Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Rīgas Zolitūdes ģimnāzija Rīgas Zolitūdes ģimnāzija

Nosaukums: Rīgas Zolitūdes ģimnāzija
Atrašanās vieta: Ruses iela 22, Rīga
Dibināšanas gads: 1986.gads
Skolēnu skaits: 1315
Skolotāju skaits: 104
Direktors: Svetlana Semenko

Materiāls tapis sadarbībā ar Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas skolotājām Jeļenu Stupeli, Ingūnu Hitrovu un Baibu Tallkvisti.

 

„Stundu apmeklējums man patiešām sagādāja prieku, tas netika uztverts tikai kā pienākums. Spēja loģiski domāt, pieņemt svarīgus lēmumus, atļauties eksperimentēt un bagātīga intelektuālā pieredze – tas ir svarīgākais, ko esmu ieguvis, mācoties Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā!” tā saka 2007. gada absolvents Vladimirs Slavs, tagad studējot Latvijas Universitātes datorzinību 2. kursā. Ģimnāzijā radītie labvēlīgi apstākļi nodrošina vispusīgu jauniešu attīstību, skolēnu intelektuālo, radošo un sportisko talantu pilnveidošanu. Olimpiādēs, debatēs, diskusijās, svētku pasākumos skolā, interešu izglītības kolektīvos, sporta pulciņos un projektos ir iespēja katram skolēnam atrast savu īsto nodarbošanos, kurā viņš var piepildīt savus sapņus. „Pateicoties pedagogu un skolēnu ciešajai sadarbībai, skolotāji atklāj skolēnos mītošās spējas, cenšas veidot pozitīvu pasaules skatījumu, cieņu pret līdzcilvēkiem un mīlestību pret zemi, kurā dzīvojam. Ģimnāzijas skolotāji liek pamatus audzēkņu mūžizglītībai, atvērtībai visam jaunajam, veido tolerantus, pilntiesīgus sabiedrības locekļus,” norāda Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas direktore Svetlana Semenko.

                Mācot citus, mācāmies paši

Zinot, ka jaunāko klašu skolēnu vecums ir vislabvēlīgākais svešvalodas apgūšanai, ģimnāzijā jau no 1. klases bērni mācās ne tikai latviešu, bet arī angļu valodu. Piekto klašu skolēnu vecākiem ir iespēja izvēlēties sava bērna mācību virzienu saskaņā ar viņa vēlmēm un spējām. Tas ir ne tikai vispārizglītojošais, bet arī matemātikas un dabaszinību vai valodu padziļinātas apguves virziens.

Ģimnāzistiem tiek piedāvātas četras vispārējās vidējās izglītības programmas: divas matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmas (padziļināti apgūst matemātiku, bioloģiju un ķīmiju), humanitārā un sociālā virziena (padziļināti apgūst valodas) un vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programmas.

Jau ceturto gadu Rīgas Zolitūdes ģimnāzija ir 13 valsts labāko skolu skaitā un nominēta „Draudzīgā aicinājuma balvai”. Skolēni iegūst godalgotas vietas republikas mācību olimpiādēs matemātikā, informātikā, fizikā, ķīmijā un rajona olimpiādēs bioloģijā, ekonomikā, valodās, kultūras vēsturē un vizuālajā mākslā. Augsto rezultātu sasniegšanu nodrošina arī tie skolotāji, kuri nepārtraukti pilnveido profesionālo meistarību, aktīvi darbojoties ESF projektos: „Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos” (kopš 2005. gada) un „Dabaszinātnes un matemātika” (kopš 2009. gada). „Dabaszinātnes un matemātika” ESF projekta koordinatore skolā, direktores vietniece izglītības jomā Natālija Kovaļova uzskata, ka „pateicoties darbībai projektos, mūsu skolotājas ne tikai pilnveido jaunas, mūsdienīgas mācību stundu tehnoloģijas, veido skolēnu mācību motivāciju un interesi par eksaktajām zinātnēm, bet arī iegūtās zināšanas realizē konkrētās dzīves situācijās”. Darbība projektos ir nodrošinājusi mācību kabinetos jaunas, mūsdienīgas iekārtas, tādējādi sekmējot skolēnu pētniecisko darbību.

Ļoti nozīmīga skolas darbības joma ir zinātniski pētnieciskie darbi, kas ir viena no svarīgākajām mācību sastāvdaļām vidusskolā. Pētniecisko darbu organizēšanu vada maģistre matemātikā Olga Šeremeta, kura palīdz skolēniem izvēlēties tēmas atbilstīgi viņu interesēm un nākotnes nodomiem. „Pētījumiem izglītības jomā galvenokārt ir izglītojošs raksturs. Tas nozīmē, ka galvenais mērķis ir personības attīstība, nevis rezultāta iegūšana, kā tas ir lielajā zinātnē. Ja zinātnē galvenais mērķis ir jaunu zināšanu iegūšana, tad šajā jomā pētnieciskās darbības mērķis ir ļaut skolēniem apgūt funkcionālo pētīšanas prasmi kā universālu realitātes apgūšanas prasmi, attīstīt pētnieciskās domāšanas tipu,” skaidro O. Šeremeta. „Turklāt dalība zinātniski pētniecisko darbu izstrādē ir lieliska iespēja paplašināt savu redzesloku, iesaistoties starptautiskajās pētnieciskajās konferencēs, piemēram, Lietuvā – „Mūsdienu ekonomiskie procesi jauniešu skatījumā”, Igaunijā – „Hansanoored” (Hanzas savienība), Maskavā – dalība starptautiskā konferencē, kas veltīta kosmonautikas attīstībai 21. gadsimtā.”

Kristīne Braga, kas absolvējusi ģimnāziju pirms četriem gadiem, stāsta, ka viens no galvenajiem ieguvumiem ģimnāzijā bija tieši zinātniski pētniecisko darbu izstrāde. „Esmu ļoti pateicīga manai zinātniski pētnieciskā darba vadītājai Jeļenai Ščerbičai, kura iemācīja izprast, strukturēt darbu, strādāt ar literatūras avotiem, lietderīgi un mērķtiecīgi izmantot savu laiku. Iegūtās prasmes palīdzēja kursa darba rakstīšanā augstākajā mācību iestādē, jo es sapratu, kādu rezultātu grib redzēt tā vadītājs. Ar to arī atšķīros no saviem kursabiedriem.”

Valodu prasmes kā iespēja

Jeļizaveta Kozireva ir 2003. gada absolvente un šobrīd strādā kā mārketinga koordinatore SIA „Oriflame Latvija”. „Jau kopš 8. klases es uzņēmos skolas avīzes galvenās redaktores pienākumus. Savu darbību skolas avīzē vērtēju kā ļoti noderīgu dzīves pieredzi. Komunikācija ar dažādu tautību cilvēkiem ļāva man jebkurā vidē justies brīvi, kā arī pilnveidot savas angļu, krievu, latviešu valodas zināšanas – uzdot jautājumus, iegūt atbildes, meklēt un atrast informāciju, interesēties un paust savu viedokli par notiekošo, informēt pārējos. Nenoliedzami, pēc tam man bija daudz vieglāk iejusties „lielajā” dzīvē, absolvējot skolu, iestājoties universitātē un uzsākot darbu pirmajā darbavietā. Es ticu, ka šim manas izglītības posmam ir liela nozīme manis kā personības veidošanā, un man ir patiess prieks, ka ir ko atcerēties no skolas dzīves!”

Skolēniem Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā ir iespēja apgūt krievu, latviešu, angļu, vācu un franču valodu. Prasmes argumentēti aizstāvēt savu viedokli, izteikties par ekonomikas, kultūras, politikas un citiem jautājumiem, pielietot valodu praksē dažādos ārpusstundu pasākumos un veiksmīgi iekļauties dzīves apritē skolēni gūst debašu klubā, kas ģimnāzijā darbojas jau kopš 1996. gada. Ģimnāzijas debašu kluba komandas, kuras vada angļu valodas skolotājas Irina Maļinovska un Veronika Skripačova, katru gadu izcīna godalgotas vietas pilsētas un reģionu turnīros. Turklāt šī ir vienīgā skola, kurā debatēt angļu valodā sāk jau 5. klasē.

Ļoti nozīmīga ģimnāzijai ir dalība dažādos starptautiskās apmaiņas projektos, kuros dalībniekiem iespējams pilnveidot valodu prasmes, sociālās saskarsmes iemaņas, padziļināt zināšanas ģeogrāfijā, citu valstu kultūrā un vēsturē. Skola jau vairākus gadus aktīvi sadarbojas ar Vācijas, Itālijas, Ukrainas un Krievijas izglītības iestādēm. Skolotājas Irina Maļinovska, Liene Juhņevska, Veronika Skripačova un Olga Šeremeta iesaistījušās skolu ES projektos „Comenius” un „Nordplus”. Šobrīd skola darbojas projektos „Jaunatne pret rasismu un ksenofobiju”, „Jauniešu vienotība globālo ekoloģisko problēmu risināšanai”, „Apgūstam Eiropas valodas”. „Dalība projektos man dod iespēju sazināties angļu valodā, iepazīties ar dažādu tautību jauniešiem un rast kompromisus, palīdz pārvarēt radušos stereotipus un, iespējams, dod iespēju ieraudzīt savu valsti viesu acīm,” apgalvo 12. klases skolnieks Jevgeņijs Bušmakins, kurš projektos aktīvi darbojas kopš 7. klases.

Vairāk nekā desmit gadus skolā tiek publicēts RZĢ skolēnu radošo darbu žurnāls „Domas un Darbi” latviešu valodā un „Jaunās Balsis” krievu valodā, kurā iekļauti labākie skolēnu dzejoļi, esejas, pasakas un pārspriedumi. Tiek izdota arī skolēnu avīze „Jegoza”, kas atspoguļo notikumus ģimnāzijā, rajonā, pilsētā, tajā izlasāms par absolventu sasniegumiem un tiek diskutēts par jaunatnei, ģimnāzijas skolēniem un skolotājiem aktuālajiem jautājumiem.

Darbība skolēnu pašpārvaldē un projektos attīsta sociālās prasmes un iemaņas

Par svarīgāko posmu skolas dzīves organizēšanā kļuvusi skolēnu pašpārvalde, kurā darbojas 7.–12. klašu jaunieši. Katru gadu skolas konferencē, atklāti balsojot, tiek ievēlēts prezidents un skolēnu pašpārvalde. Stāsta skolēnu pašpārvaldes prezidents Andrejs Dacenko: „Skolēnu pašpārvalde sastāv no vairākiem centriem: dokumentu apstrādes, mācību jautājumu, ārējo sakaru, bērnu tiesību aizsardzības, kultūras, ētikas komisijas centrs. Katram centram izveidota sava komanda, ir savs vadītājs un skolotājs kurators, kā arī izstrādāts darba plāns. Darbības virzieni ir ļoti plaši, sākot no skolas pasākumu organizēšanas, vadīšanas un beidzot ar prasmi atrast kopīgu valodu ar pusaudžiem, kuriem ir grūtības mācībās un problēmas uzvedībā. Palīdzam veidot skolēnu sasniegumu apkopojumu, analizēt stundu kavējumus un problēmsituācijas, ar kurām saskaras skolēni. Darba rezultātus prezentējam skolēnu līnijās. Katru mēnesi par izciliem sasniegumiem mācībās, sportā, radošajā darbībā nominējam „Mēneša cilvēku”. Aktīvi piedalāmies skolas vecāku sapulcēs un konferencēs, piedāvājam savus priekšlikumus, popularizējam izglītības programmas, kuras apgūstam skolā.” Skolotāji kuratori, kuri strādā ar līderiem, māca skolēniem plānot savu darbu, organizēt darbību, lietderīgi izvērtēt savas iespējas un atbalstīt vajadzīgajā situācijā vai grūtībās. Stāsta skolēnu pašpārvaldes prezidents Andrejs Dacenko: „Mēs lepojamies ar to, ka Alise Šibrova, Kultūras centra vadītāja, pagājušajā mācību gadā tika ievēlēta Rīgas Skolēnu domē par viceprezidenti. Alise aktīvi iesaistījās pilsētas konferences un semināru rīkošanā. Pēc viņas iniciatīvas Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā notika „Skolu avīžu sestdiena”. Šis pasākums bija domāts gan skolām, kurām skolas avīzes jau ir, gan tām, kuras par tādu perspektīvu vēl tikai domā. Pasākuma ideja balstījās uz pieredzes apmaiņu starp skolām, kā arī sarunās un diskusijās ar mediju pārstāvjiem.” Pati Alise, kas nu jau studē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes 1. kursā, saka: „Mūsu ģimnāzijā ir lieliskas starta iespējas savu spēju un talantu realizācijai. Kā mēs zinām – labs starts ir jau puse no panākumiem. Dažādu pasākumu organizēšana un darbošanās Rīgas Skolēnu domē ir devusi iespēju veiksmīgi integrēties sabiedrībā, iemācīja brīvi izteikties krievu, latviešu un angļu valodā.”

Pēc Skolēnu pašpārvaldes ierosinājuma jau trešo gadu ģimnāzijā notiek alternatīvo projektu vakari, kuros pašpārvaldes līderi parāda savas spējas saliedēt skolēnus un apliecina lepnumu par skolu, kurā mācās. Skolēni diskutēja ar vienaudžiem, vecākiem un skolotājiem par dažādām tēmām. Literārajā kafejnīcā risinājās spraiga diskusija par tēmu „Lasīt vai nelasīt?”, tika meklēta atbilde uz jautājumu, kāda literatūra interesē mūsdienu jauniešus. Diskusiju klubā tika runāts par tēmu „Mācības un darbs. Vai šīs lietas ir savienojamas?”. Ģimnāzijas gaiteņos muzicēja vokāli instrumentālie ansambļi, notika kikboksa paraugdemonstrējumi, arābu un indiešu dejas, fotografēšanas, tika demonstrēta floristikas un grafiti māksla, kā arī WEB dizaina un japāņu multiplikācijas filmu dublēšana. Pagājušajā mācību gadā skolēnu pašpārvalde paplašināja projektu organizāciju, piesaistot jaunus dalībniekus – skolēnus un vecākus, kuri vairs nebija skatītāji, bet pilntiesīgi projekta dalībnieki.

 

Muzejs – skolas vērtību glabātājs

Cilvēks ir kā atvērta grāmata, kurā tiek ierakstīti svarīgākie notikumi, idejas, pārdzīvojumi. Par tādu skolas un cilvēku dzīves grāmatu ir kļuvis skolas muzejs, kuram ir liela nozīme arī patriotisma un tolerances audzināšanā.

Skolas muzeja pamatā ir vēsturiski notikumi, personas un dokumenti. Muzeja krātuves tiek papildinātas soli pa solim, sākot no ģimenes, skolas, mikrorajona, priekšpilsētas, pilsētas un valsts. Muzeja dibinātāja un vadītāja Aleksandra Dalbiņa par ilggadēju un aktīvu radošo darbību 2009. gadā ieguva apbalvojumu „Par mūža ieguldījumu interešu izglītībā”. A. Dalbiņa ir Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas vēstures skolotāja, vada skolas muzeju un novadpētniecības klubu. „Skolēni ar interesi jau no 1. klases iepazīst skolas, savas priekšpilsētas un pilsētas vēsturi. Šis darbības veids bērnus saliedē, padziļina interesi par vēsturi un izraisa lepnumu par savu valsti.” Muzeja vadītāja publicējusi metodiskās izstrādnes latviešu valodā „100 uzdevumi par Latvijas vēsturi”, „Teikas par Rīgu”, cittautiešu skolām tulkojusi A. Bekerta grāmatu „Latvijas mazā vēsture”.

Muzejā tiek vadītas tematiskās stundas, sagatavotas gidu grupas, kuras vada ekskursijas muzejā, skolā un pilsētā latviešu, angļu un vācu valodā. Skolotāja ar saviem palīgiem katru gadu organizē tikšanās ar interesantiem cilvēkiem, konkursus, kuri skolā ir kļuvuši par tradīciju. Konkursu „Leģenda par Rīgu” (5.–6. klasēm), „Kas viņi ir?” (7.–8. klasēm) mērķis ir paplašināt zināšanas par Rīgas vēsturisko personību nozīmīgumu.

Divas paliekošas vērtības – saknes un spārni

Lai arī ģimnāzija sagaida tikai 25. jubileju, tā tomēr jau kļuvusi tradīcijām bagāta. Kopīgi pasākumi, braucieni, radošās tikšanās, diskusijas, vienotās metodiskās un atvērtās durvju dienas, vasaras nometnes, ģimeņu spartakiādes un citas aktivitātes rada ģimnāzijā labvēlīgu vidi un nevienam neļauj stāvēt uz vietas, bet gan liek nepārtraukti izglītoties un pilnveidoties. Nenoliedzami izglītības iestādes vadītājai vislielākais gandarījums ir tad, kad skolēni ar lepnumu saka: „Es esmu beidzis Rīgas Zolitūdes ģimnāziju!” – bet skolotāji no savas puses: „Neskatoties uz mainīgajiem, sociāli ekonomiskajiem apstākļiem, vienmēr esam atvērti sadarbībai, radošai darbībai un jauna meklējumiem!”

Vitālijs Ščannikovs, kurš Rīgas Zolitūdes ģimnāziju absolvēja 2005. gadā un nu jau studē Maskavas Kinematogrāfijas institūta 4. kursā, atzīst, ka ikviens skolas skolotājs ir devis ieguldījumu viņa personības izveidē. „Sava viedokļa argumentēta izteikšana, prasme spriest un darboties komandā ir vērtīgākās īpašības, kuras ieguvu skolas laikā. Manuprāt, svarīgākais ir prasme mācīties. Tā nav spēja vienkārši lasīt informāciju mācību grāmatās vai risināt uzdevumus, kaut, neapšaubāmi, arī tā ir noderējusi. Gribu atzīmēt, ka skola iemācīja novērtēt visu, ko dzīve piedāvā: bruņoties gan ar pozitīvo, gan negatīvo pieredzi, izdarīt secinājumus. Pedagogi iemācīja tik būtisko, dzīvē svarīgo, prasmi domāt – tā cilvēkam ir tikpat nepieciešama kā spēja elpot. Pilnībā piekrītu Albertam Einšteinam, kurš apgalvoja, ka pēc 30 gadiem mēs noteikti aizmirsīsim visu, ko mācījāmies skolā, tikai nezudīs iegūtā zinātkāre un interese – divas īpašības, kas ir radošu cilvēku mūžīgais dzinējspēks. Ģimnāzija norādīja pareizo virzienu un iemācīja bērnu „staigāt”, taču tālāk jāprot virzīties pašam. Īpaši svarīgi ir turpināt attīstīties un pilnveidoties. Paldies visiem skolotājiem!”

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Nav obligātas stundu hospitācijas, tās vietā ir tikai 45 minūšu ilga direktora un skolotāja saruna; 9. klasi beidzot, nav eksāmenu. Varbūt tāpēc skolu direktori Somijā kādā pētījumā tika atzīti par vislaimīgāko profesiju, jo viņu laiku neaizņem nemitīgu atskaišu rakstīšana.
Dace Kalniņa, Grundzāles pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, izglītības metodiķe un projektu koordinatore


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgars ir pārdzēris visu, kas viņam ir.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.