Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Rīgas 32. vidusskola Rīgas 32. vidusskola

Nosaukums: Rīgas 32. vidusskola
Atrašanās vieta: Viļānu iela 13, Rīga
Dibināšanas gads: 1963.gads
Skolēnu skaits: 365
Skolotāju skaits: 40
Direktors: Ludmila Lahova

Rīgas 32. vidusskola atrodas pašā Maskavas forštates centrā un sevi raksturo kā ļoti aktīvu, radošu un atvērtu jaunām idejām. Skolā darbojas brīvā laika centrs „Namiņš”, kurš tika izveidots pēc piedalīšanās projektu konkursā. Šo brīvā laika centru ir iespēja apmeklēt jebkuram mikrorajona bērnam, jaunietim, brīvo laiku veltot daudzveidīgām nodarbībām – galda tenisam, novusam, šaham, attīstošajām spēlēm, galda spēlēm, karaoke dziedāšanai, grāmatu un žurnālu lasīšanai, zīmēšanai vai veidošanai profesionālu pedagogu vadībā. Brīvā laika centrā regulāri notiek dažādi pasākumi, konkursi, turnīri, piedaloties gan 32. vidusskolas skolēniem, gan arī viesiem no citām Rīgas skolām un brīvā laika centriem. Arī paši skolēni šeit var organizēt pasākumus un attīstīt savas spējas dažādās jomās.

Vidusskolas posmā tiek īstenota vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programma. Vidusskolēniem ir iespēja padziļināti apgūt matemātiku un dabaszinību priekšmetus, tāpēc visdziļāko pateicību direktore par to saka saviem pedagogiem – matemātikas un fizikas skolotājai S. Ņesterovai un ķīmijas skolotājai A. Korņejevai. „Pateicību par ieguldījumu izglītībā izsaka arī skolas absolventi, kuri turpina mācīties Latvijas, Krievijas un Eiropas Savienības augstskolās. Mūsu skolēni ir tie, kuri olimpiāžu un eksāmenu laikā vienmēr ir ieguvēji. Piemēram, talantīgā zīmētāja D. Čekstere vizuālās mākslas skolotājas L. M. Topoļevskas vadībā ir guvusi atzinību starptautiskā mērogā,” lepojas direktore un atzīst, ka visi skolas pedagogi ir talantīgi un katrs dod savu artavu.

Atbilstīgi Izglītības likuma normām mazākumtautības izglītības programmas izstrādā izglītības iestādes, par pamatu izmantojot ministrijas apstiprinātos mazākumtautību pamatizglītības programmu paraugus un papildus iekļaujot etniskās kultūras apguvei un mazākumtautības integrācijai nepieciešamo saturu. „Tieši tādēļ Latvijas mazākumtautību skolās īpaša nozīme ir jāpievērš minoritāšu valodai, kultūrai un saistībai ar Latviju, nodrošinot pilnvērtīgu dzimtās valodas apguvi, nacionālās kultūras un piederības Latvijai apziņas veidošanos,” stāsta L. Lahova. „Šeit ir iespējams runāt par to, kā notiek starpkultūru izglītība, pilsoniskā audzināšana, veicinot Latvijā dzīvojošo tautu pašapziņu.”

Rīgas 32. vidusskola īsteno vispārējās pamatizglītības mazākumtautību programmas 3. modeli. Izraugoties šo modeli, tika ņemtas vērā skolēnu vecāku vēlmes, skolas tālaika resursi un ievērots pēctecības princips pārejai uz mācībām latviešu valodā vidusskolā. „Šobrīd pamatizglītības programma ir veidota tā, lai skolēni integrētos Latvijas sabiedrībā, būtu aktīvi un atvērti. Mūsuprāt, mums tas izdodas, jo skolēni piedalās starptautiskā skolu partnerības programmā Comenius kopā ar Dānijas, Holandes un Zviedrijas skolām.” Rīgas 32. vidusskolas projektā iesaistītie skolēni un darbinieki atbild par starptautisko kultūras programmu. Skolēni apzina Latvijas kultūru, valodu un mācās to prezentēt citu tautu pārstāvjiem.

Nedrīkst aizmirst savas kultūras iezīmes

Tradicionāli skolā tiek svinēti šādi svētki: 1. septembris – Zinību diena, iesvētīšana – 5. un 10. klašu pieņemšana cita vecumposma kolektīvos, „Zelta kastanis” – rudens ražas izstāde, „Lāčausis” – sporta diena, Eiropas dienas, Valentīndiena, Ābeces svētki – 1. klases „ atskaite” par to, kā mazie skolēni ir iemācījušies burtus, 8. marts, „Dzīvnieku pasaule”, „Slavas minūte” – skolēnu talantu konkurss, Ziedu balle, Mātes diena ar pateicības koncertu māmiņām, kā arī pēdējā zvana svētki. Skolā regulāri notiek skolēnu radošo darbu izstādes vizuālajā mākslā, foto mākslā, mūzikas un deju koncerti. Skolēniem ir iespēja papildus apgūt vācu valodu un arī tās tautas kultūru, izzināt tradīcijas un parādīt citiem skolēniem ārpusklases pasākumos. Skola ir bagāta ar kultūras un sporta tradīcijām, tādā veidā dodot katram skolēnam iespēju parādīt savas prasmes.

Stāsta direktore: „Tās tautas nacionālās formas, kurām ir progresējošs raksturs, ir paliekošas, taču, progresīvi mainoties, nedrīkst aizmirst par savas kultūras iezīmēm, jo tās ir ļoti nozīmīgas savas identitātes saglabāšanai. Saglabājot etniskās īpatnības savā kultūrā, eksistē savdabīga psiholoģija, pašapziņa, tai pat laikā nacionālo interešu apzināšanās. Jebkuram etnosam ir sava savdabīgā kultūras identitāte, kura sevī iekļauj arī nacionālās identitātes apzināšanos un sargāšanu. Ne velti ir svētki, kuri neļauj aizmirst par savu nacionālo identitāti, liek godināt arī nacionālos simbolus. Šī cieņa ir jāieintegrē jau mācību procesā, un nepārtraukti jācenšas iegūt jaunas zināšanas un iepazīties ar citu tautu nacionālo identitāti un tās simboliem. Tikai izglītojoties ir iespējams virzīties uz priekšu un progresēt.”

Krievu tautas kultūra visā pasaulē ir plaši pazīstama ar klasisko literatūru. Saglabājot kultūras mantojumu, skolā regulāri notiek tematiskās literārās pēcpusdienas. Vieni no iecienītākajiem svētkiem ir Tatjanas diena, Jaunā gada svinēšana, Masļeņica un Lieldienas. Kā direktore raksturoja krievu kultūru: „Tā var lepoties ar sabiedrībā valdošo garīgumu, cilvēku augsto apzinīgumu, vēsturisko mantojumu un citām vērtībām.” Rūpējoties par latviskā kultūras mantojuma saglabāšanu, tiek atzīmēti Latvijas valsts svētki un apmeklēti atceres dienu pasākumi.

Par integrācijas bremzētājspēkiem direktore nosauc sabiedrības stereotipus. „Etniskais stereotips kā pirmais pasaules modelis ir samērā noturīgs, tomēr nenoliedzami liela ietekme ir arī visai sociālajai videi, tātad arī citu cilvēku pieredzei un masu saziņas līdzekļiem. Kā zināms, stereotipi veidojas nepietiekamas informācijas rezultātā. Tos lauzt ir iespējams ar analītisku problēmas risinājumu palīdzību, turklāt bez emocionālas un politiskas devas. Īpaši veiksmīgi saglabāt etniskās īpatnības savā kultūrā un tai pat laikā arī cienīt citas kultūras etniskās īpatnības ir iespējams demokrātiskā, atvērtā sabiedrībā.”

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Svinot svētkus un veicot rituālus, mēs atjaunojam savu dzīvesspēku, papildinām enerģijas resursus.
Gunta Siliņa – Jasjukeviča, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas docente un Aīda Rancāne Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Liekas, ka pulvera autoram visai grāmatai nav pieticis.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.