Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Rīgas 53. vidusskola

Nosaukums: Rīgas 53. vidusskola
Atrašanās vieta: Melnsila iela 6, Rīga
Dibināšanas gads: 1961.gads
Skolēnu skaits: 566
Skolotāju skaits: 48
Direktors: Inguna Slapiņa

 

Rīgas 53. vidusskola atrodas Pārdaugavas vecās apbūves vidū, kur netālu pukst Āgenskalna tirgus nenogurdināmā sirds, bet Kalnciema un Melnsila ielas savieno skolu ar tuvākiem un tālākiem mikrorajoniem. 2011. gadā skola svinēs savu 50. dzimšanas dienu. Vidusskolā mainījušies skolotāji, bet bijušo absolventu bērni un mazbērni atkal ir šīs skolas skolēni.

Apgūstot mazākumtautību pamatizglītības programmu, skolēniem ir iespēja mācīties dzimto krievu valodu, bet bilingvālā izglītība palīdz sagatavoties mācībām latviešu valodā vidusskolā. Savukārt vidusskolā tiek īstenotas četras programmas. Matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmā tiek īstenots mākslas bloks, kā arī matemātikas padziļināta apguve, tehniskā grafika, vizuālā māksla un mūzika. Programma dod iespēju skolēniem turpināt mācības augstskolas programmās, kas ir saistītas ne tikai ar dabaszinātni un tehniku, bet arī ar ekonomiku, humanitārām zinātnēm, vizuālo mākslu, arhitektūru un citām jomām.

Vispārējās vidējās izglītības virziena mazākumtautības programmas īstenošana neklātienes nodaļā notiek ar mācību konsultācijām un ieskaišu sistēmu. Vakara un neklātienes nodaļās mācās skolēni, kuri vienlaikus gan strādā, gan mācās, sievietes ar maziem bērniņiem, cilvēki, kas strādā ārzemēs vai citu iemeslu dēļ nevar apmeklēt nodarbības dienas nodaļā.

Radošie Rīgas 53. vidusskolas skolotāji savu profesionālo meistarību turpina pilnveidot Latvijā, Austrijā, Anglijā, Vācijā, Krievijā un Somijā. Pedagogi piedalās dažādos projektos, materiālu izstrādēs, kā arī paši vada dažādus projektus. Šogad direktores vietniece informātikas jautājumos Marina Milaša un latviešu valodas skolotāja Ērika Pičukāne vadīja projektu „Skolotājs starpkultūru telpā”. Projekta „Bilingvālās programmas izpilde pamatskolā” ietvaros skolotāja Inesa Zameteļska izstrādā palīglīdzekli Latvijas vēstures apgūšanai 7.–9. klašu skolēniem. Latviešu valodas skolotāja Ieva Zālīte izstrādā elektronisko mācību resursu komplektu valsts valodas apguvei 7.–9. klasē projekta „Atbalsts valsts valodas apguvei un bilingvālajai izglītībai” un aktivitātes „Elektronisko mācību resursu izveide” ietvaros. Katru gadu skolā notiek arī tradicionālas skolotāju metodiskās konferences, kad tiek izvēlētas dažādas skolai aktuālas tēmas: „Skolēnu prasme argumentēt viedokļus rakstiskā tekstā”, „Darba sistēmas pilnveide apdāvinātu skolēnu diagnostikai un atbalstam”, „Metodiskā darba plānošana kā mācību procesa sastāvdaļa”.

Kopš 2006. gada skolā ir Ilgstoši slimojošu izglītojamo apmācības centrs, kur individuāli tiek mācīti skolēni, kuriem ir veselības problēmas. Šīs mācības notiek mājās un skolā, kā arī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Šogad centrā mācās vairāk nekā 40 skolēnu, bet bērniem, kuri ilglaicīgi ir slimnīcā, skolotāji ir tie cilvēki, kuri ne tikai dod zināšanas, bet arī sniedz psiholoģisku atbalstu, saikni ar dzīvi un skolu. Centrs nodrošina izglītību mājās Zemgales priekšpilsētas skolēniem, un lielākoties tur mācās pamatskolas skolēni.

Tradīciju iniciatori – skolēni

„Mēs esam dažādi, un tā ir mūsu bagātība,” saka skolas direktore Inguna Slapiņa. Tā kā skola parasti ir pirmā, kuru ietekmē pārmaiņas sabiedrībā, tad tolerance un atbalsts nepieciešams gan skolēniem, gan pedagogiem, gan tehniskajiem darbiniekiem. Latvisko un krievisko dzīvesziņu var un nepieciešams mācīt, organizējot dažādus pasākumus, taču direktore saka, ka „daudz būtiskāk to darīt ikdienā katrā stundā un pat starpbrīžos; mēs mācām viens otru, pat to neapzinoties, iepazīstam viens otru, un tieši šāda dabiska, nepiespiesta audzināšana sniedz vislabāko rezultātu”. Tradicionāli skolā tiek atzīmēti Skolotāju svētki, Ziemassvētku pasākumi, Baltā balle, Avangarda modes skate, Cepuru balle, Valentīna diena, Jauno talantu skate, Masļeņica, Tatjanas diena, Brīvais mikrofons, olimpiskās virsotnes labāko skolēnu un skolotāju godināšana un nodrošināts boulinga apmeklējums labākajiem skolēniem mācībās. Valsts svētkos un Lāčplēša dienā tiek degtas sveces, lasīta dzeja, veidotas mākslinieciskas kompozīcijas un gatavots svētku koncerts. Skolēni piedalās dažādos erudīcijas konkursos, iet pie Brīvības pieminekļa nolikt ziedus. Par tradīciju ir kļuvusi piedalīšanās laikraksta „Diena” organizētajā konkursā 9. klašu skolēniem „Kas notiek Latvijā?”.

Vairākiem svētkiem iniciatori ir paši skolēni, īpaši skolēnu parlaments. Skolēni sveic 9. un 12. klašu audzēkņus svētkos „Atvadas no skolas” un „Zvaniņa svētki”, kuros piedalās arī skolēnu vecāki. Skolēnu parlaments darbojas dažādās ministrijās. Parlamenta emblēmā ir izteikts aicinājums un vēlēšanās veidot skolas dzīvi labāku: „Non scholae sed vitae discimus”, un tas nozīmē „Mācāmies dzīvei, nevis skolai”. Parlaments ir kā starpnieks starp skolēnu kolektīvu un skolas administrāciju. Tiek uzklausīti skolēnu priekšlikumi par skolēnu dzīves uzlabošanu un veidotas sadarbība ar katru klasi atsevišķi. Viens no parlamenta mērķiem ir veidot skolēnu iniciatīvas grupu, kuri var palīdzēt skolas administrācijai dažādu skolas pasākumu rīkošanā. Šie pasākumi ir Skolotāju diena, Baltā balle, Ziemassvētku vakars 5.–8. klasēm, Ziemassvētku eglīte mazajiem, Svētā Valentīna diena, Joku diena 1. aprīlī. Daudzus gadus skolas prezidents ir bijis Dmitrijs Markuševs (12.b klase), bet aprīlī par skolas prezidentu ievēlēts 10.a klases skolnieks Sergejs Ivanovs.

Panākumi krievu valodā un literatūrā

Rīgas 53. vidusskolas skolēni katru gadu priecē ar saviem sasniegumiem krievu valodas un literatūras konkursos un olimpiādēs gan rajonā, gan republikā. Pagājušajā mācību gadā rajona olimpiādē tika iegūtas trīs pirmās vietas. Jau vairākus gadus skolēni piedalās literatūras konkursā „Tatjanas diena”. 2007. gadā Jekaterina Griščenko ieguva otro vietu. 2008. gadā otro vietu skolai sagādāja Dmitrijs Markuševs, bet audzēknes Natālija Mihailova un Alīna Medjuha guva atzinību par talantīgu formas un satura savienojumu, par darbu oriģinalitāti. 2010. gads kļuvis par īstu uzvaru. Dmitrijs Markuševs izcīnījis pašu augstāko apbalvojumu „Tatjanas dienas” konkursā. 6. klases audzēknes Eva Baranovska un Kristīne Mačahina izcīnījušas 1. vietu, Tatjana Dubiņina ieguvusi 3. vietu. Nataļja Mihailova piedalījās jauno dramaturgu konkursā un ieguva 3. vietu.

Skolēni regulāri un ar labiem rezultātiem piedalās publiskās runas un literāri muzikālo kompozīciju konkursos. Skolēni vairākkārt tikuši apbalvoti ar izglītojošām ekskursijām uz Krieviju. „Tādi rezultāti nav gadījuma rakstura, jo skolā strādā ļoti talantīgi dzimtās valodas skolotāji,” norāda I. Slapiņa. No 2001. gada skolotāji vairākkārt piedalījušies konkursā „Krievu valodas un literatūras gada skolotājs”. 2001. gadā Ludmila Markuševa un Jekaterina Koļesova kļuva par konkursa laureātēm. 2005. gadā Marija Mirska skolotājas Ludmilas Markuševas vadībā kļuva par zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāju. Darbs bija veltīts Ļermontova dzejas tulkojumiem latviešu valodā. Gan 2003., gan 2005. gadā Jekaterina Koļesova kļuva par konkursa „Gada labākais skolotājs” uzvarētāju. Konkursu organizēja Latvijas Krievu valodas un literatūras skolotāju asociācija. Skolotāji vairākkārt publicējuši savus rakstus žurnāla „SKOLA+” lappusēs. Pasniedzēja J. Koļesova ir arī krievu kultūras žurnāla „Varavīksnes Lādīte” redaktore. Šādi augsti rezultāti nebūtu iespējami, ja nepalīdzētu vecākās paaudzes skolotāju – Gaļinas Taranovas un Olgas Verigo – pieredze. Krievu valodas un citās metodiskajās komisijās nostiprinājusies pieredzes nodošanas tradīcija. „Tā ir ļoti svarīga skolas darba iezīme. Skolotāji strādā savstarpējas sapratnes, cieņas un koleģialitātes atmosfērā,” turpina direktore. Skolā darbojas krievu kultūras pulciņš, kura nodarbībās tiek pētītas tradīcijas, svētki, tautastērpi, folklora un pareizticīgo baznīcu vēsture Latvijā. No 1994. gada iznāk skolas literatūras žurnāls „Dzintara Buras”, kurā tiek publicēti skolēnu labākie radošie darbi. Skolēniem tiek dota iespēja uzstāties uz skolas skatuves ar savām sacerētajām dziesmām ģitāras pavadījumā. „Skolas metodiskās komisijas darbs ir interesants arī tādā aspektā, ka pedagogi tiecas akcentēt divu kultūru – latviešu un krievu – integrāciju. Skolēniem kļūst pašsaprotami, ka tikai draudzīgā kultūras vērtību apmaiņā cilvēks var kļūt garīgi bagāts, tolerants un inteliģents.” Krievu valodas skolotāju metodiskā tēma ir „Latvijas multikulturālā izglītība”. Skolas pedagogi aktīvi piedalījās projektā ar tādu pašu nosaukumu, kurš notiek ar Sorosa fonda un Izglītības attīstības centra atbalstu. Šī projekta mērķis ir audzināt tolerantu paaudzi, kura veidos savu dzīvi un karjeru ar cieņas pilnām attiecībām starp tautībām un konfesijām.

Interešu izglītība

Šobrīd teātra pulciņš „Maska” iestudē izrādi, kurā piedalās gan skolēni, gan skolotāji. Top izrāde pēc N. Gogoļa lugas „Revidents”. Jaunie aktieri jau piedalījušies vairākās izrādēs: A. Čehova izrādē „Jubileja”, V. Sologuba „Bēdas no maigas sirds”, R. Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos”, A. Ostrovska „Balzaminova precības”, kā arī M. Sraricka „Pēc diviem zaķiem”.

Skolā ir divi kori, kuri ar labiem rezultātiem piedalās Zemgales priekšpilsētas mazākumtautību koru skatēs. Koru vadītāja ir mūzikas skolotāja Rita Starpina. Jau piecus gadus skolā darbojas arī vokālais ansamblis 1.–5. klasēm. Pulciņa programmā ietverta mūzikas teorija, tautasdziesmu apguve un populāras bērnu dziesmas.

Vairākus gadus skolā darbojas deju studija „Magic dance”, kuru vada Svetlana Ļevčenko. Pulciņa programmā ir modernās dejas, kuras uzlabo muskuļu un locītavu kustības, attīsta kustību koordināciju, improvizēšanas prasmes un dejas kultūru. Mākslinieciskās noformēšanas pulciņā „Papīra plastika”, kuru vada tehniskās grafikas skolotāja Gunta Ābele, skolēni izstrādā tehniskos zīmējumus un apgūst izstrādājuma gatavošanas secību. Nodarbībās tiek radīta interese par māksliniecisko noformēšanu un iegūta motivācija nākamās profesijas izvēlei. Gaidot XX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, interešu izglītības vizuālajā programmā skolas vizuālās mākslas pulciņš piedalījās republikas bērnu un jauniešu vizuālās un lietišķās mākslas konkursā „Ritmu spēles”. Šiem svētkiem šogad gatavojas ne tikai dziedātāji un dejotāji, bet savu darba daļu veic arī bērni, kuriem patīk zīmēt, veidot, filcēt un veidot citas interesantas lietas. Šogad konkursa dalībnieki pedagoga vadībā pētīja līniju, krāsu, rakstu ritmu sakārtojumu tautas tērpos, lietišķās mākslas priekšmetos, vidē, cenšoties atrast savam novadam raksturīgo un parādīt to vizuālās un lietišķās mākslas darbos.

Skola aktīvi piedalās rajona un pilsētas sacensībās dažādos sporta veidos: volejbolā, basketbolā, futbolā, tautas bumbā, vieglatlētikā un peldēšanā. Skolēni ļoti aktīvi piedalās arī skolas sacensībās, kur gūst labus rezultātus. Pēc tiem skolēnus atlasa un pieņem skolas izlasē, kura aizstāv skolas godu rajona un pilsētas sacensībās. Skolai ir arī savas sporta tradīcijas, uz kuru pamata radies jauns deju konkurss. Tajā piedalījās vidusskolas skolēni un tika vērtētas divas dejas: polonēze un valsis. Šis konkurss izraisīja lielu visu skolēnu interesi, tāpēc uz jaunizveidotā konkursa pamata jau nākamgad tiks gatavots 12. klašu žetonvakars.

No 1996. gada skolā tiek izdots arī savs literārais žurnāls „Rakstu Darbu Noslēpumi”, kurā apkopoti skolēnu jaunrades darbi mācību gada laikā. Šos darbus skolēni prezentē gan skolā, gan Zemgales priekšpilsētas mazākumtautību skolu literārajos pasākumos.

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Cilvēki, kas iesaistās erudītu konkursos, savā dzīvē iesaistās arī jebkurā citā aktivitātē, turklāt viņu mācību, vēlāk darba karjera attīstās sekmīgāk.
Anita Zaļaiskalne, Latvijas Erudītu līgas prezidente


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgars ir pārdzēris visu, kas viņam ir.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.