Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Š. Dubnova Rīgas ebreju vidusskola

Nosaukums: Š. Dubnova Rīgas ebreju vidusskola
Atrašanās vieta: Silciema iela 3, Rīga
Dibināšanas gads: 1989.gads
Skolēnu skaits: 189
Skolotāju skaits: 30
Direktors: Grigorijs Biksons

 

Šimons Dubnovs, kura vārdā nosaukta vidusskola, ir izcils ebreju vēsturnieks un izglītības darbinieks, kurš dzīvoja un strādāja Rīgā. 1941. gadā gāja bojā Rīgas ebreju geto. Traģiskajos tā laika notikumos nogalināti tika visi ebreji, kuri nepaspēja evakuēties no Latvijas teritorijas un runāja latviski. Pēc Latvijas okupācijas, tai tiekot pievienotai PSRS, Latvijas teritorijā iebrauca ebreji no Krievijas, Ukrainas un citām padomju republikām.

Rīgas ebreju vidusskola ir pirmā ebreju skola Padomju Savienības teritorijā. Tā bija pirmā valsts ebreju skola Latvijā un pirmā nacionālā skola Latvijā.

Šodien skola „dzīvo” divās ēkās: Silciema ielā Juglā, pie pašas Rīgas robežas, kur mācās 5.–12. klašu skolēni, un Dzirnavu ielā. Divi skolas autobusi katru rītu no visiem Rīgas mikrorajoniem Rīgas ebreju vidusskolas skolēnus nogādā uz skolu. Taču pavisam drīz – jau nākamajā mācību gadā – visi Š. Dubnova Rīgas ebreju vidusskolas skolēni mācīsies vienā ēkā – bijušās Rīgas 30. vidusskolas telpās Miera ielā. „Tā būs jauna lappuse mūsu dzīvē,” ar cerību saka skolas direktors Grigorijs Biksons. „Mēs ticam, ka līdz ar jaunajām telpām mums būs iespēja palielināt ne tikai savu skolēnu skaitu, bet ieviest arī vairākas kvalitatīvas izmaiņas mācību saturā.” Vispasaules organizācija ORT, kura nodarbojas ar mūsdienu informācijas tehnoloģiju ieviešanu izglītībā, skolai nodrošinājusi trīs interaktīvās tāfeles, aprīkojusi datorklasi un uzdāvinājusi datorizētu fizikas un ķīmijas laboratoriju. Ar mācību uzsākšanu jaunajā, renovētajā skolas ēkā Miera ielā plānota IT ieviešana mācību procesā. Ar sadarbības partneru palīdzību katrā klasē tiks nodrošināts dators, telefons un, cerams, arī interaktīvā tāfele. Atsevišķi tiks izveidots tehnoloģiju centrs, kurā bērni apgūs robotu tehniku. Jaunajā skolā būs arī bērnudārzs. Šobrīd ar četrus līdz sešus gadus veciem bērniem strādā grupa „Motek”, sagatavojot bērnus mācībām pirmajā klasē.

Mācības skolā notiek bilingvāli – krievu un latviešu valodā. Skola īsteno pamatizglītības un vispārizglītojošo vidējās izglītības mazākumtautību programmu. Kā informēja direktora vietniece izglītības jomā Milda Dirnēna, skola izstrādājusi savu izglītības programmu atkarībā no skolotāja valodas zināšanām. „Lai arī ir tik daudz dažāda veida kursu skolotājiem, tie neuzlabo pedagogu valodas zināšanas, bet tikai metodisko pieeju mācību darbam. Arī bērni mūsu aptaujās ir atzinuši, ka vienā valodā mācīties ir vieglāk. Protams, ka mācīt latviešu valodā var un vajag, taču trūkst kadru, kas to var izdarīt. Trūkst talanta un pieredzes, jo visi par skolotājiem nevar būt.”

 

Apgūst ivrita pamatus, ebreju vēsturi un tradīcijas

Tā kā viena no skolas prioritātēm ir ebreju kultūras vērtību saglabāšana, tad skolēni apgūst ivrita pamatus, ebreju vēsturi un tradīcijas. Skola nav izteikti reliģioza, tomēr ebreju dzīve vienmēr bijusi saistīta ar Toru – Jūdaisma svētajiem rakstiem. „Lūgšanu pie mums nav, bet ir daudz ebreju svētku, kas balstīti Torā,” apliecina direktors. Tāpēc skolas tradīcijās ir ne tikai Latvijas valsts svētku svinēšana, bet arī ebreju nacionālie svētki. Tā kā laika skaitīšanai ebreji izmanto Mēness kalendāru, tad Jaunais gads tiek atzīmēts no 1. septembra līdz oktobrim. Atšķirībā no mūsu izpratnes par Jaunā gada sagaidīšanu šie ir ļoti klusi, bet ne skumīgi svētki, kad tiek izvērtēts pagājušais gads un padarītie darbi. Hanuka – gaismas svētki – tiek svinēti no novembra līdz decembrim – astoņas dienas pēc kārtas. Šie ir ebreju atdzimšanas svētki, kad tiek pieminēta neatkarības atgūšana no grieķiem. Aprīlī vai maijā, tieši pirms Izraēlas Neatkarības dienas, tiek atzīmēta Atceres diena. Tā veltīta karavīriem, kas gājuši bojā kaujās kopš Izraēlas Valsts dibināšanas. Grigorijs Biksons drīzumā gaidāmajā grāmatā par ebreju tradīcijām raksta: „Atceres dienas iepriekšējā vakarā plkst. 20.00 un pašā Atceres dienā plkst. 11.00 no rīta skan sēru sirēna. Uz divām minūtēm sastingst visa Izraēla – apstājas mašīnas, cilvēki sērās noliec galvas. Televīzijā uzskaita vārdus, pakāpes, dzimšanas un nāves datumus, pieminot katru no 20 506 karavīriem, kas gājuši bojā visos Izraēlas karos.”

Ebrejiem svētku un piemiņas dienu ir ļoti daudz, bet skolas svētku skaitu papildina priekšmetu nedēļas, sporta sacensības, skolu pašvaldības diena. Visi svētki tiek svinēti kopā ar vecākiem. „Un tā tik tiešām ir sadarbība. Ebrejs ir audzināts, ka tauta ir bagātība un visiem ir jābūt kopā,” stāsta direktors. Tāpēc tik pašsaprotama ir tradīcija ik pavasari skolēniem ar skolotājiem un vecākiem doties izbraukumā kopā pavadīt laiku. To sauc par Šabbatoni. Skolotāji vecākiem vada nodarbības, bet ar bērniem strādā madrihi. Tie ir jaunie līderi no Madrihu skolas, kas ir viens no vidusskolas interešu izglītības pulciņiem. Apzinot savas tautas vēsturi, ebreju skolēni katru gadu piedalās pasākumā „Saknes”, kad 10.–11. klases skolēni dodas apmeklēt holokausta vietas Ukrainā un Baltkrievijā. Skola ir dažādu starptautisku izglītības programmu daudzgadējs dalībnieks. Te strādā divi pedagogi no Izraēlas, un skolēniem ir iespēja doties iepazīšanās braucienos uz Izraēlu.

Sadarbojoties ar Rīgas ebreju kopienu un dažādām starptautiskām organizācijām, vidusskola saņem atbalstu gan brīvpusdienu, gan cita veida vajadzību nodrošināšanai, piemēram, iegūstot jaunus uzvalkus vai medikamentus skolēnu veselības uzlabošanai. Kā atzīst direktors, aizvien vairāk vidusskolēnu ir spiesti pēc mācībām strādāt, lai palīdzētu vecākiem finansiāli. Taču tas nav traucējis skolēniem spēt iegūt labus rezultātus mācībās un turpināt studijas augstskolās. Š. Dubnova Rīgas ebreju vidusskolas skolēni studē gan Izraēlā, gan citās pasaules valstīs, bet vairums paliek Latvijā.

„Man ebreju skola nav vienkārši skola. Mūsu skola ir ļoti cieši saistīta ar Izraēlu. Daudziem no mums tur dzīvo radinieki un draugi. Tādēļ, kad Izraēlā ir nelaime, mums arī ir nelaime; kad Izraēlā ir svētki, mums arī ir svētki,” par savu skolu saka Vitālijs Gustovs, 7. klases skolnieks. Vairāki no nu jau skolas abiturientiem ir kļuvuši par sava amata lielmeistariem. Skola lepojas ar Anna Han panākumiem šahā. Viņa bijusi ASV un Latvijas sieviešu čempione šahā. Elīne Maizenberga un Delina Baraca ir zinātniskās līdzstrādnieces H. Veicmana institūtā Izraēlā. Mihails Rozanovs ir slavens mākslinieks – animators Izraēlā. Karīna Oganesjan ir dziedātāja, savukārt Daniels un Rafaels Fridmani ir šaha lielmeistari.

Panākumi ir arī tagadējiem audzēkņiem. 8. klases skolniece Anna Nikoļ Rivkina kļuvusi par uzvarētāju vispasaules zīmēšanas konkursā Taipejā, Ķīnā. 7. klases skolniece Diāna Judelsone ieguvusi Grand prix balvu vokālistu konkursā Turcijā un zelta medaļu Ēģiptē.

Savas intereses skolēni var attīstīt skolā, dziedot vokālajos ansambļos, dejojot deju kolektīvā „Maagals”, zīmējot vizuālās mākslas studijā, apgūstot aktiermākslu teātra studijā, pievienojoties madrihiem, spēlējot šahu, sportojot, iesaistoties diskusiju vai dabas noslēpumu izziņas klubā.

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Cilvēki mūsdienās ir slinki un pārāk daudz sūdzas, tāpēc arī tik ļoti kritizē skolas un skolotājus.
Linda Klimanova, Rīgas Juridiskās augstskolas bakalaura programmas „Tiesības un bizness” studente


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgars ir pārdzēris visu, kas viņam ir.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.