Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Rīgas Rīnūžu vidusskola

Nosaukums: Rīgas Rīnūžu vidusskola
Atrašanās vieta: Ziemeļblāzmas 59, Rīga
Dibināšanas gads: 1991.
Skolēnu skaits: 638
Skolotāju skaits: 63
Direktors: Viktorija Verhovska

system/application/uploads/image/Rīnūžu vidsk_/RINUZI_1_web.jpg
Varētu teikt, ka viena no skolas raksturīgākajām iezīmēm ir aktīva vide. Piemēram, Rīnūžu vidusskolas sākumskolas skolotāja Svetlana Kozlova jau astoņus gadus ar saviem skolēniem aktīvi piedalās „Sprīdīša skolas” darbībā. Skolēni uzzina par dažādām latviešu tautas tradīcijām un ievērojamiem cilvēkiem, piedalās svētkos, festivālos un ekskursijās. „Tas dod bagātu izziņas materiālu, iespēju labāk apgūt latviešu valodu un iepazīt tradīcijas aktīvi, kā arī darboties latviskā vidē,” pedagoģes izvēli raksturo skolas sociālā pedagoģe Svetlana Jačmeņova. „Darbs „Sprīdīša skolā” palīdz bērniem augt par aktīviem un zinošiem savas valsts pilsoņiem.” 2009. gadā skolotāja Svetlana Kozlova par pašaizliedzīgu ieguldījumu sabiedrības vienotības veicināšanā, rosinot bērnus veidot pozitīvu neformālo saskarsmi ar dažādu tautību bērniem, tikusi nominēta „Sabiedrības vienotības balvai 2009”.

Rīnūžu vidusskola kļuvusi arī par ekoskolu. Jau sešus gadus veiksmīgi īstenojot attiecīgo programmu, skolai piešķirts ekoskolas nosaukums un Zaļais karogs. Skolēni aktīvi piedalās „Junior Achievement” organizētajos pasākumos, piemēram, Ēnu dienās, kā arī paši organizē un vada ar ekoloģiju saistītus pasākumus: Vides dienu, Zemes dienu, akciju „Stop! Bateriju vākšana” un citus. Ekoskolu vada un ekoloģijas problēmas risina ģeogrāfijas skolotāja Violeta Liepiņa.

system/application/uploads/image/Rīnūžu vidsk_/RINUZI_3_web.jpgKatru gadu skolā notiek skolēnu un skolotāju zinātniskās konferences. Tajās par tradīciju ir kļuvusi iespēja skolēniem un skolotājiem tikties ar zinātniekiem, politiķiem, dzejniekiem, rakstniekiem un masu mediju pārstāvjiem. Diskusijās skolēni pauž savu viedokli, saņem atbildes uz aktuāliem jautājumiem, meklē risinājumu kopīgām problēmām. Visbeidzot arī savus darbus aizstāv zinātnieku klātbūtnē. Tas ļauj visiem secināt, ka skolēnu darbs nav bijis veltīgs, tas ir vajadzīgs, un tāpēc tā ir atbildība un stimuls tālākai zinātniskajai darbībai.

Skolā notiek vairāki pasākumi, kas saistīti ar pilsoniskās sabiedrības integrāciju un kļuvuši jau par tradīcijām. Skolotājas Nataļjas Hotenovas vadībā jau divus gadus skolā darbojas Eiroklubs. Pagājušajā gadā tā dalībnieki un citi vidusskolēni bija aizbraukuši uz Eiroparlamentu Strasbūrā. Piedalījās diskusijās un „Eirospēlē”. Šogad no 22. līdz 26. februārim skolā notiks Eironedēļa. Skolēni piedalīsies spēlē „40 minūtes apkārt Eiropai”, tiksies ar deputātu no Eiroparlamenta, piedalīsies spēlē „Eiropas karte”; skolā viesosies dalībnieki no vairāku skolu eiroklubiem. Katru gadu vēstures nedēļas laikā tiek rīkota viktorīna „Proklamēšanas diena”, organizēti plakātu un videoklipu konkursi „Mana Latvija”. Latvijas proklamēšanas dienai par godu notiek svinīga skolas sapulce, kuras viesi ir arī valstsvīri un politiķi.

Rīnūžu vidusskola īsteno mazākumtautību izglītības programmas 2. modeli. Tās uzdevums ir nodrošināt katram skolēnam iespēju apgūt latviešu valodu tik labi, lai varētu turpināt izglītību latviešu valodā un integrētos Latvijas sabiedrībā, kā arī apgūt dzimto valodu un etniskās dzimtenes kultūru un vēsturi. Visi priekšmeti, izņemot fiziku, ķīmiju un informātiku, tiek mācīti bilingvāli, tādējādi panākot elastīgu pāreju uz izglītību valsts valodā.

system/application/uploads/image/Rīnūžu vidsk_/RINUZI_5_web.jpgNo pasākumiem uz sirds siltumu
Skolas iemīļotākie svētki ir „Rīnūžu lepnums”, „Rīnūžu dienas” un Ziemassvētku labdarības koncerts. „Cilvēku dvēselēm, tāpat kā upēm un augiem, ir nepieciešams lietus. Tas ir īpašs lietus – cerība, ticība un dzīves jēga. Ja nav šī lietus, viss dvēselē nomirst, kaut arī ķermenis vēl dzīvs,” nepieciešamību organizēt skolā „Rīnūžu lepnumu” raksturo sociālā pedagoģe. Tā kā skolas mērķis ir ne tikai dot skolēniem zināšanas, bet arī audzināt iejūtīgus, labestīgus un izpalīdzīgus cilvēkus, vidusskolā tiek organizēts „Rīnūžu lepnums”. Pasākums dod iespēju ikvienam skolēnam būt pamanītam un savu vienaudžu atzītam. Skolēni pretendē uz šādām nominācijām: par labestību, drosmi, izpalīdzību, mīlestību pret dzīvniekiem, uzticību, atbildību, dzīvesprieku. Katra klase izvirza vienu kandidātu un pieteikumā apraksta konkrētas viņa rīcības dažādos dzīves gadījumos. Pēc tam skolēnu padome izvēlas labākos, un svinīgā pasākumā arī pārējie uzzina, kas ir pretendenti. „Pasākums ir ļoti aizkustinošs un skolēnos raisa siltas jūtas un lepnumu,” stāsta Svetlana Jačmeņova. „Tas satuvina gan pašus skolēnus, gan skolotājus un skolēnus. Vecāki ir ļoti pateicīgi par šo pasākumu. Pēc viņu domām, tas atklāj bērnos emocijas, kuras ne vienmēr viņi spēj izteikt vārdos.”

Viens no mīļākajiem pasākumiem skolai un arī visa mikrorajona iedzīvotājiem ir Ziemassvētku labdarības koncerts, kuru rīko skolas interešu pulciņu audzēkņi. Skolēnu pašpārvalde kopā skolotājiem sagatavo dāvanas, ielūgumus, izrotā telpas un meklē sponsorus, kas atbalstītu rajona pensionārus. „Mūsu viesi, visi, kas apmeklējuši šo pasākumu, ir ļoti pateicīgi skolai un vienmēr sirsnīgi saka paldies par saņemto sirds siltumu,” atceras S. Jačmeņova.

Ik pavasari skolā tiek organizētas „Rīnūžu dienas”, kad divas nedēļas skolā ir atvērto durvju dienas. Vecāki var apmeklēt stundas, ārpusskolas pasākumus un pulciņu nodarbības. Atskaitoties par visa gada darbu, tiek organizētas radošo darbu izstādes, rīkoti deju, teātra, kora, daiļlasītāju un cita veida atskaites koncerti. Turklāt labākie kolektīvi tiek apbalvoti.

„Dari, ko vari, radi, ko proti!”
Šādu moto skolēni izvēlējušies projektu nedēļām. Par lieliem un radošiem svētkiem izvēršas projektu nedēļas prezentāciju diena. Skolēni parāda to, kas viņus interesē visvairāk, kā arī to, ka mācību laiku var izmantot radoši – savu spēju attīstīšanai. Varētu teikt – zem šāda lozunga rit visu interešu izglītības veidu nodarbības. Taču skola par galveno virzienu izvēlējusies mūziku. Jau pagājuši 20 gadi, kopš Rīnūžu vidusskolā ir koris. Kā skaidro skolas sociālā pedagoģe, katra skolēna apziņā dziedāšana korī ir neatņemama skolas dzīves daļa. Kora nodarbībās veidojas patriotisma un mīlestības izjūta pret savu valsti. Kora nodarbību mērķis ir piedalīšanās dziesmu svētkos, kas trīs reizes jau izdevies, un savas līdzdalības izprašana kopējā darbā. Lai arī kora dziedātāju vecums ir atšķirīgs (no 7 līdz 16 gadiem), kora vadītāja Nataļja Jekimova spējusi panākt vecāko klašu skolēnu iejūtību pret jaunāko klašu skolēniem. Modes teātra vadītājas – skolotāja Tatjana Suhanova un Sofija Kaļiņina – ar savu iniciatīvu un fantāziju iedvesmo skolēnus radīt pārsteidzošus darbus. Skolēni guvuši uzvaras rajona „Netradicionālās modes skatēs”, bijuši „Teātra svētku” dalībnieki un saņēmuši galveno balva konkursā „Dažādā pasaule”, piedalījušies izstādē „Skola un izglītība”, „Burda Moden” TV konkursā, festivālā „Floristika” un vairākos citos konkursos. Pulciņa vadītājas uzsver, ka šāda darbošanās skolēnos ne tikai nostiprina pašpārliecinātību, bet arī sekmē viņu profesijas izvēli.

Mācībās krievu kultūrai ir ierādīta svarīga vieta
Lielu vērību šim jautājumam pievērš vēstures, krievu valodas un literatūras, vizuālās mākslas, mājturības un mākslās vēstures skolotāji, kā arī klašu audzinātāji ārpusstundu pasākumos. Interesi par krievu kultūru izraisa ārpusklases pasākumi: mācību priekšmetu nedēļas, dažādu svētku pēcpusdienas, teātra studija, izteiksmīgas runas pulciņš, vizuālās mākslas studija, ansamblis, modes studija, jauno žurnālistu klubs, kā arī bibliotekāru pulciņš. Uz satikšanos ar skolēniem tiek aicināti pazīstami krievu kultūras pārstāvji, notiek diskusijas par aktuālām tēmām, tiek organizēti izbraukuma koncerti, izrādes. Skolēni bieži apmeklē Krievu teātri, Krievijas mākslinieku izstādes, muzikālā kluba pasākumus Maskavas namā, brauc ekskursijās uz Krieviju. Organizējot pasākumus, izvirzīti šādi mērķi un uzdevumi: propagandēt krievu kultūru kā internacionālu vērtību, piesaistīt skolēnus krievu kultūras mantojuma vērtēšanai, aicināt izzināt savas dzimtas koku, pievērsties savas tautas lomai valsts dzīvē, iesaistīt pēc iespējas vairāk skolēnu „Tatjanas dienas” konkursos, attīstīt skolēnu radošās spējas un apkopot praktisko pieredzi. Rīgas Rīnūžu vidusskola vairākkārt ieguvusi apbalvojumus par aktīvu piedalīšanos konkursos. Piemēram, konkursā „Krievu likteņi Latvijā” no Rīnūžu vidusskolas bija trīs laureāti: Karina Jodko, Ņina Meļehina un Maksims Meļehins. Mācībās skola cenšas pievērst uzmanība problēmām, kas īpaši interesē vecāko klašu skolēnus: valodas piesārņošana ar parazītvārdiem, studijas Latvijas un Krievijas augstskolās, mana loma krievu kultūras aizsardzībā, starptautiskās saites ar Krieviju.

25. janvāris ir sevišķa diena skolā. Pirmkārt, Latvijai tā ir Krievu kultūras un izglītības diena, otrkārt, tiek apbalvoti Tatjanas dienas konkursa uzvarētāji un sveiktas visas Tatjanas skolā. Krievu kultūras un izglītības svētku turpinājums ir krievu balle, krievu valodas olimpiāde un piedalīšanās festivālā „Krievu klasika”. „Krievu balle” ir integrēts pasākums – skolēnu atpūta, kas ietver dažādus mācību priekšmetus. Balle veltīta 1812. gada kara dalībniekiem un dzejniekam D. Davidovam. Balles laikā skan rindas no D. Davidova vēstulēm, viņa dzejoļi, vēstures materiāls par 1812. gada karu, dziesmas no kinofilmas „Gusāru balāde”.

Svarīga vieta krievu kultūras attīstīšanā ierādīta žurnālistu kluba darbībai. Skolas avīze „Rīnūžu Vēstnesis” darbojas skolā jau 15 gadus. Redakcijā ir gan skolēni, gan skolotāji. Tās izdošanā piedalās skolēni no 1. līdz 12. klasei, kas nodod savu pieredzi viens otram, tā saglabājot izdevuma kvalitāti. Kā pastāstīja krievu valodas skolotāja Gaļina Serova, vairāki avīzes redkolēģijas dalībnieki arī pēc mācībām savu turpmāko darbu saistījuši ar žurnālistiku, strādājot tādos preses izdevumos kā „Subbota” (I. Golubeva), „Čas” (K. Jodko), „Priškoļnaja gazeta” (J. Suhareva). Redakcijas darba vadītāja krievu valodas un literatūras skolotāja G. Serova regulāri organizē ekskursijas uz izdevniecības namiem „Fenster” un „Petit”. „Rīnužu Vēstnieka” materiāli vairākkārt publicēti avīzē „Diena”, „SM-segodņja”, „Subbota” un „Vesti – Segodņja”. Redakcijas dalībnieki aktīvi piedalās arī republikā organizētajos projektos, kas saistīti ar izdevniecības darbību: avīzes „Laipa” izdošana latviešu valodā, avīzes „Connection” izdošana kopā ar Rīgas 28. vidusskolas un Smiltenes ģimnāzijas jaunajiem žurnālistiem.

Veicina izpratni par latviešu nemateriālo kultūras mantojum
„Arī latviskā kultūras mantojuma saglabāšanai tiek veltīta liela uzmanība,” stāsta latviešu valodas skolotāja Vera Gluskete. „Mūsu skola ar savu darbību veicina audzēkņos izpratni par nemateriālo kultūras mantojumu. Skolā tiek organizēti pasākumi, kas daudzpusīgi ataino Latvijas kultūrvēsturisko bagātību. Tradicionāli skolā sagaida Mārtiņdienu, kas bērnos ieaudzina sapratni par latviešu tautas tradīcijām. Interesi izraisa mīklu minēšana, ēdienu gatavošana, telpu izrotāšana ar latviskiem ornamentiem un rotaļas. Šis mantojums pāriet no paaudzes paaudzē, kā rezultātā bērni pilnveido zināšanas par latviešu tautas kultūru un dziļāk izprot latvisko vidi un mentalitāti.”

Skolā par labu tradīciju ir kļuvusi piedalīšanās Dzejas dienās. Dzejas dienu nedēļā bērniem ir izzināt klasiskas vērtības, saklausīt atšķirības visu Latvijas novadu dzejnieku izpildījumā. „Pats vērtīgākais ir tas, ka bērniem pašiem ir iespēja piedalīties dzejas lasīšanas konkursos un ar mīļākajiem dzejoļiem izpaust savas jūtas un emocijas,” atzīst skolotāja. Skolā tādi rakstnieki kā R. Dobrovenskis, M. Zālīte, K. Skujenieks, L. Azarova, L. Ozoliņa u. c. „Šīs tikšanās un abpusējā domu apmaiņa atstāj audzēkņu sirdīs ilgstošu prieka sajūtu un izraisa interesi par viņu daiļradi. Veicina skolēnos vēlmi iesaistīties literāro darbu izpētē. Skolēni ar interesi skatās televīzijas literāros raidījumus, izsaka vēlmi apmeklēt teātra izrādes. Esam apmeklējuši Dailes teātri, Rīgas Jauno teātri, Latvijas Nacionālo teātri,” informē otra latviešu valodas skolotāja Nataļja Kiseļova. Liela nozīme kultūrvēsturiskās izpratnes gūšanā ir mācību ekskursijām, kurās skolēni iepazīst ne tikai vidi un sadzīvi, bet izjūt personības klātbūtni dzimtajā vietā. Šo ekskursiju iespaidā skolā ir tapuši projekti „Apceļo Latviju”, skolēni paši ir izstrādājuši jaunus ekskursiju maršrutus. Abas skolotājas atzīst, ka bērnu darbs ļauj viņiem kļūt iejūtīgākiem pret citiem cilvēkiem, izvērtēt savu attieksmi pret latviešu tautas tradīcijām un kultūru. Palīdz integrēties daudznacionālajā sabiedrībā. Lai veicinātu skolēnu integrāciju Latvijas sabiedrībā, latviešu valodas skolotāja V. Gluskere atklāj skolēniem atšķirīgus valodas modeļus, parāda valodas iespējas un tās lietošanas daudzveidību un veicina skolēnu valodas bagātināšanos. Sniedz idejas viņu pašu radošai darbībai. Kopš 2004. gada sākumskolas skolēni veiksmīgi prezentē arī pašu sacerētas pasakas latviešu valodā.


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Attieksme veidojas no zināšanām, tās dod prasmes pazīt situācijas, izvēlēties rīcības modeli un apzināties sekas.
Ilona Kronberga, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Laura bija stipra sieviete, tāpēc viņa savas jūtas apdzēsa pret kaimiņu vīrieti.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.