Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Stopiņu pamatskola Stopiņu pamatskola

Nosaukums: Stopiņu pamatskola
Atrašanās vieta: Stopiņu novads, Saurieši.
Dibināšanas gads: 1946.
Skolēnu skaits: 97
Skolotāju skaits: 16
Direktors: Valērija Mikute

system/application/uploads/image/Stopiņu/1_web.jpg

„Viss sākas no mazā – no kāda punkta, taisnes un top par pamanāmu, apbrīnojamu un ievērojamu. Arī mūsu, Stopiņu pamatskola, ir sākusi no mazumiņa, pa kripatiņai augot, veidojoties un pierādot sevi,” atceras skolas direktore Valērija Mikute. Skola darbību uzsāka pirms vairāk nekā 60 gadiem Sauriešu ģipša rūpnīcas īpašnieka Šmita mājā, kas celta 1933. gadā. Ar laiku ēkai piebūvētas telpas vairākām klasēm. Laikam ejot, Sauriešu ģipša rūpnīcas (tagad „Knauf”) strādnieku skaits sāka aizvien straujāk augt. Skolā sāka mācīties dažādu tautību bērni: krievi, latvieši, baltkrievi, ukraiņi, tatāri, azerbaidžāni, čigāni, poļi u. c. Skolā vienmēr bijušas un arī tagad ir draudzīgas, pat ģimeniskas attiecības starp skolēniem un skolotājiem. „Mūsu kā mazākumtautības skolas priekšrocības pilsoniskās sabiedrības integrācijas veicināšanā ir paaudžu pēctecība, sistemātiskums, veiksmīga ģimenes un pedagogu sadarbība, vietējās pašvaldības atbalsts un, protams, saliedēts, atbildīgs, profesionāls un nemainīgs skolotāju kolektīvs, kurš izprot, ka skola ir viens no Latvijas sabiedrības integrācijas līdzekļiem,” saka direktore. „Tāpēc visus skolas pastāvēšanas gadus esam centušies nodrošināt valsts valodas apguvi tādā līmenī, lai turpmāk audzēkņi atbilstoši savām spējām iegūtu nepieciešamo izglītību un būtu konkurētspējīgi darba tirgū. Vairākums mūsu audzēkņu sekmīgi mācās Rīgas 88. vidusskolā, Valsts tehnikumā, Vieglās rūpniecības tehnikumā un pēc tam studē augstskolās.”

Tā kā Stopiņu pamatskolas bērni dzīvo diezgan nelatviskā vidē, skola organizē dažādus interesantus pasākumus, kas labvēlīgi ietekmē bērnus labāk apgūt valsts valodu, interesēties par Latvijas vēsturi un kultūru, izprast savas un citas tautas mentalitāti. Lai veicinātu piederību savai zemei, kā vienu no darbības formām skola izvēlējusies mācību ekskursijas „Apceļosim Latviju”. Kā direktore saka: „Labāk taču vienreiz redzēt nekā divreiz dzirdēt. Šie pasākumi ir ārkārtīgi nozīmīgi Latvijas pilsoniskās apziņas veidošanā un sabiedrības integrācijas veicināšanā.” Iemīļoti svētki ir jau tradicionālā Zinību diena, sporta diena, rudens svētki, 9. klases iesvētības, Lāčplēša dienai veltītais sporta pasākums, Latvijas neatkarības proklamēšanas gadadiena, skatuves runas konkurss „Zvirbulis”, Ziemassvētki, angļu valodas konkurss „Edelweiss”, Valentīna diena, Meteņi, Pop-iela, bruņinieku konkurss zēniem, Mātes dienai veltīts koncerts un, protams, izlaidums. Katra pasākuma dalībnieks ir skolas lepnums – ansamblis. Laika gaitā izveidojušās arī jaunas tradīcijas. Piemēram, pagājušajā novembrī 1.–5. klašu skolēni un pedagogi sadarbībā ar Dienas centru „Saurieši” piedalījās pasākumā „Integrācijas projekts sociāli mazturīgajiem”. Kopīgi tika vārīta putra un degustēta maize. Skolēni pasākuma viesiem uzdeva mīklas, skaitīja dzejoļus, ticējumus par maizi un graudaugiem. Visbeidzot, gardi notiesājot pagatavoto putru, visi minēja krustvārdu mīklas. Tā kā bērni ar patiesu prieku piedalījās akcijā, tā noteikti izveidosies par sava veida tradīciju. Skolēni piedalījušies arī interesantā Dienas centra VKKF projektā „Lai smaržo sveces gadu mijā”. Meitenes no 8. un 9. klases izzināja senās sveču liešanas tradīcijas.

Lejot un tinot sveces, skolēni apguva sveču liešanas iemaņas, tāpēc par tradīciju kļūs arī 9. klašu skolēnu pašdarināto sveču dāvinājums skolai.

Uzmanības centrā – skolēns

„Mēs ļoti mīlam un lepojamies ar savu skolu,” atzīst direktore. „Mūsu skolas uzmanības centrā vienmēr ir skolēns, kuru cienām kā individualitāti, kā personību.” Pedagogam izvēloties mācību formas un metodes atbilstīgi bērnu gara pasaulei, prāta aktivitātei, pieredzei, ņemot arī vērā to, kas rada mācīšanās prieku, tāpat katram skolēnam pievēršot īpašu uzmanību, audzēkņiem ir iespēja kvalitatīvi apgūt mācību saturu.

Lielu atsaucību skolā ir guvusi projektu īstenošana un priekšmetu nedēļas. Cenšoties skolēniem veidot piederības sajūtu savai dzimtajai vietai, projektu nedēļās par tradīciju kļuvusi ģimenes, ciemata un novada vēstures pētīšana. Tā radušies arī vērienīgi projekti: „Manas ģimenes ciltskoks”, „Stopiņu novada ievērojamākās vietas”, „Līgo parks”, „Ulbrokas muiža”, „1905. gada piemiņas vietas”, „Sauriešu ciema bibliotēka”, „Mani vecāki strādā rūpnīcā KNAUF”, „Stopiņu novada iedzīvotāji”, „Stopiņu pamatskolas vēsture”. „Šādā veidā audzēkņos pakāpeniski veidojas pilsoniskā apziņa, patriotisma jūtas un cieņa pret zemi, kurā viņi dzīvo. Turklāt apkopotie materiāli tiek izmantoti izstādēs, skolas pasākumos, mācību un klases stundās,” stāsta direktore.

Mācību rezultāti ik gadu tiek apliecināti ar piedalīšanos rajona olimpiādēs. Stopiņu pamatskolas audzēkņi ieņem godalgotas vietas krievu un valsts valodas, vizuālās mākslas un ģeogrāfijas olimpiādēs, kā arī dažādās sporta sacensībās. Realizējot trīs izglītības programmas (pamatizglītības mazākumtautību programmu (3. modelis); pirmskolas izglītības programmu; pirmskolas izglītības mazākumtautības programmu), direktore par galveno bilingvālās izglītības priekšrocību nosauc skolēnu iespēju apgūt latviešu valodu un kultūru, nezaudējot savu etnisko piederību.

Skolas direktore Valērija Mikute lepojas arī ar saliedēto un profesionālo pedagogu kolektīvu. „Tas veido labu mikroklimatu. Turklāt daudzi no mūsu absolventiem arī kļuvuši par skolotājiem un atgriezušies skolā, lai nu jau kā pedagogi strādātu mūsu skolā.” Direktore piebilst, ka skolas sasniegumi gūti ar Stopiņu novada domes atbalstu, jo no pašvaldības līdzekļiem tiek finansēta interešu izglītība, pirktas mācību grāmatas un metodiskā literatūra, apbalvoti olimpiāžu uzvarētāji un viņu pedagogi.

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Varbūt kādam šķiet, ka tas jau ir tikai koris, kur padzied, bet retais ikdienā aizdomājas, ka, dziedot korī, mēs bagātinām savas dvēseles, emocionālo pasauli, ka iemācāmies prasmes, kas noderēs visai turpmākajai dzīvei. Mēs iemācāmies plānot laiku, izvirzīt prioritātes, ieklausīties sevī, sadzirdēt citus. Mācāmies darboties kolektīvā, savstarpēji uzticēties un viena ar otru rēķināties, diskutēt un pieņemt lēmumus. Mēs mācāmies dot un pateikties.
Daumants Kaktiņš, kora „Tonika” dibinātājs, diriģents


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Liekas, ka pulvera autoram visai grāmatai nav pieticis.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.