Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Rīgas 54. vidusskola Rīgas 54. vidusskola

Nosaukums: Rīgas 54. vidusskola
Atrašanās vieta: Baltā ielā 22, Rīga
Dibināšanas gads: 1959.gads
Skolēnu skaits: 441
Skolotāju skaits: 40
Direktors: Gaļina Gusakova

Atbalstot multikulturālas sabiedrības veidošanos, skolas darba plāns izveidots, lai nodrošinātu latviešu valodas apguvi tādā līmenī, ka audzēkņi to varētu lietot brīvai savstarpējai saziņai. „Valoda nav tikai saziņas instruments, tā ietver arī noteiktu vērtību sistēmu, veido īpašu kultūras telpu, kurā notiek informācijas apmaiņa visdažādākajos līmeņos un jomās. Tāpēc mēs turpināsim veicināt latviešu valodas un kultūras kvalitatīvu apguvi, lai veidotu vienotu informācijas telpu un kultūrvidi visiem mūsu skolas skolēniem un skolotājiem. Tajā pašā laikā mēs atbalstām krievu nacionālā kultūras mantojuma apguvi,” informēja direktore.

    Lai saglabātu mazākumtautības kultūras mantojumu, skolas interešu izglītības programmā tika iekļautas folkloras stundas. Skolā darbojas folkloras ansamblis „Birjuļki”, kurš aktīvi piedalās visos skolas pasākumos, kas saistīti ar tradicionālajiem svētkiem. Svinīgi tiek atzīmēta arī Starptautiskā dzimtās valodas diena. Skolēni dodas izglītības braucienos uz Maskavu, Sanktpēterburgu, Pleskavu un citām Krievijas pilsētām. Katra vecumposma audzināšanas stundās ir iekļauti temati, kas saistīti gan ar slāvu, gan latviešu kultūras mantojumu. „Tikpat lielu uzmanību mēs pievēršam arī latviskā kultūras mantojuma saglabāšanai. Skolā tiek atzīmēti ne tikai valsts svētki, bet organizēti arī neformālie pasākumi. Lai latvisko kultūras mantojumu popularizētu jaunatnes vidū, pagājušajā mācību gadā visi vidusskolēni veidoja pasākumu „Skaista mana tēvuzeme”. Šogad notika pasākums „Latvija valodu pasaulē”, kur ar aizrautību piedalījās 9.–12. klašu skolēni. Tradicionāli skolā notiek turnīrs „Zini vai mini”, kur jautājumi ir saistīti ar Latvijas vēsturi un kultūru.”

Sadraudzības dienās notiek pasākums, kurā sevi un savu klasi prezentē pārstāvji no latviešu un mazākumtautību skolām. Pagājušā mācību gadā skolā notika Rīgas Kurzemes rajona skolu intelektuāla spēle „Erudīts”. Pasākumā tika izmantota gan latviešu, gan krievu valoda, tāpēc izveidojusies draudzīga un radoša atmosfēra. „Šāda veida pasākumi ir ļoti vērtīgi, lai veicinātu integrāciju. Tikai ar pozitīvu attieksmi mēs varam palielināt sabiedrībā integrēto cilvēku pulku.” Taču direktore uzskata, ka integrācijai dabiski ritēt neļauj sociālās un ekonomiskās grūtības. Tieši politiķu izteiktie nepārdomātie viedokļi neļauj latviešiem veidot pozitīvu attieksmi pret cittautiešiem.

         Vēlas lielāku palīdzību no skolēnu vecākiem

2004. gadā vidusskola izvēlējās un uzsāka darbu pēc 2. mazākumtautības izglītības modeļa. Lēmums tika pieņemts skolas padomē pēc vairāku modeļu apspriešanas kopā ar skolotājiem un vecākiem. Kā informēja direktore – lai pāreja notiktu pēc iespējas nesāpīgāk un veiksmīgāk, tika veikti dažādi pasākumi. Tika rīkoti mācību semināri un atklātās stundas, tika izveidota konsultatīvi radoša skolotāju grupa, tika veiktas skolēnu, skolotāju un vecāku aptaujas, lai noskaidrotu galvenās problēmas. Notika vecāku kopsapulces, kas tika veltītas šiem jautājumiem, mācību kabinetos izveidotas speciālas mācību terminu vārdnīcas dažādos mācību priekšmetos, skola iegādājās mācību un metodisko literatūru. Taču skola vēlētos lielāku palīdzību no skolēnu vecākiem. „Aptauju rezultāti liecina, ka tikai 20% vecāku spēj palīdzēt sagatavoties savam bērnam latviešu valodas apguvei bērnudārzā. Bērni mājās skatās un klausās ļoti maz pārraides latviešu valodā. Tāpat arī gandrīz nemaz nelasa literatūru latviešu valodā. Atrašanās krievvalodīgas informācijas apritē, protams, ietekmē skolēnu vārdu krājumu. Dažos mācību priekšmetos, piemēram, vēsturē, bioloģijā un citos, skolēni nezina visparastākos vārdus un jēdzienus dzimtajā valodā, jo tos apgūst latviešu valodā. Skolēni pieļauj arvien vairāk kļūdu, to skaits palielinājies par 15%, rakstot domrakstus un diktātus dzimtajā valodā.”

Lai paplašinātu skolēnu redzesloku, sekmētu izziņas motivāciju, ievērojot savstarpējās saskarsmes kultūru, kā arī pilnveidotu iemaņas uzstāties, izteikt domas un argumentēt tās, 9.–12. klasei notiek konkurss „Zini vai mini”. Šo erudītu spēli izstrādājusi latviešu valodas skolotāja Marija Čerepenko. Pasākums notiek vairākas reizes – gan priekšmetu nedēļas laikā, gan rajona semināros un konferencēs. Sadraudzības dienu pasākumu izstrādājuši valodu skolotāji ar mērķi veicināt sadraudzību starp skolām un iesaistīt klases kolektīvu sociālo prasmju pilnveidošanā. Eiropas valodu dienās piedalās 5. klases skolēni. Pasākuma mērķis ir apzināties valodu daudzveidību un latviešu valodas vietu to vidū. Arī šo aktivitāti izstrādāja valodu skolotāji. Pasākuma „Latvija valodu pasaulē” mērķis ir aicināt 9.–12. klases skolēnus apzināties valodu daudzveidību gan pasaulē, gan vienā valstī. Audzināšanas pasākumos 1.–12. klase iepazīst, piemēram, tūrisma iespējas Latvijā, piedaloties projektā „Tūrisma iespējas Latvijā. Kultūrvēsturiskie objekti”. Pasākumā „Es – pilsoniskās sabiedrības daļa” notika tikšanās ar LR politiķiem. Skolēnu iesaistīšanu sabiedrības integrācijā veicinājuši dažādi pasākumi, piemēram, valsts tradīcijas tika izzinātas tādos pasākumos kā „Manas tautas tradīcijas”, „Cieņa pret valsti, tās simboliem”, „Nacionālo vērtību apzināšana”, „Piederība noteiktai nācijai”, „Profesijas daudzveidība Latvijā” un citos.

Tā kā audzināšanas uzdevumu realizēšanai ir daudz metožu un formu, katra no skolām labprāt izmanto arī mācību ekskursijas. Tajās skolēniem ir iespēja redzēt savas valsts kultūras pieminekļus, mācīties saprast citu tautu tradīcijas, kultūru, reliģiju un toleranti izturēties pret tām. Ekskursijās tiek sekmētas saskarsmes un sociālās sadarbības prasmes. Bijuši ceļojumi uz Livonijas viduslaiku apmetni – Godesverderu, Jaunmoku pili, Tērvetes dabas parku, Turaidas pili, Ķemeru nacionālo parku, Latvijas dzelzceļa vēstures muzeju, Rīgas vēstures muzeju, Saules muzeju un citiem kultūras objektiem.

Rīgas 54. vidusskola uztur draudzīgas attiecības arī ar kaimiņskolām. Audzēkņi aicina viens otru piedalīties dažādās sporta sacensībās, ārpusklases pasākumos, datorspēļu turnīros, skolas olimpiskajās spēlēs un dažādos svētkos, piemēram, Meteņos.

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Vai tas, ko mēs gribam redzēt, ir ķeksīšu vilcējs, izpildītājs vai radoša personība, kam uzticam pašu dārgāko – savu nākotni?
Aija Tūna, izglītības eksperte


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgars ir pārdzēris visu, kas viņam ir.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.