Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Rīgas 80. vidusskola

Nosaukums: Rīgas 80. vidusskola
Atrašanās vieta: Andromedas gatve 11, Rīga
Dibināšanas gads: 1976.gads
Skolēnu skaits: 745
Skolotāju skaits: 60
Direktors: Anna Vladova

Skolā tiek īstenotas trīs izglītības programmas: pamatizglītības mazākumtautību programma (skolas modelis), vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību programma un vispārējās vidējas izglītības mazākumtautību programma matemātikas un dabaszinību virzienā. Stāsta skolas direktore A. Vladova: „Mūsu skola ir kā maza daudzkultūru demokrātiska kopiena, kurā mācās dažādu tautību bērni: krievi, baltkrievi, ukraiņi, latvieši, poļi, somi, gruzīni un citu tautību bērni. Tieši tāpēc jautājums par dažādu kultūru savstarpējo saskarsmi un līdzās pastāvēšanu mums ir ļoti aktuāls. Audzināt prasmi izprast un izcelt savas kultūras saknes un unikalitāti, cienīt un atzīmēt savas tautas tradīcijas, godāt citu tautu tradīcijas, kā arī tās tautas tradīcijas, kuras valstī mēs dzīvojam un darbojamies, ir viena no skolas izvirzītajām prioritātēm un ikdienas darbs. Mēs apzināmies, ka skolas vide un tās ietekme šajā aspektā ir viena no noteicošajām, kur galvenie procesa virzītāji esam mēs visi: skolas administrācija, skolotāji, skolēni, vecāki. Un tikai veiksmīga skolotāja, skolēna un vecāku sadarbība palīdz mūsu skolēniem veidoties par vispusīgiem, izglītotiem, pašpārliecinātiem un drošiem cilvēkiem, kuri spējīgi dzīvot dinamiskā vidē, veiksmīgi iekļauties un integrēties mūsdienu sabiedrībā, kā arī konkurēt darba tirgū. Saliedētība, iecietība un tolerance nepārprotami tad arī ir viena no būtiskākajām mūsu skolas kā mazākumtautību skolas priekšrocībām pilsoniskās sabiedrības integrācijas veicināšanā.”

 Prioritāte – latviešu valoda

Lai skolēni, absolvējot 9. klasi, brīvi pārvaldītu latviešu valodu, pilnvērtīgi apgūtu vidusskolas progrmmu, kā arī, beidzot skolu, spētu sevi apliecināt un realizēt valstiski svarīgu procesu virzībā, par prioritāti mācībās skola noteikusi valodu apguvi un galvenokārt latviešu valodu. Tā sākumskolā un daļēji arī pamatskolā tiek mācīta pēc īpaši izveidotām latviešu valodas programmām un mācību palīglīdzekļiem. Valodas apguvē tiek izmantotas dažādas pieejas un daudzveidīgas metodes, pēc iespējas vairāk izmantojot modernās tehnoloģijas un interesantus uzskates materiālus. Taču latviešu valodas zināšanas skolēni pilnveido ne tikai mācību stundās, bet arī dažādos kultūras pasākumos un interešu pulciņos. 

 Veidojot skolēniem apziņu, ka valodas ir kultūras glabātājas, kas paplašina redzesloku un paver plašākas nākotnes iespējas, tikpat veiksmīgi tiek realizētas arī angļu un vācu valodas mācību programmas. Skolas mācību plānā tiek iekļautas valodu nedēļas, kurās skolēniem ir lielāka iespēja sevi apzināties kā cilvēku, kas spēj sazināties četrās valodās. Lielu atsaucību skolā guvušas arī citu priekšmetu nedēļas, kurās tiek organizēti konkursi, izstādes, literāri pasākumi un citas aktivitātes. Veidotie un apkopotie materiāli tiek izmantoti gan mācību, gan audzināšanas stundās.

Skolas lepnums ir arī lielais pedagogu kolektīvs. „Viņu profesionalitāte, entuziasms, radošus un milzīgais darba spars ir vārdos neizsakāms. Taču īpaši gribētos izcelt tos skolotājus, kuru devums ir nozīmīgs ne tikai skolas ietvaros, bet arī pilsētā un valstī,” saka direktore. Dabaszinību skolotāja Nataļja Vlasenko, kura vada dabaszinību programmu skolā, veiksmīgi un ļoti interesanti realizē arī projektu „Cita ķīmija”. Atzinību pelnījis skolas koris un tā vadītāja Alise Ķļinkova. Paldies par ieguldīto darbu direktore saka arī interešu izglītības pedagoģei Verai Kotai. Savukārt dažādos starptautiskos projektos skolas skolēni piedalās ar vācu valodas skolotājas Olgas Bubļikovas atbalstu un entuziasmu.

 Multikulturālas aktivitātes

Būt savstarpēji saliedētiem, iecietīgiem un tolerantiem, izprast citu un izcelt savas tautas kultūru palīdz dažādas multikulturālas aktivitātes: nacionālie svētki, izstādes, konkursi, literāras pēcpusdienas, dziesmu vakari un citi pasākumi.

Saglabājot un izceļot latvisko kultūru, par tradīciju skolā ir kļuvušas dzejas dienu pēcpusdienas septembrī, kad tiek lasīta dzeja, proza un pat iestudēta neliela ludziņa. Šajās dienās skola cenšas piedalīties arī kādā ārpusskolas dzejas dienu pasākumā un skolotāji aicina skolēnus pēc iespējas aktīvāk apmeklēt Muzeju nakts pasākumus. Latvijas dzimšanas dienu svinības skola ir organizējusi kopā ar vairākām latviešu valodas mācību skolām, kā arī apmeklējusi kādu no šīm svinībām veltītu pasākumu pilsētā. Tiek rīkoti arī Lācplēša dienai un Latvijas neatkarības pasludināšanas dienai veltīti pasākumi. Interesantu un sirsnīgu gaisotni skolēniem tiek mēģināts radīt Ziemassvētkos un Lieldienās.

Tāpat kā katrai skolai, arī Rīgas 80. vidusskolai gadu gaitā ir izveidojušās savas tradīcijas un svētki. Masļeņica ir svētki, kas īpašu prieku sagādā sākumskolas skolēniem, bet vienaldzīgus neatstāj arī vecāko klašu skolēnus. Vecāko klašu skolēniem īpaši mīļi ir kļuvuši Romanču vakari un „KAS? KUR? KAD?” konkursi. Aerobikas festivālam cītīgi gatavojas 7.–12. klašu audzēkņi, bet par Jaungada pasākumiem un 8. marta svinībām priecājas ikviens skolas audzēknis. Varbūt ne vienmēr ar tiešu līdzdalību, bet noteikti ar ikviena skolēna individuālu līdzpārdzīvojumu un prieku katru gadu tiek sagaidīti un uzņemti mazie pirmklasnieki, uzmundrināti devītie, atbalstīti desmitie un pavadīti divpadsmitie...

„Kopīgi mācoties un darbojoties, mēs vislabāk redzam, cik dažādi esam,” atzīst A. Vladova, „un laikam jau tieši tas mūs vieno, tāpēc ar lielu prieku un cīņas sparu mūsu skolas audzēkņi piedalās dažādos ārpusskolas konkursos un pasākumos.” Jaunatnes jaunrades konkursā „Mākoņstūmēji” audzēkņiem ir īpaši veicies, jo trīs gadus pēc kārtas ir iegūta 1. vieta. Jau otro reizi 10. klase iekļuvusi un sevi kā lielisku klasi parādījusi ZZ čempionāta pusfinālā. Pavisam nesen Maskavas namā varēja redzēt skolas audzēkņu iestudēto teātra izrādi un priecāties par to.

Par mazākumtautību kultūras saglabāšanu direktore paldies saka krievu valodas skolotājiem un klašu audzinātājiem, kuri aicina skolēnus piedalīties dažādos konkursos, regulāri apmeklē Krievu drāmas teātra izrādes, organizē mācību ekskursijas uz Krievijas vēsturiski skaistākajām un kultūrvēsturiski nozīmīgākajām vietām, piemēram, Sanktpēterburgu un citām vietām. „Esmu pārliecināta, ka, gluži kā iemetot rāmā ūdenī akmeni, kas izplata viļņus tālāk un tālāk, mūsu skolēni vēlas un spēj ietekmēt procesus skolā un apkārtējā sabiedrībā,” norāda direktore, „taču reizēm varbūt pietrūkst uzņēmības, citreiz vienkārši drosmes. Tāpēc ik dienas savā skolas dzīvē mēs meklējam jaunas darbošanās iespējas un pareizos darba rīkus.”

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Ir jāturpina radīt (ne meklēt!) iespējas, lai darītu to, kas ir iecerēts un ko sirds saka priekšā.
Aija Tūna, izglītības eksperte


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgars ir pārdzēris visu, kas viņam ir.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.