Rīgas 7. internātpamatskola

 

 

Internātpamatskolā bērni mācās, dzīvo, atpūšas un kopīgi pilda mājasdarbus. Tā kā šeit bērni pavada lielāko daļu sava laika, skola kļuvusi par otrām mājām. Direktors Aleksandrs Protektors informē, ka skolotājiem ir iespējas individuāli strādāt ar katru bērnu, ņemot vērā viņa sagatavotību un attīstību. „Skolotāji strādā pēc piedāvātām programmām, nepārtraukti sevi pilnveidojot, pasniedzot mācību stundas pēc piedāvātiem un izstrādātiem bilingvāliem mācību līdzekļiem. Uz šo brīdi mums nav pašu izstrādāto grāmatu vai citu mācību līdzekļu, bet nākamgad esam ieplānojuši pedagoģiski metodisku darbu, kas virzīts uz stundu plānu izstrādi ar diferencētu pieeju.

Sākot bilingvālo izglītošanu, skola izvēlējās pakāpeniski pāriet no mācībām dzimtajā valodā uz latviešu, mācībās ieviešot terminus, jēdzienus latviešu valodā. „Mūsuprāt, valodas apmācība nedrīkst tikt uzspiesta, bet apgūta pakāpeniski, tā dabiskā ceļā sasniedzot rezultātus,” uzsver direktors.

Atšķirībā no citām skolām Rīgas 7. internātpamatskolas bērni kopā ar skolotājiem atzīmē „Tuvākā cilvēka dienu”, jo ne visiem bērniem ir vecāki. Skolā tiek svinēta Neatkarības diena, kad tiek rīkota svinīgā līnija, klases stundas un viktorīna „Latvija – mana Dzimtene”. Tradicionāli tiek svinēti arī Meteņi un Mārtiņdiena.

Lai saglabātu krievu tautības tradīcijas, Meteņos tiek ceptas pankūkas un dedzināta salmu mūmija. Lieldienās tiek cepts īpašs pīrāgs „kuličs”, bet Ziemassvētkos bērni iepazīstas ar krievu tautas tradīcijām, iet ķekatās un rotaļās. Turklāt katra klase gadskārtu svētkos organizē tematiskos klases vakarus.

Ievērojot latviešu tautas tradīcijas, skolēni svin, piemēram, Līgo un 18. novembra svētkus. Tiek rīkotas izbraukuma ekskursijas pa Latviju, mācoties novadu vēsturi. Tiek apmeklēti muzeji, un katru gadu projekta nedēļā skolēni izvēlas arī tās tēmas, kas saistītas ar Latvijas attīstību un vēsturi.

„Mēs uzskatām, ka apkārtējā vide un sabiedrības attieksme atstāj savu ietekmi uz integrāciju,” secina direktors, „jo bieži vien ir vērojama bezatbildīga attieksme no vadības puses, neņemot vērā krievu tautības bērna individualitāti. Mākslīgi veidojas divu kultūru pretstats. Piemēram, pasākumiem „Jaunais vilnis” vai Latvijas izlases komandas spēlei hokejā, neskatoties uz tautību, visi dzīvo līdzi, jo tās ir pozitīvas emocijas. Tā vajadzētu audzināt jauno paaudzi. Savukārt, akcentējot 16. marta atceres dienu un 9. maija svētku dienu, tiek likts uzsvars uz negatīvo, un mūsu jaunā paaudze ārkārtīgi iespaidojas no tā.”

E-pasts:
Parole

Reģistrēties