Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Rīgas Speciālā internātpamatskola

Nosaukums: Rīgas Speciālā internātpamatskola
Atrašanās vieta: Aglonas 57, Rīga
Dibināšanas gads: 1958.gads
Skolēnu skaits: 300
Skolotāju skaits: 64
Direktors: Tatjana Baranova

Lai arī skola dibināta pirms 58 gadiem, par Rīgas Speciālo internātpamatskolu tā kļuva 1997. gadā. Šobrīd tā ir vienīgā mazākumtautību skola Rīgā, kas nodrošina specializēto izglītību. Par skolas direktori kopš 1980. gada strādā Tatjana Baranova. Skolas vadītāja internātpamatskolas dzīvi organizē enerģiski un motivēti. Skolā tiek realizēta speciālās pamatizglītības mazākumtautību programma izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem, izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem. Veicot rūpīgu izmeklēšanu un turpinot cītīgi vērot, kāda ir katra skolēna izaugsme un veselības stāvoklis, tiek noteikta audzēknim piemērotākā izglītības programma. Turklāt katram no skolēniem ir iespēja apgūt sadzīvei nepieciešamās prasmes mājturībā. Pusgadu skolēni apgūst šūšanu, rokdarbus, zīda apgleznošanu, otrajā pusgadā – kulināriju, batikošanu, interjera veidošanas pamatus un sadzīves iemaņas (piemēram, veļas mazgāšanā).

Strādājot ar izglītojamiem, kuriem ir īpašas vajadzības, skolas direktore par prioritāti noteikusi fiziskās aktivitātes. Skolēni trīs reizes nedēļā apmeklē baseinu blakusesošās 72. vidusskolas telpās, un skolēniem ik pēc diviem gadiem sadarbībā ar Medicīnas valsts aģentūru tiek veiktas pārbaudes sekundāro traucējumu atklāšanai. Taču, kā saka direktore, bērna veselība nevar būt atkarīga tikai no skolā pieejamām aktivitātēm. Daudz laika tiek veltīts darbam ar vecākiem, palīdzot viņiem atrast veidu, kā bērns varētu veselību uzlabot. 10% skolēnu ar mācīšanās traucējumiem pēc mācībām šajā skolā var pāriet uz parasto vidējās izglītības mācību iestādi un turpināt izglītoties. Absolvējot Rīgas Speciālo internātpamatskolu, skolēni ar garīgās attīstības traucējumiem dodas uz Rīgas 2. speciālo internātpamatskolu apgūt profesiju vai iet strādāt par palīgstrādniekiem. Arī pedagogiem nākas strādāt padziļināti (īpaši – veidojot metodiskā darba materiālus). Ikdienišķa kļuvusi nestandarta mācību formu arhivēšana un semināru rīkošana par problēmjautājumiem. Jauno tehnoloģiju ieviešana mācībās ir dabiska un pat nepieciešama. Kā norāda direktores vietniece mācību darbā, bērniem ar īpašām vajadzībām daudz vieglāk visu uztvert no vizuāliem materiāliem. 

 Dubultā integrēšana

Ilze Stariņa, kas skolā strādā kā bibliotekāre, aktīvi iesaistās bērnu integrēšanā sabiedrībā un atzīst, ka tas arī ir viens no galvenajiem uzdevumiem darbā ar speciālās internātpamatskolas bērniem. „Mēs ļoti mērķtiecīgi to darām. Skolai ir ilgstoša sadarbība ar Iecavas novada Zālītes speciālo internātpamatskolu. Katru gadu viesojamies pie viņiem ar koncertu. Bērni šīs tikšanās ļoti gaida.” Lielu bērnu atsaucību ieguva SIF finansētais projekts „Augsim un dzīvosim vienotā izglītotā Latvijā”, kura mērķis bija veicināt latviešu un krievu tautības skolēnu un skolotāju saziņu un saprašanos, saskarsmes kultūru. Diemžēl turpmākie skolas projekti nav tikuši apstiprināti. Skolai ir izveidojusies laba sadarbība ar Rīgas Centrālās bibliotēkas filiāli „Daugava”. Katru gadu kopā ar bibliotēku tiek realizēts cikls „Gadskārtu kalendārs”, un ik gadu katra klase īsteno vienu svētku ciklu. Bērni labprāt piedalās arī bibliotēkas organizētajos pasākumos, piemēram, tikšanās reizēs ar dzejniekiem. Tāpat arī bibliotēkas darbinieki viesojas skolā ar dažādām prezentācijām un, piemēram, novērtē bērnu zīmējumu izstādi. Bērni piedalās arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā „Bērnu žūrija”: lasa un vērtē dažādas bērnu grāmatas. Konkursa nolikumā šiem bērniem ir atvieglojumi. „Šī iziešana sabiedrībā ceļ bērnu pašapziņu. Viņi redz, ka spēj, ka ir piederīgi sabiedrībai,” turpina bibliotekāre.

Lai arī speciālo skolu skolēni ir atbrīvoti no valsts eksāmeniem, skola uzņēmusies iniciatīvu un jau vairākus gadus skolēnus sagatavo valsts valodas zināšanas pārbaudes eksāmeniem. Katru gadu tos kārto apmēram 80% skolēnu. Zinot, ka vairums skolēnu ir no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, kur valsts valodas zināšanas nav prioritāšu sarakstā, skolēni vēlāk to novērtē.

Vienlaikus ar jēdziena „bilingvisms” ieviešanu izglītības sistēmas leksikā, 1993. gadā būtiskas izmaiņas notika arī skolas mācību programmu veidošanā un vārdu lietojumā. Latviešu valodas skolotāja, bilingvālās metodiskās komisijas vadītāja Vija Aizupiete atceras, ka vispirms darbs sākās ar skolēnu un viņu vecāku mutisko un rakstisko anketēšanu. „Protams, konsultējāmies arī ar priekšmetu skolotājiem. Sapratām, ka pareizi būtu sākt ar pedagogu izglītošanu.” 10 gadus gan pedagogiem, gan viņu ģimenes locekļiem bija iespēja bez maksas trīs reizes mācīties latviešu valodu 120 stundu mācību programmā. „Tieši pēc vecāku iesniegumos izteiktās vēlēšanās sāku strādāt par klases audzinātāju. No sadarbības ar vecākiem uzzināju, ka arī viņi labprāt vairāk uzmanības veltītu skolas pasākumiem, kas notiek latviešu valodā.” 15 gados bilingvālās mācīšanas statuss bijis tādiem pasākumiem kā skolēnu gatavošana latviešu valodas pamatprasmju eksāmeniem un to kārtošana, gatavošanās un piedalīšanās skolas pasākumos, vienu reizi mēnesī klases stundu gatavošana un norise bilingvāli, piedalīšanās ārpusklases pasākumos, viesu uzņemšana, kuri sniedz priekšnesumus latviešu valodā.

 Audzināšanas darbs pēc mācību stundām

Lielākā daļa skolēnu ir no nepilnām ģimenēm, turklāt direktores vietniece mācību darbā Nataļja Sitņika norāda, ka pieaug to slimo bērnu skaits, kas ir no labi situētām un normālām ģimenēm. 190 no 300 skolēniem katru darba dienu paliek internātā un tikai brīvdienās dodas uz mājām. Tā kā mācību stundas beidzas ap pulksten 15.00, tad klases audzinātājam darbs vēl ir līdz vēlam vakaram. Veronika Danenberga ar savu 6. klasi, kurā mācās bērni ar garīgās attīstības traucējumiem, katru pēcpusdienu izplāno īpaši rūpīgi. 1. klasē bērniem audzinātāja mācīja, kā uzvesties sabiedriskajā transportā, saskarsmes kultūru, bet tagad audzinātāja var bērniem piedāvāt visdažādākās aktivitātes sabiedriskās vietās. Gan apmeklēt keramikas, ādas apstrādes un floristikas pulciņus Rīgas Lietuviešu vidusskolā un BJC „Daugmale”, gan doties pusdienot uz atpūtas centru „Lido”, spēlēt tautas bumbu un apmeklēt datorpulciņu. Bieži audzinātāja ar bērniem dodas ekskursijās uz pilsētas centru vērot muzeju ekspozīcijas vai pilsētas noformējumu. „Bērni ar garīgās attīstības traucējumiem ir ārkārtīgi radoši,” norāda enerģiskā un radošā V. Danenberga. „Viņi ir individuālisti pēc savas dabas, un citi viņus nevar iespaidot, tieši tāpēc viņu radošie darbi iznāk vienreizēji un dažiem līdz perfekcionismam nostrādāti.”

Audzināšana skolā tiek organizēta vairākos virzienos: pilsoniskā audzināšana, emocionālās inteliģences veidošana, veselīga dzīvesveida, drošības izjūtas veicināšana un izglītība kā vērtība, karjeras izvēle. Skolā tiek svinēti latviešu un mazākumtautību gadskārtu ieražu svētki, atzīmēti valsts svētki un piemiņas, atceres dienas. Ļoti nozīmīgas pilsoniskajā audzināšanā ir audzināšanas stundas. Skolēni dodas pārgājienos un ekskursijās ne tikai pilsētā, bet arī ārpus tās. Katram skolēnam būt Mežotnē, Bauskā, Jūrmalā, Siguldā, Tērvetē un citās skaistākajās Latvijas vietās ir liels piedzīvojums. Krievu tradīciju saglabāšanai tiek īstenoti projekti, piemēram, 1.–4. klase īstenoja projektu „Mana dzimtā krievu valoda”, kā arī „Mīli, cieni un zini krievu valodu”. Savukārt viena no projektu nedēļas tēmām šogad bija „Latvija olimpiskajā kustībā”, un skolēni ieguva informāciju par olimpisko kustību Latvijā gan mūsdienās, gan vēsturiski un izjuta lepnumu par Latvijas olimpiešiem.

Tradicionālie skolas svētki ir Skolotājdienai veltītais koncerts un izstāde „Puķu pušķis skolotājai”; 1.–4. klases atzīmē rudens ražas novākšanas svētkus. Lielākajiem skolēniem tuvāka ir Svētā Valentīna diena ar izstādi „Mīlestības koks” un konkursu zēniem „Aiziet puiši!”. Ik gadu skolā notiek arī konkurss par skaistākajiem zīmējumiem uz asfalta un skolas spartakiāde. Savus talantus skolēni labprāt izrāda, piedaloties „Slavas minūtes” konkursos un dziesmu parodēšanas pasākumā „Popiela”. Tiek gatavoti koncerti Māmiņdienai, organizēti Ābeces svētki pirmklasniekiem un Ziemassvētku vakari. Saglabājot mazākumtautības kultūru, skolēni iesaistās Tajanas dienas un Masļeņicas aktivitātēs. Bet, kad mācību gads jau beidzies, vasarā visi skolēni atkal satiekas ikgadējā vasaras nometnē. 

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Parasti koncentrējamies uz to, ka sasniegumi mūs darīs laimīgus, bet tas ir nebeidzams aplis, kas neļauj izjust laimes brīžus. Laimes izjūtu sniedz vien tas, ko darām.
Zelanu Montminī (Zelana Montminy), grāmatas „21 diena pretī dzīvesspēkam” autore


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Satiekoties ar šādu problēmu, es nezinu, kā es sevi vestu.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.