadītājs Latvijā Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāns, profesors Andris Kangro stāsta, ka Latvija, lai arī nav OECD dalībvalsts, pētījumā ir uzaicināta piedalīties jau kopš 2000. gada. Pētījums notiek ik pēc trijiem gadiem. Sākotnēji tika pētītas skolēnu kompetences tikai trijās satura jomās – lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs –, taču 2012. gada pētījumu ir nolemts papildināt ar finanšu pratību, kurai pasaules ekonomiskās krīzes apstākļos ir pievērsta pastiprināta uzmanība.

lasīt tālāk

12345Vecākais