Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Rīgas 33. vidusskola Rīgas 33. vidusskola

Nosaukums: Rīgas 33. vidusskola
Atrašanās vieta: Rīga, Stūrmaņu 23
Dibināšanas gads: 1952.
Skolēnu skaits: 1300
Skolotāju skaits: 103
Direktors: Marija Kovaļčuka

 

Rīgas 33. vidusskolas direktore,        
pedagoģijas zinātņu maģistre Marija Kovaļčuka


„Es vēl aizvien ticu, ka skolas patiesi var veicināt mīlošākas, taisnīgākas un saprātīgākas pasaules radīšanu,” tā 1989. gadā teicis ievērojamais zinātnieks, psihologs Davids Purpels, kurš vienā teikumā ir izcēlis milzīgo skolas nozīmi pasaules sabiedrības veidošanā.

 Šī doma vēl agrāk bija ielikta izcilā latviešu pedagoga J. A. Studenta atziņā par skolu: „Skola ir izglītības centrs. Tā vairo un krāj zināšanas, lai varētu sekmīgāk kalpot sabiedrībai un veidot sevi garīgi. Skolas būtības izpratne ir reizē skolas idejas izpratne, kas izteic skolas uzdevuma, nozīmes un mērķa zināšanas. Skolas uzdevums ir dot jaunatnei zināšanas, kuras prasa attiecīgā laikmeta kultūras līmenis. Savukārt tās nozīme slēpjas kultūras līmeņa celšanā visā tautā, bet skolas mērķis ir sekmēt cilvēka dzīves mērķa piepildīšanu. Skola ir sabiedrības sastāvdaļa, taču ar savu idejisko vērtību tā nav vienkārši identificējama ar sabiedrību un ar dzīvi. Skolas būtība tikai tad ir pareizi saprasta, ja skolu redz ejam visas sabiedrības priekšgalā.”

Izcilā pedagoga doma nav pārprotama. Sabiedrības vēsturiskā attīstība ir pierādījusi, ka sabiedrība nestāv savu uzdevumu augstumos (tas ir vērojams arī šodienas Latvijas sabiedrībā); ja tas tā būtu, tad, kā uzskata J. A. Students, „skola kā tāda nebūtu vajadzīga. Skola nevar norobežoties no apkārtējās sabiedrības, jo sabiedrība var ietekmēt skolu, bet skola nekad nedrīkst nonākt tās kalpībā”.

Var secināt, ka skolas loma pilsoniskās sabiedrības veidošanā ir viena no svarīgākajām, jo pilsoniskā sabiedrība ir sabiedrības locekļu, iedzīvotāju pašregulēšanās un pašorganizēšanās sistēma, kas rodas un funkcionē pilsoniskās pašdarbības ceļā, tiekdamies pēc savu attiecību sakārtošanas un stabilizēšanas viņiem izdevīgākā veidā, pēc pašu iniciatīvas tiek pieņemtas kādas savstarpējas izturēšanās formas par normālām, viņu eksistencei drošākajām; tā tiek radītas morāles normas, kuras paši uzrauga, lai tās netiktu pārkāptas.

1991. gadā uzsāku savas gaitas kā direktore, un viens no maniem svarīgākajiem uzdevumiem bija saskatīt tādu skolas struktūras modeli, kas ietvertu skolas funkcionēšanu, radītu augstu skolas iekšējo kultūru un gaisotni, kas sekmētu mācību procesu. Par pamatu tam tika noteiktas četras svarīgākās komponentu grupas: lietas, cilvēki, procesi un garīgie komponenti (idejas, mērķi, motīvi utt.).

 Skola soli pa solim, piesardzīgi pētot un analizējot notiekošos procesus, virzās uz priekšu, īstenojot kolektīvā pieņemtos globālos, kā arī īsāka termiņa mērķus un uzdevumus. Mūsu skolas vīzija ir mūsdienīga skola, kura nepārtraukti attīstās un pilnveidojas, balstoties uz humānisma, demokrātijas un zinātniskuma principiem. Skolas mērķis ir pilnveidot izglītības procesu mācīšanas, mācīšanās un audzināšanas darba vienotībā. Gan skolas mērķi, gan uzdevumi un to īstenošana neatdalāmi no visa mācību procesa iekļauj sevī skolēna pilsonisko audzināšanu, savas valsts un sabiedrības cieņu, savas dzimtenes mīlestību.

Katra skola ir unikāls sabiedrisks formējums, un tās atrašanās vietu sabiedrībā nosaka skolas filozofija, misija, absolventa modelis, skolas mērķis, politika, stratēģija, perspektīvas izpratne, attīstības programma, demokrātijas attīstības pakāpe, skolas pārvaldes formu evolūcija, inovācijas procesu vadība un skolas attīstības kultūra.

Rīgas 33. vidusskola attīstās pēc savas attīstības programmas, un es kā skolas direktore šo programmu esmu Latvijas Universitātē aizstāvējusi kā maģistra darbu, saņemot balvu studentu zinātnisko darbu konkursā pedagoģijas zinātnē.

Skolas attīstības programma paredz bilingvālās izglītības īstenošanu, iekļaujot tajā padziļinātu latviešu valodas un kultūras apgūšanu, dzimtās valodas un kultūras apguves īstenošanu un integrācijas procesu veicināšanu.

„Esmu ļoti apmierināta, ka mans dēls mācās tieši Rīgas 33. vidusskolas 10. klasē. Skolā ir divas 10. klases, divi klašu audzinātāji – latviešu valodas skolotāja Inga Antiņa un vēstures skolotājs Dmitrijs Kapusta. Klašu audzinātāji savu darbu veido tā, ka skolēni apzinās sevi par vienotu klasi. Skolēni savā starpā sazinās gan dzimtajā, gan latviešu valodā, un visi pasākumi klasē notiek, integrējot vienu kultūru otrā. Uzskatu, ka mūsu skolā ir prasmīgi veidotas izglītības programmas, kas orientētas uz skolēna personības attīstību,” stāsta skolas vecāku komitejas priekšsēdētāja Svetlana Zubare.

Divu skolēnu māmiņa Žanna Maslovska šo skolu bērniem izvēlējusies vairāku iemeslu dēļ. „Pirmkārt, skolā ir iespēja izvēlēties mācības pēc dažādiem modeļiem, otrkārt, bērni, apgūstot programmu pēc 1. modeļa, brīvi pārvalda latviešu valodu jau 9. klasē. Treškārt, tas nodrošina iespēju veiksmīgi mācīties Latvijas augstskolās un tālāk integrēties mūsu valsts sabiedrībā. Ceturtkārt – pēdējos desmit gados šīs skolas reitings ir ļoti cēlies citu skolu vidū.”

7. klases skolnieces Ņina un Anna stāsta, ka vislabāk iekļauties latviskajā sabiedrībā palīdz skolotāji. „Mūsu skolā ir ļoti labi skolotāji, kuri palīdz mums apgūt latviešu valodu tā, lai nebūtu grūtību dzīvot un strādāt latviskajā vidē. Papildus apgūt latviešu valodu varam arī valodas pulciņā. Ir ļoti interesanti gatavot dažādus priekšnesumus latviešu valodā, piedalīties konkursos, olimpiādēs, svinēt valsts svētkus. Mums ir iespēja uzzināt par latviešu tautas mītiem, paražām un senlaiku tradīcijām.”

Nu jau vidusskolu absolvējušais Maksims Bogorads šobrīd studē Rīgas Stradiņa universitātes 4. kursā un bilingvālo mācīšanos uzsver kā nepieciešamu izglītības aspektu. „Man ļoti palīdzēja tas, ka no pirmās klases apguvu mācību priekšmetus bilingvāli. Jā, mācīties nebija viegli, taču tas man deva iespēju veiksmīgi iestāties augstskolā un apgūt ārsta profesiju. Esmu ļoti pateicīgs savai skolai, jo te strādā labsirdīgi un ļoti profesionāli skolotāji. Īpaša pateicība skolas direktorei M. Kovaļčukai, kura pasniedza politiku un tiesības, mācīja un vēl joprojām māca apzināt cilvēka un savas valsts vērtības.”

system/application/uploads/image/Rīgas 33 vdsk_/8__web.jpgVeicinot integrāciju
Pedagogu radošās grupas vadītāja, filoloģijas zinātņu maģistre Ludmila Oļševska, informējot par Rīgas 33. vidusskolas informatīvi izglītojošā centra darbību, min trīs virzienus, kādos skolā tiek īstenota integrācija.

Komunikatīvais – valodas virziens palīdz veidot vienotu informācijas telpu un piešķir nozīmīgumu latviešu valodas saskarsmes videi kā valstiskuma pazīmei. „Skola apzinās, ka pašlaik latviešu valoda kļūst par galveno sabiedrības sociālās un nacionālās vienotības faktoru. Turklāt latviešu valodas zināšana veicina mazākumtautību sabiedrisko, kultūras, ekonomisko un politisko integrāciju, kā arī paaugstina konkurētspēju darba tirgū,” stāsta Ludmila Oļševska. „Tāpēc mūsu skolas audzēkņiem ir iespēja attīstīt savas spējas un iegūt pārliecību dzīvē ar izglītības palīdzību valsts valodā, sākot ar pirmo klasi, izvēloties tādu vai citādu pamatizglītības apmācības programmu (1. modelis, 1. modelis ar padziļināto angļu valodas apguvi, 2. modelis).” Skola atbilstīgi vecāku pieprasījumam katru gadu izveido divas 1. klases, kurās mācības notiek pēc 1. modeļa. „Pēdējos desmit gadus vecāki pienācīgi novērtējuši 1. modeļa priekšrocības. Skolas pētījumi liecina, ka mācību sasniegumi skolēniem, kuri mācās pēc šī modeļa, ne tikai latviešu valodā, bet arī citos priekšmetos ir augstāki nekā skolēniem, kuri mācās pēc 2. modeļa.”

1995. gadā skola tika iekļauta latviešu valodas apgūšanas valsts programmā. Tā kā problēma bija liela, ar skolas direktores M. Kovaļčukas iniciatīvu skolas kolektīvs pieņēma kopīgu lēmumu radīt skolā plašāku valodas vidi un iespēju pielietot valodas prasmes kolektīvā. Skolā daudz vairāk tika lietota latviešu valoda: pedagoģiskajās sēdēs, vadības sanāksmēs, sapulcēs. Radošās grupas darbojās abās valodās. 1996./1997. m. g. skolas vadība un skolotāju radošā grupa iesaistījās IZM izveidotā darba grupā „Bilingvālās izglītības izpēte un aprobācija”, kurā tika gūta citu skolu pieredze, izzināti ES ekspertu viedokļi par bilingvālo izglītību citās valstīs. Skolēni arvien vairāk projektu veidoja abās valodās. Tie tika prezentēti kopā ar vecākiem, tā veicinot skolas sadarbību ar vecākiem. Darbojās lokālais mācību plāns, kurš deva iespēju skolēnam pāriet no klases klasē, ja rodas grūtības mācībās vai, gluži pretēji, ir panākumi latviešu valodā un mācību priekšmetos, kuri tiek pasniegti latviešu valodā. Latviešu valodas zināšanas skolēni pilnveido arī interešu pulciņos vai dažādos kultūras un izglītojošos pasākumos skolā. „Pašlaik mums ir stabila pozitīva tendence uz izaugsmi. Ir izpētīts, ka skolas absolventi, pateicoties latviešu valodas zināšanām, ir konkurētspējīgi. Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta individuālajam darbam ar skolēniem, kuriem ir grūtības mācībās, kā arī ar spējīgākajiem skolēniem. Cieši sadarbojas skolotāji, kuri māca bilingvāli, veidojot integrētās stundas, tematiskos plānus. Arvien ciešāka kļūst latviešu valodas, krievu un citu valodu skolotāju sadarbība.”

Politikas – tiesību virziens integrācijā palīdz veidot Latvijai lojālu pilsoni, kad skolēni jūt atbildību par valsts nākotni. No 1999. gada vidusskolā mācību plānā tika ieviests priekšmets „Politika un tiesības”. Skolas pētījumos tika konstatēts, ka skolēniem ir labas latviešu valodas zināšanas un dziļas zināšanas savas valsts vēsturē. Tika īstenots projekts „Informācijas līdzekļi mūsu dzīvē”, kur skolēniem no 1. līdz 12. klasei bija iespēja izzināt valsts informācijas līdzekļus (presi, televīziju, radio, jaunāko literatūru), tiekoties ar atbildīgajām personām, televīzijas programmu veidotājiem, redaktoriem. Šī projekta mērķis bija piesaistīt skolēnu lielāku uzmanību valsts informācijas līdzekļiem.

Sociāli ekonomiskais virziens virza skolēnus uz nākotnes karjeras attīstību un tādā veidā konkurētspējas sasniegšanu sabiedrībā neatkarīgi no valodas pazīmēm. Skolā darbojas Karjeras centrs, kurš palīdz jauniešiem orientēties informācijas plūsmā, sniedzot dažādu informāciju par izglītību un profesijas izvēli. Lai sekmētu skolu jauniešu izpratni par karjeras veidošanas jautājumiem, tiek sniegtas konsultācijas, kuras palīdz skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem atrast vajadzīgo un izprast saikni starp izglītību un turpmāko karjeru. Karjeras centrs piedalās metodisko ieteikumu izstrādē izglītības plānošanai un tēmu integrācijai audzināšanas stundās, ārpusklases pasākumos un darbā ar vecākiem. „Ir vērts pieminēt sarunas un diskusijas par sabiedrībā pieņemtiem stereotipiem karjeras izvēlē, pasākumus par kāda priekšmeta pētījumiem saistībā ar profesijas dažādiem aspektiem, ēnu dienas, klases vecāku sapulces, tikšanās ar skolas absolventiem un dažādu profesiju pārstāvjiem – tas viss veicina skolēna izpratni par savas karjeras veidošanu.”

system/application/uploads/image/Rīgas 33 vdsk_/2_web.jpgDarbs ar vecākiem
Lai aktivizētu bērnu iesaistīšanos mācību procesā, skolā darbojas studija „Skola skolā”, kurā bērni tiek sagatavoti 1. klasei. Vecākiem tiek izskaidrots, ko viņu bērni apgūs, ar kādām metodēm, paņēmieniem tas tiks panākts un kā vecāki saviem bērniem var palīdzēt. „Vecākiem tiek radīta iespēja apmeklēt atklātās nodarbības, kurās viņi var vērot bērna darbību un metodes, ar kurām tiek realizēta mācīšana un mācīšanās. Vecāki tiek konsultēti par iespējām darboties kopā ar bērniem, tiek piedāvātas dažādas spēles, kuras vecāki var kopīgi spēlēt,” stāsta Pedagogu radošās grupas vadītāja, uzsverot vecāku nozīmi tieši sākumskolā, apgūstot priekšmetus bilingvāli. 

Vide pilsoniskas attieksmes veidošanai

Skolā ir pedagogi, kas ļoti daudz strādājuši, lai attīstītu darba bilingvālo izglītību, un viņu devums ir nozīmīgs ne tikai skolā, bet arī pilsētā un valstī. Piemēram, M. Kovaļčuka, D. Kapusta, T. Potapenko, A. Zlamete, V. Locika, G. Parma un vairāki citi pedagogi. Īpaši tiek novērtēts skolas direktores M. Kovaļčukas darbs. Kolēģe Ludmila Oļševska atzīst, ka ar viņas iniciatīvu skolā ir radīta fiziska un psiholoģiska vide, kas palīdz pilsoniskas attieksmes veidošanai.

Kā jau iepriekš tika minēts, skolā darbojas informatīvi izglītojošais centrs, kurš metodiski atbalsta izglītību skolā. Skola darbojas UNESCO jauno dabas pētnieku klubā un tā rīkotajos konkursos, kā arī daudz un dažādos projektos. Šogad skolas radošā projekta tēma ir „Starpkultūru dialoga veicināšana”. Projekta mērķis – veicināt izpratni par sabiedrības integrāciju, popularizējot starpkultūru izglītību, kas vērsta uz cieņu pret kultūru dažādību mūsu valstī un to sadzīvošanas un savstarpējās iecietības veicināšanu.
Skolai ir uzticēts rūpēties par Bumbu kalniņu. Tā ir vieta, kur 1919. gada notika cīņas par neatkarību. Tas ir viens no mācību iestādes godpilnajiem pienākumiem. Jau par tradīciju skolā kļuvusi dzejas dienu rīkošana katru gadu. Tad tiek apmeklēts Raiņa muzejs un notiek piedalīšanās pilsētas skatuves runas konkursos, kuros skolēni ir ieguvuši godalgotas vietas.

system/application/uploads/image/Rīgas 33 vdsk_/Lacplesa_diena_web(1).jpgNovembrī katrā klasē tiek organizētas pilsonības stundas un kopīgi nosvinēta Latvijas proklamēšanas diena. Atzīmējot Lāčplēša dienu, 10. klašu skolēnu piedalās atceres brīdī Sudrabkalniņā. Katru gadu skola piedalās projektos „Ceļš uz pilsonisku sabiedrību” un „Vēsture ap mums”. Turpinot papildināt vēsturiski novadpētniecisko darbu, skola saglabājusi muzeju. „Mūsu skola saglabā savas kultūrvēsturiskās saknes. Skolā pastāv tradīcijas, kas veltītas krievu kultūras saglabāšanai,” stāsta L. Oļševska. Skolā notiek dzejas un prozas dienas, tiek iestudētas arī krievu rakstnieku lugas. Katru gadu skolēni piedalās konkursā „Sudraba atslēga” un regulāri apmeklē Krievu Drāmas teātra izrādes; aktieri viesojas arī skolā. Tāpat tiek organizētas mācību ekskursijas uz Krievijas vēsturiski un kultūrā skaistākajām un bagātākajām vietām Maskavā un Sanktpēterburgā. Ekskursiju maršruti ved arī uz vietām, kas saistītas ar Aleksandra Puškina dzīvi un radošo darbību.

„Mēs izprotam, ka izvēlētais ceļš ir bijis pareizs. Tiek turpināts nosvērts, līdzsvarots darbs, risinot problēmas. Mūsu skolas izglītības sistēma pati nodrošina bilingvisma un multikulturālisma attīstību. Pieejas pamatā ir pārliecība, ka „stiprās” bilingvālās izglītības formas parasti ir multikulturālas gan skolēnu, gan skolotāju, gan mācību programmas ziņā. Ja cilvēks pārzina vairākas valodas un kultūras, ir plašākas perspektīvas integrācijai. Cilvēki, kas runā vairāk nekā vienā valodā un pazīst vairāk nekā vienu kultūru, ir empātiskāki, viņi vairāk vēlas celt tiltus, nevis nostiprināt robežas,” tā secina Rīgas 33. vidusskolas pedagogu radošās grupas vadītāja filoloģijas zinātņu maģistre L. Oļševska.

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Somijā pēc stundām skola nepaliek klusa. Tajā ieguldītos resursus izmanto pieaugušo izglītībā: mājturības kabinetā norit kulinārijas vai šūšanas kursi, zēnu mājturības kabinetā pieaugušie izgatavo priekšmetus no koka vai metāla, skolas mākslas studijā glezno vai veido, mūzikas kabineta instrumentus (visi iespējamie) izmanto skolēnu vai pieaugušo mūzikas grupas saviem mēģinājumiem, arī sporta un trenažieru zāli.
Dace Kalniņa, Grundzāles pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, izglītības metodiķe un projektu koordinatore


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Šis darbs man vairākkārt pieķērās pie sirds un aizkustināja.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.