Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Rīgas Lietuviešu vidusskola  Rīgas Lietuviešu vidusskola

Nosaukums: Rīgas Lietuviešu vidusskola
Atrašanās vieta: Prūšu iela 42a, Rīga
Dibināšanas gads: 1991.
Skolēnu skaits: 320
Skolotāju skaits: 40
Direktors: Aldona Treija

system/application/uploads/image/Rigas_Lietuvieshu_vdsk_/5_web.jpg

Rīgas Lietuviešu vidusskola ir viena no dvēseliskākajām un skaistākajām lietuviešu vārda nesējām pasaulē. Tajā pašā laikā – vienīgā mazākumtautību skola Latvijā, kas izglītības programmu īsteno latviešu valodā.

1991. gadā Rīgas 85. vidusskolā tika izveidota pirmā lietuviešu klase. Pēc deviņiem gadiem, mācību iestādei kļūstot par vidusskolu, lietuvieši pārnāca uz telpām Prūšu ielā 42a. „No sagruvuša bērnudārza bija jāizveido skola,” stāsta direktore. Taču atmiņas par pirmatnējo ēkas stāvokli patiesi palikušas vairs tikai atmiņas, jo nu te slejas četrstāvu ēka ar vairākiem korpusiem. Top jauns futbollaukums un rotaļu laukums sākumskolai. „Tas nav vienkārši,” rādot uz milzu mapēm, kas pilnas ar iesniegumiem Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī pašvaldībai, lai panāktu to, kas izdarīts šobrīd, saka direktore. Lai radītu skolēnus bagātinošu vidi, kas rosinātu ne tikai radoši strādāt mācībās, bet arī pēc mācību stundām pavadīt laiku skolas teritorijā, skolēniem pieejama bibliotēka, interneta klases, sporta zāle, ēdnīca, dažādas ārpusklašu nodarbības skolā, kā arī jaunajā skolas korpusā nesen atvērtais interešu izglītības centrs. Iekoptā rožu aleja, rūpīgi veidotais zāliens, sakoptās iekštelpas un iekārtotais ziemas dārzs ir viens no neskaitāmajiem direktores devumiem vides un cilvēka attiecību veidošanā. „Gandrīz ar spēku tas izcīnīts, bet ļoti daudz vienmēr palīdzējuši gan lietuviešu uzņēmēji, gan Lietuvas valsts, jo arī viņi ir atbalstījuši mūsu domu – radīt skolēnam daudzfunkcionālu vidi skolas teritorijā,” stāsta direktore, pieminot, ka arī bērnu vecākiem ir sirds mierīgāka, ja bērnam ārpusklašu nodarbības ir iespēja apmeklēt šeit. Skolas direktores Aldonas Treijas uzņēmības un uzstājības dēļ skolā joprojām ir arī viss mācību palīgpersonāls. Tādējādi skolā vēl arvien iespējams lielu uzmanību veltīt pozitīvu savstarpējo attiecību veicināšanai gan starp skolēniem, gan skolēniem un pedagogiem, gan arī starp skolēniem, pedagogiem un vecākiem.

Īstenojot mācības latviešu valodā, lietuviskais tiek saglabāts ar kultūras aktivitātēm un dažādiem projektiem. Latviešu un lietuviešu valoda kā baltu valodas ir ļoti tuvas, tāpēc valodas apgūšana nesagādā nekādas problēmas. „Mēs esam kaimiņu tautas, tāpēc jāturas kopā, cienot vienai otru. Kā Latvijas valsts skolai arī izglītība mums jāiegūst valsts valodā, tāda ir mūsu nostāja,” uzsver direktore.

system/application/uploads/image/Rigas_Lietuvieshu_vdsk_/3_web.jpgLietuviešu valoda – jau no 1. klases
Lietuviešu valodu sākumskolas skolēni apgūst jau no 1. klases. Arī rokdarbu un vizuālās mākslas stundās par darba valodu tiek izmantota lietuviešu valoda. No 5. līdz 9. klasei lietuviski tiek apgūta vizuālā māksla un atsevišķi lietuviešu valoda, taču no 8. līdz 12. klasei skola ārpus mācību plāna nodrošina iespēju skolēniem apgūt Lietuvas vēsturi, etnogrāfiju, ģeogrāfiju un kultūru. Šo kursu apmaksā Lietuvas Izglītības un zinātnes ministrija, un to pasniedz skolotājs no Lietuvas. Rolands Žalnierus jau trīs gadus skolā nodarbojas arī ar projektu organizēšanu un vadīšanu.

Pēdējā laika lielākais sadarbības projekts „Draudzības ostas” tiek īstenots kopā ar Lietuvas Nacionālo M. K. Čiurlionio mākslas ģimnāziju. Viesojoties skolās, tiek sniegti ne tikai koncerti, bet arī apmeklētas mācību nodarbības. Projekts „Manas dzimtenes krāsas” ir festivāls mazākumtautību skolu mākslas kolektīviem, kuros dalībnieku skaits ar katru gadu tikai pieaug. Nu jau pasākumam pievienojušies ukraiņu, baltkrievu, ebreju un poļu skolēni, kā arī jaunieši no latviešu skolām. Festivāla dalībnieki no Lietuvas vienmēr skatītājiem sniedz skaistus un neaizmirstamus mirkļus, jo te viesojas tikai labākie un valstī zināmākie skolēnu mākslas kolektīvi.

Tad var dzirdēt skaņdarbus gan pūtēju orķestru, gan vijoļu solo izpildījumā, redzēt brīnišķīgus baleta sniegumus un daudz dažādu citu mākslas veidu priekšnesumus. Šobrīd Rīgas Lietuviešu vidusskolai ir mazs sapnis par pūtēja orķestra organizēšanu, kas nenoliedzami arī piepildīsies.

Projekts „Par lietuviešiem mēs esam dzimuši” noris sadarbībā ar Lietuvas pilsētu Joniškis un tās vēstures un kultūras muzeju. Īstenojot projektu, tiek organizēti lietuviešu etnokultūras pasākumi: Meteņi, mirušo piemiņas dienas, Lieldienas un Ziemassvētki. Interesanti, ka Mirušo piemiņas diena Lietuvā, kas tiek svinēta 1. novembrī, iekļauta brīvdienu statusā. Ar svecēm, dzeju un īpašām dejām rimti tiek godināti aizgājušie, atminot – lai arī ne vairs fiziski, tomēr vienmēr ir līdzās. Projekta laikā skolēni apmeklējuši arī Lietuvas etnogrāfiskos muzejus un paši pētījuši lietuviešu kultūras mantojumu. Taču paši galvenie pasākumi tiek rīkoti par godu nacionālajiem svētkiem. Lietuviešiem svarīgāka ir valsts dzimšanas diena 16. februārī, Lietuvas Neatkarības proklamēšanas diena 11. martā, barikāžu dienu atceres pasākumi 13. janvārī un Baltu dienas septembrī, kas parasti tiek apvienotas ar Dzejas dienām Latvijā. Lietuviešu tradicionālās dejas un mūziku skolēni apgūst deju kolektīvos un dažādās citās ārpusklašu nodarbībās. Skolas vārdu, lietuviešu un latviešu tradīcijas Latvijas sabiedrībā popularizē skolas tautas deju kolektīvs „Bitute”, kuru vada Solmeja Indāne, un lietuviešu dziesmu ansamblis V. Raziūnienes vadībā. Šie kolektīvi koncertējuši arī Lietuvā. Vizuālās mākslas pulciņa skolēnu darbos var pamanīt bērnu izpratni un lietuvisko rakstu un krāsu izjūtu. Arī šie darbi izstādīti gan Latvijā, gan Lietuvā.

system/application/uploads/image/Rigas_Lietuvieshu_vdsk_/2_web.jpgSkolas dārgakmens – muzejs
Viens no skolas dārgakmeņiem ir skolas muzejs. Ne viens vien vēsturnieks un valstsvīrs muzeja kolekciju novērtējis kā unikālu. Tajā glabājas dažādi preses izdevumi no 1925. gada, kas laisti klajā Latvijas lietuviešiem lietuviešu valodā. Grāmatas pat no 1800. gada, ko glabāšanai atvēlējuši lietuvieši, kas dzīvo Latvijā. Dažādi audioieraksti ar lietuviešu stāstiem par dzīvi Latvijā. Autentiskas tautastērpu jostas un daudz citu vērtīgu lietu no lietuviešu sendienām.

Tā kā Rīgas Lietuviešu vidusskola veic Rīgas lietuviešu dzīves centra funkcijas, tad skolā darbojas arī četras lietuviešu organizācijas: Latvijas Lietuviešu savienība, Lietuviešu jauniešu savienība, Lietuviešu kultūras biedrība un Trimdas lietuviešu biedrība. Tāpēc skolā svinīgi tiek atzīmēti Latvijas un Lietuvas valsts un tautas svētki, piedaloties ne tikai pedagogiem, skolēniem un viņu vecākiem, bet arī Latvijas lietuviešiem.

system/application/uploads/image/Rigas_Lietuvieshu_vdsk_/6_web.jpgŠāgada septembrī skolā tika atvērts interešu izglītības centrs. Tā vadītāja Jolanta Nagle informē, ka pašreiz centrā var apmeklēt 14 dažādus pulciņus, kopumā nodarbinot 225 bērnus. „Mūsu interešu izglītības centrs ir skolas struktūrvienība, tāpēc pulciņus labprāt apmeklē arī tuvākās apkārtnes bērni no citām skolām. Ļoti populārs ir adīšanas un tamborēšanas pulciņš, mīksto rotaļlietu izgatavošanas pulciņš un rotaslietu izgatavošana, kas nebūt nav pērļošana vien, jo izejmateriāli tiek gatavoti pašu rokām. Tekstila dizains, floristika, austrumdejas un jau iecienītās kikboksa un boksa nodarbības.” Šobrīd pastāvošie 14 pulciņi ir bezmaksas, taču no janvāra tiek domāts arī par maksas pulciņu atvēršanu, jo pašreiz ir pieprasījums pēc svešvalodu apguves un nodarbībām pirmsskolas vecuma bērniem. Jaunajā interešu izglītības centrā notiek nodarbības arī divām nepilna laika pirmsskolas grupām, kurās tiek sagatavoti bērni jauno mācību gaitu uzsākšanai Rīgas Lietuviešu vidusskolas 1. klasē.

Līdzīgi kā Jolantas Nagles ģimenē, kur viens no laulātajiem ir lietuvietis un otrs – latvietis, lielākoties arī citi lietuvieši Rīgā ieradušies vai nu biznesa, vai jaukto ģimeņu izveidošanās dēļ. Patlaban ekonomiskā stāvokļa dēļ, kad iedzīvotāji zaudē darbu, ne viens vien skolēns ar ģimeni pārcēlies atpakaļ uz Lietuvu. Taču par skolas dvēseli godinātā direktore Aldona Treija turpina skolas dzīves pilnveidošanu. Izveidotais spēļu laukuma makets, kurā katrs namiņš būs veidots pēc kādas autentiskas lietuviešu senās mītnes principiem, būs vienīgais valstī un ļaus skolēniem tepat Latvijā izjust savas etniskās saknes.




 

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Apzinos, ka no manis, skolotājas, ir atkarīgs tas, vai bērns iemīlēs skolu, vai būs attaisnojušās viņa vecāku cerības.
Jeļena Platonova, Rīgas Ostvalda vidusskolas sākumskolas skolotāja


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Šis darbs man vairākkārt pieķērās pie sirds un aizkustināja.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.