Rīgas M. Lomonosova krievu vidusskola

Lomonosova ģimnāzija darbu sāka 1868. gadā Rīgā. Sākotnēji to bija plānots atvērt 1865. gadā ievērojamā dzejnieka, rakstnieka, inženiera un zinātnieka Mihaila Lomonosova simtās piemiņas dienas atcerei. Ģimnāzijā mācīja dabas vēsturi, aritmētiku, ģeometriju, fiziku, kosmogrāfiju, ticības mācību, dažādas svešvalodas, ģeogrāfiju, vingrošanu, dejas, rokdarbus un citus priekšmetus. Daudzo vēsturisko notikumu un reformu dēļ skola vairākkārt mainījusi savu nosaukumu. Kopš 2001. gada skola kļuvusi par Rīgas M. Lomonosova krievu vidusskolu.

Skolā tiek īstenota vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programma. Daudzi skolēni arī pēc vidusskolas beigšanas izvēlas tālāk studēt šīs zinātnes RTU, LU un citās augstākās izglītības iestādēs. Kā zināms, tieši šobrīd Latvijā ir vajadzīgi jaunie speciālisti eksaktajās zinātnēs, taču daudzu vidusskolu abiturienti joprojām izvēlas studēt humanitārās zinātnes. „Mēs strādājam, lai jau pamatskolā ieinteresētu jauniešus eksaktajās zinātnēs,” stāsta direktors Nikolajs Baborikins. Skolēni projektu nedēļā izstrādā darbus ķīmijā, fizikā, dabaszinībās. Skolēniem ir iespēja mācīties astronomiju, kā arī iegūt papildu zināšanas ķīmijā un fizikā. Skolā strādā pieredzējuši pedagogi, kuri regulāri piedalās dažādos kvalifikācijas paaugstināšanas kursos un labprāt iesaistās jaunos projektos.

Īpaši pateicīgs par darbu direktors ir fizikas skolotājam M. Golubevam, kas piedalās centralizēto eksāmenu sagatavošanā fizikā, kā arī ir fizikas mācību grāmatu līdzautors. Tāpat arī matemātikas skolotājai Aleksandrai Guļānei un matemātikas un fizikas skolotājai Svetlanai Gorbunovai, kuras strādā ļoti radoši, un skolēni pie viņām izvēlas mācīties pat fakultatīvi.

 Tikai ieguvēji

Raksturojot situāciju ar bilingvālo apmācības procesu, direktors saka, ka problēmas bijušas vien sākumposmā. „Vairāk problēmu bija ar vecākiem. Vajadzēja viņiem paskaidrot izmaiņas izglītības sistēmā. Šobrīd varam teikt, ka, īstenojot bilingvālo izglītību, esam tikai ieguvēji, jo mūsu skolēni runā kā savā dzimtajā, tā latviešu valodā. Valodas barjera viņiem nav šķērslis, tā palīdz daudz ātrāk integrēties sabiedrībā.” Taču secinot, ka integrācija nenorit īpaši sekmīgi, viņš saka: „Normālu integrācijas procesu traucē dažu politiķu attieksme. Piemēram, šobrīd TB/LNNK ierosinātā izglītības ieviešana valsts un pašvaldību finansētajās skolās tikai valsts valodā. Tas ir neapdomīgs ierosinājums, kas saasina jautājumu par integrāciju. Gribētos, lai būtu vairāk literatūras par integrācijas procesiem, ko varētu izmantot audzināšanas stundās. Skolās ir jārunā par baltu un slāvu kultūras kontaktiem, par kopīgo valodā, kultūrā, arheoloģijā un vēsturē, tas veicinātu sapratni kā latviešu, tā krievvalodīgo jauniešu vidū.” Katrs mācību priekšmets skolā tiek pasniegts bilingvāli, izmantojot mācību grāmatas latviešu valodā. Skolas vadība norāda, ka tādējādi skolēni iemācās labi orientēties abās valodās, var izmantot plašāku literatūras un avotu klāstu, lai apgūtu mācību vielu. „Valodas (latviešu un krievu) netiek pretnostatītas kā divas pretējas nometnes. Apvienojot abu valodu zināšanas, jaunieši kļūst intelektuāli bagātāki. Līdz ar valodas zināšanām nāk līdzi arī zināšanas par kultūru, sabiedrību, tradīcijām, kas veicina integrāciju, tajā pat laikā neatstājot novārtā savu identitāti.”

Skolas iemīļotākie svētki ir gan Jaunā gada svinības, kurā katrai klasei ir savs priekšnesums, gan Zinību diena, kad tiek sveikti skolotāji, pirmās klases skolēni, kā arī vidusskolas beidzēji, kas jau ar septembri uzsākuši studijas augstskolās. Grandiozākais skolas pasākums noteikti ir tradicionālie skolas absolventu vakari, kas notiek reizi piecos gados. Saglabājot slāvu tautas tradīcijas, katru gadu skolā notiek Masļeņicas svinības. Masļeņica ir pareizticīgo svinamā diena, kuru svin septiņas dienas pirms lielā gavēņa. Galvenie šo svētku simboli ir maskarāde un pankūkas.

Tiek rīkotas arī ekskursijas uz Sanktpēterburgu un Maskavu, kur skolēni kopā ar skolotājiem apmeklē muzejus. Savukārt rudenī un pavasarī ir ekskursiju diena, kurā kolēni apmeklē dažādus Latvijas muzejus, īpaši iecienīts pavasarī ir Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Tā skolēni iepazīst latvisko kultūras mantojumu. Ekskursiju dienās skolēni iepazīst nozīmīgākos kultūras pieminekļus Latvijā, iepazīst dabu. Skolā katru gadu notiek Lāčplēša dienai veltīts pasākums, kuru organizē vēstures skolotāji. Tāpat katru gadu īpašs pasākums ir Latvijas natkarības gadadienā 18. ovembrī. Šī pasākuma sagatavošana ir latviešu valodas skolotāju ziņā. Bērni svētkos dzied latviešu dziesmas, arī tautasdziesmas, mācās dzejoļus, kā arī ar šiem svētkiem izprot nozīmīgus notikumus Latvijas valsts vēsturē. Ar dažādiem pasākumiem bērniem tiek mācītas latviešu tradīcijas (piemēram, ķekatās iešana Ziemassvētkos, tradicionālās dziesmas, ēdieni). Skola organizē došanos uz dažādu teātru izrādēm, tādā veidā iesaistot jauniešus kultūras dzīvē. Jāpiemin, ka šogad dāņu un latviešu projektā kopā ar Dailes teātri tapa pašu jauniešu veidota izrāde „Manas sirds stāsti”, kurā piedalījās divas audzēknes arī no M. Lomonosova krievu vidusskolas.

 

E-pasts:
Parole

Reģistrēties