Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Rīgas Ukraiņu vidusskola Rīgas Ukraiņu vidusskola

Nosaukums: Rīgas Ukraiņu vidusskola
Atrašanās vieta: Visvalža iela 4, Rīga
Dibināšanas gads: 1989.
Skolēnu skaits: 221
Skolotāju skaits: 24
Direktors: Lidija Kravčenko

system/application/uploads/image/Rīgas Ukraiņu vdsk_/4_web.jpg

„Man skola ir viss. Te ir daļa no manas dzimtenes, kultūras un sirds. Te ir mana vecmāmiņa, mana vēsture. Es gribu, lai arī mani bērni to jūt,” reizēm kā iedziedoties vai aktīvi žestikulējot un tomēr ļoti atklāti skatoties acīs un sirsnīgi smejoties, temperamentīgā ukrainiete Lidija Kravčenko varētu vēl miljoniem „mana” nosaukt. Jebkuras runas par mazo nacionālo skolu slēgšanu žņaudz viņas sirdi. „Te ir bagātība ne tikai tiem ukraiņiem, kas mēs šeit esam, bet arī Latvijai. Mēs esam līdzīgi savā vienkāršībā, kas vēl joprojām saglabājusies cilvēkiem laukos, mūsu nacionālie ēdieni ir tās pašas putras un treknās ēdmaņas, ornamenti, arī dzīves ciklu rituāli ir līdzīgi. Mūs vieno apzinātā pieredze, kad neesam bijuši saimnieki paši savā zemē.” Sagaidot skolas 20. dzimšanas dienu, kas tiks atzīmēta nākamgad, tiks veidots uzvedums, kurā jau direktores iepriekš pieminēto ukraiņu un latviešu līdzīgo dzīves ciklu rituāli tiks pamīšus atklāti divu tautu dzīves ceļa vārtos. Jau šodien direktores vietnieks ārpusklases darbā Egīls Vilkaušs kopā ar bērniem apkopo Vidzemes ieražas no bērna dzimšanas, pusaudža, darba gadiem, kā arī cerēšanās laika, kāzu rīkošanas un bērniņa laišanas pasaulē. Šeit parādās arī ukraiņu un latviešu viena no svētākajām vērtībām – ģimene. Ģimeniskums ir viena no lietām, ko arī Rīgas Ukraiņu vidusskolā ieaudzina. „Tā ir cieņa vienam pret otru. Lielāko klašu skolēni nekad neskatīsies „no augšas” uz mazākajiem bērniem un nedarīs viņiem pāri. Mēs rūpējamies par savstarpējā emocionālā siltuma uzturēšanu,” stāsta direktore, „jo līdz ar bērnu uzņemšanu 1. klasē ļoti reti papildus šim klases sastāvam uzņemam vēl kādu bērnu.”

Valodu zināšanas (jau no pirmās klases tiek apgūta latviešu, ukraiņu, krievu un angļu valoda), stingrā audzināšana, drošība un ģimeniskums ir skolas prioritātes. Tām uzticas arī bērnu vecāki. „Jā, arī audzināšana ir mūsu nostāja. Es domāju, ka izglītības iestādēm ir jāuzņemas daļa atbildības par bērna audzināšanu. Īpaši pilsētvidē bērniem trūkst tieši šīs ģimeniskās audzināšanas. Vecākiem nav tik daudz laika, un arī vecvecāki ne vienmēr ir tuvumā.” Lai arī skola atrodas skaistā un visiem ērtā vietā Rīgas centrā, skolēni tikai ar atļauju no skolas vadības var atstāt skolas ēku. Visbiežāk vecāki paši savu bērnus atgādā un arī sagaida no skolas. Arī uzsākot mācības skolas 1. klasē, bieži vien skolēnam sveša ir gan latviešu, gan ukraiņu valoda, taču līdztekus bērnu valodas zināšanu nostiprināšanai arī vecāki sāk apgūt ukraiņu valodu. Skolas audzēkņi izglītību iegūst valsts valodā, taču, saglabājot skolēnu nacionālo identitāti, tiek īstenots arī mācību, audzināšanas un interešu izglītības priekšmetu bloks „Ukrainistika” ukraiņu valodā. „Latvijā ir jābūt vienai valodai, kurā saprasties visu tautību pārstāvjiem, kas mēs šeit esam, un tai jābūt valsts valodai. Nevis tikai uz pirkstiem parādīt, ko mums vienam no otra vajag, bet patiešām pastāstīt, lai otrs izprastu pēc būtības to, ko gribam pateikt,” uzsver direktore.

system/application/uploads/image/Rīgas Ukraiņu vdsk_/3_web.jpgIekļauj valodu vidē
Izmantojot bilingvālo apmācību – imersijas metodi valodu apguvē, skolēns pilnībā tiek iekļauts valodas vidē, lietojot tikai attiecīgajā sabiedrībā izmantoto valodu. Lai īstenotu šo metodi, viena no skolas priekšrocībām ir darbs  pagarinātās dienas grupās, kur vienlaicīgi ar sākumskolas skolēniem strādā divi skolotāji – ukraiņu valodas un latviešu valodas zinātāji. Šobrīd grupas tiek uzturētas no vecāku ziedotās naudas – skolēnu vecāki apzinās, ka tās nepieciešamas.

Īstenojot „Ukrainistikas” bloku, skolēniem ukrainiski ir iespēja apgūt gan Ukrainas vēsturi, gan ģeogrāfiju, tāpat arī ukraiņu literatūru, mūziku, sociālās zinības, ētiku, mitoloģiju, mājturību un vizuālo mākslu. Ārpusstundu nodarbībās skolēni var apmeklēt poētisko studiju „Džereļce”, teātra studiju, deju ansambli „Perlinka”, kori, vokālo vai mākslas studiju. Ganna Stepanova Latvijā dzīvo jau 20 gadu. Viņa ir ukraiņu, krievu valodas un literatūras skolotāja, kā arī „Ukrainistikas” bloka metodiskās komisijas vadītāja un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ārštata metodiķe. Saviem skolēniem skolotāja allaž atgādinājusi, ka šāda izglītība tikai bagātina. „Cilvēkiem ar ukraiņu saknēm jau ģenētiskā līmenī ir nepieciešamība kopt un attīstīt savas kultūras tradīcijas un valodas zināšanas. Esmu ukrainiete – arī mani tas atvedis uz Ukraiņu skolu. Jo vairākas kultūras un valodas cilvēks pārzina, jo bagātāks viņš ir.

Viens no maniem bijušajiem skolēniem šobrīd strādā Latvijas vēstniecībā Ukrainā. Un arī pie šī brīža ekonomiskā spiediena, kad tik daudz cilvēku tiek atlaisti no darba, viņš vēl joprojām ir palicis novērtēts un neaizvietojams darbinieks. Valodu zināšanas ir viņa lielākais pluss. Tiklīdz Latvija kļuva neatkarīga, tā uzreiz saprata, ka kultūru daudzveidība bagātina, nevis apdraud. Mēs šeit audzinām labus bērnus; ar tādām valodas zināšanām, kas tikai palīdz Latvijai attīstīties. Mūsdienās šie cilvēki ir ļoti vajadzīgi.Laikā, kad veidojas attiecības starp Latviju un Ukrainu, tieši viņi būs tie, kas palīdzēs to veidot. Tieši viņi spēj īstenot realitāti starp divām valstīm.”

system/application/uploads/image/Rīgas Ukraiņu vdsk_/1_web.jpg10. klases skolēni – Kristīne, Deivids un Karīne – vienbalsīgi atzīst, ka valodu prasme ir vajadzīga; jo ātrāk tās sāk apgūt, jo vieglāk iedzīvināt. Jegors ir ukrainis un Latvijā dzīvo septiņus gadus. „Ar vecākiem pārcēlāmies šeit no Ukrainas. Tagad tikai vasarās dodos uz turieni apmeklēt savu vecmāmiņu. Esmu iemīlējis Latviju, vairs pat iedomāties nevarētu savu dzīvi Ukrainā, lai arī tur man ļoti patīk.” Savukārt Kristīne ir latviete: „Es piedzimu Latvijā, bet ar vecākiem Ukrainā esam dzīvojuši astoņus gadus. Man skolā ļoti patīk. Arī mani vecāki uzskatīja, ka labākais veids, kā iemācīties latviešu valodu un saglabāt ukraiņu, ir tieši šī skola. Tā kā mana mamma ir ukrainiete, tad ukraiņu tradīcijas jau zināju, taču no jauna iepazinos ar latviskajām. Piemēram, Līgo vakars ar lielajiem ugunskuriem un

Ziemassvētki ar piparkūku cepšanu un dziedāšanu. Ukraiņiem nav Līgo vakars, bet Ivana Kupala diena. Nacionālais Ziemassvētku ēdiens ir putra „kutja”. Ziemassvētku laikā ukraiņu bērni staigā pa kaimiņu mājām, dziedot kaļatkas, kurās saimniecei tiek vēlēta laba veselība. Tad saimniece parasti cienā bērnus ar pīrāgiem vai citiem kārumiem. Skolā, svinot Jaungadu, rīkojam koncertus, kur programma ir veidota gan no ukraiņu, gan latviešu kultūras priekšnesumiem. No latviešu dziesmām man ļoti patīk Zigmāra Liepiņa dziesma „Vēl ir laiks”. Viena no skolas tradīcijām ir Ziemassvētkos un Lieldienās visiem kopā doties uz pareizticīgo baznīcu. Lai arī ne visi ir kristieši, esam pieņēmuši šo tradīciju.” Rīgas Ukraiņu vidusskolas skolnieks Deivids pēc tautības ir amerikānis: „Mana mamma ir dzimusi Latvijā, bet tēvs ir ukrainis. Kādu laiku viņi dzīvoja Amerikā, kur piedzimu arī es. Atnākot uz šo skolu, es zināju angļu valodu, taču no jauna iemācījos latviešu un ukraiņu. Ģimenē mēs sarunājamies krieviski, bet ar brāli un māsām gan angliski, gan krieviski. Ziemassvētkus mēs svinam kā katoļi, apmeklējot baznīcu, jo mans tēvs ir mācītājs. Esmu priecīgs, ka varu iepazīt vairāku valstu kultūras, jo tās arī ir atšķirības starp dažādām tautām.” Karīne ir dzimusi Latvijā. Viņas mamma ir krieviete, bet tētis – armēnis.

system/application/uploads/image/Rīgas Ukraiņu vdsk_/2_web.jpg„Patiesībā ukraiņi ir ļoti tāli radi. Tad, kad man bija jāsāk skolas gaitas, bija aktuāla valodu prasmju problēma, tāpēc mammai bija svarīgi, lai es noteikti apgūtu latviešu valodu, neaizmirstu krievu un papildus iemācītos kādu svešvalodu. Tā kā šeit no pirmās klases jau bija angļu un ukraiņu valodas un visi priekšmeti jāapgūst latviešu valodā, tad mani izlēma sūtīt šeit. Labi, ka uzsāku šādas mācības latviešu valodā jau no 1. klases, tāpēc nekad nav bijušas problēmas, bet apzinos – jo vēlāk uzsāk apgūt valodas, jo grūtāk iet. Man no ukrainiskā visvairāk patīk dziesmas, tās skan ļoti skaisti, un tieši tāpēc arī dziedu korī. Skolā mums ir arī tāds jauks pasākums – Soročinas gadatirgus, kad skolēni pārdod savus gatavotos kulinārijas izstrādājumus. Visa pasākuma laikā skolēni rāda priekšnesumus no kādas kultūras, piemēram, dejojot ukraiņu nacionālās dejas. Vasaras brīvlaikā mums ir iespēja doties uz nometnēm Odesā.”

Latvijas un Ukrainas pieredze
Skolā ir izveidota pirmsskolas vecuma bērnu apmācības grupa, kas dod iespēju vecākiem jau savlaicīgi sagatavot bērnus mācībām 1. klasē ukraiņu skolā. Šī ir vienīgā tāda veida skola Latvijā un Baltijas valstīs – ar ukraiņu un latviešu mācību valodu, tāpēc skola mācībās un audzināšanā izmanto Latvijas izglītības iestāžu, Ukrainas un citu valstu ukraiņu izglītības iestāžu pieredzi. Par savu aktīvo darbību Latvijas un Ukrainas un to institūciju sabiedriskajā dzīvē skola ir apbalvota ar Latvijas IZM, Ukrainas IZM, Rīgas Domes, Ukrainas ministru kabineta un Ukrainas prezidenta atzinības rakstiem un goda diplomiem. Skolu vairākkārt apmeklējuši arī Ukrainas un Latvijas prezidenti. Skolas direktore Lidija Kravčenko par aktīvu dalību Latvijas un Ukrainas institūciju darbā un ieguldījumu abu valstu attiecību un izglītības pilnveidošanā un attīstībā ir apbalvota ar vienu no augstākajiem Ukrainas valsts apbalvojumiem – kņazienes Olgas II, III pakāpes ordeņiem, kā arī Latvijas Ārlietu ministrijas, Latvijas IZM un Latvijas Ministru kabineta atzinības rakstiem un goda diplomiem. Skolotāji – L. Kravčenko, M. Semjonova, A. Stepanova, K. Gupalo, I. Zagrebina, G. Savčuka, E. Vilkaušs – ir Ukrainas izglītības teicamnieki. M. Semjonova un E. Vilkaušs apbalvoti ar Latvijas IZM ministra goda diplomiem par ārpusklases darbu. A. Stepanova apbalvota ar Latvijas  eksprezidentes goda diplomu „Labākais gada skolotājs”.

Skolas dibinātāja un direktore Lidija Kravčenko nekad nav slēpusi, ka skolu veidojusi arī savu māsasmeitu dēļ – lai viņām būtu iespēja saglabāt savas ukrainiskās saknes un vienlaicīgi kvalitatīvi integrēties Latvijas sabiedrībā. Šobrīd skolas absolventes Olga Stifijenko un Anna Veisa ir pateicīgas tantei par iegūto izglītību un abas dvīņumāsas atgriezušās Rīgas Ukraiņu vidusskolā. Anna atgriezusies kā logopēde, bet Olga – kā bibliotekāre. „Šobrīd skolā esmu bibliotekāre,” smaidot stāsta Olga. „Esmu ieguvusi pedagoģijas bakalauru, bet pašreiz studēju LU SZF Informācijas un bibliotēkzinātnes studiju nodaļas maģistrantūrā. Atceros, mans tētis, ukrainis, kas tomēr sevi vairāk uzskata par krievu, sākotnēji nebija priecīgs par šādu izvēli mācīties latviski un ukrainiski, tomēr nu ir ļoti apmierināts un lepns par mūsu izaugsmi. Šīs skolas priekšrocība viennozīmīgi ir valodas. Gan ukraiņu, gan latviešu, gan angļu valodas dzīvē patiešām noder. Turklāt latviešu valodu iemācījos tikai un vienīgi skolā. Tas ir labākais veids valodas apgūšanai – uzreiz attiecīgajā vidē lietot īsto valodu, nevis pakāpeniski un jaucoties starp vairākām valodām.” Rīgas Ukraiņu vidusskolā atgriežas arī tādēļ, lai pateiktu vienkāršo „paldies”. Daudzi no skolēniem ir pateicīgi par kultūru simbiozes vērtību, kas šobrīd viņiem ļauj justies bagātākiem un veiksmīgākiem savās turpmākajās dzīves gaitās.

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Kompetence ir indivīda spēja kompleksi lietot zināšanas, prasmes un attieksmi, risinot problēmas mainīgās dzīves situācijās.


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgars šajā darbā ir izveidots kā aizmāršības tēls. Bet Kristīne kā idioloģiska persona, kam sliktas īpašības praktiski nav novērojamas.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.