Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Ventspils 3. vidusskola Ventspils 3. vidusskola

Nosaukums: Ventspils 3. vidusskola
Atrašanās vieta: Tārgales 5, Ventspils
Dibināšanas gads: 1959.gads
Skolēnu skaits: 491
Skolotāju skaits: 41
Direktors: Vera Šengelija

Integrācija Ventspilī un tās skolās notiek aktīvi. Pilsētā ir izstrādāta Sabiedrības integrācijas programma, kurā viena no nodaļām ir paredzēta arī izglītībai un valodai. Pašvaldībā darbojas Sabiedrības integrācijas komisija un Konsultatīvā padome mazākumtautību un nepilsoņu jautājumos. Konsultatīvo padomi jau 10 gadus vada Ventspils 3. vidusskolas direktore Vera Šengelija.

Sabiedrības integrācijas procesa attīstībai izstrādāti un realizēti vairāki projekti sadarbībā ar latviešu skolām, kopīgi talantu konkursi, kultūras festivāli – „Zelta kamoliņš”, Pārventas svētki, „Звездная россыпь”, „Восходящая звезда” un citas aktivitātes. 3. vidusskola ir izveidojusies par izglītības un kultūras centru Pārventas iedzīvotājiem un pilsētai. Sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Izglītības politikas fondu, Baltijas Starptautisko akadēmiju un citām organizācijām skolā tiek rīkoti izglītojoši semināri, diskusijas, apaļie galdi par dažādām tēmām: izglītību, kultūru, pašvaldību darbu, iedzīvotāju sociālo aizsargātību. Skola aktīvi iesaistījusies valsts valodas mācīšanā pilsētas iedzīvotājiem, sagatavojot tos naturalizācijai. Sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām, Ventspils Nacionālo kultūras biedrību asociāciju un nacionālajām kultūras biedrībām, tiek rīkoti semināri, diskusijas, konferences un organizēti kopīgi pasākumi, piemēram, nacionālo kultūru festivāls „Ventspils vainags”, tradicionālie slāvu svētki – Masļeņica un Svjatki.

 

Valeoloģija un informācijas tehnoloģijas mācībās un izglītības vidē

Skola izstrādājusi savu mācību modeli – „Veselības un individuālās attīstības skola”. Te īpaša uzmanība tiek veltīta skolēnu emocionālās, intelektuālās un radošās attīstības saglabāšanai un attīstīšanai, ieviešot pedagoģisko valeoloģiju mācībās un izglītības vidē. „Estētisks interjers, zaļā zona, muzikālais zvans, skaisti iekārtotas un aprīkotas mācību telpas – tas viss veicina labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošanos, vieš optimismu un pastiprina skolēnu vitalitāti,” skaidro direktore. Papildus izglītības blokā (valeoloģijas nodarbībās) bērni apgūst galveno dzīves mācību – kā kļūt veselam, laimīgam un veiksmīgam. Darba pieredze skolēnu veselības saglabāšanā un palielināšanā tika prezentēta 2009. gada aprīlī starptautiskā konferencē Lietuvā un 2009. gada maijā Gēteborgā Nordplus projekta ietvaros.

No 2. klases bērni var mācīties franču valodu, ja to vēlas. Skola lepojas, ka skolotāji stažējas ārzemēs; kopš 1996. gada izglītojamie kopā ar pedagogiem apmeklē valodas kursus Francijā.

 Skolā ir talantīgs pedagoģiskais kolektīvs – 46% pedagogu ir pilsētas Pedagoģiskā darba inovācijas fonda laureāti. Lai arī šogad fonds nedarbojas, tas materiāli atbalstīja izglītības darbiniekus un skolēnus. Ludmila Ivanova, direktores vietniece izglītības jautājumos, matemātikas skolotāja, norāda, ka fonds ir radījis ļoti lielu motivāciju un iespēju uzlabot intelektuālo potenciālu: „Skolēnu mācību rezultāti uzlabojās līdz pat trīs reizēm.” Vairāki inovācijas fonda laureāti, 3. vidusskolas pedagogi, izstrādājuši digitālos atbalsta materiālus gan klašu audzinātāju darba, gan citu pedagogu mācību organizēšanai. Aktīvi izmantojot multimediju līdzekļus un informatīvās tehnoloģijas, pedagogi gatavo video prezentācijas un izmanto tās skolēnu izziņas un mācību darba efektivitātes attīstīšanai. Ņemot vērā Dabaszinātņu projekta pieredzi, direktore norāda, ka tehnoloģiju izmantošana ir efektīva. „Te noteikti ir vairāk pozitīvo ieguvumu nekā negatīvo. Līdzsvarota un racionāla informācijas tehnoloģiju izmantošana motivē skolēnus apgūt mācību saturu un ļauj modernizēt to. Irina Lučina, direktores vietniece informātikas jautājumos, informātikas skolotāja, bija tā, kas motivēja IT izmantošanu visos mācību priekšmetos. „Arī šobrīd gatavoju apmācību programmai „Hot potatoes”, kurā ikviens pedagogs varēs radīt digitālos materiālus bez maksas. Interneta izmantošana var sniegt ne tikai praktisko vērtību cilvēka dzīvē, izglītībā un pašizglītībā: pētot tīkla resursus, izglītojamiem un skolotājiem ir iespēja iepazīties ar daudzveidīgiem izklāsta un pārskatāmu domu noformējuma veidiem, ar idejām un dažāda vecuma, dažādas sociālās piederības ļaužu domāšanas veidiem.”

12. klases skolnieki Pāvels un Vadims novērtē pedagogu zināšanas, „jo mūsu skolotāji spēj saskaņot un sistematizēt visu aktuālo informāciju un panākt interaktīvu komunikāciju. Mums noteikti ir daudz vieglāk uztvert un saprast mācību vielu, jo, piemēram, fizikā vai ķīmijā uzreiz redzam reakcijas un rezultātus”.

 Bilingvālā apmācība pēc skolas modeļa

Mācību programmas tiek īstenotas bilingvāli. Mazākumtautības pamatizglītības programmas modeli izvēlas nākamo pirmklasnieku vecāki aprīlī vai maijā – pirms mācību uzsākšanas skolā. Vecāku sapulcē skola informē vecākus par pamatizglītības mazākumtautību programmas 2. un skolas modeli, kuru skola ir izstrādājusi uz 3. modeļa bāzes. Kā informēja direktore, izstrādātā programma atšķiras no bāzes programmas ar pieeju matemātikas mācīšanai. „Bāzes programmā 1.–8. klasē matemātiku māca krieviski, 9. klasē – latviski, bet mūsu programmā – 1.–4. klasē – krieviski, 5.–8. klasē – bilingvāli un 9. klasē – latviski.” 2009./2010. m. g. 1.–4. klasē mācās pēc 2. modeļa, 5. klasē – pēc 3. (skolas) modeļa, 6. klasē – pēc 2. modeļa, 7.–9. klasē – pēc 3. modeļa. V. Šengelija stāstīja par problēmām bilingvālajā izglītībā – nav vienotas zinātniski metodiskās bāzes bilingvālās apmācības idejas kvalitatīvai realizācijai. „Mācību līdzekļu, mācību grāmatu kvalitāte ne vienmēr atbilst mūsdienu prasībām kvalitatīvai izglītības iegūšanai. Nav saskaņota latviešu valodas un citu mācību priekšmetu mācīšana.” Savukārt L. Ivanova secina, ka „bērniem ir grūti formulēt domas abās valodās, jo tās bieži jāmaina; vienas mācību stundas ietvaros pietrūkst laika gan valodas, gan programmas apguvei”.

 Daudzo „es” apvienošana

Visu skolas tradīciju galvenā ideja ir cilvēka daudzo „es” apvienošana vienā kopīgā lietā, lai sasniegtu galveno skolas dzīves jēgu. „Tā ir atgriešanās pie savas vēstures un kultūras, mīlestības atmosfēras izveidošana, pašpārdzīvojumi, savstarpējā saikne ar visu pasauli, cilvēkiem un dzimteni,” paskaidro Larisa Orlova, ārpusklases darba organizatore. Skolas tradīcijas ir svētku līnija „Esi sveicināta, skola!”, kas veltīta Zinību dienai, iesvētīšana pirmklasniekos, iesvētīšana vidusskolēnos, Pašpārvaldes diena, labdarības tirdziņš Ziemassvētkos, Jaungada balle, skolas dzimšanas diena, daiļrades festivāls, pēdējā zvana svētki un izlaidumi. Ventspils 3. vidusskolas kultūras vide sniedz skolēniem lielas iespējas realizēt savas individuālās radošās intereses, vajadzības un fantāzijas. Viens no visspilgtākajiem pasākumiem ir jau pieminētais daiļrades festivāls, kurš skolā notiek katru gadu. Tajā skolēni rāda savus talantus un prasmes mūzikas instrumentu spēlē, dziedāšanā, akrobātikā, iluzionismā, dejošanā, dzejas lasīšanā, stāstīšanā un citās pārsteidzošās radošās izpausmēs. Šajā mācību gadā tika īstenots konkurss „Dziedi ar skolotāju”, bet jau nākamajā plānota arī vecāku iesaistīšana.

Skolas dzimšanas diena ir pasākumu kopums, kurš veido skolēnu sociālo refleksiju, ļaujot sajust sevi kā pilnvērtīgu mikropasaules „Ventspils 3. vidusskola” locekli. 12. klases skolnieks Pāvels Šteins, piedaloties grandiozajās skolas 50 gadu jubilejas svinībās, atceras: „Lai arī mēs bijām apmēram 2000 cilvēku, mūs visus vienoja piederība šai skolai. Tas bija super. Mēs varējām salīdzināt daudz ko saistībā ar mācībām, lielākajai daļai bija atmiņas un pieredze, mācoties pie tiem pašiem skolotājiem, kas šobrīd māca mūs.” Par godu jubilejai izdota arī skaista grāmata, kurā redzama lielā pietāte pret skolas vēsturi, patstāvīgi vācot informāciju par skolas notikumiem un absolventu likteņiem. Svētku pasākumos katra klase piedalās akcijā „Dāvana mīļajai skolai”, zīmējumu konkursā „Mana skola”, literatūras konkursā „Vēstule skolai”. Tieši tāpēc skolas dzimšanas dienas svētku koncerts kļūst par īstu atzīšanos mīlestībā dzimtajai skolai.

 Kultūras saglabāšana

Sagaidot gadskārtu svētkus, LAT2 stundās 1.–7. klašu skolēni iepazīst latviešu paražas, tradīcijas, tautasdziesmas, veido un atrisina dažādas krustvārdu mīklas, kā arī zīmē atklātnes. 8.–9. klašu skolēni raksta pasakas, noformē sienas avīzes, izstrādā individuālos vai grupu projektus un prezentē tos. Zīmēšanas un mājturības stundās skolotājas stāsta par senajām latvju zīmēm un simboliem, to vēsturi un nozīmi. Skolēni cenšas dzirdēto un redzēto attēlot savos zīmējumos un praktiskajos darbos. Īpaši sirsnīgi skolā tiek atzīmēts Ziemassvētku laiks. Tiek rīkoti labdarības tirdziņi un koncerti, lai atbalstītu pansionāta iemītniekus un bērnus no maznodrošinātām ģimenēm. „Tas ir veids, kā skolēns iemācās uzņemties rūpes. Visos pasākumos cenšamies iesaistīt arī vecākus, lai bērni izjustu ģimeniskumu, lai justos te kā mājās,” uzsver L. Orlova.

            Ik gadu skolā tiek pievērsta īpaša uzmanība valsts svētku atzīmēšanai. Novembrī skola tiek skaisti rotāta, katrā klasē notiek pasākums, kas veltīts LR proklamēšanas dienai, maijā – LR neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienai. Piemēram, šogad latviešu valodas un literatūras skolotāja V. Ciganko 9. klasēm sagatavoja bilingvālo pasākumu, kas bija veltīts Latvijas neatkarības atjaunošanas 20. gadadienai. Pasākuma gaitā, strādājot ar darba lapām, skolēni atcerējās Latvijas simbolus, to vēsturi un nozīmi, minēja pilsētas uzņēmumus, gan vecus, gan jaundibinātus, un, saliekot pils attēlus, stāstīja par tiem. Skolēni spēlēja mēmo šovu par Latvijas dzīvniekiem un rakstīja dzejoli – Latvijai veltītu piecrindi. Pasākuma noslēgumā vēstures skolotāja J. Kazarina piedāvāja nelielu erudīcijas konkursu un daži skolēni pastāstīja par Latvijas izcilākajiem ļaudīm.

Lai saglabātu krievu tautas tradīcijas, skolā darbojas krievu tautas instrumentu orķestris „Kaļinka”, tiek svinēti gadskārtu svētki – Masļeņica, Svjatki. Tiek uzturēta sadarbība ar nacionālajām biedrībām, piedaloties dažādos sabiedriskos pasākumos un konkursos.

„Mēs uzskatām, ka sabiedrības integrācijas process Ventspilī un Ventspils skolās notiek veiksmīgi. Taču kā negatīvu apstākli gribētu minēt ekonomisko krīzi,” uzsver direktore. „Kļūst maznozīmīgas sabiedrības integrācijas procesa prioritātes un vērtības, jaunieši aizbrauc no valsts darba un sociālo garantiju meklējumos. Arī orientācija uz Rietumiem samazina valsts valodas zināšanas nozīmi, jo prioritāte tiek atdota angļu valodai. Šo situāciju aktīvi izmanto daži politiķi, kuri cenšas sašķelt sabiedrību, kas nekādi neveicina sabiedrības integrācijas jautājumus.”

 Pedagogi un skolēni projektos

Ventspils 3. vidusskola aktīvi iesaistās dažādu Eiropas projektu veidošanā un realizēšanā. Viens no aktuālākajiem šobrīd ir „Novadnieku skola: izglītības sistēmas un skolu vēsture Ventspils pilsētā iepriekšējā gadsimtā”. Salīdzinot iepriekšējo laiku un mūsdienu izglītības sistēmu un pedagoga lomu mācībās, skolēni atzīst, ka viņiem vislabākā ir tieši tagadējā situācija. „Varbūt mūsdienās ir grūtāk ar disciplīnu, jo kādreiz skolotājs bija vienīgais informācijas avots, tātad respektablāks. Bet šodien sev vajadzīgo varam saņemt dažādos veidos un skolotājam ir jāiegūst papildus zināšanas un prasmes, lai orientētos visā informācijas klāstā un bērniem dotu vislabāko un vissaistošākajā veidā,” secina Vadims no 12. klases, kurš kopā ar citiem 3. vidusskolas un Ventspils 5. vidusskolas (ar latviešu mācībvalodu) skolēniem piedalās projekta tapšanā. Līdztekus citu projekta aktivitāšu īstenošanai sadarbībā ar Ventspils bibliotēku taps arī informatīvais buklets par Ventspils skolu vēsturi, izveidota mācību grāmatu izstāde un skolēni sagatavoti par gidiem, lai jebkuram izstādes apmeklētājam varētu izstāstīt par ekspozīciju gan latviešu, gan krievu valodā. Projekta vadītāja Ramona Vagale, 3. vidusskolas latviešu valodas skolotāja, par ļoti svarīgu savā darbā uzskata tieši skolēnu radošo spēju izkopšanu, vienlaikus apgūstot latviešu valodu. Skolēni ik gadu piedalās dažādos eseju un citos radošo rakstu darbu konkursos. Skolotāja stāsta: „7. klašu skolēnus mudinu rakstīt pasakas un teikas un pēc tam tās ilustrēt. 12. klašu skolēni, piemēram, strādājot ar V. Belševicas darbu „Bille”, veido literāros lasījumus vai iestudē mazas ainiņas. Šī grupu darba forma skolēniem pašiem ļoti patīk un padodas. 10. klases skolēni mācās rakstīt anotācijas. Vispirms viņi raksta referātus par Latvijas pilīm, muižām, dabas parkiem, tad apmainās ar referātiem un uzraksta anotāciju.”  

Tā kā skola, būdama valsts iestāde, nevar piedalīties visos piedāvātajos Eiropas projektos, tad skolotāju iniciatīvas grupa no Ventspils 3. vidusskolas izveidoja biedrību „Kreatīvs”, lai popularizētu Eiropas vienotības ideju, veicinātu demokrātiju, plurālismu, iecietību un cilvēktiesību ievērošanu, informējot un izglītojot jaunatni, rosinot jaunatnes sadarbību vienotas demokrātiskas Eiropas veidošanā, atbalstot Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Darbojoties biedrībā „Kreatīvs”, jau trešo mācību gadu skolotāji kopā ar vidusskolēniem piedalās jauniešu apmaiņas projektos „Jaunatne darbībā” Turcijā, Bulgārijā un Rumānijā. Šajos projektos tiek organizēti kultūras vakari, kuros tiek stāstīts par Latviju, kultūras mantojumu, skolas un ģimenes tradīcijām. Tiek meklēti risinājumi globālu problēmu novēršanai, veidotas apaļā galda diskusijas par jauniešu līdzdalību, rasismu, ksenofobiju, vidi, interesēm, kā arī attīstītas angļu valodas prasmes.

Skolotāji un administratīvais personāls piedalās Eiropas Sociāla fonda projektos un, saņemot stipendiju, gatavo atklātas stundas, veido jaunus radošus mācību materiālus, raksta pētnieciskus darbus, aktīvi izmanto savā ikdienas darbā informācijas tehnoloģijas. Profesionālai pilnveidei un pieredzes apmaiņai skolotāji iesaistās Nordplus, Comenius individuālas mobilitātes un skolu partnerības projektos, Grundtvig un EEZ projektos. Skolotājiem ir bijušas arī pieredzes apmaiņas vizītes Zviedrijā un Norvēģijā, profesionālās pilnveides kursi Vīnē, Bordo un Prāgā.

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Vajag skolā mieru, cilvēciskumu un jēgpilnu darbību, ne formās tērptu izglītojamo dresūru un iemācīto triku atrādīšanu visu veidu sacensībās no erudītu līdz sporta spēlēm.
Aija Tūna, izglītības eksperte


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgaram bieži bija vēlme iedzert, bet viņš zināja savas robežas, kā par piemēru: viņš nelika galdā to, kas viņam pieder, un šajā gadījumā tas bija zirgs, kurš piederēja muižas valdniekam.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.