Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Rīgas Daugavgrīvas vidusskola Rīgas Daugavgrīvas vidusskola

Nosaukums: Rīgas Daugavgrīvas vidusskola
Atrašanās vieta: Parādes 5, Rīga
Dibināšanas gads: 1972.
Skolēnu skaits: 535
Skolotāju skaits: 52
Direktors: Olga Seļutina

system/application/uploads/image/Daugavgrīvas vdsk_/1_web.jpg

Skola kā savu priekšrocību pilsoniskās integrācijas veicināšanā redz sadarbību starp skolā esošajiem dažādu tautību skolotājiem, skolēniem un sadarbību ar citām skolām valstī un ārpus tās. „Domājot par integrāciju skolā, mēs runājam par multikulturālu audzināšanu. Un es vienmēr esmu uzskatījusi, ka vairāku valodu un kultūru pārzināšana tikai bagātina cilvēku, paverot viņam plašākas perspektīvas sabiedrībā,” stāsta Olga Seļutina, uzskaitot vairākus projektus, kuros skola piedalījusies, veicinot sabiedrības integrāciju Latvijā. Vēl joprojām skola piedalās ES programmas „Sabiedrības integrācijas veicināšanai Latvijā” projektos – „Skolu bibliotēkas – kultūru dialoga veicinātājas” un „Skolas kā daudzkultūru demokrātiskās kopienas attīstība”. Kopā ar LR naturalizācijas pārvaldi – projektā „Pilsoniskā audzināšana” un starptautiskajā projektā par bilingvālo izglītību ar valstīm, kurās mācību priekšmetu „krievu valoda” pasniedz bilingvāli (Somija, Lietuva, Slovēnija, Bulgārija un Krievija).

system/application/uploads/image/Daugavgrīvas vdsk_/2_web.jpgProgrammas „AFS Latvija” jauniešu apmaiņas ietvaros skola pieņēmusi meiteni no Taizemes.
„Cilvēki, kas runā vairāk nekā vienā valodā, ir empātiskāki, viņi vairāk vēlas celt tiltus, nevis nostiprināt robežas,” uzsver direktore, stāstot par pedagogu praktizētajām komunikatīvajām metodēm, bērniem mācot otro valodu. „ Šī dabiskā pieeja ir ļoti efektīva. Skolotāji izmanto dažādus sadzīviskus tematus, kuri ir tuvi un pazīstami bērniem, lai iepazīstinātu skolēnus ar jaunu vārdu krājumu un lietām, kas bērnus interesē. Līdz ar to, mācot valodu, skolotājiem nav nepieciešami dārgi materiāli vai mācību grāmatas. Viņi var strādāt, izmantojot reālus priekšmetus un attēlus, kādi jau ir viņu rīcībā.”

Šajā jomā visaktīvākie pedagogi ir latviešu valodas skolotāja Vera Gamajuna, Jevgenija Varlamova, Aina Markoviča un Marina Gerasimuka. Matemātikā – skolotāja Tatjana Daktere un Ina Andruškiva. Šādā veidā veiksmīgi strādā arī bioloģijā, piemēram, skolotāja Ļubova Bogdanova-Židkova. Turklāt skolas bibliotekāre Aleksandra Hobotova skolēnus ir apgādājusi gan ar mācību grāmatām divās valodās, gan ar video materiāliem, kurus arī skolotāji var izmantot dažādos mācību priekšmetos.

system/application/uploads/image/Daugavgrīvas vdsk_/3_web.jpgJāatzīst, skolotāju darbs novērtēts arī pilsētā, jo četri pedagogi saņēmuši Rīgas labāko pedagogu nomināciju „Zelta pildspalva”. Trīs skolotājas – Alla Bidžakova, Olga Žmaka un Jeļena Šalojevska – par sasniegumiem interešu izglītībā saņēmušas atzinības rakstus no Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Bērnu un jaunatnes pārvaldes.

Skolā tiek īstenots 3. bilingvālās izglītības modelis ar pakāpenisku pāreju no mācībām dzimtajā valodā uz mācībām latviski. „Tas ir ieteicams bērniem, kuriem nav latviešu valodas lietošanas vides un pieredzes,” skaidro direktore. „Tā kā dzīvojam krieviski runājošā mikrorajonā, kur gan vecāki, gan bērni slikti runā latviski, tad izvēlējāmies tieši šo programmas modeli. Tā tiek atbalstīta bērna integrācija latviskajā vidē.” Šobrīd direktore priecājas par stabilo pedagogu kolektīvu, kuri var veiksmīgi sadarboties ar skolēnu vecākiem, skaidrojot valsts valodas zināšanas nepieciešamību. Vairākus gadus piedāvājot un vadot kursus latviešu valodā, vecāki pieņēmuši valsts nostāju par mācībām latviešu valodā.

system/application/uploads/image/Daugavgrīvas vdsk_/4_web.jpgTaču līdztekus mācībām rit arī sabiedriski aktīvie pasākumi. Viens no vidusskolēnu iemīļotajiem pasākumiem ir „Tatjanas dienas” balle. Tāpat arī ikgadējais brauciens uz Poliju, kur skolēni piedalās konkursā „Sami dļa sebe”. Tam par godu meitenes šuj greznas vakarkleitas, lai atgriežoties varētu skolasbiedriem palepoties ar iegūtajām balvām. Oktobrī, kā ierasts, notiek pirmklasnieku iesvētīšana, zvērot uzticību skolas konstitūcijai. Tajā pašā laikā 5. un 10. klasēm ir Skolas karoga godināšanas diena, kurā katrs skolēns saņem piespraudīti ar skolas zīmolu. Tā kā blakus skolai atrodas pansionāts „Stella – Maris”, bērni bieži vien apciemo tā iemītniekus, sniedzot dažādus muzikālus priekšnesumus.

Interesanti, ka skolā ir radīta zinātniskā padome un visi 9.–12. klases skolēni raksta zinātniski pētnieciskos darbus (ZPD), turklāt cenšas to darīt latviešu valodā. Maijā tiek rīkotas ZPD konferences, kurās skolēni nolasa labākos darbus un pārējiem pastāsta par nozīmīgākajiem atklājumiem.

Skolēni bieži piedalās pasākumos, kuri notiek Maskavas namā un neskaitāmas reizes ir uzvarējuši ZPD un konkursos, kas veltīti Tatjanas dienai. Skolā var spēlēt gan teātri, gan dziedāt korī, spēlēt volejbolu, futbolu un basketbolu. Apmeklēt dizaina, modes kleitu vai vizuālās mākslas studiju. Dejošanas kolektīvs „Mario” nu jau kļuvis par starptautisku konkursu laureātu. Brīvdienās bērni kopā ar savu ģimeni piedalās sacensībās „Tētis, mamma un es esam draudzīga ģimene”. Savukārt konkursā „Slavas minūte” labprāt piedalās ne tikai skolēni, bet arī viņu vecāki. „Īpaši no latviešu skolām esam pārņēmuši žetonvakara svinēšanu,” atzīst Olga Seļutina. „Protams, šos svētkus esam papildinājuši ar krievu tradīcijām, tāpēc absolventi un vecāki ļoti gaida pasākumu. Galveno uzsvaru liekam uz mīlestību pret vecākiem, skolu, skolotājiem un dzimteni, kas vienmēr aizkustina katru no mums.” Sākumskolā gaidīts notikums ir latviešu un krievu tautas pasaku balle, savukārt pamatskolēniem un vidusskolēniem – „Vēsturiskā balle”, kurā allaž var iepazīt kādu jaunu vēsturisku personāžu no latviešu kultūras. Ik semestri, kā paredzēts skolas darba plānā, ir diena, kurā skolotāji un bērni runā tikai latviski.

Par vienu no skolas tradīcijām izveidojusies bilingvālo semināru rīkošana. Tajos piedalās Rīgas 19. vidusskola (latviešu plūsma) un Rīgas Ostvalda vidusskola (krievu plūsma). Šogad piedalīsies arī skolēni no Smiltenes (latviešu plūsma), bet pagājušajā gadā semināru apmeklēja Rīgas 74. vidusskola (krievu plūsma). Saistībā ar dzimtās valodas mācīšanu Rīgas Daugavgrīvas vidusskolas krievu valodas skolotāji aktīvi piedalās LAPRJAL (Latvijas krievu valodas un literatūras pasniedzēju asociācija) un LAŠOR (Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija) rīkotajos pasākumos, regulāri apmeklē kursus Sanktpēterburgā, Maskavā un Pleskavā.

Skolotājas Irina Ogromnova, Jeļena Maļceva un Jeļena Žukova ir izstrādājušas 5.–9. klases skolēniem fakultatīvo programmu „Ceļojums uz pasauli krievu kultūrā”. Tagad pedagoģes izstrādā pētniecisko darbu „Skolēnu lasīšanas kompetences formēšana”.

Aizdomājoties par integrācijas būtību, skolas direktore secina: „Man šķiet, ka vienkārši cilvēki saprot – visām nacionalitātēm ir jādzīvo kopā. Tāpēc nepieciešams sadarboties un zināt otra kultūru. Dažādu nacionalitāšu bērni draudzējas viens ar otru un nedala svētkus starp krievu un latviešu. Viņi uz integrācijas procesu lūkojas ar jaunu skatu. Esmu pārliecināta, ka nepareizā integrācijas procesu atspoguļošana masu medijos ir viens no galvenajiem aspektiem, kāpēc integrācijas process tā arī nenorit veiksmīgi.”

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Nav obligātas stundu hospitācijas, tās vietā ir tikai 45 minūšu ilga direktora un skolotāja saruna; 9. klasi beidzot, nav eksāmenu. Varbūt tāpēc skolu direktori Somijā kādā pētījumā tika atzīti par vislaimīgāko profesiju, jo viņu laiku neaizņem nemitīgu atskaišu rakstīšana.
Dace Kalniņa, Grundzāles pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, izglītības metodiķe un projektu koordinatore


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Ričs un Vija darbā „Aka” parādīti kā nekopēja tēva bērni.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.