Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Valmieras 2. vidusskola Valmieras 2. vidusskola

Nosaukums: Valmieras 2. vidusskola
Atrašanās vieta: Raiņa 11, Valmiera
Dibināšanas gads: 1944.gads
Skolēnu skaits: 744
Skolotāju skaits: 60
Direktors: Andrejs Gluhovs

 

Valmieras 2. vidusskolai kā vienīgajai mazākumtautību skolai bijušā Valmieras rajona teritorijā, kā arī blakusesošajos rajonos ir liela nozīme pilsoniskās sabiedrības integrācijas veidošanā. „Svarīgi integrācijas procesā iekļauties gan sabiedrībā, gan arī saglabāt savas tautas nacionālo identitāti. Mūsu skola to veicina un sekmē gan mācību procesā, gan ārpusstundu aktivitātēs,” stāsta skolas direktors Andrejs Gluhovs. Skolā bērni mācās bilingvāli, vairākus mācību priekšmetus latviešu valodā, tāpat ļoti labi ir iespējams apgūt krievu valodu un literatūru, kā arī latviešu valodu un literatūru. „Tas palīdz viņiem integrēties sabiedrībā, būt konkurētspējīgiem, pierādīt savas spējas, prasmes un zināšanas, kā arī apzināties savas saknes,” stāsta direktors. „Būtiski, ka tas nenotiek kādā uzspiestā veidā, bet samērā dabiski, jo skolai ir liela pieredze darbā bilingvālajā izglītībā, skolā strādā daudz šīs jomas speciālistu. Protams, bilingvālajā izglītībā, tāpat kā izglītībā kopumā, eksistē problēmas. Pirmkārt, tas ir pārsātinātais mācību saturs, liels apgūstamās vielas apjoms, kā arī atbilstošu mācību materiālu trūkums. Tam gan pārsvarā izskaidrojums meklējams skolu finansiālā situācijā. Joprojām jāstrādā pie skolēnu motivācijas jautājuma un skolas pedagogu tālākizglītības jautājuma,” norāda direktors.

Valmieras 2. vidusskolā tiek realizētas vairākas izglītības programmas: pirmsskolas izglītība, vispārējā pamatizglītība un vidējā izglītība, kā arī pēc reorganizācijas 2009. gada septembrī Valmieras izglītības iestādēs arī skolas struktūrvienībā ir vakara (maiņu) vidusskolas programmas gan skolēniem, gan pieaugušajiem, tāpat Valmieras cietuma skolas filiālē tiek izglītoti ieslodzītie.

Skolas pedagogi ir radošas personības, pieredzējuši skolotāji, kas cenšas ikdienas darbā gan dažādot mācību vielu, gan sniegt netradicionālu pieeju, rosina skolēnus radoši domāt, izmanto IT plašo piedāvājumu, lai skolēnus ieinteresētu un motivētu mācīties. Kā labu metodi skolā izmanto grupu darbu, daudz tiek izmantotas arī prezentācijas ar IT palīdzību, skolēni veido zinātniski pētnieciskos darbus. Tiek izmantotas arī integrētās stundas, kurās tiek apvienoti divi mācību priekšmeti, piemēram, ķīmija un bioloģija, ģeogrāfija un latviešu valoda. Izveidojusies laba sadarbība arī priekšmetu skolotājiem un latviešu valodas skolotājiem, tādējādi veidojot gan mācību materiālus, gan arī sniedzot nepieciešamo atbalstu pedagogiem.

Pagaidām skolotāji iesaistās dažādos projektos, kur arī daļēji popularizē un iepazīstina ar savu darba pieredzi. Līdz mācību materiālu izdošanai gan laikam vajadzīga lielāka uzdrīkstēšanās. Notiek sadarbība gan pieredzes apmaiņā, gan kultūrā ar citām skolām, piemēram, ar Sedas vidusskolu, Liepas pamatskolu, Cēsu 2. vidusskolu. Ir arī laba sadarbība ar augstskolām, piemēram, TSI.

Sava darba patrioti

„Protams, ka arī mūsu skolā, tāpat kā jebkurā skolā, strādā sava darba patrioti, entuziasti, jo citādi jau nav iespējams,” lepojas direktors. „Gandrīz katrā mācību priekšmetā tādu varētu nosaukt. Īpaši gribētu pieminēt Ņilu Zaicevu, kura sāka bilingvālās izglītības darbu skolā, apmeklējusi un pati arī vadījusi kursus skolotājiem par šo tēmu, vairākas reizes vadījusi atklātās stundas, strādājusi ar vecākiem skaidrojot, pārliecinot, pierādot.” Skolotāja ir arī bilingvālās izglītības koordinatore. Māca divus mācību priekšmetus – ģeogrāfiju un bioloģiju.

Skolā ir tradīcija „Gada prēmija”. Nomināciju „Gada skolotājs” saņēmušas skolotājas Ņina Sokolova un Natālija Šilde. Pilsētā atzinību guvušas arī Marina Koļčinska, Larisa Ļedovskiha, Indra Eglīte, Jeļena Morozova.

Skolā ir vairāki iemīļoti svētki. Par tradīciju kļuvusi Zinību diena, Aristoteļa diena, Skolotāju diena, skolas prēmijas pasniegšanas ceremonija, skolas jubileja, Jaunā gada balle, Sporta svētki, Svētā Valentīna diena, atvērto durvju dienas, priekšmetu nedēļas, intelektuālie konkursi, pēdēja zvana vakari, izlaiduma vakari, Latvijas valsts proklamēšanas diena, Mātes dienai veltīts koncerts, krievu tradicionālie pasākumi, Lieldienu svinības, tradicionālās izstādes, rudens un pavasara pārgājienu diena.

Viens no spilgtākajiem pasākumiem ir (gan ne katru gadu veidotās) atvadas no ziemas jeb Masļeņica, kad tiek rīkoti svētki ne tikai sev, bet arī visai pilsētai ar dejām, dziesmām, konkursiem, salmu lelles dedzināšanu, vizināšanos pajūgā un, protams, ar tirgošanos un pankūku cepšanu un ēšanu! Tajos vissvarīgākais ir kopā būšanas prieks. Īpaši emocionāli, skaisti un nedaudz skumji ir pēdējā zvana un izlaiduma vakari, taču arī pārējie skolas pasākumi tiek rūpīgi gatavoti, pārdomāti, to tapšanā parasti iesaistās arī bērnu vecāki. Skolas pasākumi guvuši labas atsauksmes arī no skolas viesiem.

Skolā darbojas folkloras pulciņš un vokālais ansamblis. Tiek atzīmēti krievu tautas tradicionālie svētki, veidotas tematiskās izstādes gan latviešu, gan pareizticīgo Ziemassvētkos, tāpat arī Lieldienās. Notiek krievu valodas un literatūras nedēļas, skolēni iesaistās Tatjanas dienai veltītos pasākumos un konkursos, tiek rīkoti dzejas un romanču vakari. Tiek īstenota sadraudzība ar skolām Igaunijā un Krievijā.

Tāpat tiek rīkoti pasākumi atbilstīgi latviešu tautas tradīcijām. Notiek latviešu valodas un literatūras priekšmeta nedēļas, kurās ir iespēja apliecināt sevi dažādos konkursos. Tās tiek veidotas arī tematiskas, iesaistot Ziemassvētku vai Lieldienu ieražas. Pirmsskolas izglītības grupās tiek svinēta Sveču diena. Skolēni iesaistās arī daudzveidīgos pilsētas un valsts pasākumos. Protams, par latviešu kultūru, tās vērtībām un mantojumu daudz tiek runāts arī mācību stundās.

„Mūsuprāt, Valmierā sabiedrības integrācijas process norit samērā dabiski,” spriež direktors. „Pilsētā mazākumtautību iedzīvotāju īpatsvars nav tik liels. Ir arī latviska vide. Liela nozīme skolas veiksmīgai darbībai. Daudzos pasākumos, pulciņos skolēni un arī pieaugušie darbojas kopā, tāpēc arī šis jautājums nav tik saasināts. Protams, jāmācās vienam otru pieņemt tādu, kāds viņš ir, jāveicina iecietība un tolerance. Mūsuprāt, viens no aspektiem, kas traucē, ir gan integrācijas, gan izglītības jautājumu pārliekā politizēšana. Tāpat reizēm šķiet, ka reformas tiek realizētas sasteigti, nepadomājot par reālo situāciju un to, kā tās realizēt. Tas rada nevajadzīgas, reizēm negatīvas emocijas skolēniem, vecākiem, skolotājiem un sabiedrībai kopumā.”

 

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Ne ar tehnoloģijām pārbāzta, bet tāda,kuras procesos mērķtiecīgi ir paredzēts laiks jēgpilnām sarunām, lai acis ne monitoros, bet citu cilvēku acīs.Cerams, arī šāds kritērijs parādīsies, 21. gadsimta Latvijas skolas vērtējot.
Aija Tūna, izglītības eksperte


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Ričs un Vija darbā „Aka” parādīti kā nekopēja tēva bērni.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.