Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Rīgas Klasiskā ģimnāzija Rīgas Klasiskā ģimnāzija

Nosaukums: Rīgas Klasiskā ģimnāzija
Atrašanās vieta:
Dibināšanas gads: 1997. (no 1983.–1997. gadam Rīgas 87. vidusskola)
Skolēnu skaits: 1300
Skolotāju skaits: 103
Direktors: Romans Alijevs


Rīgas Klasiskā ģimnāzija (RKĢ) jau pirms 13 gadiem saprata, ka sabiedrības integrācija nav iespējama bez latviešu valodas zināšanām, tāpēc sāka gatavot mācību materiālus gan mazākumtautību skolēniem, gan skolotājiem bilingvālai apmācībai. Šobrīd ar Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinājumu gan dabaszinātnes 1.–4. klasei, gan matemātiku 1. un 2. klasē, gan latviešu valodu vidusskolā visas Latvijas mazākumtautību skolas var mācīties pēc RKĢ pedagogu izstrādātajiem mācību materiāliem. Jau toreiz skolas direktors Romāns Alijevs un Natālija Kaže veica pētījumus un rakstīja darbus par bilingvālo izglītību.
Latviešu valodas stunda 1. klasei RKĢ iesākās ar skolēnu mundro: „Labrīt, skolotāja Sanita!” Ar sava veida rīta rosmi, izvingrinot rokas un kājas, mazie pirmklasnieki dzidrā latviešu valodā nosauc visas ķermeņa daļas. Stunda paiet, krāsojot, rakstot, vingrojot, lasot un nosakot krāsas pašiem savā apģērbā. Rosīgi un brīvi skolēni piedalās mācību stundā. Lai arī savstarpēji skolēni sačukstas krievu valodā un reizēm pa jautājumam uzdod arī dzimtajā valodā, skolotāja Sanita Tīberga uzskata – tas nav galvenais. „Puse no šiem bērniem ir apmeklējusi latviešu bērnudārzu, daļa, savukārt, nāk jau ar latviešu valodas iemaņām, turklāt būtisks valodas apgūšanas veids ir bilingvālā priekšmetu apgūšana jau no 1. klases.” Lai arī reizēm nākas, it kā pārkāpjot noteikumus, kādu vārdiņu krieviski skaidrot, galvenais, lai skolēns saprot, par ko ir runa. „Nav jau nozīmes, ka viņš vienkārši mehāniski iemācīsies jauno vārdu, bet neizpratīs tā nozīmi. Es ļoti labi zinu, ka pēc tam tas atmaksājas. Strādāju ar sākumskolas skolēniem jau desmito gadu. Redzu, ka bērni kļuvuši daudz dzīvāki, brīvāki, nebaidās runāt un patiešām saka, ko domā un kā jūtas. Arī man jābūt atklātai un pieejamai, lai nostiprinātu savstarpējo saprašanos,” stāsta skolotāja Sanita.
Elizabete Kozlova un Artemijs Rjabovs ir 9. klases skolēni. Tikko notikušajā sociālo zinību stundā skolēni iepazinās ar tēmu „Es un pilsonība”. Jēdzienu „pilsonība” skolēni izprot kā valsts piedāvāto tiesību baudīšanu, piedalīšanos noteiktos procesos, piemēram, likumdošanā, un drošību par aizsardzību ārvalstīs. Savukārt par svarīgākajiem pilsoņa pienākumiem – rīkoties ne tikai savās, bet visas valsts interesēs, ievērot likumus un atcerēties, ka pilsonis vienmēr pārstāv ne tikai sevi, bet valsti kopumā. Ja 9. klases skolēniem RKĢ būtu lemšana, viņi pilsonību piešķirtu visiem ārzemniekiem, kas Latvijā nodzīvojuši ilgāk par 10 gadiem. Tā esot efektīvākā iespēja mazināt nepilsoņu skaitu, jo vislielākās grūtības, iegūstot pilsonību, ir latviešu valodas eksāmens.
Artemijs Rjabovs (A. R.): Patiesībā ir diezgan sarežģīti mācīties bilingvāli, jo ne pārāk labi pārvaldu latviešu valodu. Skolā savstarpēji sazināmies krieviski, bet visa mācību literatūra ir latviešu valodā. Tas sarežģī mācību procesu, arī patstāvīgo darbu mājās, jo ļoti daudz laika aizņem materiālu izprašana un tulkošana. Pati valoda nav sarežģīta, bet terminoloģija gan. Taču man mamma ļoti labi prot latviešu valodu un liek arī man mājās to lietot. Tas pat ir labi, jo, dzīvojot šeit, tā patiesībā ir ļoti vajadzīga, īpaši domājot par nākotni. Pēc 12. klases es vēlētos studēt Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. Es zinu, ka šeit kā ārsts varu iegūt ļoti labu izglītību. Tas man ir svarīgi, jo gribētu patiešām būt speciālists savā jomā.
Elizabete Kozlova (E. K.): Man patīk mācīties abās valodās. Es ļoti labi saprotu latviski, bet, runājot par mācību procesu, stundu pierakstus veicu krieviski. Ārpus skolas man sanāk diezgan daudz runāt latviski, jo mana labākā draudzene ir latviete. Es vienkārši biju spiesta intensīvi apgūt šo valodu, jo draudzene vispār nesaprot un nerunā krieviski. Katru dienu tiekoties ar viņu, draudzene runāja un runāja, līdz es sāku saprast. Es domāju, ka visus cilvēkus Latvijā vieno kopīgas intereses. Tāpat kā mani un draudzeni. Vienalga, vai tas ir kino, sports vai mūzika – tajos brīžos tautība nav svarīga.
A. R.: Tā kā mēs Latvijā dzīvojam kopā dažādu tautību pārstāvji, mums jābūt vienotiem, jo tikai tad būsim stipra valsts. Manuprāt, lielākā nesaprašanās starp krievvalodīgajiem un latviešiem ir citādā vēstures izprašana. Es gan nedomāju, ka pareiza ir tikai viena versija, tāpēc man nav problēmu komunicēt ar latviešiem. Ir ļoti labi, ka valstī dzīvojam tik dažādi cilvēki un varam lietot abas valodas.
E. K.: Tajā pašā laikā, kad ir sacensības vai, piemēram, prezidenta vēlēšanas, tad latvieši saka – tikai ne krievu, un krievi saka – tikai ne latvieti. Tad ir skumji. Vajadzētu citam citu atbalstīt.
A. R.: Latvijā ir liela konkurence starp latviešiem un krieviem. Īsto un vienīgo iemeslu es nezinu, bet to jūtu visapkārt. Vajadzētu sadarboties un atbalstīt vienam otru. Bija reiz sporta svētki, kuros piedalījās dažādu tautību pārstāvji. Krievi un latvieši bija vienā komandā, un tajā brīdī nebija svarīgas tautības... Es, piemēram, labprāt palikšu Latvijā strādāt un dzīvot, lai piepildītu sapni par ķirurga darbu šeit.
E. K.: Es gribētu kļūt par žurnālisti, bet labprāt rakstītu dzimtajā valodā. Tā varu labāk izteikties, tā mani labāk saprot. Es varu arī latviski, bet nav vajadzības. Apkārt ir pietiekami daudz krievvalodīgo.
A. R.: Runājot par svētkiem, es zinu, ka latvieši un krievi tos svin diezgan atšķirīgi. Piemēram, latviešu ģimenes Ziemassvētkus svin savas ģimenes lokā, savukārt krievi dodas viesos un uz dažādiem sabiedriskajiem pasākumiem. Es domāju, ka latviešiem ir daudz stiprākas tradīcijas un viņu spēks ir ģimenēs. Tāpat man ļoti patīk Līgo svētki ar milzīgajiem ugunskuriem un lekšanu pār tiem.
E. K.: No piedzīvotās pieredzes manas draudzenes ģimenē zinu, ka latvieši svin vārdadienas. Tie ir īsti svētki ar kūkām un puķēm, un viesībām ģimenes lokā. Tā ir īsta latviešu ģimene. Mēs vairāk svinam dzimšanas dienas. Arī krieviem ir Eņģeļa diena, kas pēc būtības ir tie paši vārdadienas svētki, bet tie krieviem nav tik svarīgi. Ja raugāmies uz Latviju, kurā mēs lielākā daļa visi esam pilsoņi, tad uzskatu, ka esmu aktīva pilsone. Es sekoju līdzi jaunākajam kultūras dzīvē, piedalos vēlēšanās, tāpat cenšos arī sevī saglabāt cilvēcību, kas arī ir svarīga pilsoņa pazīme.
A. R.: Es domāju, ka aktīvs pilsonis palīdz valstij. Piedalās balsošanā, mēģina piedalīties valstī notiekošajos procesos. Patiesībā skolā mums māca būt aktīviem pilsoņiem un nedomāt tikai par sevi. Šajā skolā es mācos no 7. klases, un man šeit ļoti patīk. Te ir stipri pedagogi, kas ir arī labi cilvēki.
E. K.: Es Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā mācos jau no 1. klases un esmu iemācījusies vienu būtisku lietu – lai saprastu otru cilvēku, kas nāk no citas valsts, vissvarīgākais ir izprast viņa kultūru un tradīcijas. Tas savstarpēji būtu jāsāk darīt arī latviešiem un krieviem.
A. R.: Taču, lai dziļāk izprastu, piemēram, latviešu kultūras mantojumu, ļoti liela nozīme ir priekšmetu skolotājiem. Piemēram, mūzikas skolotāja ļoti ciena latviešu kultūru un attiecīgi arī pasniedz mācību vielu.

Bilingvālās izglītības priekšrocības
RKĢ direktors Romāns Alijevs izglītības iestādi (un ne tikai mazākumtautību skolu) pilsoniskās sabiedrības integrācijā redz kā mazu sabiedrības modeli. „Šeit sastopas gan skolēnu, gan viņu vecāku, gan pedagogu intereses. Jebkāda negatīva rakstura pieredze un emocijas izpratnē par pilsonisko sabiedrību un kultūras mijiedarbību bērnus var traumēt. Tāpēc ir svarīgi palīdzēt viņiem pašiem veidot savu pozitīvo pieredzi, socializējoties un veidojot attiecības. Cilvēks taču vienmēr dzīvos sabiedrībā. Turklāt skolēnu vecāki zina mūsu skolas mācību pieeju, vērtības un sistēmu, tāpēc lielākā daļa arī atbalsta skolas virzību un prioritātes. Tās ir ne tikai mācību kompetence, bet arī sociāli aktīva pozīcija, gatavība sadarboties ar citu kultūru un nacionalitātes pārstāvjiem. Te ir multikulturālas sabiedrības vērtības, un tās konsekventi tiek realizētas ne tikai mācību procesā, bet visā skolas dzīvē kopumā. Gan caur mūziku, gan konkursiem, projektiem un pasākumiem.”
Sociālo zinību skolotājs Dzintars Dvinskis apzinās pedagogu ietekmi uz skolēniem un par galveno devumu viņiem uzskata cilvēciskuma nostiprināšanu. „Lielākā daļa no pasniedzējiem ietekmē skolēnus ar savu dzīvesveidu, vārdiem un saturu, kuru izmanto kontaktstundās, lai skolēnos saglabātos un nostiprinātos cilvēciskums. Ja šī īpašība cilvēkā ir, nav svarīgi, kāda sociālā loma tiek spēlēta, viss būs labi. Mēs šo ietekmi labvēlīgi izmantojam, lai izveidotu labu sabiedrību, taču tā būs tikai tad, kad spēsim risināt konfliktus. Svarīga sadarbošanās. Vispirms jārod kompromiss pašam sevī, tad ģimenē, klasē, skolā un visbeidzot valstī kopumā. Tas ir ļoti grūts, bet vajadzīgs process.” Uzskatot, ka bilingvālajai apmācībai ir milzu priekšrocības, skolotājs, runājot ar skolēniem, nereti uzsver valodas nepieciešamību tieši viņu pašu dzīvēs. „Es katru stundu stāstu par to, ka, dodoties studēt uz ārzemēm, ļoti daudz cilvēku zina gan angļu, gan vācu, gan franču valodu. Taču tagad Rietumeiropā meklē cilvēkus, kas papildus šīm jau tradicionālajām svešvalodām zina arī kādu retu valodu. Latviešu valoda ir diezgan reta valoda. Piemēram, jaunietim ar latviešu valodas zināšanām absolvējot Anglijā Oksfordas universitāti un saņemot ekonomista izglītību, vairums uzņēmumu būs ieinteresēti savā kolektīvā pieņemt šādu jaunu darbinieku. Tāpēc, ka arī Latvijā šobrīd ir vairāku kompāniju filiāles. Latviešu valodas zināšana ir būtiska priekšrocība.” Direktora vietniece Gaļina Rafalsone uzsver, ka efektīvai bilingvālai apmācībai galvenais patiešām ir ievērot abu valodu lietošanu. Var būt situācijas, kad bilingvālā apmācība var beigties ar skolotāja pateikto „labdien” klases priekšā un mācības turpināties mazākumtautības valodā. „Ir bijušas situācijas, kad skolotājs stundu patiešām arī vada latviski, bet bērni pilnīgi neko nesaprot. Tāpēc ir svarīgi ievērot īpašu metodiku. Tā kā bilingvālā apmācība mums ir bijusi jau no pašiem pirmsākumiem, esam izstrādājuši sistēmu, kas nosaka, kurā brīdī kurai klasei kurā tēmā iekļaut latviešu valodu. Tā patiešām ir vesela metodika.” Gaļina Rafalsone atceras 2004. gada situāciju, kad valodu labāk prata skolēni, savukārt skolotāji ļoti slikti. Tāpēc viņa vēlreiz uzsver, ka rezultāta sasniegšanai svarīgi izmantot metodiku. Šogad 92% RKĢ skolēnu centralizētos eksāmenus kārtoja latviešu valodā, saņemot A, B un C līmeņus. „Tagad mēs varam mācību procesā izmantot arī citas svešvalodas – angļu un vācu valodu. Bērni angļu valodu sāk apgūt jau no 1. klases, vācu un franču – no 4. klases. Ir svarīgi, lai bērni saprot, ka valoda mācīšanās procesā ir līdzeklis. Mums ir svarīgi, lai viņi to saprot jau šeit, ģimnāzijā, nevis tikai augstskolā.”

Multikulturālas sabiedrības  audzināšana
Ģimnāzijas Multikulturālais centrs nodarbojas ar projektiem, kas veicina kultūru izpratni. „Pēdējos trīs gadus darbojāmies „Comenius” projektos kopā ar skolām no Polijas, Lietuvas, Igaunijas un Kaļiņingradas. Katru gadu devāmies trīs braucienos un strādājām pie galvenā jautājuma – kultūras tradīcijas katrā valstī,” stāsta aktīvais skolotājs Dzintars Dvinskis. Projekta īstenošanas laikā skolēniem nācās izzināt pašiem savas valsts arhitektūru, valodu, kulināriju, tradīcijas. Pēcāk visus šos aspektus, kas veido tautas kultūru, vajadzēja prezentēt citām valstīm. „Patiesībā mēs paši priekš sevis atklājām ļoti daudz, jo pētījām taču arī latviešu kultūru,” atzīst skolotājs. Kā ļoti laba iespēja praktiski lietot valodu ir dalība „Junior Achievement – Latvia” programmās. Četrus gadus tika veidotas mācību firmas, skola iesaistījās arī „Tava reklāma” konkursos.  Skolotājs atklāja, ka mērķis piedalīties jebkādās šādās aktivitātēs ir padarīt skolēnus atvērtus pasaulei. „Un nav svarīgi, kā pasaule uzrunā – verbāli vai neverbāli – galvenais saprast.” Tāpat ģimnāzijas skolēni aktīvi iesaistījušies un darbojušies Latvijas Jaunatnes padomē. Šo laiku Dzintars Dvinskis vērtē ļoti augstu, jo tās bijušas iespējas  bērniem saprast, kā notiek procesi Saeimā un ministrijās. Skolēni rakstījuši priekšlikumus un tālāk vērojuši procesu gaitu. Lai arī lielākajai daļai skolēnu šis tomēr nav bijis interesantākais posms dzīvē, jo lietas nenotika tik skaisti un ātri, kā gribētos, toties bija iespēja redzēt reālo situāciju mūsu valstī. „Pirms kādiem pieciem gadiem Latvijas jauniešos bija pārliecība, ka vērtīga atpūta iespējama tikai ārpus mūsu valsts. Tāpēc piedalījāmies UNESCO projektā, kur galvenais mērķis bija ļaut bērniem patstāvīgi izstrādāt tūrisma maršrutus ar vērtīgākajiem un skaistākajiem objektiem Latvijā. Tāpat šī projekta ietvaros izstrādājām un UNESCO dalībskolām piedāvājām aktīvu komandu spēli dabā.” Komandām savstarpēji jāsacenšas panākumos, izpildot gan fiziskus, gan intelektuālus uzdevumus, gan ar topogrāfiskās kartes palīdzību atrodot septiņas konkrētas vietas apkārtnē. Sacensības vieno kāda konkrēta tēma, piemēram, A. Puškina darbs „Pīķa dāma”, un spēles gaitā jāatbild uz jautājumiem arī par šo darbu. Turklāt veiklākajiem komandas dalībniekiem jālūko pēc iespējas nemanāmāk noraut pretinieku komandas dalībnieku uzpleči. Lai arī RKĢ pēc rotācijas principa vairs nav projekta dalībniece, skolēni aizvien labprāt starp klasēm uzspēlējot spēli.

Literārā balle
Viena no RKĢ spēcīgākajām tradīcijām ir literatūras balle, kas notiek divas reizes mācību gadā. Pirmo reizi tā notika 1996. gadā. Tas bijis ļoti labs veids, kā parādīt skolēniem kvalitatīvu izklaides veidu. Jau no mācību gada sākuma skolēni apgūst klasiskās dejas un gatavo priekšnesumus – literāro stāstu, muzikālo koncertu vai pat improvizācijas teātra izrāžu un ēnu teātra priekšnesumu veidā par kādu konkrētu tēmu. Sākumā esot bijuši tikai literāri vakari, un pati pirmā balle tikusi veltīta Aleksandram Puškinam. Interesanti, ka katrs balles dalībnieks pasākuma vadītājam devis kādu savu lietu un pēc tam balles gaitā, kad no trauka tika izvilkta šī lieta, tās īpašniekam bija jāveic kāds uzdevums, kas saistīts ar pasākuma tēmu. Tad sanācis tāds kā improvizēts koncerts. Nu jau visi šie priekšnesumi tiek īpaši gatavoti un vairs netiek veltīti tikai literatūrai, bet pasaules kultūrai kopumā. Ir bijis itāļu Venēcijas karnevāls, balle par godu Sanktpēterburgas 300 gadu jubilejai, balle franču, spāņu kultūrai, arī Vērmanes parka balle, kurā skolēni atklājuši latviešu kultūru 20., 30. gados. Tā kā aizvien vairāk skolēnu gribēja šajās ballēs piedalīties, nācās domāt par atsevišķu pasākumu arī 9. klasei. Tas vēl joprojām ir kā skaists aicinājums turpināt mācības RKĢ. Šogad pat vecāki esot labprāt piedalījušies ballēs un ļāvušies iepriekšējo gadsimtu modei.
Viena no jaunākajām aktivitātēm skolā ir latviešu valodas nedēļa, kuras tēma būs Imanta Ziedoņa „Krāsainās pasakas”. Jaunākās klases iemācīsies pasakas būtību un izzinās krāsu pasauli, savukārt lielākām klasēm būs iespēja izprast latviešu valodas krāšņumu dziļāk, jo skolas gaitā vairāk ir jāmācās gramatika un jāpievēršas valodas kā mācību līdzekļa apguvei. Nedēļas gaitā paredzēti dažādi konkursi un literārie vakari visu vecumu bērniem.

Pasaules pilsoņi

Pagājušajā gadā pēc ISEC pasūtījuma direktora vietniece Gaļina Rafalsone piedalījās pētījumā par mazākumtautības identitātes saglabāšanu mazākumtautību skolās. „Strādājot Daugavpils, Rēzeknes, mūsu un Liepājas bilingvālajiem centriem, rezultāti bija ļoti interesanti. Rīgas mazākumtautību skolās bērni vairāk jūtas kā pasaules pilsoņi un iedzīvotāji. Protams, ir tikai likumsakarīgi, ka viņi daudz vairāk zina par latviešu kultūru kopumā, jo mācību process to veicina, bet par krievu vai kādu citu mazākumtautību kultūru viņi zina daudz mazāk. Un pats galvenais – netika novērota īpaša vēlme savu kultūru iepazīt labāk.” 
1. klases skolotāja Sanita Tīberga stāsta, ka izpratne par nacionālajiem svētkiem tiek radīta jau pirmajās klasēs. „Sākam, protams, ar mazumiņu. Latvijas dibināšana viņiem ir vēl neizprotams jautājums, bet viss, kas saistās ar dzimšanas dienas svinībām, viņiem jau ir pazīstams – tās ir spēles, krāsas, dažādas mīklas,” stāsta skolotāja Sanita. Savukārt vidusskolā Latvijas dzimšanas dienas tiek svinētas netradicionāli. „Katru gadu ir runa par kādu no Latvijas institūtiem un rīkots īpašs pasākums. Piemēram, bija 18. novembris, kad uz svētkiem aicinājām cilvēkus, kas saņēmuši Trīs Zvaigžņu ordeņus. Skolēniem bija iespēja uzzināt šo personu piedzīvoto saistībā ar mūsu valsti. Tāpat arī vēstures stundās visu nedēļu notiek šī fakta atspoguļošana.” Taču direktora vietniece zina stāstīt arī bēdīgi kuriozu notikumu, ko izraisīja mazākumtautības pārstāvju neinteresēšanās par notikumiem valstī. Kad Latvijā pirms vairākiem gadiem bija stipra vētra, ar mediju palīdzību tika ziņots, ka skolas būs slēgtas. Nākamajā rītā tomēr pie RKĢ gaidīja bērni. „Un tad es sapratu, ka ir cilvēki, kas neskatās, neklausās un pat nesaprot Latvijas medijus. Tāpat reizēm nākas uzklausīt no vecākiem pārmetumus, ka skola vairāk pārstāv nacionālo kultūru, nevis mazākumtautību. Tomēr es uzskatu, ka valsts skolā tā tam arī ir jābūt. Un pašos pamatos mazākumtautību kultūra, valoda un tradīcijas jāsaglabā ģimenē.” Patiesībā skolā mācās arī ebreji, baltkrievi, ukraiņi, čečeni, azerbaidžāni un armēņi. Izceļot tikai vienas mazākumtautības kultūru, nāktos domāt arī par pārējo tautību pārstāvjiem, radot tolerantu vidi arī viņiem.

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Cilvēki, kas iesaistās erudītu konkursos, savā dzīvē iesaistās arī jebkurā citā aktivitātē, turklāt viņu mācību, vēlāk darba karjera attīstās sekmīgāk.
Anita Zaļaiskalne, Latvijas Erudītu līgas prezidente


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Viņi abi iemīlējās apavu veikalā jau no pirmā acu uzmetiena.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.