Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Zemgales vidusskola Zemgales vidusskola

Nosaukums: Zemgales vidusskola
Atrašanās vieta: Zemgale – 16, Zemgale, Demenes pag., Daugavpils novads
Dibināšanas gads: 1931.
Skolēnu skaits: 191
Skolotāju skaits: 26
Direktors: Aleksandrs Petkevičs

 

„Latviešu un angļu valodas apguve dod iespēju studēt ne tikai Latvijas augstskolās, bet arī ārzemēs, tāpat garantē integrēšanos Eiropas sabiedrībā un sniedz iespēju atrast darbu ārpus Latvijas robežām. Mūsu skolā mācās dažādu tautību bērni – gan krievi, gan poļi, gan latvieši, čigāni un baltkrievi. Integrācija te notiek dabiski – nevis akcentējot kultūru dažādību, bet bagātinot vienam otru. Arī pedagogi ir neatņemama skolas priekšrocība integrācijas veicināšanā, jo lielākā daļa skolotāju ir izgājuši bilingvālās apmācības kursus, ar interesi piedalās dažādos semināros un konkursos, kā rezultātā ir spējīgi mācību darbā izmantot jaunas mācību metodes.
Mazākumtautību skolas ir būtiski dažādu tautu tradīciju saglabātāji. Līdz ar to skolēniem tiek rasta iespēja piedalīties dažādos starptautiskos projektos un konkursos, piemēram, Baltkrievijā „Slovjanskij bazar” Vitebskā vai Vācijā salmu figūru festivālā Štorkovā,” informē skolas direktors.
Skolā ir mācību metodes, kurās tiek izmantoti attīstošās apmācības elementi krievu valodas un matemātikas stundās sākumskolas klasēs. Tāpat skolā tiek īstenota diferencēta un individuāla pieeja mācīšanā un aktīvi izmantotas zinātniskās pētniecības metodes skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē. Daugavpils novadā Zemgales vidusskola nereti iegūst 1. vietas.

Iespēja apgūt četru profesiju pamatus

Didaktiskie un mācību materiāli skolā tiek izstrādāti divās valodās, taču galvenā atšķirība – iespēja apgūt četru profesiju pamatus. Skolēni var iegūt iemaņas sieviešu apģērbu drēbnieces amatā, traktorista profesiju, „B” kategorijas autovadītāja apliecību un iemaņas sekretāres/lietvedes amatā. „Tas sekmē viņu tālāku integrāciju mūsdienu darba tirgū, turklāt kursu programmas ir izstrādājuši paši skolotāji, un tās ir licencētas IZM,” stāsta direktors.
„Mūsu skolā visi pedagogi ir sava darba entuziasti. Skolotāji organizē seminārus citu novada skolu skolotājiem un tajos dalās savā profesionālajā pieredzē. Mēs aktīvi meklējam līdzīgi domājošus kolēģus un skolas gan sava novada ietvaros, gan ārpus Latvijas, lai sadarbotos dažādās skolas dzīves jomās. Skolotāji ir nodibinājuši pat savu nevalstisko organizāciju „Zemgales radošā darbnīca”.”
Sākumskolā bilingvāli tiek apgūta matemātika, dabaszinības, mūzika, sociālās zinības, sports, rokdarbi un vizuālā māksla. Pamatskolā – matemātika, dabaszinības, bioloģija, sociālās zinības, ģeogrāfija, informātika un vēsture. Latviešu valodā sākumskolā netiek apgūts neviens priekšmets, bet pamatskolā – sports, mūzika, vizuālā māksla un mājturība. Vidusskolā – matemātika, vēsture, sports, informātika, bioloģija, ģeogrāfija, kultūras vēsture un mājsaimniecība. Dzimtajā valodā – pārējie priekšmeti.
Lai skolā saglabātu slāvu kultūras mantojumu, skolēni var apmeklēt folkloras pulciņu un piedalīties Masļenicas, Jarmarkas un Tatjanas dienas pasākumos. Vai arī piedalīties LAŠOR, Krievijas vēstniecības Latvijā rīkotajos konkursos un konferencēs. Doties ekskursijās uz Baltkrieviju un Krieviju vai uz „Krievu māju” Daugavpilī. Kultūras mantojums tiek saglabāts, krievu valodas un literatūras pedagogiem piedaloties kvalifikācijas paaugstināšanas kursos Sanktpēterburgā un Maskavā. Izveidojusies draudzība ar Vitebskas apgabala skolām, ar kurām tiek organizēta gan pieredzes apmaiņa, gan zinātniskās konferences, gan veselības nometne „Orļenok”.
Latviskā kultūras mantojuma saglabāšanai tiek svinēti Meteņi, Mārtiņdiena, Miķeļi, Mātes un Tēva dienas, fotoizstādes „Es lepojos ar...”, „Skaistākās vietas Latvijā”, „Mana dzimta”. Tiek rīkotas arī lietišķās mākslas izstādes un 18. novembra svētki. Latvijas vēstures un latviešu valodas nedēļās jau ierasts iet latviešu tautas rotaļās, piedalīties konkursā „Erudīts” un viktorīnā par Latvijas vēsturi, kultūru, ģeogrāfiju, mūziku un politiku. Projektu nedēļās nereti tiek izvēlētas tēmas, kas veltītas latviešu kultūras, tradīciju un vēstures izpētei.
Minot vairākus negatīvus aspektus integrācijas norisē, Aleksandrs Petkevičs uzsver, ka „Latvijas politiskie spēki atbalsta valstī pastāvošo koncepciju – cilvēka tiesību neievērošanu, gadsimtos iedibinātu tradīciju, cik draudzīgi sadzīvoja dažādas tautas mūsu reģionā, izjaukšanu”. „Integrācija nenoritēs dabiski tik ilgi, kamēr notiks sabiedrības dalīšana latviešos un nepilsoņos. Turklāt piespiedu latviešu valodas ieviešana izraisa dabīgu pretošanos. Manuprāt, vajadzēja izmantot citas, daudz pārdomātākas metodes latviešu valodas apgūšanai, kā tas notika citās Baltijas un Eiropas valstīs, kur šobrīd iedzīvotāji brīvi pārvalda divas trīs valodas. Tautas šķir un integrācijai traucē varmācīgi izplatītais pagātnes vērtējums, kas pārsvītro daudzu cilvēku dzīves. Gribētu atgādināt, ka tautai, kura noraida pagātni, nav nākotnes.” Demenes pagastā nav dabiskas valodas vides. Skolas direktors uzsver, ka arī valsts vispārējais ekonomiskais stāvoklis neveicina integrāciju. „Mūsu pagastā vairāk kā 80% iedzīvotāju ir bezdarbnieki uz fiziskas indivīda izdzīvošanas robežas. Šeit valda depresīvs noskaņojums, nav ticības nākotnei, nav ideālu. Ne jau viss ir atkarīgs no paša cilvēka. Cilvēks ir tikai daļa no visa veselā. Svarīgi, kāds ir šis veselais, tātad mūsu valsts, un kā tā izturas pret katru mazo daļiņu – reģionu vai katru cilvēku atsevišķi.
Mūsu skolotāji dara visu iespējamo un neiespējamo, lai saglabātu valsts nākotni – bērnus –, iemācītu un izaudzinātu pilntiesīgus Latvijas pilsoņus.”
                                    
                           

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Kāda jēga strādāt skolā, ja nav mērķa ar to iepriecināt skolēnus un sevi? Kāda jēga izveidot ģimeni, ja nav laika tiem, kurus savā ģimenē esam sasaukuši?
Kaspars Bikše, Latvijas un Dānijas augstskolu lektors


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Gundega Repše savā stāstā cilvēkus galina dažādi; citi mirst mīlot, citi vēl citādi, bet interesanti, ka gandrīz visos stāstos mirst suns. Tas ir, manuprāt, simbols, kas apzīmē kaut ko ļoti tuvu, ne mīlestību, bet vērtību.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.