Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Rīgas Igauņu vidusskola Rīgas Igauņu vidusskola

Nosaukums: Rīgas Igauņu vidusskola
Atrašanās vieta: Atgāzenes iela 26, Rīga
Dibināšanas gads: 1989.
Skolēnu skaits: 174
Skolotāju skaits: 24
Direktors: Urve Aivare

 

system/application/uploads/image/Rīgas Igauņu vdsk_/macibu_stunda_web.jpg

19. gadsimta beigās Rīgas osta kļuva par vienu no lielākajām Krievijas impērijā. Rīga strauji auga. Cerībās uz labāku un pārticīgāku dzīvi daudzi igauņi no Narvas, Kerdlas un Sindi pārcēlās uz Rīgu, lai strādātu tās rūpnīcās, galvenokārt tekstilapstrādē. Rīgā ieplūstošais kapitāls piesaistīja arī igauņu amatniekus, tirgotājus, juristus un citu profesiju pārstāvjus. 19. gadsimta beigās Latvijā dzīvoja gandrīz 18000 igauņu, no kuriem 3523 bija apmetušies Rīgā. 1908. gadā pilsēta apstiprināja projektu par sešgadīgas skolas izveidi ar mācībām igauņu valodā. Pirmās telpas tika atrastas Mazajā nometņu ielā 17. Tā kā kara laikā liela daļa vīriešu tika iesaukti armijā, bet citi, tostarp arī igauņi, kopā ar savām rūpnīcām un ģimenēm evakuējās no piefrontes zonas, skola 1915. gadā tika slēgta, bet pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā Rīgā vairs faktiski nepastāvēja arī Igauņu izglītības un palīdzības biedrība. Pēc Igaunijas Republikas izveidošanās daudzi igauņi, vēlēdamies aktīvi piedalīties savas valsts dzīvē, devās atpakaļ uz dzimteni. Igauņu biedrība tomēr spēja atsākt darbu. Tā atjaunoja savu namu, kur atkal sāka darboties koris, teātra trupa, bet kopš 1919. gada arī igauņu skola. Jaunais Latvijas izglītības likums garantēja valsts atbalstu obligātajai sešgadīgajai pamatizglītībai arī minoritātēm, tādēļ igauņu skolas tika atvērtas ne vien Rīgā, bet arī Alūksnē, Apē, Veclaicenē un citur Latvijā, tomēr skolnieku skaits nebija liels. To ietekmēja ne vien daudzu igauņu atgriešanās dzimtenē, bet arī bezdarbs, ar to saistītā dzimstības samazināšanās un daudzu bērnu iekļaušanās algotā darbā, neapmeklējot skolu pat sešu klašu apjomā. K. Ulmaņa autoritārā režīma laikā mainītais izglītības likums, kurā bija noteikts, ka jaukto ģimeņu bērniem, kur viens no vecākiem bija latvietis, bija jāapmeklē latviešu skolas, arī negatīvi ietekmēja minoritāšu attīstību Latvijā.  Padomju varas laikā tās politika pret nacionālajām minoritātēm bija noliedzoša. Sagraujot igauniskās izglītības priekšnoteikumus – biedrību un skolu, pārejot uz vienotu padomju identitāti, igauņi kā apzinīga kopiena Latvijā faktiski vairs nepastāvēja.

Astoņdesmito gadu beigās, sākoties Baltijas nacionālai atmodai, radās labvēlīgi apstākļi minoritāšu kultūras atjaunošanai. 1989. gada 1. septembrī tika atklāta igauņu skolas 1. klase. Tiesa, tolaik tā vēl darbojās kā Rīgas 73. vidusskolas filiāle. Par skolotājām sāka strādāt Dzintra Kohva un pašreizējā skolas direktore Urve Aivare. Telpas divām klasēm atkal tika atvēlētas Igauņu biedrības ēkā. Ar vietējās pašvaldības, Igaunijas valdības un brīvprātīgo ziedotāju atbalstu biedrības namā tika veikts remonts, un mācību gada otrajā pusgadā mācības jau noritēja svaigi remontētās telpās. 1990. gadā skola saņēma atļauju atvērt vidusskolu, tomēr piemērotu telpu trūkums liedza atvērt jaunas klases Igauņu biedrības namā. 1992. gadā skolai tika piešķirts patstāvīgas mācību iestādes statuss. Par tās direktoru kļuva Nacionālās operas repetitors Enn Raja, bet Urve Aivare par mācību pārzini. Pirmo reizi skolas akreditācija notika 1994. gadā, savukārt 1998. gadā skolu akreditācijas komisija atzina Rīgas Igauņu skolas darbu par atbilstīgu pamatskolas statusam. Nākamā akreditācija 2001. gadā piešķīra mācību iestādei vidusskolas statusu. 2003./2004. mācību gadā pirmo reizi Latvijas igauņu izglītības vēsturē  tika atvērta  vidusskolas klase!

Lai varētu realizēt vidējās izglītības standarta prasības, bija nepieciešamas papildu telpas. Ar Rīgas Domes IJSD Zemgales nodaļas atbalstu, ņemot vērā skolēnu, viņu vecāku un pedagogu aptaujas, par piemērotāko tika atzīta Rīgas Angļu ģimnāzijas filiāles ēka Atgāzenes ielā 26. Kopš 2005./2006. m. g. Rīgas Igauņu vidusskola pilnībā apdzīvo šīs telpas. Tā ar skolēnu vecāku, ieinteresētu uzņēmēju un Igaunijas valdības atbalstu uzsākusi aktīvu skolas apkārtnes un telpu iekārtošanu. Pašlaik skola strādā atbilstīgi Latvijas vispārējās vidējās izglītības standartam. Tajā mācās dažādu etnisko kopienu, lielākoties latviešu, bērni, kuru vecāki novērtē iespējas apgūt gan latviešu, gan igauņu un citu Eiropas tautu vērtības, izkopt spējas veidot pozitīvu attieksmi pret atšķirīgo dažādās kultūrās.


Reinis Zariņš, 9. klase:
„Es mācos šeit jau no 1. klases. Man gan nav nekādas radniecības ar igauņiem, bet man šeit ļoti patīk. Klasēs bērnu skaits ir mazs, tas rada tādu kā personiskāku vidi. Tā kā esmu nolēmis mācīties arī somu valodu, igauņu valodas zināšanas man ļoti palīdz. Šīs valodas savā ziņā ir ļoti līdzīgas. Es gribētu mācīties Somijā. Vide tur šķiet daudz tīrāka un kulturālāka nekā kādā no lielākajām un studentu iecienītākajām Eiropas pilsētām. Mūsu skolā ļoti daudz svētku tiek svinēti saistībā ar igauņu tradīcijām. Tagad es zinu gan Igaunijas neatkarības proklamēšanas gadadienas, gan Jurģu dienu, kad viduslaikos igauņi no savas teritorijas padzina dāņus.”

Ronja Jūrma, 3. klase: „Mani vecāki ir igauņi, bet, tā kā tētis sāka strādāt Latvijā, arī mēs pārnācām dzīvot šeit. Rīgas Igauņu vidusskolā bija mācījies mans draugs, tāpēc es jau zināju šo skolu. Mēs dažādus svētkus svinam līdzīgi kā latviešu draugi. Meteņos meklējam lielākus un mazākus kalniņus, no kuriem braukt lejā ar ragaviņām, ēdam tādas mazas kūciņas ar putukrējumu un pēc tam arī zirņu zupu. Meteņi mums ir kā pavasara sākuma svētki. Vēl man patīk Katrīnas diena, kad visas meitenes pārģērbjas un skrien pa kaimiņu mājām vai pie kādiem pazīstamiem, vēlot laimi un nesot prieku. Mārtiņdienā pārģērbjas zēni un arī iet pa mājām, vēlot laimi.”

Kārlis Oskars Stalts, 4. klase: „Mans tētis ir igaunis, bet mamma lībiete. Sanāk, ka man ir divas mājas, tās abas man patīk, tikai Igaunijā es runāju igauniski, bet Latvijā – latviski. Šī skola ir forša, jo ir maza. Igauniski es mācos tikai zīmēšanas un igauņu valodas stundās, pārējās latviski. Tā kā man mamma vada dažādas vasaras nometnes, tad lībiešu valodu vēl apgūstu arī tajās. Pagaidām mācos angļu valodu, bet ar 5. klasi sākšu mācīties krievu valodu. Krieviski runā liela daļa no visas pasaules, tāpēc man šķiet svarīgi sarunāties arī ar viņiem. No svētkiem man ļoti patīk dzimšanas dienas, Mārtiņdiena un Jāņi. Jāņos Igaunijā dedzinām milzīgu ugunskuru, kuram žagariņus vecvecāki vākuši visu gadu. Tad tam pāri nevar pārlekt! Latvijā mēs ejam pirtī, dedzinām mazāku ugunskuru, lai varam lekt pāri, visu nakti dejojam, dziedam un no rīta ejam uz kādu skaistu vietu, kur var redzēt, kā saulīte lec.”

Viktorija Rogova, 11. klase: „Es esmu augusi krievu ģimenē un latviešu valodu apguvu tikai skolā. Šobrīd zinu gan latviešu, gan igauņu, gan angļu valodu. Vēl gan ļoti gribu apgūt spāņu valodu. Baltijas reģionā igauņu valoda ir ļoti būtiska, iespējams, došos studēt uz Tartu universitātes Medicīnas fakultāti – tur ir īpaša programma sporta ārstiem. Esmu novērojusi, ka mentalitātes ziņā igauņi ir tuvi latviešiem – atturīgi, klusi, nosvērti. Taču mūs visus Latvijā vieno tas, ka esam dzimuši šeit. Tos cilvēkus, kas šeit iebraukuši, tos ar latviešiem vieno kultūra un draugi. Mums visiem ir jāievēro Latvijas valsts likumi, nacionālo svētku datumi, ieražas, jāpiedalās vēlēšanās. Ir svarīgi būt aktīvam savā valstī – sekot līdzi aktuālākajai informācijai par notikumiem te. Var lasīt un skatīties medijus vai apmeklēt kādu konferenci, kurā jau konkrēti tiek runāta un risināta kāda problēma ar profesionāļu klātbūtni.

Skola mums nodrošina ļoti plašas integrācijas iespējas, gan dodoties ikgadējās ekskursijās uz Igauniju, gan piedaloties dažādos sadraudzības pasākumos ar latviešu skolām. Igauņu kultūra manī radījusi lielu interesi, un iepazīties ar kādas tautas kultūru nekad nav lieki. Tagad zinu Igaunijas neatkarības proklamēšanas dienu, Mārtiņus, Katrīnas dienu un Tēvu dienu. No latviešu gadskārtu svētkiem zinu un atzīmēju ar ģimeni un draugiem Jāņus. Cepam gaļu un kurinām ugunskuru. Nereti sanāk arī Ziemassvētkus 24. decembrī svinēt kopā ar draugiem, jo ar ģimeni to daru 7. janvārī. Protams, tradicionāli savā ģimenē atzīmējam gan 23. februāri, gan 8. martu, gan 9. maiju.”

Saglabājot igaunisko
Rīgas Igauņu vidusskolu iecienījušas gan apkārtnes latviešu ģimenes, izvēloties to kā ģeogrāfiski izdevīgu vietu, lai bērns varētu netālu no mājām apmeklēt skolu, gan igauņu ģimenes, cenšoties saglabāt savas kultūras mantojumu, gan ģimenes, kur ir dažādu tautību pārstāvji un kas par skolas priekšrocību saskata tieši kādas mazas tautas valodas apgūšanu. „Jā, tas šobrīd kļūst aizvien aktuālāk – zināt kādu mazas tautas valodu. Taču jāatzīst, ka tie bērni, kas skolu apmeklē jau no sākumskolas, valodu tomēr apgūst daudz labāk. Lielajiem trūkst iespējas valodu lietot sadzīvē, līdz ar to tā paliek tikai mācību stundā lietojams saziņas līdzeklis,” secina mācību daļas vadītāja Aiva Plauča un piebilst, ka tik un tā tie bērni, kas ir absolvējuši Rīgas Igauņu skolu, arī augstskolā turpina padziļināti apgūt igauņu valodu.

 „Mums te ir cita problēma – igauņi ir tā asimilējušies, ka mēs cenšamies saglabāt un atjaunot tieši to igaunisko,” smaidot atklāj Aiva Plauča. Mācības sākumskolā notiek bilingvāli, izmantojot mācību materiālus latviešu valodā, bet stundu vadot igauniski. Lai arī pārējos vecuma posmos mācību stundas tiek apgūtas latviski, skolas politika nosaka, ka jebkuru stundu ir iespējams sasaistīt ar igaunisko. „Mums ļoti daudz palīdz Igaunijas Izglītības ministrija un Igaunijas Institūts, jo ir izveidojusies cieša un vērtīga sadarbība ar igauņu skolotājām. Mums ir iespējas apmeklēt dažādus kursus un seminārus vasarās, saņemt elektroniskos materiālus mācību stundas veidošanai.” Igaunijas valdība Rīgas Igauņu vidusskolu ir atzinusi par vienīgo dienas skolu ārpus Igaunijas, kas patiešām integrē igauņus atpakaļ Igaunijā. Vienalga, vai igaunis esi pēc tautības, katru bērnu, kuram ir interese par šo valodu un kultūru, Igaunija atbalsta. Integrācijas iespējas tiek nodrošinātas ne tikai ar vasaras nometnēm, arī Tartu universitāte rezervē budžeta vietas un stipendijas ārpus Igaunijas dzīvojošiem potenciālajiem studentiem, kuriem ir patiesa interese par šo kultūru un valodu. Ja universitāte piedāvā astoņas šādas budžeta vietas, tad vismaz viena tiek Rīgas Igauņu vidusskolas absolventam. Tādējādi Igaunijas valdība sniedz lielu atbalstu, ne tikai materiāltehniski aprīkojot skolu ar portatīvajiem datoriem, datu projektoriem, ekrāniem, mācību grāmatām, burtnīcām un pat kopētāju, bet arī veltot laiku sarunām ar Latvijas valdību, lai tā sadarbotos. Šobrīd skolas ēkai ir nepieciešama renovācija un sporta zāle. Ēkas projekts nav pabeigts jau no 30. gadiem. Skolēni vēl joprojām sporto skolas gaitenī. Telpu ir ļoti maz, un klasē ir aptuveni 20 skolēnu. „Igaunijas valdība var aprīkot skolu, bet nedrīkst būvēt. Tāpēc skolas dzīve tiek pielāgota reālajai situācijai un iespējām, piemēram, cenšoties aizvien vairāk pasākumu rīkot ārā,” atzīst mācību daļas vadītāja. Skolu atbalsta arī īpaša skolas atbalsta biedrība, kuru veido gan skolēnu vecāki, gan atsevišķi Igaunijas uzņēmumi.

system/application/uploads/image/Rīgas Igauņu vdsk_/_web_4.jpgAnne Laur ir igauņu skolotāja, kas jau divus gadus Rīgas Igauņu vidusskolā pasniedz igauņu valodu. Nolēmusi iegūt jaunu pieredzi, viņa iesaistījās projektā, kas piedāvāja iespēju četrus gadus mācīt igauņu valodu kādā no ārzemēs esošajām igauņu skolām. „Esmu ļoti gandarīta par to darbu, ko paveikušas šīs skolas skolotājas sākumskolā. Šeit mācu valodu no 5. līdz 9. klasei un vēl 11. klases skolēniem, tāpēc varu novērtēt, cik liels darbs ieguldīts sākumskolā. Bērniem ir liela interese apgūt igauņu valodu. Protams, ir dažādi bērni, bet kopumā, esmu ļoti apmierināta – es baudu šo darbu. Materiāli, protams, skolas Igaunijā un šo skolu nevar salīdzināt. Šādā stāvoklī ēkas nav nekur.” Igaunijas skolotājs minimāli saņem astoņus līdz deviņus tūkstošus kronu, kas ir no 359 līdz 404 latiem mēnesī. „Tā ir zemākā skolotāja alga, tāpēc ekonomisko krīzi tik smagi Igaunijas skolotāju vidū neizjūt. Taču izglītības problēmas visur ir vienādas. Arī Igaunijā skolēnu skaits samazinās, taču mūsu valdība no modeļa „nauda seko skolēnam” atteicās. Tas iznīcinātu mazās skoliņas uz salas un pierobežā.” Tā kā igauņu valoda sadzīvē tiek lietota reti, skolotāja ar īpašu dedzību gatavo bērnus braucienam uz Igauniju janvārī, kad skolēniem būs iespēja piedalīties igauņu rakstnieka Anton Hansen Tammsaare daiļrades pasākumā. Tā būs lieliska iespēja skolēniem valodu iedzīvināt.

Viens no igauņu tradicionālajiem pasākumiem, kas kļuvis par tādu arī skolā, ir Jurģu diena, kurai par godu tiek rīkots lāpu skrējiens. Jurģu diena igauņiem, tāpat kā latviešiem, ir kalpu pārvākšanās diena. Viduslaikos šajā dienā igauņi sacēlās pret dāņu apspiedējiem. Šī reize bija pirmā lielākā tautas kustība, kad igauņi apzinājās savu piederību tautai. Arī Rīgas Igauņu skola rīko lāpu skrējienu un vakarēšanu skolas pagalmā ar desiņu cepšanu. Pasākumā tiek iesaistīti gan senās cīņas pratēji no „Vilkačiem”, gan Nacionālo bruņoto spēku parāde ar mūsdienu tehnikas un ieroču aplūkošanu. Parasti tiek sarīkotas arī kādas īstenas spēka pārbaudes starp vecākiem un bērniem virves vilkšanā vai, piemēram, loka šaušanā.

Par jaunāko tradīciju izveidojusies diena par godu tēviem. Igaunijā katru otro novembra svētdienu arī tēvi, tāpat kā māmiņas Māmiņdienā, tiek godāti īpašā dienā. Dzirdot jautājumu, kā tos tēvus var atvilināt uz skolu, Aiva Plauča smej, ka nekāda īpaša mānīšanās nav vajadzīga. Tēvi esot aktīvi, atsaucīgi un labprāt nākot uz sev veltītajiem pasākumiem. Svētki gan paredzēti tikai sākumskolas skolēniem, bet nu jau ar interesi uz šo tradīciju raugās arī lielākie skolēni. Tēti parasti esot daudz jautrāki un atraktīvāki, tāpēc nekāda īpaša koncertēšana nesanākot. Visbiežāk tiekot rīkotas dažādas sacensības komandās. Gan ar veļas karināšanu, gan bērnu barošanu, gan tincināšanu ar jautājumiem no konkursa „Vai esi gudrāks par piektklasnieku?”. Šogad tēvi būvējuši un prezentējuši papīra mājas. Ar un bez balkoniem, ar suņu būdām, aitu fermām un citiem fantāziju lidojumiem. Tā kā pasākuma pamattēma bijusi krāsas, tad vakara noslēgumā godājamie tēvu ļāvušies dziesmām par krāsām. Skanējušas gan „Hei, melnā pantera!”, gan „Dzeltenās kurpes”, gan „Par zaļu pat vēl zaļāks ir mūsu skolas laiks”. Savukārt bērni saviem tētiem bija darinājuši medaļas un līmējuši portretus.

system/application/uploads/image/Rīgas Igauņu vdsk_/5_web.jpgMeiteņu iemīļotie svētki Katrīnas diena ir sava veida ķekatās iešana. Tajās dodas tikai meitenes, kas saģērbušās baltā un ar troksni dodas pa mājām, vēlot laimi. Patiesībā Katrīna esot aitu aizgādne un ejot ķekatās no mājas uz māju, vēlot laimi sieviešu darbos. Taču tradīcijas tiek piemērotas mūsdienām. Skolā visbiežāk vienas klases meitenes sapošas un trokšņodamas grabinās un klabinās pie katras klases durvīm. Parasti viņas ar nepacietību gaida jau visu rītu un pateicībā par laimes un prieka nešanu pacienā ar saldumiem. 

14. martā skolā tiek īpaši gaidīta un organizēta Igauņu valodas diena. Sērīgi skaistais stāsts par igauni Jāku Petersonu, kurš dzīvojis Rīgā, bet uz mācībām Tartu universitātē devies kājām, skolēnos vēl joprojām dzīvs. Viņš bija pirmais, kurš sāka rakstīt dzejoļus igauniski, bet jau 21 gada vecumā mira. Igaunijā šī ir dzimtās valodas diena, un bieži tiekot rīkoti konkursi, piemēram, par skaistāko teikumu vai skaisti izvēlētiem vārdiem igauņu valodā. Aiva Plauča zina stāstīt, ka viņai atmiņā visspilgtāk palicis kāds sen atzīts teikums – Mamma atnāca mājās. Skolā parasti šajā dienā tiek rīkotas viktorīnas, stāstījumi par J. Petersonu un dažādas valodu spēles.

Katru pirmdienu skolēni ar skolotājiem pulcējas kopā, lai noskaidrotu gaidāmās nedēļas darbus un pasākumus, kāds saņem pelnīto apbalvojumu par pagājušās nedēļas veikumu, un visi noslēgumā atkal vienojas kopīgā dziesmā. Jau kopš 1989. gada. Šogad skolai aprit 20 gadi un aiz muguras jau daudz skaistu pirmdienu. Lai laime!

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Lai spētu dzīvot, darboties un gūt panākumus mūsdienu pasaulē, ikvienam cilvēkam ir jāspēj efektīvi domāt, veidot efektīvas attiecības un efektīvi strādāt, jo izglītība savā augstākajā izpausmē ir tapšanas process.
Marks Prenskis (Mark Prensky), izglītības pētnieks


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Gundega Repše savā stāstā cilvēkus galina dažādi; citi mirst mīlot, citi vēl citādi, bet interesanti, ka gandrīz visos stāstos mirst suns. Tas ir, manuprāt, simbols, kas apzīmē kaut ko ļoti tuvu, ne mīlestību, bet vērtību.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.