Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Rīgas M. Lomonosova krievu vidusskola Rīgas M. Lomonosova krievu vidusskola

Nosaukums: Rīgas M. Lomonosova krievu vidusskola
Atrašanās vieta: Akas 10, Rīga
Dibināšanas gads: 1868. gads
Skolēnu skaits: 346
Skolotāju skaits: 33
Direktors: Nikolajs Baborikins

Lomonosova ģimnāzija darbu sāka 1868. gadā Rīgā. Sākotnēji to bija plānots atvērt 1865. gadā ievērojamā dzejnieka, rakstnieka, inženiera un zinātnieka Mihaila Lomonosova simtās piemiņas dienas atcerei. Ģimnāzijā mācīja dabas vēsturi, aritmētiku, ģeometriju, fiziku, kosmogrāfiju, ticības mācību, dažādas svešvalodas, ģeogrāfiju, vingrošanu, dejas, rokdarbus un citus priekšmetus. Daudzo vēsturisko notikumu un reformu dēļ skola vairākkārt mainījusi savu nosaukumu. Kopš 2001. gada skola kļuvusi par Rīgas M. Lomonosova krievu vidusskolu.

Skolā tiek īstenota vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programma. Daudzi skolēni arī pēc vidusskolas beigšanas izvēlas tālāk studēt šīs zinātnes RTU, LU un citās augstākās izglītības iestādēs. Kā zināms, tieši šobrīd Latvijā ir vajadzīgi jaunie speciālisti eksaktajās zinātnēs, taču daudzu vidusskolu abiturienti joprojām izvēlas studēt humanitārās zinātnes. „Mēs strādājam, lai jau pamatskolā ieinteresētu jauniešus eksaktajās zinātnēs,” stāsta direktors Nikolajs Baborikins. Skolēni projektu nedēļā izstrādā darbus ķīmijā, fizikā, dabaszinībās. Skolēniem ir iespēja mācīties astronomiju, kā arī iegūt papildu zināšanas ķīmijā un fizikā. Skolā strādā pieredzējuši pedagogi, kuri regulāri piedalās dažādos kvalifikācijas paaugstināšanas kursos un labprāt iesaistās jaunos projektos.

Īpaši pateicīgs par darbu direktors ir fizikas skolotājam M. Golubevam, kas piedalās centralizēto eksāmenu sagatavošanā fizikā, kā arī ir fizikas mācību grāmatu līdzautors. Tāpat arī matemātikas skolotājai Aleksandrai Guļānei un matemātikas un fizikas skolotājai Svetlanai Gorbunovai, kuras strādā ļoti radoši, un skolēni pie viņām izvēlas mācīties pat fakultatīvi.

 Tikai ieguvēji

Raksturojot situāciju ar bilingvālo apmācības procesu, direktors saka, ka problēmas bijušas vien sākumposmā. „Vairāk problēmu bija ar vecākiem. Vajadzēja viņiem paskaidrot izmaiņas izglītības sistēmā. Šobrīd varam teikt, ka, īstenojot bilingvālo izglītību, esam tikai ieguvēji, jo mūsu skolēni runā kā savā dzimtajā, tā latviešu valodā. Valodas barjera viņiem nav šķērslis, tā palīdz daudz ātrāk integrēties sabiedrībā.” Taču secinot, ka integrācija nenorit īpaši sekmīgi, viņš saka: „Normālu integrācijas procesu traucē dažu politiķu attieksme. Piemēram, šobrīd TB/LNNK ierosinātā izglītības ieviešana valsts un pašvaldību finansētajās skolās tikai valsts valodā. Tas ir neapdomīgs ierosinājums, kas saasina jautājumu par integrāciju. Gribētos, lai būtu vairāk literatūras par integrācijas procesiem, ko varētu izmantot audzināšanas stundās. Skolās ir jārunā par baltu un slāvu kultūras kontaktiem, par kopīgo valodā, kultūrā, arheoloģijā un vēsturē, tas veicinātu sapratni kā latviešu, tā krievvalodīgo jauniešu vidū.” Katrs mācību priekšmets skolā tiek pasniegts bilingvāli, izmantojot mācību grāmatas latviešu valodā. Skolas vadība norāda, ka tādējādi skolēni iemācās labi orientēties abās valodās, var izmantot plašāku literatūras un avotu klāstu, lai apgūtu mācību vielu. „Valodas (latviešu un krievu) netiek pretnostatītas kā divas pretējas nometnes. Apvienojot abu valodu zināšanas, jaunieši kļūst intelektuāli bagātāki. Līdz ar valodas zināšanām nāk līdzi arī zināšanas par kultūru, sabiedrību, tradīcijām, kas veicina integrāciju, tajā pat laikā neatstājot novārtā savu identitāti.”

Skolas iemīļotākie svētki ir gan Jaunā gada svinības, kurā katrai klasei ir savs priekšnesums, gan Zinību diena, kad tiek sveikti skolotāji, pirmās klases skolēni, kā arī vidusskolas beidzēji, kas jau ar septembri uzsākuši studijas augstskolās. Grandiozākais skolas pasākums noteikti ir tradicionālie skolas absolventu vakari, kas notiek reizi piecos gados. Saglabājot slāvu tautas tradīcijas, katru gadu skolā notiek Masļeņicas svinības. Masļeņica ir pareizticīgo svinamā diena, kuru svin septiņas dienas pirms lielā gavēņa. Galvenie šo svētku simboli ir maskarāde un pankūkas.

Tiek rīkotas arī ekskursijas uz Sanktpēterburgu un Maskavu, kur skolēni kopā ar skolotājiem apmeklē muzejus. Savukārt rudenī un pavasarī ir ekskursiju diena, kurā kolēni apmeklē dažādus Latvijas muzejus, īpaši iecienīts pavasarī ir Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Tā skolēni iepazīst latvisko kultūras mantojumu. Ekskursiju dienās skolēni iepazīst nozīmīgākos kultūras pieminekļus Latvijā, iepazīst dabu. Skolā katru gadu notiek Lāčplēša dienai veltīts pasākums, kuru organizē vēstures skolotāji. Tāpat katru gadu īpašs pasākums ir Latvijas natkarības gadadienā 18. ovembrī. Šī pasākuma sagatavošana ir latviešu valodas skolotāju ziņā. Bērni svētkos dzied latviešu dziesmas, arī tautasdziesmas, mācās dzejoļus, kā arī ar šiem svētkiem izprot nozīmīgus notikumus Latvijas valsts vēsturē. Ar dažādiem pasākumiem bērniem tiek mācītas latviešu tradīcijas (piemēram, ķekatās iešana Ziemassvētkos, tradicionālās dziesmas, ēdieni). Skola organizē došanos uz dažādu teātru izrādēm, tādā veidā iesaistot jauniešus kultūras dzīvē. Jāpiemin, ka šogad dāņu un latviešu projektā kopā ar Dailes teātri tapa pašu jauniešu veidota izrāde „Manas sirds stāsti”, kurā piedalījās divas audzēknes arī no M. Lomonosova krievu vidusskolas.

 

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Katra nepareiza izvēle ir nākotnes bezdarbnieks, kas valstij izmaksā krietni vairāk nekā viens karjeras konsultants.
Dace Kalniņa, Grundzāles pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, izglītības metodiķe un projektu koordinatore


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Gundega Repše savā stāstā cilvēkus galina dažādi; citi mirst mīlot, citi vēl citādi, bet interesanti, ka gandrīz visos stāstos mirst suns. Tas ir, manuprāt, simbols, kas apzīmē kaut ko ļoti tuvu, ne mīlestību, bet vērtību.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.