Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Rīgas 88. vidusskola

Nosaukums: Rīgas 88. vidusskola
Atrašanās vieta: Ilūkstes iela 30, Rīga
Dibināšanas gads: 1984.gads
Skolēnu skaits: 1138
Skolotāju skaits: 87
Direktors: Ņina Labada

Rīgas 88. vidusskola atrodas Rīgas mikrorajonā – Pļavniekos. Vairāk nekā puse no mikrorajona iedzīvotājiem ir mazākumtautību pārstāvji, kuri vēlas, lai viņu bērni pilnībā apgūtu latviešu valodu, kultūru un tradīcijas, saglabājot savu nacionālo identitāti.

 Mūzikas programma

Rīgas 88. vidusskola ir vienīgā mazākumtautību skola Rīgā, kas īsteno mūzikas profesionāli orientētā virziena programmu. Vispārizglītojošās skolas ar mūzikas novirzienu statuss skolai tika piešķirts 1994. gadā. Programmas uzdevumos ietilpst skolēna emocionālās un intelektuālās attīstības sekmēšana, atraisot radošās spējas. Programmas nosaka veidot priekšnoteikumus tam, lai katrs jaunietis spētu iesaistīties Latvijas mūzikas dzīves līdzveidošanā – kļūtu par aktīvu mūzikas klausītāju, dažāda veida mūzikas amatieru vai profesionāļu kopu dalībnieku, kā arī veidot pamatu tālākajai izglītībai.

Skolā ir vairāki muzikālie kolektīvi: kori, instrumentālie un vokālie ansambļi. Skolas koris ir pastāvīgs Latvijas Dziesmu un deju svētku dalībnieks un godalgotu vietu ieguvējs. Skolas skolotāji mūziķi kopš 1997. gada sadarbībā ar Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu ir ikgadējo Latvijas vispārizglītojošo skolu ar mūzikas profesionāli orientētā virziena programmas apguvi jauno pianistu festivālu organizatori. Sadarbībā ar Rīgas Izglītības un informatīvi metodisko centru (RIIMC) – pilsētas skolu mūzikas skolotāju tālākizglītības kursu organizatori un vadītāji. 2000. gadā maijā RPIVA Mūzikas fakultāte un Rīgas 88. vidusskola noslēdza sadarbības līgumu par mācību metodiskā darba un izglītības satura pilnveidošanas iespējām.

Rīgas 88. vidusskola pamatskolā īsteno piecas pamatizglītības programmas: matemātikas, humanitārā virziena, divas profesionāli orientēta virziena (mūzika un vizuālā māksla) un pamatizglītības mazākumtautību programmu. Vidusskolā skolēni apgūst trīs vispārējās vidējās izglītības programmas: vispārizglītojošo, matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena, kā arī humanitārā un sociālā virziena mazākumtautību programmu.

 Audzināšanas darba loma

Lai veiksmīgi veiktu audzināšanu, skolā ir mērķtiecīgi izplānots darbs ar skolotājiem un audzinātājiem. Meistarības paaugstināšanai notiek audzināšanas darba pieredzes apmaiņa, semināri, atklātās audzināšanas stundas, konkursi par labāko audzināšanas stundas konspektu (tēma „Vardarbība skolā”), ir pieejami metodiskie materiāli audzināšanā, izstrādāti klases audzinātāju portfolio, ir pieejami veiksmīgākie stundu konspekti pieredzes paaugstināšanai, metodiskās komisijas vadītāja labprāt palīdz audzināšanas darbā. Audzināšanas darbs tiek analizēts klases audzinātāju metodiskās komisijas sanāksmēs, pedagoģiskās padomes sēdēs, sanāksmēs pie direktores. Mācību, audzināšanas un metodiskais darbs veido vienotu darba sistēmu, kurā tiek realizēti perspektīvie un katram mācību gadam noteiktie mērķi un uzdevumi.

Skolas audzināšanas darba programmā ir iekļauta tēma „Karjeras izvēle”, tāpēc audzinātāji stundās rosina skolēnus izzināt savas spējas un apjaust, kādas profesijas viņi vēlas iepazīt. Klašu audzinātāji plāno arī dažādus klašu pasākumus: klases vakarus, ekskursijas, teātra izrāžu apmeklējumus. Kopīgi ar skolēniem tiek plānota līdzdalība skolas pasākumos. Klases audzinātāja darbība ļauj skolēnam attīstīt sociālās prasmes un iemaņas, palīdz veidot personību, māca veselīgu dzīvesveidu.

Skolā aktīvi strādā klašu audzinātāju radošā grupa, kura sniedz palīdzību klases audzinātājiem, piedalās vienotas audzināšanas darba programmas izstrādāšanā, apmeklē atklātās klases audzināšanas stundas, vērtē klases audzinātāju atskaites, kā arī sniedz palīdzību klases audzinātāja portfolio papildināšanai.

 Piederības stiprināšana ar tradīcijām

Skola veicina un gandrīz visi skolēni, vecāki un skolas darbinieki izjūt piederības apziņu un lepnumu par skolu. Piederības apziņa tiek radīta ar ilggadējām skolas tradīcijām, pasākumiem, kuros piedalās gan skolēni un viņu vecāki, gan skolotāji un citi skolas darbinieki.

Tradicionāli skolā notiek audzināšanas pasākumi, bet, aptaujājot bērnus, noskaidrots, ka vispopulārākie ir tādi pasākumi kā Skolēnu pašpārvaldes diena, Skolotāju diena, konkurss „Iepazīsti Latviju un Rīgu”, Fono-fanu klips 5–11. klasēm, „Do-re-mi” konkurss 5.–12. klasēm, Slavas minūte 1.–4., 5.–10. klasēm, JAK – 8. klasēm, „Par bērnu tiesībām” – 9. klasēm, „Latvija dažādos vēsturiskos posmos” – 10. klasēm, „Abiturients” – 11. klasēm, „Kas, Kur, Kad” – 4.–7. klasēm, „Super-puika” – 7. klasēm, „Kājāmgājējs” – 3. klasēm, „Skola – talantīgo valsts” – 1.–12. klasēm, tikšanās un diskusijas – 12. klasēm, „Ziemassvētku varavīksne”, Tēvzemes nedēļa (Lāčplēša diena, valsts svētku uzvedumi un koncerti), Ziemassvētku tikšanās, kad teicamnieki tiekas ar skolas direktori, Zvana svētki un izlaidumi.

8.–12. klašu skolēniem ir iespēja darboties skolēnu pašpārvaldē. Skolēni aktīvi plāno ārpusstundu pasākumus, organizē un vada tos. Tiek veidoti pasākumi arī nelielām interešu grupām. Skolotāji atbalsta un veicina skolēnu iesaistīšanos skolēnu pašpārvaldes darbā, tāpēc viņi sadarbībā ar skolēniem rīko labdarības akcijas.

2009/2010. m. g. skolā darbojas 17 interešu izglītības pulciņi, kuri īsteno kultūrizglītības programmu. Teātra pulciņš „Teātris – 88” darbojas trīs vecuma grupās, tāpat arī skolas koris. Skolēni var apmeklēt nodarbības pulciņā „Es un māksla”, dejot kolektīvā „Pasaciņa” vai „Rosijanka”. Visi kolektīvi gūst panākumus priekšpilsētas, Rīgas un valsts konkursos un skatēs. Pulciņu vadītāji organizē meistarklases Rīgas skolu interešu izglītības pedagogiem, piedalās projektos. Skolas koris ne pirmo reizi piedalās skatēs, konkursos „Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem”. Deju kolektīvs „Pasaciņa” ir arī vairāku starptautisko konkursu laureāts. Deju kolektīvā „Rosijanka” skolēni apgūst gan pasaules tautu dejas, gan baleta mākslu. Savukārt vidusskolas instrumentālais ansamblis „Koncertīno” ar savu darbību apstiprināja savu profesionālismu jau vairākos ievērojamos konkursos.

Skola ir izstrādājusi vecāko klašu skolēnu karjeras izvēles koordinācijas darba plānu, kurā ir ietverti gan skolas pasākumi, gan audzināšanas stundas, gan arī ārpusskolas pasākumi. 10.–12. klašu skolēni ir piedalījušies valsts projektā „Iespējamā misija”, kura laikā tika organizētas tikšanās ar „Lattelecom” valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi. 60 skolas jaunieši piedalījušies arī „Lattelecom” organizētajā Profesiju dienā. Pamatskolas skolēni apmeklēja mācību centru „Riman”, ar kuru skolai izveidojusies sadarbība.

 Darbs ar talantīgajiem skolēniem

Skolā strādā trīs „Zelta pildspalvas” laureātes: matemātikas skolotāja Lidija Meļņika, fizikas skolotāja Zinaīda Vaščenko un krievu valodas un literatūras skolotāja Ludmila Grīga. Pedagogu kolektīvs katram mācību gadam izstrādā darba plānu darbam ar talantīgiem skolēniem. Skolas psihologs un mācību priekšmetu skolotāji apzina talantīgo skolēnu vajadzības. Mūzikas un vizuālās mākslas klašu skolēniem ir izstrādāta programma „Talantu zeme”, kurā tiek plānotas aktivitātes gan skolā, gan pilsētā, gan arī valstī. Skolā ik gadu aprīlī notiek Mākslas dienas, un jau 11 gadus mūzikas klašu audzēkņi piedalās ar ļoti labiem rezultātiem valsts Vispārizglītojošo skolu jauno pianistu festivālā. Sadarbībā ar Kultūras vērtību fondu labākos jaunos mūziķus skola atbalsta ar piemiņas balvām.

Novērtējot skolēnu mācību darbu, tradicionāli skolā 1. semestra beigās direktore rīko Ziemassvētku pieņemšanu skolas teicamniekiem. 2. semestra beigās notiek skolas „Teicamnieku un olimpiāžu uzvarētāju salidojums”. Par teicamām sekmēm mācībās skolēni saņem goda rakstus un īpašas skolas medaļas. Par labiem sasniegumiem olimpiādē – goda rakstus un grāmatu. Labākajiem skolas sportistiem ir īpaša sporta medaļa. Par izciliem sasniegumiem skolēniem papildus balvā tiek piešķirta nauda. Mācību gada noslēgumā skolas direktores pateicības vēstules saņem arī talantīgāko un aktīvāko skolēnu vecāki. Savukārt skolotāji par darbu skolēnu sagatavošanā olimpiādēm saņem pateicības rakstus un īpašu balvu „Skolotāja Oskars”.

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Brīdī, kad centralizētajā eksāmenā pazuda daiļliteratūras teksta analīze, lai imitētu veiksmīgu integrāciju, jo eksāmens ir jākārto arī mazākumtautību programmas apguvušajiem, krietni vien saruka arī literatūras stundu skaits skolās, pārdalot tās par labu valodas apguvei vai eksaktajiem priekšmetiem.
Iveta Ratinīka, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgars ir pārdzēris visu, kas viņam ir.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.